1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
30-03-2020
Vārdadienas šodien: Atvars, Gvido

Viļakā ierodas revizore

 

Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos kultūras našķus. Direktore Akvilina Jevstigņejeva, atklājot starpnovadu dramatisko kolektīvu saietu-koncertu “Smejies vesels!”, atgādināja, ka apritējuši 110 gadi, kā Viļakā izveidots pirmais teātra pulciņš un rādīta pirmā izrāde.


Apzina vēsturi. Viļakas kultūras nama direktore Akvilina Jevstigņejeva zināja stāstīt, ka 1908.gadā žurnālā “Latgales Škola” rakstīts, ka vietējie ļaudis kopā ar vietējās izcelsmes Pēterburgas studentu palīdzību noorganizēja teātra izrādi Viļakā latviešu un krievu valodā: “Tā iespaidā pēc diviem gadiem noorganizējās pirmais teātra pulciņš, kas prezentēja pirmo teātra izrādi.”


Atklāj pasākumu. Sieviešu vokālais ansamblis “Cansone” klātesošos mudināja ticēt, cerēt un mīlēt! Interesanti, ka pašdarbnieces pārsteidza ar savdabīgu un neparastu dziesmas “Kur tu teci, gailīti, mans” izpildījumu.


Strūklaka. Viļakas Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēkņi apspēlēja situāciju, kā uzlabot ūdens spiedienu Viļakas strūklakā pie pašvaldības ēkas...


Kaut kas sanāk no nekā. Žurka Kornēlija neslēpa sajūsmu par Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēknes Anetes (foto) priekšnesumu “Pakaramais”. “Kaut kas sanāk no nekā,” brīnījās revizore.


Kornēlija un Čirča. Žurka Kornēlija (foto – no kreisās) pavēstīja, ka zina visu, kas notiek Latvijas teātros: “Nesen gan uzzināju, ka Viļakā atzīmē 110.gadadienu pirmajai teātra izrādei. Sapratu, ka šeit mīl teātri. Tiesa, uz vārda nevar ticēt, tāpēc viss ir jāizrevidē, jāizkontrolē un jāredz ar savu aci...”


Neļauj vīram atpūsties! Viļakas dramatiskais kolektīvs demonstrēja situāciju, kas notiek, kad sieva dodas uz semināru. Diemžēl ieradās sievasmāte (foto), vēlāk sievastēvs, un nelaikā atgriezās arī sieviņa...


Kas vainīgs? Susāju dramatiskais kolektīvs “Spārītes” skatītājiem piedāvāja skeču “Šmakovka”, kurā izrādījās, ka elles mašīnas apkalpotāji jeb šmakovkas dzinēji ir policisti.


Lecamdancis. Viļakas jaunieši atgādināja, ka dejas mēdz būt dažādas.


Arī Briežuciemā dzīvo žurkas. Briežuciema dramatiskais kolektīvs “Sipiņi” apliecināja, ka Briežuciema Kornēlija un viņas radinieces cītīgi cīnās pret netaisnību, tostarp analizē politiķu darbus un nedarbus. “Vai politiķi savā garā ir ar mēsliem vienā svarā?” viņi jautāja.


“Zibšņi” zibšņo. Lazdukalna dramatiskais kolektīvs “Zibšņi” izspēlēja divus skečus, skatītājiem piedāvājot popielas priekšnesumu (foto) un piedzīvojumus palīdzības dienestā, kad vīrs sajauc adresi un sievu meklē autoservisā, nevis medicīnas iestādē. “Pakaļējā daļa ir diezgan nolietota,” viņam paziņo mehāniķis.


Pie ārsta. Medņevas dramatiskais kolektīvs “Savējie” klātesošos pārliecināja, ka vizīte pie ārsta var būt kurioza un smieklīga. Slimniece, taujāta par cukuru, godīgi atzīst, ka tā pietiek: “Maisiem vien no Krievijas.” Arī uz daktera jautājumu, kā viņa guļ, slimniece godīgi atbildēja: “Naktskreklā.”


Žurka paziņo spriedumu. Kornēlija neslēpa sarūgtinājumu, ka Viļakas dramatiskajam kolektīvam (foto) nav nosaukuma. “Kā var dzīvot bez sava vārda? Aktieri kā bārenīši... Apliecinu, ka jūsu kolektīvs atbilst “Pigori” nosaukumam,” viņa paziņoja. 

“Tu esi super!”

 

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita Mežale klātesošos aicināja pārlapot atmiņu kladi, kā arī visām četrām komandām gatavoties konkursiem un atrakcijām.


Priecē pasākumā. Jau vairāk nekā pusstundu pirms pasākuma savas balsis iemēģināja Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopas “Soldanī” pašdarbnieces (foto) Līna Pundure, Renāte Ločmele, Madara Circene kopā ar skolotāju Anitu Pakalnīti.  


Veido poķīšus. Ikvienam interesentam bija iespēja izveidot savu poķīti no koka klucīšiem un dzijas. “Šo suvenīru izgatavošanas mākslu aizguvām no igauņiem,” atklāja Z.Mežale. “Pamēģināsim,” nosprieda Anita Pundure un Aļona Jokste (foto).


Sevi piesaka super vecmāmiņas. Viņas pretiniekiem dāvāja pīrādziņus, turklāt titula “Super vecmāmiņa” ieguvēja Anna Pundure (foto – otrā no labās) prezentēja pašsacerētu dzejoli un demonstrēja trikus.


Dāvanā saņem portretu. Aleksandrs Pakalnīts bija pārsteigts par vecmāmiņu prasmēm zīmēt arī portretus. Zīmīgi, ka Aleksandrs savulaik startēja gan konkursā “Misters briežciemietis”, gan konkursā “Super vectētiņš” .


Uzmini nu? Titula “Misters briežciemietis” īpašnieks Oļģerts Pundurs demonstrēja ekskavatoru (foto). “Tas ir kapracis, kurmis,” sprieda dāmas.   


Dzen jokus. “Misis briežciemiete” Sandra Circene savas komandas dāmas salīdzināja ar patronesēm. “Misis nenozīmē to, ka jāstaigā tikai pa mēli. Jāstaigā ar mēli. Visiem vēlu, lai būtu franču sesks, Sibīrijas veselība, čigānu jautrība, Eiropas algas,” viņa jokoja.


Apsveic gada balvas kultūrā saņēmēju. Briežuciema pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne, izmantojot izdevību, apsveica Valentīnu Kašu ar Balvu novada gada balvas kultūrā saņemšanu nominācijā “Gada izdevums”.


Dara vīru darbus. Komandas “Super vecmāmiņa” pārstāves apliecināja, ka lieliski prot rīkoties ar āmuru, saņemot uzdevumu iesist naglas burta ‘B’ formā. Visātrāk šo uzdevumu paveica Marija Skaba (foto). “Tas ir improvizēts burts. Kurš nepiekrīt?” viņa jautāja, joprojām turot rokās āmuru.


Stāsta anekdotes. Alla Fjodorova (foto) pretiniekus pārsteidza ar anekdotēm:- Skolā skolotāja jautā: “Kādas skaņas izdod dzīvnieki?” Kāds saka: gaudo, cits – rukšķ, ņaud utt., bet Jānītis apgalvo, ka gaudo viņa vectētiņš. “Tu gan muļķības runā,” izbrīnīti saka skolotāja. “Rīt pārliecināsieties, kad vectēvs atnāks uz skolu,” apgalvo Jānītis. Otrā dienā Jānītis vectētiņam lūdz skolotājai pastāstīt, kad viņš pēdējo reizi nodarbojies ar seksu. “Aūūūūū,” atskanēja atbilde.  


Uzdod mīklas. Maruta Ločmele, kura pārstāvēja komandu “Misis briežciemietes”, misteriem jautāja: “Kas jūsu kājstarpē, tas mūsu kājstarpē? Kas jums pie nabas, tas mums pie nabas?” Vīri sprieda, ka atbilde, iespējams, varētu būt neķītra, tomēr izrādījās, ka tās ir durvis (slieksnis – kājstarpē, rokturis – pie nabas).


Neizpaliek dejas. Misteri un super vectētiņi dāmas izklaidēja ar dejām. Īpašas ovācijas saņēma misteri (foto), kad viņiem bija jāizdancina mīļdzīvnieki.


Ašākais naudas skaitītājs. Komandas “Super vectētiņš” pārstāvis Francis (foto – no labās) neslēpa gandarījumu, kad viņš visātrāk atrada monētas starp zirņiem, turklāt tās izzvejojot ar veļas knaģiem. Noslēgumā visu komandu dalībnieki balvā saņēma Andra Ločmeļa darinātās koka lāpstiņas ar uzrakstu “Tu esi super!”.

“... un tad atnāk dziesma”

 

Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas ir krišjānietes, kuras satiekas reizi nedēļā, trīs dalībnieces - Sintija, Ingūna, Inese - uz mēģinājumiem mēro 8 km tālo ceļu no Laimas ciema.

Vokālā ansambļa vadītāja Sintija Velme, pirms koncerta taujāta, kāds ir noskaņojums, atzina, ka vieglāk bijis dziedāt, kad ansambli vadīja Daiga Griestiņa: “Meitenēm esmu sarūpējusi nelielu pārsteigumu – video, kur parādīts, ko viņas ikdienā dara. Redzēs, kādas būs viņu emocijas, bet es raudāju...” Lūgta atklāt nākotnes plānus, Sintija sprieda, ka tie patiesi ir lieli: “Pirmkārt, jau šogad izveidot Krišjāņos etnogrāfisko ansambli. Otrkārt, ieskaņot studijā Krišjāņu pagasta himnu, lai tā skan radio ēteros.”
`


Gaviļniecēm velta dzejoli. Kristīne Razgulova “Elijas” dziedātājām veltīja pašas sacerētu dzejoli: “..Novēlam jums nepagurt un nepadoties!/ Ar lielu sparu tikai tālāk doties./ Lai vēl pēc pāris gadiem svinam jau 30/ ar draugiem, kaimiņiem un radiem.”


Sarūpē četras dāvanas. Tilžas pagasta kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Rasa” kolēģēm sarūpēja četras dāvanas: foršu kompāniju, divas skaistas dziesmas, ziedus vadītājai un improvizētus vīriešus.


Pasniedz Atzinības rakstus. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājas vietniece Iveta Tiltiņa vokālā ansambļa dziedātājām pasniedza Atzinības rakstus. Viņa atgādināja, ka 2019.gadā “Elija” ieguva pirmās pakāpes diplomu. “Tā tik turpināt!” viņa vēlēja.


Dzimšanas dienā. Krišjāņu tautas nama vadītāja Inese Kalniņa zina teikt, ka ansamblis uz savu pirmo mēģinājumu kopā sanāca 1999.gadā, un tā pirmais vadītājs bija Gints Ločmelis. 17 gadus to vadīja Daiga Griestiņa, bet nu vada Sintija Velme. Ansamblī dzied Ilona Stepāne, Aina Korkla, Ērika Pujāte, Lilita Martuzāne, Inese Zelča, Gunta Rižā, Sanita Korkla, Ingūna Žogota. Vēl ansamblī ir dziedājušas Ilga Lazdiņa, Elita Beidzeniece, Irēna Romāne, Janīna Ozoliņa, Inese Kaša, Inese Kalniņa.


Dzen jokus. Aina Korkla, spriežot par ansambļa izaugsmi, sprieda, ka daudz kas ir mainījies: “Meiteņu kļuvis mazāk, bet vietu uz skatuves aizņemam tikpat daudz. Tas viss ir sīkums. Mums ir mainījušies ansambļa un pagasta pārvaldes vadītāji, bet viena lieta nemainās nekad. Tas ir neviens cits kā mūsu šoferītis Artis!”


“Mūsu lakstīgala”. Vokālā ansambļa pašdarbnieces ilggadējo vadītāju Daigu Griestiņu (foto - no labās) mīļi dēvē par lakstīgalu.


Māte ar meitu. “Elijas” viena no mīļākajām dziesmām ir “Saruna” un, protams, Krišjāņu pagasta himna “Savam pagastam”, kuras vārdu autore ir Ingūna Žogota (foto - no kreisās). Lūgta atklāt, kā ir dziedāt ansamblī, kuru vada meita Sintija, Ingūna paskaidroja, ka tas ir daudz grūtāk, nekā ierindas dziedātājam: “Viņa mani vērtē visstingrāk un man jābūt ļoti perfektai. Es vienkārši nedrīkstu dziedāt nepareizi.”


Vēsturiskie kaimiņi. Bērzpils pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Naktsvijole” pašdarbnieces atgādināja, ka viņiem ir īpaša saikne ar “Eliju”, jo daudzus gadus dalīja ansambļa vadītāju: “Ja varētu, mēs jums dāvātu miljonu.”


Ir, ko turēt! Bērzpils vidusskolas direktorei Ilonai Stepānei pagājusī nedēļa bija ļoti spraiga. Kā nu ne, ja svinībās pavadītas trīs dienas! “23.janvārī kolektīvā un nedaudz mājās ar draudzenēm nosvinēju dzimšanas dienu. 24.janvārī turpināju svinēšanu mēģinājumā, bet šodien - jau koncertā,” viņa paskaidroja.


 Svētku pīrāgs. Rūķīši Dāvids un Didzis gaviļnieces sveica ar svētku pīrāgu.
 

Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

 

Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu prieka un pārdomu brīžos.


Lai labi klātos! Deju grupa “Nola”, izdejojot deju, savu sveci, šķiet, iededza par visiem, lai mums labi klātos.


“Cansone”. Viļakas kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa pašdarbnieces nešaubās, ka smaidam ir varens spēks. “Tikai pasmaidot, varam kalnus pārvietot. Tikai pasmaidot, vari draugu iemantot,” viņas dziedāja.  


Raksturo sveču nozīmību. Pasākumā bērni raksturoja sveču krāsu nozīmību, piemēram, baltā svece ir sākums pārdomu ceļam pretī Kristus dzimšanas dienai. Oranžā  smaržo pēc jāņogu skābuma un medus podiņa pieliekamajā, bet violetā – skaistākā no visām.


Sveču lējējs. Viļakas Valsts ģimnāzijas koris un Mairis Urbāns (foto) pārsteidza ar dziesmu “Viena zeme”. Mairis, kurš iejutās sveču lējēja tēlā, jautāts, vai eksistē Ziemassvētku vecītis, domīgi sprieda, ka tā tas varētu būt.


Atklāj pasākumu. Kā pirmais uzstājās un klātesošos priecēja Viļakas Mūzikas un mākslas skolas vijolnieku ansamblis.


“Mēs esam klāt!” Viļakas pamatskolas koris izvēlējās pārsteigt ar dziesmu, kurai, šķiet, komentāri ir lieki.


Kad lido sniega bumbas. Viļakas pamatskolas audzēkņi demonstrēja ritmikas deju, kurā lidoja pat bumbas.


Pirmā svece iedegta. Pirmo svecīti Adventes vainagā, nododot liesmiņu no rokas rokā, iededza kolektīvu vadītāji.


Sācies gaidīšanas prieks. Vijolniece Anna Maksimova (foto - no kreisās) domīgi klausījās un vēroja pašdarbnieku uzstāšanos. Lūgta atklāt, ko gaida no Ziemassvētkiem, meitene noteica, ka vēl nezinot. “Kaut ko garšīgu,” viņa pēc mirkļa piebilda.


Žīgurieši. Ozolu ģimene no Žīguriem steidza nofotografēties kopā. Ritvars (4 gadi) un Kristaps (9 gadi) sprieda, ka Ziemassvētku vecītis neeksistē. Tiesa, viņam ir pienākums sarūpēt dāvanas. “Lielu smago automašīnu,” zināja teikt Ritvars.

Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

 

 

1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā.


Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds Vancāns (foto), bet galvenais sekretārs bija Ulrihs Pozņaks. Ē.Vancāns, lūgts izvērtēt nu jau 16.piemiņas turnīra rezultātus, gandarīts atzina, ka puse no sportistiem bija jaunieši: “Mūsu galvenais mērķis ir gatavoties jaunatnes olimpiādei, kas notiks 2021.gadā.”


“Lai jauniešiem jautrāk!” Imants Mozulis un Aigars Mačs pirms sacensībām paspēja ielūkoties PSRS izdotajā mācību grāmatā par jauno karavīru sagatavotību. “Kaut kas šeit ir arī noderīgs,” viņi sprieda. “Vismaz reizi gadā atbraucu pašaut, lai jauniešiem jautrāk,” jokoja Imants. Zīmīgi, ka Aigars Mačs vingrinājumā ar mazkalibra un pneimatisko pistoli ierindojās 3.vietā.



Šauj ar visu, kas šauj. Jānis Pužulis ir pārliecināts, ka jauniešiem jāizmanto iespēja pilnveidot savas prasmes, tostarp šaušanā. “Tas disciplinē,” viņš uzskata. Jautāts, kādas disciplīnas patīk visvairāk, J.Pužulis atklāja, ka šauj ar visu, ar ko var šaut. Tiesa, labāk viņam patīk šaut ar pistoli un mazkalibra šauteni. Viņš vingrinājumā ar mazkalibra un pneimatisko pistoli izcīnīja 2.vietu, kā arī Jāņa pārstāvētā komanda “Ozolzīle” kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena komandu vērtējumā.


Kopā ar domubiedriem. Līna Barovska, lūgta atklāt, kas viņu mudina piedalīties šaušanas sacensībās, atzina, ka tas ir kopā būšanas prieks. Viņai vislabāk padodas šaušana ar mazkalibra šauteni.


“Galvenais - trāpīt!” Viktorija Agnese Vancāne, lūgta prognozēt savu rezultātu, atjokoja, ka galvenais ir trāpīt mērķī. Savukārt tētis Ēvalds, aplūkojot sākotnējos rezultātus, secināja: “Pagaidām sanāk tīri labi.”


Iet tēva pēdās. Jāņa dēls Arvis Pužulis neslēpa, ka pēdējā laikā ar šaušanu neiznāk nodarboties, jo šobrīd mācās Rēzeknē. Tas gan viņam netraucēja izcīnīt otro vietu vingrinājumā ar pneimatisko un mazkalibra šauteni (pirmo vietu izcīnīja Didzis Aleksāns).


Neizpaliek joki. Dainis Babāns no Medņevas par savu mīļāko disciplīnu atzīst šaušanu ar mazkalibra šauteni. Taujāts, ko darītu, ja iepazītos ar sievieti snaiperi, Dainis atsmēja, ka noteikti nebēgtu: “Gluži pretēji, censtos izzināt viņas prasmju noslēpumus.”


Steidz nesteigt. Meistarkandidāte Vaira Strupka ir pārliecināta, ka šaušanā vissvarīgākā ir pacietība un spēja koncentrēties.  


Trenējas jau trīs gadus. Sešpadsmitgadīgā Katrīna Ostrovska šaušanas pulciņu apmeklē trīs gadus. Viņa secina, ka konkurence Latvijas līmenī pieaug ik gadu.


Izvirza augstus mērķus. Gunitai Šakinai ir 1.sporta klase šaušanā. Viņa apņēmusies iegūt sporta meistara klasi gada laikā. “Vēl nedaudz pietrūkst, bet viss būs labi,” prātoja jauniete. Viņa nekļūdījās, jo sacensībās vingrinājumā ar mazkalibra un pneimatisko pistoli izcīnīja 1.vietu.


Ar rezultātu nav apmierināta. Agata Makšāne smēja, ka šaušana viņai palīdz izgrūst uz āru agresiju. Tiesa, viņa nebija apmierināta ar rezultātu šaušanā ar pneimatisko šauteni. “Man labāk patīk mazkalibra šautene,” paskaidroja jauniete.


Šauj arī vēstnieks un ministrs. Tēva Broņislava piemiņas balvas izcīņā tradicionāli piedalās Latvijas vēstnieks Polijā Edgars Bondars (foto - no kreisās). Viņš šogad uz sacensībām ieradās kopā ar kursabiedru, tieslietu ministru Jāni Bordānu. Vēstnieks atzina, ka ne tikai atbalsta šaušanas pulciņa darbību, bet arī pats cenšas piedalīties sacīkstēs, kas veltītas tēva piemiņai. Jautāts, kur Viļakai būt pēc administratīvi teritoriālās reformas, E.Bondars diplomātiski sprieda, ka Viļakas novads pamatīgi ir attīstījies: “Ceru, ka reformas dēļ necietīs mazās pilsētas, kas nebūs novada centri.” Arī ministrs J.Bordāns (foto - no labās) “Vadugunij” paskaidroja, ka labprāt apmeklē tēva dzimto pusi: “Runājot par reformu, gribētos, lai politiķi ieklausās cilvēku viedokļos. Nekad nevelciet pāri krustu savai patstāvībai – vienmēr cīnieties par sevi, arī iekļaujoties lielākā novadā.” Zīmīgi, ka ministra kungs disciplīnā ar mazkalibra šauteni izcīnīja 3.vietu.     

 

Reportāžas

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

vadi

Veiksmes prognoze


.