Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir noslēguši 48 investīciju līgumus par vairāk nekā 35,4 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd LSEZ darbojas 23 uzņēmumi, radītas 246 jaunas darbavietas, bet līdz 2025. gadam (saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem) tiks izveidotas vēl 177 – šādi kopumā radot 423 jaunas darbavietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.
Uzņēmēju interese par LSEZ apliecina, ka savulaik – 2017.gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā.

Ko uzņēmējs iegūst, iestājoties LSEZ
Uzņēmējiem tiek piedāvāts izvēlēties un saņemt nodokļu atvieglojumus par divu veidu ieguldījumiem. Pirmais: veicot investīcijas iekārtās, tehnikā, ēkās vai patentu iegūšanā un tehnoloģiju apgūšanā. Otrais: ieguldījumi jaunradītās darbavietās. Taču, kas mūsu reģionam ir ļoti svarīgi – darbiniekiem jābūt deklarētiem Latgalē.
Uzņēmumi, kas noslēguši līgumus ar LSEZ, var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Maksimālais investīciju apjoms, ko var aprēķināt nodokļu atlaides veidā, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. 40% no veiktajiem ieguldījumiem var atgūt lielie, 50% – vidējie un 60% – mazie uzņēmumi.
Turklāt LSEZ investīciju projektiem nav noteikta minimālā summa – projektu var iesniegt par jebkuru summu gan lieli, gan mazi uzņēmumi.

Kā tas strādā
“Patiesībā tas ir ļoti vienkārši,” skaidro Iveta Maļina-Tabūne. “Pieņemsim, ka vidēja lieluma uzņēmums noslēdz līgumu par 300 000 eiro ieguldījumu projektu LSEZ. 150 000 ir iespējams atgūt atpakaļ. Ar šo naudu uzņēmums var segt 80% no nekustamā īpašuma nodokļa un 80% no ienākuma nodokļa”.Taču šeit ir svarīgi saprast, ka nauda kontā netiks ieskaitīta, tā tiks atgūta nodokļu atlaižu veidā. Savukārt nodokļu atvieglojumi tiks nodrošināti tikai pēc projekta sekmīgas īstenošanas.
“Piemēram, pēc projekta sekmīgas realizācijas uzņēmums vēlas sadalīt 10 000 eiro dividendēs,” turpina Iveta, “bez LSEZ statusa uzņēmums kontā atstātu 8000, nodokļos samaksātu 2000. Bet, ja uzņēmums ir LSEZ, tas nodokļos maksās tikai 400 eiro.”

Tāpat ir ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc projekta īstenošanas uzņēmums raksta vēstuli pašvaldībai ar lūgumu piemērot 80% nodokļa atlaidi. “Piemēram, ja nodoklis par gadu ir 10 tūkstoši, tad uz 8 000 no tiem attiecas šī atlaide un tikai 2 tūkstoši tiek maksāti skaidrā naudā. Papildus pašvaldībai ir tiesības “samazināt” šos pašus 20%,” skaidro Iveta.
Atbalsts investīcijām par jaunradītām darbavietām izskatās šādi: uzņēmums iegulda pamatlīdzekļos, un rezultātā tiek radītas, piemēram, 20 jaunas darbavietas. Attiecināmās izmaksas būs šo 20 darbinieku bruto algas, kas tiek izmaksātas 24 mēnešu laikā. Atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma (mazs, vidējs vai liels uzņēmums) attiecīgo atbalsta procentu daļu no šīm izmaksām var atgriezt nodokļu atvieglojumu veidā.
Uzņēmējs pats lemj, kādu atbalstu vēlas saņemt, turklāt tas neliedz nākotnē slēgt līgumu par cita veida ieguldījumiem. “Piemēram, ražošanas uzņēmumā tiek izveidota līnija, kurā ir salīdzinoši maz iekārtu, bet daudz strādnieku – šajā gadījumā uzņēmums izvēlas ieguldījumu darbaspēkā, un, ja pēc diviem gadiem uzņēmēji nolems iegādāties iekārtas ražošanas jaudu palielināšanai, var tikt noslēgts papildus līgums, kurā ieguldījumu projekta būtība būs iekārtu iegāde,” piebilst Iveta.

Kurš var pievienoties LSEZ
Latgales reģionā esošā LSEZ ir vienīgā Latvijā, kur uzņēmējs pats var brīvi izvēlēties, kur viņam ir ērti attīstīt savu darbību, jo nav nekādu priekšnoteikumu par atrašanās vietu. Galvenais, lai uzņēmums darbotos Latgalē. Juridiskā adrese uzņēmumam var būt arī citā reģionā.
Jāpiebilst, ka ne visi uzņēmumi var pretendēt uz nodokļu atlaidēm šajā programmā. Ir nozares, kuru dalību aizliedz Eiropas regula Nr.651/2014. Tās ir transporta nozare, tērauda rūpniecības, sintētisko šķiedru rūpniecības, lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi un citi, kas atbilst regulā minētajam.
“Jāsaka, ka mūsu sāpīgākā tēma ir pārtikas ražošana,” atzīmē Iveta Maļina-Tabūne. “Faktiski no šīs nozares atbalstam kvalificējas tikai maizes, cepumu un ar to saistīto izstrādājumu ražotāji, pārējais diemžēl ir aizliegts. Tas ir saistīts ar to, ka līdz 60% no visa ES atbalsta tiek novirzīti lauksaimniecības nozarei, un pārtikas ražošanā strādājošie var saņemt atbalstu no ES fondiem.”
Runājot par populārākajām atbalstāmajām nozarēm, var minēt, ka mūsu reģionā tiek atbalstīti klasiskie latgaliešu ražošanas veidi – kokapstrāde, metāla apstrāde, šūšana, elektronikas ražošana.
Noteikti jāatzīmē, ka tie uzņēmumi, kuri jau saņem atbalstu no valsts līdzekļiem, tomēr var slēgt līgumu ar LSEZ, taču tam vajadzētu būt citam projektam – nodokļu atlaidi par tām pašām investīcijām nevar saņemt vienlaikus LSEZ un citās valsts atbalsta programmās vai fondos. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka tie ir dažādi projekti, tad var.
Kopumā, ja runājam par LSEZ efektivitāti, to vislabāk apliecina skaitļi un fakti: investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā ir investīcijas arī Latgales reģionā. Jo jaunas darbavietas, darbinieku kompetence un konkurētspēja ir visa reģiona nākotne.

Savukārt, ja apspriežam pašu uzņēmumu ieguvumus, pievienojoties LSEZ, tad vislabāk to raksturo cipari: līdz šim kopējais nodokļu atvieglojumu apjoms par visiem noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem paredzēts ap 15 799 943,85 eiro apmērā. Proti, uzņēmēji nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu veidā saņems aptuveni 16 milj. eiro.
Sīkāku informāciju par LSEZ var saņemt, sazinoties ar LSEZ pārvaldnieces vietnieku Vladislavu Stankeviču: tālr. 29511462.

Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!

Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam palidot!), ar laiku jaunu māju uzbūvēt... Tik nezināja, ko ar tām aizaugušajām ganībām darīt. Vectēvs savulaik lopus audzēja, bet abiem jaunajiem interesants darbs, pilnvērtīgai saimniekošanai laika nebūšot. Bet par lauku māju sapņojot jau sen. Sevišķi tagad, strādājot attālināti, gribētos lauku dzīvi vēl vairāk izbaudīt...
Kādā reizē atnāca pavisam sašļucis: esot apzinājis mājas būvniecības izmaksas, un rokas nolaidušās. Saticies ar pāris mežu apsaimniekotājiem, bet tie pārsvarā piedāvājot mežu kailcirtē laist. Naudu gan brangu solot.
Ē, zaļais gurķi! Saimniekot taču vajag ar prātu – skatīt ieguvumus gan uzreiz, gan nākotnē. Nu, nocirtīs – bet kas pēc tam? Ko bērniem atstās – celmus? Es šim savu meža apsaimniekotāju ieteicu – iedevu “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” speciālistes Ineses telefonu, lai aprunājas.
Paiet pāris nedēļas, kaimiņš priecīgs – nākšot ciemos ar kūku un šampanieti. Jūtoties kā loterijā vinnējis, un spiež man pateicīgs roku par laba un pārbaudīta partnera ieteikšanu.
Izrādās, atbraukuši ZLM vīri, izstaigājuši visu īpašumu, uzmērījuši, novērtējuši, sarēķinājuši, bet tad apsēdušies un sākuši kaimiņam skaidrot, ka gudrāk un tālredzīgāk būtu apsaimniekot, nevis vienkārši cirst. Proti, pareizāk būtu vienu meža apgabalu tikai iztīrīt, lai vērtīgie koki vēl paaugas – būs naudiņa bērnu augstskolas laikam. Citam meža nogabalam gan pēdējais brīdis no tā ko vērtīgu paņemt – tur gan koku vecums, gan vējgāzes savu darījušas. Tur pavasarī būtu jāstāda jauns mežs, lai mazbērniem nākotnes kapitāls un pašiem vieta, kur sēņot.
Bet tieši tā taču ZLM komanda strādā – palīdzot pareizi saimniekot! Kur tad vinnests?
Kaimiņš priecīgs sper ārā – Ziemassvētkus svinēšot jaunā mājā! Sarunas laikā ZLM speciālists uzklausījis ģimenes sapni un, slēdzot apsaimniekošanas līgumu, iekļāvis speciālo piedāvājumu MyCabin mājas iegādei un uzstādīšanai. Vēl arī konsultāciju Luminor hipotekārajam kredītam un līdzfinansējumu jaunās mājas siltumsūkņa uzstādīšanai sarunājis.
Es šim saku, lai atstāj meža strēli malkai, malkas šķūnis taču tukšs! Kamēr jauno māju gaidīs, ģimene vecajā nosals! Šis atsmej – ZLM malku no viņa paša meža jau sagatavotu atvedīšot, neviens zars neiešot postā, mežā atstāts. Ivars sarunā visu esot vērīgi uzklausījis un atradis labāko risinājumu.
Tiešām visam? Nu ja – nākošnedēļ abi tiekoties pārrunāt detaļas un apspriest, kā aizaugušās ganības efektivizēt un gudrāk apsaimniekot, lai maksimāls labums gan šodien, gan rīt, gan pēc vairākiem gadiem, ceļot īpašuma vērtību. Kas zina, varbūt kaimiņš drīz ražošot elektrību i sev vai pat visam ciemam, vai jaunu mežu iestādīšot, vai... Izrādās, iespējamo variantu ir tik daudz. Un par dokumentu kaudzēm neesot galva jālauza – ZLM komanda iesaistās visā procesā arī tad, ja saimnieks izlemtu mainīt zemes statusu.
Ek, sajutos kā patiesi LABS kaimiņš. Gandarījums, ka novadā sakārtojas īpašums pēc īpašuma. Gandarījums, ka savu apsaimniekotāju ar pilnu pārliecību vari ieteikt citiem, jo zini, ka “Ziemeļlatvijas mežsaimnieks” iestājas par veiksmīgiem saimniekiem, kas izvēlas gudru un efektīvu apsaimniekošanu, ceļot īpašuma nākotnes vērtību un gūstot maksimālu izdevīgumu jau šodien!  Uzzini vairāk – 2424 2222, www.zlm.lv

Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus

2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA “Pulsar Optics” gandrīz 1,7 milj. eiro apmērā.

“Tas ir vēsturiski nozīmīgs attīstības rādītājs,” saka Latgales SEZ pārvaldniece un Latgales plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne. “Jaudīgi investīciju projekti apliecina, ka lielie augsto tehnoloģiju uzņēmumi arvien vairāk uzticas Latgales reģiona un Latgales SEZ attīstības potenciālam.”
Tajā pašā dienā par vērienīgu gada noslēguma pasākumu kļuva Latgales plānošanas reģiona (LPR) rīkotā “Latgales diena 2022”, kurā tika apbalvoti konkursa “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2022” laureāti. Zīmīgi, ka šajos svētkos tika apbalvoti jau pieminētie Latgales SEZ uzņēmumi – SIA “Light Guide Optics International” un SIA “Pulsar Optics”.

“Gada speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums Latgalē” un jauns investīciju līgums par 24,3 milj. eiro
Līvānu uzņēmums SIA “Light Guide Optics International” saņēma galveno balvu nominācijā “Gada speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums Latgalē”. Kopš 2004.gada uzņēmums nodarbojas ar optisko šķiedru, optisko šķiedru izstrādājumu un mehānisko komponentu ražošanu.
SIA “Light Guide Optics International” pievienojās Latgales SEZ 2018.gadā. Uzņēmums īstenojis četrus investīciju projektus, kuru rezultātā radītas vairāk nekā 80 jaunas darbavietas. Kopējais investīciju apjoms pārsniedz 12 milj. eiro.
Jaunā investīciju projekta “Medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu palielināšana” laikā uzņēmums līdz 2025.gada 30.decembrim investēs vairāk nekā 24 milj. eiro ražošanas attīstībā.
“Pieprasījums pēc uzņēmuma ražotajiem medicīnas kūļiem – katetriem – ir vairākkārtīgi pieaudzis kopš to ražošanas uzsākšanas 2019.gadā. Arī turpmākajos gados tiek prognozēts straujš pieprasījuma pieaugums, jo arvien vairāk asinsvadu ārstniecības procedūras tiek veiktas ar šo jauno tehnoloģiju tās labo rezultātu dēļ,” stāsta uzņēmuma vadītājs Daumants Pfafrods. Šī projekta laikā tiks radītas vēl vismaz 20 jaunas darbavietas.

“Gada sociāli atbildīgs uzņēmums” un jauns projekts gandrīz 1,7 milj. eiro apmērā
Nozīmīgu balvu Latgales reģiona uzņēmumu vidū ieguva arī SIA “Pulsar Optics” nominācijā “Sociāli atbildīgs uzņēmums 2022”.
SIA “Pulsar Optics” ir Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmuma “Yukon Advanced Optics Worldwide” meitas uzņēmums, kas Daugavpilī strādā kopš 2021.gada un jau nodarbina gandrīz 200 cilvēkus. Uzņēmums ir celmlauzis civilo termovizoru ražošanā, tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 70 valstīm visā pasaulē.
LPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, uzrunājot “Latgales dienas” skatītājus, atzina: “Šobrīd pasaulē ir situācija, kad mums jābūt vienotiem, un tie cilvēki, kurus mēs godinām, ir spējuši to pierādīt. Šī uzņēmuma pamatā ir ne tikai bizness, darbavietas un eksports, bet arī skaidri noteikta vērtību sistēma.” Lielu uzmanību uzņēmums pievērš darbinieku apmācībai, kā arī viņu pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai. Uzņēmums aktīvi iesaistās arī sabiedriski nozīmīgos un sociālos projektos, Covid-19 pandēmijas laikā Daugavpils reģionālajai slimnīcai uzdāvināja 41 jaunu funkcionālo medicīnisko gultu, bet novembra sākumā ziedoja 150 000 eiro ukraiņu bēgļu atbalstam Latvijā.
SIA “Pulsar Optics” pievienojās Latgales SEZ 2022.gadā. Divu investīciju projektu ietvaros uzņēmums ražošanas attīstībā investēja aptuveni 5 milj. eiro, Daugavpilī radot 112 jaunas darbavietas.
Trešais investīciju projekts “Metālapstrādes iecirkņa izveidošana ražošanas vajadzībām Višķu 21F, Daugavpilī” gandrīz 1,7 milj. eiro apmērā tiks īstenots līdz 2023.gada beigām. “Viens no uzņēmuma attīstības mērķiem ir pilna cikla ražošanas nodrošināšana Latvijā, Daugavpilī. Ieguldījumu projekts ir kārtējais solis šī attīstības uzdevuma sasniegšanai ar mērķi palielināt uzņēmuma ražošanas, pārdošanas un eksporta apjomus. Jaunā ieguldījumu projekta īstenošanas rezultātā tiek plānots izveidot vismaz 50 jaunas darbavietas. Kopumā, realizējot trīs ieguldījumu projektus, uzņēmums plāno veikt investīcijas ap 6,5 milj. eiro apmērā,” norāda SIA “Pulsar Optics” valdes priekšsēdētājs Viktors Smirnovs.
Latgales SEZ uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis atzīmē, ka abi uzņēmumi ir akīvi un uzticami partneri, kuri sniedz būtisku ieguldījumu Latgales reģiona attīstībā: “Šo uzņēmumu virzītājspēks palīdzēs arī citiem uzņēmumiem reģionā, parādot, ka kopā mēs varam patiešām daudz.”

Par Latgales SEZ
Latgales SEZ tika izveidota LPR ietvaros 2017.gadā un šobrīd ir kļuvusi par vienu no galvenajiem instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam reģionā. Investējot savā attīstībā, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un līdz pat 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Tā, piemēram, SIA “Light Guide Optics International”, pateicoties sadarbībai ar Latgales SEZ, nodokļu atlaižu veidā varēs saņemt aptuveni 17,5 milj. eiro!
Par Latgales SEZ efektivitāti liecina skaitļi: kopš darbības uzsākšanas par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 50 investīciju līgumi 61,39 milj. eiro ieguldījumu apmērā, paredzot izveidot vismaz 473 jaunas darbavietas. LSEZ teritorijā ir iekļauti 89,84 ha platības, realizēti 28 projekti un kopā jau izveidotas 246 jaunas darbavietas.
“Šī brīža ģeopolitiskā situācija ir ietekmējusi ražošanas procesus visā pasaulē, tajā skaitā arī Latgales SEZ kapitālsabiedrību vidū. Tomēr vairāki uzņēmumi pārskatīja ražošanas procesus un pavēra iespējas jauniem investīciju projektiem! Šie uzņēmumi ir apliecinājums inovatīvai, uz uzņēmuma attīstību vērstai domāšanai, un mēs, Latgales SEZ pārvalde, esam priecīgi, ka vērojam šo kapitālsabiedrību izaugsmi speciālās ekonomiskās zonas radīto priekšrocību ietekmē,” uzsver Jānis Lāčplēsis, Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs.
Papildus informācija: Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs, tālr. nr. 29511462.

Konkursa “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2022” laureāti, LPR vadības pārstāvji un viesi.

SIA “Light Guide Optics International”, LPR un Latgales SEZ vadība, klātesot VARAM ministram Artūram Tomam Plešam apjomīgā investīciju līguma parakstīšanas dienā.

Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle

Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00.
Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt virsdrēbes un uzkavēties, līdz uz ekrāna parādās attiecīgais kārtas numuriņš, kas regulē apmeklētāju rindu. Pēc tam var nākt tālāk un tikties ar laipno medmāsu Agnesi. Viņa priecājas, ka apmeklētāji ir dažādi, un tas piešķir atšķirību arī katrai darbdienai. Nāk pensijas vecuma kundzītes, steidzīgākā solī durvis ver strādājošie cilvēki, bet reizi pa reizei ierodas arī pavisam maziņie. Zinot, ka mediķe ņems adatu un sekos dūriens, viens otrs mazliet satraucas, taču pēc tam saka paldies un pat uzsmaida. Kamēr raugās uz krāsaino televizora ekrānu (domāts tieši klientiem), medmāsa savu darbiņu jau paveikusi. Turklāt katrs mazais pacients pēc procedūras saņem diplomu par drosmi un konfektes. Medmāsa Agnese priecājas, dzirdot sev veltīto komplimentu, ka medmāsiņai viegla roka. Viņa jau skolas gados zinājusi, ka noteikti kļūs par mediķi un palīdzēs cilvēkiem. Agnese ir pabeigusi koledžu un uzsākusi pastāvīgā darba gaitas.
Pacienti nāk uz laboratoriju, lai nodotu analīzes dažādiem izmeklējumiem. Vairums nāk ar ārstu nosūtījumu, un lielākoties tās ir asins analīzes. Taču uz laboratoriju var nest arī zarnu vēža skrīninga analīzes un vēl citus izmeklējumus. Var nākt arī bez mediķu nosūtījuma un nodot analīzes, lai iegūtu informāciju par savu veselības stāvokli pēc paša vēlmes. Tas, protams, būs maksas pakalpojums. Medmāsa atklāj, ka patlaban izteikta top analīze ir D vitamīna noteikšana, kas maksā 7 eiro. Pacienti ir aicināti noformēt jauno lojalitātes karti “Veselība”, jo tās īpašniekiem D vitamīna līmeņa noteikšana līdz 31.decembrim ir par īpaši zemu cenu – 4,90 eiro, kā arī visiem analīžu komplektiem ir 5 eiro atlaide. Maksas analīzes lielākoties izvēlas cilvēki no ārzemēm, ja viņiem ir ierobežots uzturēšanās laiks un nav izdevies apmeklēt ārstu. Covid-19 testus laboratorija pagaidām neizmanto, un pacientiem ar aizdomām par inficēšanos ar šo vīrusu, iepriekš pierakstoties, jāgriežas analīžu nodošanas punktā pie Balvu slimnīcas. Tikai ļoti steidzamos gadījumos (pirms operācijas, ceļojuma vai tamlīdzīgi) analīzes Covid pārbaudei var nodot arī šajā laboratorijas filiālē, ko pēc tam nogādā tālāk.
Klienti parasti jautā, kur var saņemt analīžu rezultātus un kā tas izdarāms? Atbildes operatīvi pienāk uz viņu e-pasta adresi, ko atver pats adresāts un izlasa. Ja e-pastu nelieto, var nākt uz filiāli un lūgt papīra formātā izprintēt medmāsai. Bez tam katram klientam izsniedz arī svītru kodu, ar kura palīdzību analīzes var saņemt, izmantojot laboratorijas telpā uzstādīto iekārtu.

Gaiši un ērti. Centrālās laboratorijas Balvu filiāle klientus tagad sagaida skaisti iekārtotās telpās. Filiāle atrodas pilsētas centrā, un to ir ērti apmeklēt novada iedzīvotājiem, kuri Balvos iebrauc arī no tālienes.

Ikdienas darbs. Medmāsa Agnese Balvu filiālē  apkalpo arī centrifūgu, lai pēc tam nosūtītu asins paraugus tālākai analīžu veikšanai. Daļu analīžu veic Centrālās laboratorijas poliklīnikā Balvos, citas nosūta uz Rīgu.

Sagaida sesto saulrietu

Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā uzvarēja saulriets. Viņa priecājās, ka ezera krastā notiek dažādas aktivitātes, piebilstot: “Varenais mums ir labvēlīgs.”

Ciemiņi. Šogad svētku noskaņu veidoja mūziķu apvienība “Vintāža”.

Kā bez zivīm? Vineta Jurjāne, veidojot ar savu komandu radošu mākslas darbu, sprieda, ka ezera krastā noteikti vajadzīgas zivis. Viņa pavēstīja, ka labai saulrieta sagaidīšanai nepieciešama laba kompānija un labs vīns. “Mēs esam pelnrušķītes, mums pie sirds iet smalkie darbi,” piebilda kolēģīte Sanita.

Laba kompānija. Daina Mediniece ar savu komandu uzbūra jūgendstila ietvaru saulrietam. Spriežot par saulrieta sagaidīšanu, Daina uzsvēra, ka laba kompānija vienmēr sniedz labu noskaņu: “Mana sirds līksmo jau kopš piektdienas vakara, kad satikos ar savām mīļajām meitenēm. Pēdējo reizi mūsu kopdarbs – lieli gobelēni - pilsētā tapa 2008.gadā, kad Balvos sāku vadīt kursus.”

Gatavas palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgās Laila Ozoliņa un Līga Ančāne ikvienam interesentam stāstīja, ko darīt, ja notiek, piemēram, rokas apdegums. Atbildot uz provokatīvu jautājumu, kā rīkosies, ja pienāks kāds bravūrīgs jaunietis un lūgs nodemonstrēt mākslīgo elpināšanu, brīvprātīgās atsmēja, ka to prot darīt: “Kursi ir izieti – nu gulies!”  

Top podi. Keramiķe Elita Eglīte pavēstīja, ka izklaidēs publiku un vienlaikus radīs mākslas darbus.

Divos gados iemācās valodu. Stīvs Ribeiro no Kanādas raiti runāja latviešu valodā, atzīstot,- ja ļoti vēlas, tad valodu var apgūt 2-3 gadu laikā: “Ir forši, ja, dzīvojot šeit, varu komunicēt ar iedzīvotājiem.” Lūgts atklāt, kas Latvijai un Kanādai ir kopīgs, Stīvs atgādināja, ka arī Kanādā hokejs ir populārs.

Inese Žuga. Bijusī balveniete “Vintāžā” spēlē vijoli.

Īpaša diena. Arī Jānis Ločmelis pielika savu roku ezera krasta labiekārtošanā, sametinot speciālu arku. Viņš atklāja, ka 21.augusts ir diena, bez kuras nebūtu bijis viņa: “1971.gada 21.augustā apprecējās vecāki. Ar mammu jau apmeklējām tēva kapiņu.” 

Trombons, vokāls. “Vintāžas” mūziķis Gatis Supe lepojās, ka ir bijušais balvenietis: “Pirmo reizi spēlēšu uz ezera, turklāt vietā, kur savulaik dzīvoju un mācījos.” 

Zīmē saulrietu. Māksliniece Olga Reče mudināja zīmēt saulrietu, aicinot ikvienu pievienoties gleznotāju pulciņam: “Vajag jaunas asinis - mūsu pulciņš ir nedaudz sarucis, jo gandrīz divus gadus nestrādājām.” Viņa balveniešus mudina būt drosmīgiem, interesantiem un radošiem.