1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
18-09-2020
Vārdadienas šodien: Ginters, Guntra, Marianna

Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā

Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais tiesnesis Varis Sārtaputnis pirms turnīra atklāšanas zināja teikt, ka spēkiem mērosies 70 - 80 sportisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. “Plānojām, ka ieradīsies vairāk nekā 100 svarcēlāji, tomēr dažas komandas dažādu iemeslu dēļ neatbrauca,” viņš piebilda.

Domā pozitīvi. Ralfs Plavnieks (14 gadi) svarcelšanas treniņus apmeklē jau septiņus gadus. Viņš spriež, ka labu rezultātu var sasniegt, intensīvi trenējoties un domājot pozitīvas domas. Tāpat Ralfs neslēpa, ka nākas piedzīvot arī neveiksmes: “Bet arī tā ir laba mācība.”

Arī meitenes ceļ smagumus. Taujāta, kuras no sacensībām palikušas prātā, Sandija Keiša atklāja, ka Latvijas čempionāts 1.augustā Ludzā. “Tur izcīnīju 2.vietu,” viņa lepojās. Viņas rekords grūšanā ir 58kg, raušanā - 46kg. Jāpiebilst, ka mājās Sandija izcīnīja ne tikai 1.vietu, bet arī saņēma speciālbalvu par progresu sportā – viņa laboja četrus Latvijas rekordus!  

Pirmās sacensības. Septiņgadīgais Jānis Keišs pirmo reizi startēja sacensībās. Viņš neslēpa, ka ir ļoti uztraucies. Visjaunākais sportists galarezultātā saņēma speciālbalvu.

Sacensībās pirmie startē jaunie sportisti. Pirmajā posmā startēja zēni no trīs Baltijas valstīm svara kategorijā līdz 35; 40 un 45 kilogramiem.

Raivo Keišs. Puisis ar svarcelšanu nodarbojas trīs gadus. Jautāts, kas sportistam nepieciešams, lai uzvarētu, Raivo sprieda, ka pirms sacensībām vajag labi izgulēties un paēst. “Kas man garšo? Cepti kartupeļi,” pavēstīja Raivo.

Piemin vīru un tēvu. Vjačeslava Kirjanova sieva Ludmila ar meitu Janu priecājas, ka vīrs, tēvs un pirmais treneris mūspusē nav aizmirsts. “Apbrīnojami, ka šīs sacensības ir tradicionālas. Paldies Varim, kurš tās organizē ļoti augstā profesionālā līmenī,” teica Ludmila. Arī Jana, viņas vīrs Jevģēnijs un trīs meitas Taiga, Ārija un Anna lepojas, ka starptautiskais turnīrs pulcē sportistus no trīs Baltijas valstīm. 

Tur īkšķus par savējiem. Septiņu bērnu māmiņa Judīte Keiša turēja īkšķus par meitu un trīs dēliem, kuri startēja turnīrā. “Patīk, ka bērni ir nodarbināti. Lielākais uztraukums par jaunāko, jo viņam šīs ir pirmās sacensības,” atklāja māmiņa.

Sacensību galvenais tiesnesis. Treneris Varis Sārtaputnis joko, ka līdz viņa pensijai starptautiskie turnīri Balvos noteikti notiks. Jautāts, vai datori un internets nav pārņēmis bērnus un jauniešus, Varis atzina, ka, viņaprāt, nē: “Ir citas problēmas, piemēram, nepareiza politika, kad sporta skolām uzspiež lielu dalībnieku skaitu. Individuālie sporta veidi nav sporta spēles. Nav vajadzīga kvantitāte, lai būtu kvalitāte. Agrāk bija vispārējās fiziskās sagatavotības (VFS) grupas, kurās varēja trenēties sportisti, piemēram, no 10 līdz 18 gadiem. Tagad trīs gadu griezumā jābūt mācību treniņu vai sagatavošanas grupām. Šāds lēmums, manuprāt, nav pareizs.” Topošo svarcēlāju vecākiem viņš novēl droši sūtīt bērnus trenēties. “Uzņemsim katru, neskatoties uz to, vai bērns ir dūšīgs, ar līku muguru utt. Iztaisnosim,” sola V.Sārtaputnis.

Daniels Būde. Lai arī Danielam neizpalika arī neveiksmīgi mēģinājumi, viņš svara kategorijā līdz 45kg godam izcīnīja 2.vietu.

Uz goda pjedestāla. Uzvaras garšu izbaudīja sportisti, kuri kāpa uz goda pjedestāla, tostarp Raivo Keišs (foto – vidū). Jāpiebilst, ka Raivo brālis Ediks Keišs izcīnīja 2.vietu svara kategorijā līdz 49kg.  

Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina balvenieši.


Piedāvā koka karotes. Laimonis Lapsa no Gulbenes novada Stradu pagasta bija gatavs stundām stāstīt par sava aroda noslēpumiem. Koka karošu izgatavošanu viņš salīdzināja ar slimību: “Tas nav maizes darbs. Tā ir mīlestība pret dabu un zināšanas par to. Piemēram, bērza tāsi cara armijā izmantoja kā pēdiņas karavīru zābakos. Kāpēc? Izpalika sēnīte, kā arī kājas bija sausas.” Taujāts, vai jaunatnei ir interese nodarboties ar šādu arodu, Laimonis atklāja, ka Eiropas atbalstītā projektā savulaik uzsācis mācīt 12 cilvēku lielu grupu. “Galarezultātā palika viena meitene un viena skolotāja. Slikti,” viņš secina.


Patīk Balvi. Dace Budze no Valmieras, kura tirgū andelēja dabīgās ādas izstrādājumus, atklāja, ka visu mūžu ir strādājusi valsts iestādēs: “Tomēr visu laiku vilka uz mākslu. Sākums bija izaicinošs, jo nolēmu izgatavot neierastus un draiskus ziedus no ādas. Pagaidām esmu vienīgā Latvijā, kura kaut ko tādu dara. Man ļoti patīk Balvi, tāpēc cītīgi sekoju amatnieku kalendāram,- kas, kur notiek. Sākotnēji man telefonsarunā teica, ka Balvu pašvaldība tikai domā par iespēju atļaut vai neatļaut tirdziņu. Paldies, ka deva zaļo gaismu.”


Neatņemama tirgus sastāvdaļa. Jānis no Cēsīm ir pārliecināts, ka tirgus nav iedomājams bez piparkūkām. Viņš mīklu, kā smēja, rullē jau ilgus gadus. “Pēc lieguma perioda cilvēki ir atvērtāki, tāpēc pircēju netrūks,” sprieda Jānis, kurš dzimis 24.jūnijā.


Novadnieks. Bijušais bērzpilietis Jānis (foto - no labās), kurš šobrīd dzīvo Raiskuma novadā, mudināja iegādāties stādus, halvu, gruzīnu mērces un citus austrumu gardumus. Viņš izvirzīja versiju, ka Covid-19 ir mākslīgi izdomāta slimība.


Atbrauc no Lietuvas. Garijs jeb Garry Karakujujumčanc pircējiem piedāvāja karotītes ar izgravētiem cilvēku vārdiem, kas, viņaprāt, ir ideāla dāvana kristībās, jubilejās, kāzās un citos svētkos. Garijs pastāstīja, ka mērojis 400 kilometrus no Kauņas, lai nokļūtu Balvos. Spriežot par Covid-19, viņš brīnās, ka nav neviena paziņas, kas būtu saslimis ar šo vīrusu: “Tātad nav tik traki.”


Maizīte no Lejasciema. “Ozolu” maizes tirgotāja Ligita nešaubās, ka pircēji atsaucīgāki ir zaļajos tirdziņos.


Keramika latgaliešu gaumē. Kristaps Braslis no Alūksnes prognozēja, ka Balvos pieprasītas būs māla bļodas un lielas krūzes. Viņš nekļūdījās...


Latgaļu alus. Tirgus nav iedomājams arī bez alus un kvasa - to piedāvāja mūspusē pazīstamā “Kolnasāta” (foto – Ilona).


Mūs gaida uzvara! Antons no Balviem tirgoja, kā pats paskaidroja, akcizēto preci pret vīrusu: “Lūk, ķiplociņš. Re, balzāmiņš...” Līgotājiem viņš iesaka pie ugunskura pasēdēt ar tradicionālo dzērvenīti un upenīti.


Gaida Jāņus. Dina no Gulbenes novada ir pārliecināta, ka Jāņi nav iedomājami bez siera. “Kādi sieri ir vispieprasītākie? Katram sava gaume – vienam patīk asāks, citam salds. Protams, svētkos neiztikt bez siera ar ķimenēm,” viņa uzskata.


Recepte, kā atrast kāroto ziedu. Madonas karameļu tirgotājs Arnis jokoja, ka papardes zieds eksistē, turklāt, nopērkot karameles, to vieglāk atrast.


Atklāj noslēpumu. Balvenietis Ilgonis Punculs (foto - otrais no labās), pētot z.s. “Kotiņi” produkciju, “Vadugunij” atklāja noslēpumu, ka putras ēst ir veselīgi. “Šobrīd pētu “Kotiņu” pankūku maisījumu Nr.2. Varbūt ir numur viens,” viņš jokoja. Tāpat Ilgonis zināja teikt, ka “Kotiņi” produkcija ir slavena ne tikai mūspusē, bet visā valstī. Taujāts par Līgo svētkiem, balvenietis atklāja: “Cik labs būsi, tik labu papardes ziedu arī dabūsi!”

Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

 

Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā.


No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas meitenes - Anniju, Inesi un Dagniju, kuras devās centra virzienā. “Uz kurieni jūs? Un no kurienes?” jautājām. “Iesim uz tirgus laukumu piedalīties masu skatos. Bet vispār mēs esam atnākušas no laika pirms simts gadiem,” pasmējās meitenes.


Karavīri. Baltinavietis Artis Ločmelis un briežciemietis Edgars Jermacāns filmēšanas laikā iejutās krievu un latviešu armijas karavīru lomās. Mācījās šaut. Edgars teica: “Šodien šaus uz mani pašu, man būs jābēg, es būšu sliktais.”


Caurlaides punkts uz robežas. Baltinavā filmēja masu skatu - Latvijas un Krievijas robežkontroles punktā notiekošo, kad Krievijā dzīvojošie latvieši atgriežas dzimtenē. Robeža ir slēgta, bet Latvija uzņem cilvēkus, kas vēlas atgriezties. Un cilvēki nāca kājām, brauca ar vilcienu, ar zirgu. Caurlaides punktā, kur bēgļus reģistrēja militārpersona (baltinavietis Rolands Keišs), veidojās arī situācijas līdzīgas tām, kas notiek mūsdienās. Turīgākie tautieši (atveido Silvija Buklovska un Jānis Boldāns) rindu centās apiet ar līkumu.


Kolorītas. Kolorītas bija Baltinavas dāmu deju kopas “Gaspaža” dalībnieces, kuras, uzsējušas košus plecu lakatus, atveidoja krievu pareizticīgās sievietes. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Baltinavā dzīvoja daudz pareizticīgo.


Atbrauc no  Vidzemes. Inga Rakecka un Alda Mežgaile uz filmēšanos bija ieradušās no Valmieras un Limbažiem. Viņas apgalvoja, ka ir cilvēki, kas uz savu roku apbraukušas robežu. “Mēs ik pa laikam kaut kur iebāžam savu degunu. Šodien būsim bēgles,- ratiņš un padusē pasitams maizes kukulis mums ir,” apgalvoja sievietes.


Vāc zāli. Lai izdzīvotu kara un juku laikos, neraugoties uz apkārt notiekošo,  laukos tāpat bija darāmi darbi - zāle jāpļauj, lopi jābaro. Kā tas notika pagājušā gadsimta 20.gados, vienā no filmas epizodēm atveidoja baltinavietes Marija Skaba un Zane Tabore.


Pēc dievkalpojuma. Baltinaviete Solveta Logina piedalījās filmēšanā katoļu baznīcā. “Mēs, sievietes, kā senāk sēdējām solos pa kreisi, bet vīrieši - pa labi.  Dievkalpojums notika ierasti. Lasot lūgšanu grāmatu, gan nevarēja lietot brilles, jo tajā laikā briļļu nemaz nebija,” viņa apgalvoja.


Gatavo mielastu. Tradicionālo zupu aiz katoļu baznīcas žoga vārīja sievas no  Briežuciema. Filmas veidotāji noslēgumā pateicās visiem par līdzdalību filmas tapšanā.

Viļakā ierodas revizore

 

Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos kultūras našķus. Direktore Akvilina Jevstigņejeva, atklājot starpnovadu dramatisko kolektīvu saietu-koncertu “Smejies vesels!”, atgādināja, ka apritējuši 110 gadi, kā Viļakā izveidots pirmais teātra pulciņš un rādīta pirmā izrāde.


Apzina vēsturi. Viļakas kultūras nama direktore Akvilina Jevstigņejeva zināja stāstīt, ka 1908.gadā žurnālā “Latgales Škola” rakstīts, ka vietējie ļaudis kopā ar vietējās izcelsmes Pēterburgas studentu palīdzību noorganizēja teātra izrādi Viļakā latviešu un krievu valodā: “Tā iespaidā pēc diviem gadiem noorganizējās pirmais teātra pulciņš, kas prezentēja pirmo teātra izrādi.”


Atklāj pasākumu. Sieviešu vokālais ansamblis “Cansone” klātesošos mudināja ticēt, cerēt un mīlēt! Interesanti, ka pašdarbnieces pārsteidza ar savdabīgu un neparastu dziesmas “Kur tu teci, gailīti, mans” izpildījumu.


Strūklaka. Viļakas Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēkņi apspēlēja situāciju, kā uzlabot ūdens spiedienu Viļakas strūklakā pie pašvaldības ēkas...


Kaut kas sanāk no nekā. Žurka Kornēlija neslēpa sajūsmu par Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēknes Anetes (foto) priekšnesumu “Pakaramais”. “Kaut kas sanāk no nekā,” brīnījās revizore.


Kornēlija un Čirča. Žurka Kornēlija (foto – no kreisās) pavēstīja, ka zina visu, kas notiek Latvijas teātros: “Nesen gan uzzināju, ka Viļakā atzīmē 110.gadadienu pirmajai teātra izrādei. Sapratu, ka šeit mīl teātri. Tiesa, uz vārda nevar ticēt, tāpēc viss ir jāizrevidē, jāizkontrolē un jāredz ar savu aci...”


Neļauj vīram atpūsties! Viļakas dramatiskais kolektīvs demonstrēja situāciju, kas notiek, kad sieva dodas uz semināru. Diemžēl ieradās sievasmāte (foto), vēlāk sievastēvs, un nelaikā atgriezās arī sieviņa...


Kas vainīgs? Susāju dramatiskais kolektīvs “Spārītes” skatītājiem piedāvāja skeču “Šmakovka”, kurā izrādījās, ka elles mašīnas apkalpotāji jeb šmakovkas dzinēji ir policisti.


Lecamdancis. Viļakas jaunieši atgādināja, ka dejas mēdz būt dažādas.


Arī Briežuciemā dzīvo žurkas. Briežuciema dramatiskais kolektīvs “Sipiņi” apliecināja, ka Briežuciema Kornēlija un viņas radinieces cītīgi cīnās pret netaisnību, tostarp analizē politiķu darbus un nedarbus. “Vai politiķi savā garā ir ar mēsliem vienā svarā?” viņi jautāja.


“Zibšņi” zibšņo. Lazdukalna dramatiskais kolektīvs “Zibšņi” izspēlēja divus skečus, skatītājiem piedāvājot popielas priekšnesumu (foto) un piedzīvojumus palīdzības dienestā, kad vīrs sajauc adresi un sievu meklē autoservisā, nevis medicīnas iestādē. “Pakaļējā daļa ir diezgan nolietota,” viņam paziņo mehāniķis.


Pie ārsta. Medņevas dramatiskais kolektīvs “Savējie” klātesošos pārliecināja, ka vizīte pie ārsta var būt kurioza un smieklīga. Slimniece, taujāta par cukuru, godīgi atzīst, ka tā pietiek: “Maisiem vien no Krievijas.” Arī uz daktera jautājumu, kā viņa guļ, slimniece godīgi atbildēja: “Naktskreklā.”


Žurka paziņo spriedumu. Kornēlija neslēpa sarūgtinājumu, ka Viļakas dramatiskajam kolektīvam (foto) nav nosaukuma. “Kā var dzīvot bez sava vārda? Aktieri kā bārenīši... Apliecinu, ka jūsu kolektīvs atbilst “Pigori” nosaukumam,” viņa paziņoja. 

“Tu esi super!”

 

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita Mežale klātesošos aicināja pārlapot atmiņu kladi, kā arī visām četrām komandām gatavoties konkursiem un atrakcijām.


Priecē pasākumā. Jau vairāk nekā pusstundu pirms pasākuma savas balsis iemēģināja Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopas “Soldanī” pašdarbnieces (foto) Līna Pundure, Renāte Ločmele, Madara Circene kopā ar skolotāju Anitu Pakalnīti.  


Veido poķīšus. Ikvienam interesentam bija iespēja izveidot savu poķīti no koka klucīšiem un dzijas. “Šo suvenīru izgatavošanas mākslu aizguvām no igauņiem,” atklāja Z.Mežale. “Pamēģināsim,” nosprieda Anita Pundure un Aļona Jokste (foto).


Sevi piesaka super vecmāmiņas. Viņas pretiniekiem dāvāja pīrādziņus, turklāt titula “Super vecmāmiņa” ieguvēja Anna Pundure (foto – otrā no labās) prezentēja pašsacerētu dzejoli un demonstrēja trikus.


Dāvanā saņem portretu. Aleksandrs Pakalnīts bija pārsteigts par vecmāmiņu prasmēm zīmēt arī portretus. Zīmīgi, ka Aleksandrs savulaik startēja gan konkursā “Misters briežciemietis”, gan konkursā “Super vectētiņš” .


Uzmini nu? Titula “Misters briežciemietis” īpašnieks Oļģerts Pundurs demonstrēja ekskavatoru (foto). “Tas ir kapracis, kurmis,” sprieda dāmas.   


Dzen jokus. “Misis briežciemiete” Sandra Circene savas komandas dāmas salīdzināja ar patronesēm. “Misis nenozīmē to, ka jāstaigā tikai pa mēli. Jāstaigā ar mēli. Visiem vēlu, lai būtu franču sesks, Sibīrijas veselība, čigānu jautrība, Eiropas algas,” viņa jokoja.


Apsveic gada balvas kultūrā saņēmēju. Briežuciema pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne, izmantojot izdevību, apsveica Valentīnu Kašu ar Balvu novada gada balvas kultūrā saņemšanu nominācijā “Gada izdevums”.


Dara vīru darbus. Komandas “Super vecmāmiņa” pārstāves apliecināja, ka lieliski prot rīkoties ar āmuru, saņemot uzdevumu iesist naglas burta ‘B’ formā. Visātrāk šo uzdevumu paveica Marija Skaba (foto). “Tas ir improvizēts burts. Kurš nepiekrīt?” viņa jautāja, joprojām turot rokās āmuru.


Stāsta anekdotes. Alla Fjodorova (foto) pretiniekus pārsteidza ar anekdotēm:- Skolā skolotāja jautā: “Kādas skaņas izdod dzīvnieki?” Kāds saka: gaudo, cits – rukšķ, ņaud utt., bet Jānītis apgalvo, ka gaudo viņa vectētiņš. “Tu gan muļķības runā,” izbrīnīti saka skolotāja. “Rīt pārliecināsieties, kad vectēvs atnāks uz skolu,” apgalvo Jānītis. Otrā dienā Jānītis vectētiņam lūdz skolotājai pastāstīt, kad viņš pēdējo reizi nodarbojies ar seksu. “Aūūūūū,” atskanēja atbilde.  


Uzdod mīklas. Maruta Ločmele, kura pārstāvēja komandu “Misis briežciemietes”, misteriem jautāja: “Kas jūsu kājstarpē, tas mūsu kājstarpē? Kas jums pie nabas, tas mums pie nabas?” Vīri sprieda, ka atbilde, iespējams, varētu būt neķītra, tomēr izrādījās, ka tās ir durvis (slieksnis – kājstarpē, rokturis – pie nabas).


Neizpaliek dejas. Misteri un super vectētiņi dāmas izklaidēja ar dejām. Īpašas ovācijas saņēma misteri (foto), kad viņiem bija jāizdancina mīļdzīvnieki.


Ašākais naudas skaitītājs. Komandas “Super vectētiņš” pārstāvis Francis (foto – no labās) neslēpa gandarījumu, kad viņš visātrāk atrada monētas starp zirņiem, turklāt tās izzvejojot ar veļas knaģiem. Noslēgumā visu komandu dalībnieki balvā saņēma Andra Ločmeļa darinātās koka lāpstiņas ar uzrakstu “Tu esi super!”.

Reportāžas

  • Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā

    (Reportāža)

    Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais...

  • Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

    (Reportāža)

    Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina...

  • Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

    (Reportāža)

      Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā. No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas...

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

vadi

Veiksmes prognoze


.