Tilžas katoļu baznīcā atjaunota koka grīda

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 11 Oktobris 2018 16:37

Liels un svētīgs darbs šovasar paveikts Tilžas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā - atjaunota baznīcas koka grīda, ko laika zobs bija krietni sabojājis. Tilžas katoļu baznīca ir lielākā koka baznīca Latvijā un teju simts gadus veca.

Izcīna desmit medaļas

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 08 Oktobris 2018 16:27

Balvu Sporta skolas svarcēlāji ar lieliskiem panākumiem atgriezušies no kausa izcīņas svarcelšanā “Saldus 2018” un Borisa Meļņikova piemiņas kausa izcīņas. Attēlā no labās puses – Lauris Logins, Ralfs Boldāns, Rainers Melnstrads un svarcēlāju treneris Varis Sārtaputnis.

“Latgalieši noteikti ir laimīgāki par elzasiešiem Strasbūrā...”

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 08 Oktobris 2018 16:19

Ceturto gadu izcilākajiem Latgales pedagogiem pasniedz monsinjora Nikodema Rancāna balvu piecās nominācijās. Konkursa mērķis ir celt skolotāja profesijas prestižu, pievēršot plašākas sabiedrības uzmanību latgaliskajām vērtībām. Šogad speciālbalvu skolotājiem bija sarūpējusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Tā ir biļete braucienam uz Briseli un tikšanās ar deputāti klātienē. No vairākiem šai balvai nominētajiem pedagogiem to saņēma divi Latgales skolotāji. Viena no viņiem - Balvu novada Tilžas vidusskolas skolotāja AINA RAKSTIŅA. Viņu speciālbalvai bija pieteikusi Latgaļu valodas, literatūras un kultūrvēstures biedrība (LVLKSA).

ASV vēstnieces vietnieks apmeklē arī Balvus

Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 08 Oktobris 2018 16:12

3.septembrī, noslēdzot reģionālo darba vizīti, Balvos viesojās ASV vēstnieces Latvijā vietnieks Pols Polītiss (Paul Poletes) un vēstniecības darbinieki. Vizītes laikā ciemiņi apmeklēja laikraksta “Vaduguns” redakciju, Balvu Valsts ģimnāziju un tikās ar jauno uzņēmēju, balvenieti Elīnu Kaļvu.

Izceļ muoju iz vacvacvactāva zemis

Detaļas

Izveidots Ceturtdiena, 04 Oktobris 2018 16:03

Krišjuonīte Inese Kaša apzynuot dzymtys kūku īsuokuse napaseņ. Sataiseits pyrmais malnroksts i, kai jei sprīž, doramuo vēļ daudzi. Zeimeigai, ka Martuzānu dzymtys eipašumā sasaglobuojs dokuments, kas aplīcynoj, ka juos senči zemi Krišjuoņu pogostā apstruodoj poša mozuo 100 godus. Lai gon, tūlaik, kai ruoda zemis īreiceibys plans, kurū 1915.godā izmieriejs, sadaliejs i pec magnetiskuo meridiana sastuodiejs Vitebskys gubernis Zemis īreiceibys komisejis miernīks Dackevičs, tei atsarodusies Jaunlatgalis apriņķa Tilžys pogosta Žogu-Stiprovenu sādžā. Lai ari Martuzānu dzymtā nav pasauļslovonu personeibu, jī lepojuos, ka vysi isavieliejušs dzeivi Latvejā.

Nu Čakšim da Martuzānim
Inesei Kašai isadevs nūskaidruot, ka Juziks Čakša ir Martuzānu dzymtys aizsuociejs: “Varātu byut ari, ka juo vuords bie Jāzeps. Tys ir muns vacvactāvs. Jam bie treis meitys - Franciska, Agata i Anna. Juziks, sadolūt zemi meitom, kas myusdīnuos atsarūn Krišjāņu pogostā, Franciskai i Agatai, kurom nabie bārnu, īdalie pa 5 ha zemis, a Annai – desmit hektarus. Muna baba Anna Čakša apsaprecie ai Aleksandru Martuzānu nu Golvarim. Jys kai prymaks īguo jaunījā saimē. Babai i vacikam pīdzyma 8 bārni, nu kurim ari dzymta suoka pasaplašynuot i sasakupluo. Juopīzeist gon, ka 5 bārnim nabie piedinīku, atškireibā nu Helēnys, Leonorys i muna tāva Pētera Martuzāna. Tāvs apsaprecie ai munu muoti Leontinu Rasimu no Stiglovys, i jīm pīdzyma četri bārni, kuri pa šai dīnai ir uzticeigi Latvejai: Jānis, Juris, Anita i es, Inese, jaunuokuo Martuzāne.”

Vysi četri dzeivoj Krišjuoņu pogostā
Vysi Pētera i Leontinys Martuzānu piedinīki turpynoj dzeivi dzymtījā pogostā. Jānis Martuzāns ir apsapreciejs ai Silviju Akmentiņu i “Krampiņās” izveiduojs sovu zemnīku saimesteibu. Ir četri bārni i pīci unuki. “Jī, taipoš kai vacuoki i vacvacuoki, ir palykušs uzticeigi zemeitei. Ari bārni nav davušīs lobuokys dzeivis meklejumūs iz svešom zemem,” pīzeist jaunuokuo muosa Inese. Juris par sīvu ir apniems Lilitu Briedi, kurei ilgus godus Krišjuoņu skūlā, tān bārnuduorzā struoduo par povuori. Sovutīs Juris kasdīnišķū maizeiti dūdās peļneit iz golvysmīsta pusi, kur kaidā atpyutys kompleksā atbiļd par saimnīciskom lītom. Jīm ir 5 bārni, kurī par dzeivisvītu izlasejušs Reigu. “Nu jīm gaidom dzymtys papyldynojumu, partū ka nivīns cikom nav preciejīs,” smej Inese. Muosa Anita bie preciejusies ai Laimoni Pauliņu, kurīs šūbreid iz myusim nūsaver nu muokuļa malenis. Jūs izveiduotū saimesteibu puorniems jaunuokais dāls Jānis Pauliņš. Anitai ir 3 bārni i 10 unuki. “Anita myusim ir vysbogotuokuo baba,” lepojuos jaunuokuo muosa. Jai ai veiru Andri Kašu ir 3 bārni i 4 unuki.

Obejim dālim meiļuotuos Santys
Inesis i Andra Kašu dāls Andis apsaprecie ai Santu. Interesanti, ka ari ūtruo dāla Sanda meiļuotuos vuords ir Santa. Andis saimnīkoj iz vacvacvactāva zemis, kur uzbyuvieja jaunu saimis muoju. Sandis ai Santu dzeivoj Bierzpilī, kur nūmoj i apsaimnīkoj zemi. “Jī nūsadorboj ai graudkūpeibu, kai ari Sandis vēļ struodoj Latgolys regionalajā atbolsta centrā “Rasas pērles”, a Santa ir socialuo darbineica Ruguoju nūvodā. Jī audzynoj divejus brangus puiškynus Emīlu i Patriku,” prīcojās Inese Kaša. Sovutīs Inesis meitys Iritys dzeivisvīta ir Gulbenis nūvoda Galgauskas pogosts, kur jei struodoj Gulbīšu skūlā par vecuokū povuori. Irita kūpā ai Juri Vasili ir diveju breineigu bārnu vacuoki – desmitgadeigajam Ivo Markam i treis ai pusi gadus jaunījai Esterei. Baba Inese breinojās par vēļ vīnu sakriteibu jūs saimī: “Ka dālim ūtruos puseitis ir Santys, tod meitys bārni dzymušs vīnā datumā – 17.novembrī.”

Juozyna vyss nu A da Z
Vacuokuo nu Martuzānu dzymtys šūbreid ir Inesis Kašys muoseņuška Valija Ākule, kurei dzeivoj Inčukolnā, koč vysu garū myužu nūdzeivuojuse Krišjuoņu pusē. Itūšaļt Valija dzeivoj pi jaunuokuos meitys. Jei ir puorlīcynuota, ka sevkurai saimei sovys saknis ir jāapzynoj nu A da Z: “Tān saprūtu, ka jauneibā asam naviereigi pret sovim seņčim i sovys dzymtys viesturi. Kas myusim līdze izvaicuot, tū izzynuot? Asmu Aleksandra Martuzāna meitys meita. Atguodoju, ka baba Leonora stuostie, ka vaciks Juziks aba Jāzeps nadzeivuo bogoteibā. Pādejuos dzeivis dīnys jis gulie iz cysom, sasauce kūpā bārnus, puormete krystu, i tys bie vyss. Muna meita atsagrīze nu Īrejis, kur sabieja 20 godus. Jei tān gryb izpieteit dzymtys kūku i, pa manim, tys sevkuram ir svieteigi. Drupateni pa drupateņai i tai var daudz kū izzynuot.”

Obeji varianti ir lobi
Jaunuokuo nu Martuzānu dzymtys ir vacuokuo bruoļa Jāņa unučka, kurei pīdzyma ituo goda 11.septembrī. Zeimeigai, ka itūgod Krišjuoņu pusē registrieti treis jaundzymušī, pi tuo vēļ diveju bārnāku saknis saistuos ai Martuzānu dzymtu. Krišjuonīte Sanita Pauliņa ituo goda 31.maijā kliva par mamu ceturtījam dālam, kurū nūsauce par Leonīdu. Bārnākam ir treis bruoli: Daniels, Pēteris i Krišjānis. Lyugta atkluot nūslāpumu, ci vuords Krišjānis dūts par gūdu pogosta nūsaukumam, Sanita atjūkuo, ka, nu sevkura vierīņpunkta verūtīs, ir viņ pozitivys atsauksmis: “Pogostā bie sovs Krišjānis, nu jis nūbrauce paceli. Zynoms, myusim vādzie sovu rikteigu Krišjāni. Vīnim myusu Krišjānis asociejās ai pogosta nūsaukumu, cytim - ai Krišjāni Baronu. Obeji varianti ir lobi.” Dasaceisim, ka Sanita nazkod uzsuoka dzymtys kūka pietiešonu, nu tys nazyn kur nūzuda.

Brauc kūpā ekskursejuos

Septembra suokumā vairuok nakai 20 Martuzānu dzymtys puorstuovji laidies ekskursejā iz Lītovu, kur pabie akvaparkā, kai ari sābruzemē apsaviere gleitys i viesturiskys vītys. Pirmū reizi jī kūpeigā ekskursejā sasatyka pyrma divejim godim.