1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
10-07-2020
Vārdadienas šodien: Leonora, Svens

Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina balvenieši.


Piedāvā koka karotes. Laimonis Lapsa no Gulbenes novada Stradu pagasta bija gatavs stundām stāstīt par sava aroda noslēpumiem. Koka karošu izgatavošanu viņš salīdzināja ar slimību: “Tas nav maizes darbs. Tā ir mīlestība pret dabu un zināšanas par to. Piemēram, bērza tāsi cara armijā izmantoja kā pēdiņas karavīru zābakos. Kāpēc? Izpalika sēnīte, kā arī kājas bija sausas.” Taujāts, vai jaunatnei ir interese nodarboties ar šādu arodu, Laimonis atklāja, ka Eiropas atbalstītā projektā savulaik uzsācis mācīt 12 cilvēku lielu grupu. “Galarezultātā palika viena meitene un viena skolotāja. Slikti,” viņš secina.


Patīk Balvi. Dace Budze no Valmieras, kura tirgū andelēja dabīgās ādas izstrādājumus, atklāja, ka visu mūžu ir strādājusi valsts iestādēs: “Tomēr visu laiku vilka uz mākslu. Sākums bija izaicinošs, jo nolēmu izgatavot neierastus un draiskus ziedus no ādas. Pagaidām esmu vienīgā Latvijā, kura kaut ko tādu dara. Man ļoti patīk Balvi, tāpēc cītīgi sekoju amatnieku kalendāram,- kas, kur notiek. Sākotnēji man telefonsarunā teica, ka Balvu pašvaldība tikai domā par iespēju atļaut vai neatļaut tirdziņu. Paldies, ka deva zaļo gaismu.”


Neatņemama tirgus sastāvdaļa. Jānis no Cēsīm ir pārliecināts, ka tirgus nav iedomājams bez piparkūkām. Viņš mīklu, kā smēja, rullē jau ilgus gadus. “Pēc lieguma perioda cilvēki ir atvērtāki, tāpēc pircēju netrūks,” sprieda Jānis, kurš dzimis 24.jūnijā.


Novadnieks. Bijušais bērzpilietis Jānis (foto - no labās), kurš šobrīd dzīvo Raiskuma novadā, mudināja iegādāties stādus, halvu, gruzīnu mērces un citus austrumu gardumus. Viņš izvirzīja versiju, ka Covid-19 ir mākslīgi izdomāta slimība.


Atbrauc no Lietuvas. Garijs jeb Garry Karakujujumčanc pircējiem piedāvāja karotītes ar izgravētiem cilvēku vārdiem, kas, viņaprāt, ir ideāla dāvana kristībās, jubilejās, kāzās un citos svētkos. Garijs pastāstīja, ka mērojis 400 kilometrus no Kauņas, lai nokļūtu Balvos. Spriežot par Covid-19, viņš brīnās, ka nav neviena paziņas, kas būtu saslimis ar šo vīrusu: “Tātad nav tik traki.”


Maizīte no Lejasciema. “Ozolu” maizes tirgotāja Ligita nešaubās, ka pircēji atsaucīgāki ir zaļajos tirdziņos.


Keramika latgaliešu gaumē. Kristaps Braslis no Alūksnes prognozēja, ka Balvos pieprasītas būs māla bļodas un lielas krūzes. Viņš nekļūdījās...


Latgaļu alus. Tirgus nav iedomājams arī bez alus un kvasa - to piedāvāja mūspusē pazīstamā “Kolnasāta” (foto – Ilona).


Mūs gaida uzvara! Antons no Balviem tirgoja, kā pats paskaidroja, akcizēto preci pret vīrusu: “Lūk, ķiplociņš. Re, balzāmiņš...” Līgotājiem viņš iesaka pie ugunskura pasēdēt ar tradicionālo dzērvenīti un upenīti.


Gaida Jāņus. Dina no Gulbenes novada ir pārliecināta, ka Jāņi nav iedomājami bez siera. “Kādi sieri ir vispieprasītākie? Katram sava gaume – vienam patīk asāks, citam salds. Protams, svētkos neiztikt bez siera ar ķimenēm,” viņa uzskata.


Recepte, kā atrast kāroto ziedu. Madonas karameļu tirgotājs Arnis jokoja, ka papardes zieds eksistē, turklāt, nopērkot karameles, to vieglāk atrast.


Atklāj noslēpumu. Balvenietis Ilgonis Punculs (foto - otrais no labās), pētot z.s. “Kotiņi” produkciju, “Vadugunij” atklāja noslēpumu, ka putras ēst ir veselīgi. “Šobrīd pētu “Kotiņu” pankūku maisījumu Nr.2. Varbūt ir numur viens,” viņš jokoja. Tāpat Ilgonis zināja teikt, ka “Kotiņi” produkcija ir slavena ne tikai mūspusē, bet visā valstī. Taujāts par Līgo svētkiem, balvenietis atklāja: “Cik labs būsi, tik labu papardes ziedu arī dabūsi!”

Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

 

Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā.


No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas meitenes - Anniju, Inesi un Dagniju, kuras devās centra virzienā. “Uz kurieni jūs? Un no kurienes?” jautājām. “Iesim uz tirgus laukumu piedalīties masu skatos. Bet vispār mēs esam atnākušas no laika pirms simts gadiem,” pasmējās meitenes.


Karavīri. Baltinavietis Artis Ločmelis un briežciemietis Edgars Jermacāns filmēšanas laikā iejutās krievu un latviešu armijas karavīru lomās. Mācījās šaut. Edgars teica: “Šodien šaus uz mani pašu, man būs jābēg, es būšu sliktais.”


Caurlaides punkts uz robežas. Baltinavā filmēja masu skatu - Latvijas un Krievijas robežkontroles punktā notiekošo, kad Krievijā dzīvojošie latvieši atgriežas dzimtenē. Robeža ir slēgta, bet Latvija uzņem cilvēkus, kas vēlas atgriezties. Un cilvēki nāca kājām, brauca ar vilcienu, ar zirgu. Caurlaides punktā, kur bēgļus reģistrēja militārpersona (baltinavietis Rolands Keišs), veidojās arī situācijas līdzīgas tām, kas notiek mūsdienās. Turīgākie tautieši (atveido Silvija Buklovska un Jānis Boldāns) rindu centās apiet ar līkumu.


Kolorītas. Kolorītas bija Baltinavas dāmu deju kopas “Gaspaža” dalībnieces, kuras, uzsējušas košus plecu lakatus, atveidoja krievu pareizticīgās sievietes. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Baltinavā dzīvoja daudz pareizticīgo.


Atbrauc no  Vidzemes. Inga Rakecka un Alda Mežgaile uz filmēšanos bija ieradušās no Valmieras un Limbažiem. Viņas apgalvoja, ka ir cilvēki, kas uz savu roku apbraukušas robežu. “Mēs ik pa laikam kaut kur iebāžam savu degunu. Šodien būsim bēgles,- ratiņš un padusē pasitams maizes kukulis mums ir,” apgalvoja sievietes.


Vāc zāli. Lai izdzīvotu kara un juku laikos, neraugoties uz apkārt notiekošo,  laukos tāpat bija darāmi darbi - zāle jāpļauj, lopi jābaro. Kā tas notika pagājušā gadsimta 20.gados, vienā no filmas epizodēm atveidoja baltinavietes Marija Skaba un Zane Tabore.


Pēc dievkalpojuma. Baltinaviete Solveta Logina piedalījās filmēšanā katoļu baznīcā. “Mēs, sievietes, kā senāk sēdējām solos pa kreisi, bet vīrieši - pa labi.  Dievkalpojums notika ierasti. Lasot lūgšanu grāmatu, gan nevarēja lietot brilles, jo tajā laikā briļļu nemaz nebija,” viņa apgalvoja.


Gatavo mielastu. Tradicionālo zupu aiz katoļu baznīcas žoga vārīja sievas no  Briežuciema. Filmas veidotāji noslēgumā pateicās visiem par līdzdalību filmas tapšanā.

Viļakā ierodas revizore

 

Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos kultūras našķus. Direktore Akvilina Jevstigņejeva, atklājot starpnovadu dramatisko kolektīvu saietu-koncertu “Smejies vesels!”, atgādināja, ka apritējuši 110 gadi, kā Viļakā izveidots pirmais teātra pulciņš un rādīta pirmā izrāde.


Apzina vēsturi. Viļakas kultūras nama direktore Akvilina Jevstigņejeva zināja stāstīt, ka 1908.gadā žurnālā “Latgales Škola” rakstīts, ka vietējie ļaudis kopā ar vietējās izcelsmes Pēterburgas studentu palīdzību noorganizēja teātra izrādi Viļakā latviešu un krievu valodā: “Tā iespaidā pēc diviem gadiem noorganizējās pirmais teātra pulciņš, kas prezentēja pirmo teātra izrādi.”


Atklāj pasākumu. Sieviešu vokālais ansamblis “Cansone” klātesošos mudināja ticēt, cerēt un mīlēt! Interesanti, ka pašdarbnieces pārsteidza ar savdabīgu un neparastu dziesmas “Kur tu teci, gailīti, mans” izpildījumu.


Strūklaka. Viļakas Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēkņi apspēlēja situāciju, kā uzlabot ūdens spiedienu Viļakas strūklakā pie pašvaldības ēkas...


Kaut kas sanāk no nekā. Žurka Kornēlija neslēpa sajūsmu par Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēknes Anetes (foto) priekšnesumu “Pakaramais”. “Kaut kas sanāk no nekā,” brīnījās revizore.


Kornēlija un Čirča. Žurka Kornēlija (foto – no kreisās) pavēstīja, ka zina visu, kas notiek Latvijas teātros: “Nesen gan uzzināju, ka Viļakā atzīmē 110.gadadienu pirmajai teātra izrādei. Sapratu, ka šeit mīl teātri. Tiesa, uz vārda nevar ticēt, tāpēc viss ir jāizrevidē, jāizkontrolē un jāredz ar savu aci...”


Neļauj vīram atpūsties! Viļakas dramatiskais kolektīvs demonstrēja situāciju, kas notiek, kad sieva dodas uz semināru. Diemžēl ieradās sievasmāte (foto), vēlāk sievastēvs, un nelaikā atgriezās arī sieviņa...


Kas vainīgs? Susāju dramatiskais kolektīvs “Spārītes” skatītājiem piedāvāja skeču “Šmakovka”, kurā izrādījās, ka elles mašīnas apkalpotāji jeb šmakovkas dzinēji ir policisti.


Lecamdancis. Viļakas jaunieši atgādināja, ka dejas mēdz būt dažādas.


Arī Briežuciemā dzīvo žurkas. Briežuciema dramatiskais kolektīvs “Sipiņi” apliecināja, ka Briežuciema Kornēlija un viņas radinieces cītīgi cīnās pret netaisnību, tostarp analizē politiķu darbus un nedarbus. “Vai politiķi savā garā ir ar mēsliem vienā svarā?” viņi jautāja.


“Zibšņi” zibšņo. Lazdukalna dramatiskais kolektīvs “Zibšņi” izspēlēja divus skečus, skatītājiem piedāvājot popielas priekšnesumu (foto) un piedzīvojumus palīdzības dienestā, kad vīrs sajauc adresi un sievu meklē autoservisā, nevis medicīnas iestādē. “Pakaļējā daļa ir diezgan nolietota,” viņam paziņo mehāniķis.


Pie ārsta. Medņevas dramatiskais kolektīvs “Savējie” klātesošos pārliecināja, ka vizīte pie ārsta var būt kurioza un smieklīga. Slimniece, taujāta par cukuru, godīgi atzīst, ka tā pietiek: “Maisiem vien no Krievijas.” Arī uz daktera jautājumu, kā viņa guļ, slimniece godīgi atbildēja: “Naktskreklā.”


Žurka paziņo spriedumu. Kornēlija neslēpa sarūgtinājumu, ka Viļakas dramatiskajam kolektīvam (foto) nav nosaukuma. “Kā var dzīvot bez sava vārda? Aktieri kā bārenīši... Apliecinu, ka jūsu kolektīvs atbilst “Pigori” nosaukumam,” viņa paziņoja. 

“Tu esi super!”

 

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita Mežale klātesošos aicināja pārlapot atmiņu kladi, kā arī visām četrām komandām gatavoties konkursiem un atrakcijām.


Priecē pasākumā. Jau vairāk nekā pusstundu pirms pasākuma savas balsis iemēģināja Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopas “Soldanī” pašdarbnieces (foto) Līna Pundure, Renāte Ločmele, Madara Circene kopā ar skolotāju Anitu Pakalnīti.  


Veido poķīšus. Ikvienam interesentam bija iespēja izveidot savu poķīti no koka klucīšiem un dzijas. “Šo suvenīru izgatavošanas mākslu aizguvām no igauņiem,” atklāja Z.Mežale. “Pamēģināsim,” nosprieda Anita Pundure un Aļona Jokste (foto).


Sevi piesaka super vecmāmiņas. Viņas pretiniekiem dāvāja pīrādziņus, turklāt titula “Super vecmāmiņa” ieguvēja Anna Pundure (foto – otrā no labās) prezentēja pašsacerētu dzejoli un demonstrēja trikus.


Dāvanā saņem portretu. Aleksandrs Pakalnīts bija pārsteigts par vecmāmiņu prasmēm zīmēt arī portretus. Zīmīgi, ka Aleksandrs savulaik startēja gan konkursā “Misters briežciemietis”, gan konkursā “Super vectētiņš” .


Uzmini nu? Titula “Misters briežciemietis” īpašnieks Oļģerts Pundurs demonstrēja ekskavatoru (foto). “Tas ir kapracis, kurmis,” sprieda dāmas.   


Dzen jokus. “Misis briežciemiete” Sandra Circene savas komandas dāmas salīdzināja ar patronesēm. “Misis nenozīmē to, ka jāstaigā tikai pa mēli. Jāstaigā ar mēli. Visiem vēlu, lai būtu franču sesks, Sibīrijas veselība, čigānu jautrība, Eiropas algas,” viņa jokoja.


Apsveic gada balvas kultūrā saņēmēju. Briežuciema pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne, izmantojot izdevību, apsveica Valentīnu Kašu ar Balvu novada gada balvas kultūrā saņemšanu nominācijā “Gada izdevums”.


Dara vīru darbus. Komandas “Super vecmāmiņa” pārstāves apliecināja, ka lieliski prot rīkoties ar āmuru, saņemot uzdevumu iesist naglas burta ‘B’ formā. Visātrāk šo uzdevumu paveica Marija Skaba (foto). “Tas ir improvizēts burts. Kurš nepiekrīt?” viņa jautāja, joprojām turot rokās āmuru.


Stāsta anekdotes. Alla Fjodorova (foto) pretiniekus pārsteidza ar anekdotēm:- Skolā skolotāja jautā: “Kādas skaņas izdod dzīvnieki?” Kāds saka: gaudo, cits – rukšķ, ņaud utt., bet Jānītis apgalvo, ka gaudo viņa vectētiņš. “Tu gan muļķības runā,” izbrīnīti saka skolotāja. “Rīt pārliecināsieties, kad vectēvs atnāks uz skolu,” apgalvo Jānītis. Otrā dienā Jānītis vectētiņam lūdz skolotājai pastāstīt, kad viņš pēdējo reizi nodarbojies ar seksu. “Aūūūūū,” atskanēja atbilde.  


Uzdod mīklas. Maruta Ločmele, kura pārstāvēja komandu “Misis briežciemietes”, misteriem jautāja: “Kas jūsu kājstarpē, tas mūsu kājstarpē? Kas jums pie nabas, tas mums pie nabas?” Vīri sprieda, ka atbilde, iespējams, varētu būt neķītra, tomēr izrādījās, ka tās ir durvis (slieksnis – kājstarpē, rokturis – pie nabas).


Neizpaliek dejas. Misteri un super vectētiņi dāmas izklaidēja ar dejām. Īpašas ovācijas saņēma misteri (foto), kad viņiem bija jāizdancina mīļdzīvnieki.


Ašākais naudas skaitītājs. Komandas “Super vectētiņš” pārstāvis Francis (foto – no labās) neslēpa gandarījumu, kad viņš visātrāk atrada monētas starp zirņiem, turklāt tās izzvejojot ar veļas knaģiem. Noslēgumā visu komandu dalībnieki balvā saņēma Andra Ločmeļa darinātās koka lāpstiņas ar uzrakstu “Tu esi super!”.

“... un tad atnāk dziesma”

 

Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas ir krišjānietes, kuras satiekas reizi nedēļā, trīs dalībnieces - Sintija, Ingūna, Inese - uz mēģinājumiem mēro 8 km tālo ceļu no Laimas ciema.

Vokālā ansambļa vadītāja Sintija Velme, pirms koncerta taujāta, kāds ir noskaņojums, atzina, ka vieglāk bijis dziedāt, kad ansambli vadīja Daiga Griestiņa: “Meitenēm esmu sarūpējusi nelielu pārsteigumu – video, kur parādīts, ko viņas ikdienā dara. Redzēs, kādas būs viņu emocijas, bet es raudāju...” Lūgta atklāt nākotnes plānus, Sintija sprieda, ka tie patiesi ir lieli: “Pirmkārt, jau šogad izveidot Krišjāņos etnogrāfisko ansambli. Otrkārt, ieskaņot studijā Krišjāņu pagasta himnu, lai tā skan radio ēteros.”
`


Gaviļniecēm velta dzejoli. Kristīne Razgulova “Elijas” dziedātājām veltīja pašas sacerētu dzejoli: “..Novēlam jums nepagurt un nepadoties!/ Ar lielu sparu tikai tālāk doties./ Lai vēl pēc pāris gadiem svinam jau 30/ ar draugiem, kaimiņiem un radiem.”


Sarūpē četras dāvanas. Tilžas pagasta kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Rasa” kolēģēm sarūpēja četras dāvanas: foršu kompāniju, divas skaistas dziesmas, ziedus vadītājai un improvizētus vīriešus.


Pasniedz Atzinības rakstus. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājas vietniece Iveta Tiltiņa vokālā ansambļa dziedātājām pasniedza Atzinības rakstus. Viņa atgādināja, ka 2019.gadā “Elija” ieguva pirmās pakāpes diplomu. “Tā tik turpināt!” viņa vēlēja.


Dzimšanas dienā. Krišjāņu tautas nama vadītāja Inese Kalniņa zina teikt, ka ansamblis uz savu pirmo mēģinājumu kopā sanāca 1999.gadā, un tā pirmais vadītājs bija Gints Ločmelis. 17 gadus to vadīja Daiga Griestiņa, bet nu vada Sintija Velme. Ansamblī dzied Ilona Stepāne, Aina Korkla, Ērika Pujāte, Lilita Martuzāne, Inese Zelča, Gunta Rižā, Sanita Korkla, Ingūna Žogota. Vēl ansamblī ir dziedājušas Ilga Lazdiņa, Elita Beidzeniece, Irēna Romāne, Janīna Ozoliņa, Inese Kaša, Inese Kalniņa.


Dzen jokus. Aina Korkla, spriežot par ansambļa izaugsmi, sprieda, ka daudz kas ir mainījies: “Meiteņu kļuvis mazāk, bet vietu uz skatuves aizņemam tikpat daudz. Tas viss ir sīkums. Mums ir mainījušies ansambļa un pagasta pārvaldes vadītāji, bet viena lieta nemainās nekad. Tas ir neviens cits kā mūsu šoferītis Artis!”


“Mūsu lakstīgala”. Vokālā ansambļa pašdarbnieces ilggadējo vadītāju Daigu Griestiņu (foto - no labās) mīļi dēvē par lakstīgalu.


Māte ar meitu. “Elijas” viena no mīļākajām dziesmām ir “Saruna” un, protams, Krišjāņu pagasta himna “Savam pagastam”, kuras vārdu autore ir Ingūna Žogota (foto - no kreisās). Lūgta atklāt, kā ir dziedāt ansamblī, kuru vada meita Sintija, Ingūna paskaidroja, ka tas ir daudz grūtāk, nekā ierindas dziedātājam: “Viņa mani vērtē visstingrāk un man jābūt ļoti perfektai. Es vienkārši nedrīkstu dziedāt nepareizi.”


Vēsturiskie kaimiņi. Bērzpils pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Naktsvijole” pašdarbnieces atgādināja, ka viņiem ir īpaša saikne ar “Eliju”, jo daudzus gadus dalīja ansambļa vadītāju: “Ja varētu, mēs jums dāvātu miljonu.”


Ir, ko turēt! Bērzpils vidusskolas direktorei Ilonai Stepānei pagājusī nedēļa bija ļoti spraiga. Kā nu ne, ja svinībās pavadītas trīs dienas! “23.janvārī kolektīvā un nedaudz mājās ar draudzenēm nosvinēju dzimšanas dienu. 24.janvārī turpināju svinēšanu mēģinājumā, bet šodien - jau koncertā,” viņa paskaidroja.


 Svētku pīrāgs. Rūķīši Dāvids un Didzis gaviļnieces sveica ar svētku pīrāgu.
 

Reportāžas

  • Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

    (Reportāža)

    Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina...

  • Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

    (Reportāža)

      Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā. No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas...

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā mazināt iedzīvotāju nabadzību un sociālo nevienlīdzību?