1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
10-07-2020
Vārdadienas šodien: Lija, Olīvija

Bērzpilī lustējas zelta fonda ļaudis

 

Sestdien Bērzpils saietu namā, kā uzsvēra kultūras darba organizatore Anna Kriviša, pulcējās Bērzpils zelta fonds – vecākā paaudze, lai lietderīgi un jauki pavadītu brīvo laiku. Savukārt pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane pavēstīja, ka nākamgad ir iecere noorganizēt pasākumu visiem bijušās saimniecības darbarūķiem. “Gribas iekustināt arī tos, kuri neapmeklē senioru vakarus,” viņa piebilda.


Novēl labu veselību. Bērzpils pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane nešaubās, ka ir jauki sanākt kopā un pakavēties atmiņās. “Lai arī cilvēku fiziskais ķermenis ar katru dienu noveco, dvēsele mums arvien ir jauna,” viņa uzskata.


Sniedz noderīgu informāciju. Sociālā darbiniece Rudīte Dārziņa, tiekoties ar pagasta senioriem, atgādināja par iespējām, ko piedāvā sociālais dienests: “Vientuļi pensionāri, kuri ir deklarēti un dzīvo vieni paši savā mājā, var pretendēt uz mājokļa pabalstu 108 eiro gadā saņemšanu. Tie, kuri pusi summas jau saņēmuši, lūdzu, nāciet un rakstiet iesniegumu, lai saņemtu otro daļu pabalsta. Ja ģimenē dzīvo divi pensionāri, kuru ienākumi nepārsniedz 198 eiro uz katru pensionāru, arī var pretendēt uz mājokļa pabalstu - 90 eiro gadā.”


Savdabīgs uzdevums. Krišjāņu pagasta kultūras darbiniece Inese Kalniņa klātesošos mudināja sasveicināties, kā to dara citviet pasaulē, piemēram, sakši – apskaujas; eskimosi – saberzējas ar vaigiem; horvāti – apskaujas un saskaras ar deguniem; japāņi un ķīnieši – paklanās. Jāpiebilst, seniori ar šo uzdevumu tika veiksmīgi galā.


Vislabākie. Anna Kriviša, atklājot pasākumu, paziņoja, ka saietu namā sanākusi pagasta vislabākā daļa - visjautrākie un vislustīgākie cilvēki, kā arī pieredzes bagātākie, jo neizpalika ne nopietnas pārdomas, ne nebēdnīgi smaidi.


Top traktāts. Anna Kriviša aicināja seniorus nosaukt divdesmit īpašības vārdus, kā rezultātā tapa, tā teikt, dokumentāls stāsts par notiekošo Bērzpilī: “...notika smukā atpūtas pēcpusdiena pagasta gudriem, veseliem cilvēkiem. Laiku lieliski atnāca pavadīt veiksmīgas sievas un vīri no Bērzpils ciema... Sapucējusies ieradās viena no godu saimniecēm - untumainā Veronika Odumiņa. No viņas pucēšanās un lustēšanās ziņā neatpalika Veronikas konkurente, arī godu saimniece draiskulīgā Broņislava Gaspažiņa ar saviem veciem kaimiņiem...”


Svinīgs solījums. Inese Kalniņa kopā ar klātesošajiem svinīgi paziņoja, ka garastāvoklis ir lielisks un neatkārtojami labs. “Un lai žagas mani rausta, ja es kādam to sabojāšu,” solīja pasākuma dalībnieki.


Tālākie ciemiņi. Žīguru lauku kapelas muzikanti mudināja ne tikai dziedāt līdzi, bet arī dancot. Divreiz tas nebija jāsaka...


Geišas padomi. Bērzpiliešiem noderīgus padomus sniedza geiša jeb Krapaču Ļuce, kura ieradās kopā ar Japānā satiktu samuraju. Viņa klātesošajiem atgādināja laimīga cilvēka baušļus, piemēram: mīliet savu gultu kā sevi pašu; ja redzat kādu atpūšoties, tad palīdziet; darbs ir svēts, tāpēc labāk to neaiztikt; no pārmērīgas atpūtas neviens nav nomiris.


Jubilāre. Īpašus aplausus izpelnījās Anna Poševa, kura 21.novembrī svinēja dzimšanas dienu. Jautāta, kādas ir izjūtas, Anna atklāja, ka diena ir jauka. “Īpaši mīļš būs vakars, kad ciemos atbrauks mazdēls un mazmazdēliņš no Anglijas,” viņa paskaidroja.


Vai nav jauki? Senioru pēcpusdienas organizatori ir pārliecināti, ka kopā būšana nāk par labu ikvienam cilvēkam. Par to, šķiet, nešaubās arī Ināra un Antons Atpiļi, kuri vieni no pirmajiem grieza valsi.

Kāpēc vīrieši nēsā kaklasaites?

 

Pagājušajā piektdienā Briežuciema tautas namā sumināja vīriešus. Tautas nama vadītāja Zita Mežale atzīst, ka Vīriešu dienas pasākums kļuvis par savdabīgu Briežuciema vizītkarti. “Kā nu ne, ja tas notiek jau vairāk nekā 10 gadus,” secina Z.Mežale. Tāpat viņa priecājas, ka ciemos brauc ne tikai kaimiņpagastu dramatiskie kolektīvi, bet arī dziedātāji.


Duets. Pasākumu ar jestru dziesmu atklāja Anita Pakalnīte ar meitu Indru.


Kāpēc vīrieši nēsā kaklasaites? Par šo jautājumu prātoja visi klātesošie, un izrādījās - kaklasaites ir ļoti praktiska lieta. Piemēram, to nēsā, lai kājas nesaltu; lai varētu muti noslaucīt; lai varētu iztrūkstošā krekla pogas nomaskēt; lai vīru uz mājām varētu aizvilkt. Tieši par pēdējo atbildi balvu jeb kaklasaiti dāvanā saņēma Solvita Vika no Salnavas.


Pārsteidz bērzkalnieši. Bērzkalnes aktieri klātesošos pārsteidza ar diviem skečiem – dvieļu deju un stāstu par Annīti, kura, būdama čakla un prātīga, tomēr iemanās flirtēt ar saimniekdēlu.

Dāvina kaklasaites. Pasākumā īpaši godināja vīrus, kuri nēsā kaklasaites. Viņi katrs balvā ieguva pa vēl vienai šlipsei.


Mājinieces. Briežuciema sievas demonstrēja augstu klasi muzicēšanā.


Laiž pa kreisi. Briežuciema dramatiskā kolektīva “Sipiņi” aktieri atraktīvā veidā nodemonstrēja, kādi vīrieši ir Briežuciemā. Atklājās, viņi gatavi laist pa kreisi, kamēr sievas nav blakus. Zīmīgi, ka viņiem ir savdabīga iepazīšanās recepte, proti, būtiski nešļupstēt pirmās piecas minūtes. Arī sievu aizrādījums, ka lopi mājās kā deputāti Saeimā mauj, viņiem šķiet maznozīmīgs.


Uzstājas tilžēnietes. Tilžas etnogrāfiskā ansambļa sievas klātesošos priecēja ar jaukām apdziedāšanas dziesmām, kā arī ciemakukuli. Viņas sprieda, ka sievietes bez vīriešiem tikpat kā blusas bez suņa nevar iztikt. “Gribas taču kaut kam iekost,” viņas paskaidroja.  


Vīri kā ozoli. Samniekdēli no Bērzkalnes apliecināja, ka nav ar pliku roku ņemami.


Gatavas uz visu. Lazdukalna meitenes pierādīja, ka vīriešu labā ir gatavas uz daudz ko, pat tievēt fitnesa zālē. Jautātas, cik nometa, paskaidroja: 50 eiro.


Saknes meklējamas Francijā. Briežuciema tautas nama vadītāja Zita Mežale zināja stāstīt, ka kaklasaites radušās 16. - 17.gadsimtā Francijā: “Tās pirmie sāka nēsāt algotņi, kuri dienēja Francijas armijā. Mūsdienu izskatu kaklasaites ieguva 19.gadsimtā.”


Dīvainā iepirkšanās. Bērzpils aktieri izspēlēja skeču ar iepirkšanos veikalā, kas, kā atklājās, nemaz tik raiti neiet, kad pārdevējs ar pārdevēju nesaprotas.

Nosvin pirmā diska atvēršanas svētkus

 

21.oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā folkloras kopa “Upīte”, pateicoties Kultūrkapitāla fondam, prezentēja savu pirmo disku. Savukārt aizvadītajā sestdienā Upītes tautas namā apkārtnes ļaudis, draugi un ciemiņi svinēja diska “Vusi ļauds breinovuos”, kurā iekļautas 15 dziesmas, atklāšanas svētkus. Projekta autors Andris Slišāns ir pārliecināts, ka diska iznākšana nebūtu iespējama bez daudziem jo daudziem cilvēkiem. Viņš atgādināja, ka jau 70.gados tētis Antons Slišāns sāka pierakstīt un apkopot Upītes skaistākās pērles - dziesmas. “Mums nekas neizdotos, ja nebūtu viņa, mammas Irēnas, ģimenes, draugu un atbalstītāju,” viņš piebilda.


Velta kāzu dziesmu. Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievas folkloras kopai “Upīte” veltīja kāzu dziesmu paskaidrojot, ka jauniešu kopā ir neprecētas meitenes. Ansambļa vadītāja Līvija Supe atgādināja, ka savulaik projekta autors A.Slišāns, vēl mazs būdams, skrējis pāri visai zālei, lai dejotu. “Upīte bez dejām un dziesmām nav iedomājama,” piekrita A.Slišāns.


Tuvākie draugi. Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa sievas nesamulsa, kad folkloras kopai, izpildot dziesmu no viņu repertuāra, nedaudz nojuka meldiņš. “Tā gadās,” viņas smēja.


Cīnās par disku. Klātesošajiem vakara gaitā bija iespējams nopelnīt jauno disku, piedaloties dažādos pārbaudījumos. Piemēram, jābūt izveicīgiem un vērīgiem, lai laikus paceltu kājas vai rokas, kas simbolizēja dziesmu, danci, rotaļu un mūziku.


Svētku vaininieki. Folkloras kopas “Upīte” pirmā diska atklāšana bija spilgta un emocionāla. Jāpiebilst, ka kopa uzstājās jaunos tērpos. Tāpat klātesošos gaidīja jeb, pareizāk sakot, gaida jauns pārsteigums, jo, kā atklāja Andris Slišāns, aiz kalniem nav otrā diska iznākšana.


“Rūtoj saule, rūtoj bite’”. Zīmīgi, ka jaunā diska atvēršanas svētkos folkloras kopa “Upīte” dziedāja dziesmas no uzlūgto draugu repertuāra, bet ciemiņi izpildīja dziesmas, kas iekļautas jaunajā diskā. Mūziķis Guntis Rasims izpelnījās skaļas ovācijas, kad izdziedāja dziesmu “Rūtoj saule, rūtoj bite’”.


Pārsteidz ar čemodānu. Vilis Cibulis pirms folkloras kopas “Rekovas dzintars” uzstāšanās jokoja, ka pārsteigs klātesošos. Viņš nemānījās, jo dzintarieši priecēja gan ar dziesmām, gan ar dāvanu, ko viņi nosauca par “platini čemodānu”. “Dāvinām somu ar uzrakstu “Platini”. Kad jums iznāks platīna disks, to ieliksiet somā un atdosiet mums,” paskaidroja V.Cibulis.


Kārtējais pārbaudījums. Pasākuma vadītājs A.Slišāns pārbaudījumu sarūpēja arī Šķilbēnu pagasta pārvaldniekam Andrim Mežalam, kuram, lai dāvanā saņemtu disku, bija jārauš zelts. A.Mežals ar uzdevumu veiksmīgi tika galā uzsverot, ka diska iznākšana ir vēl viens Latgales veiksmes stāsts.   


Dāvanā saņem diskus. Grupas “Uknown artist” puiši neslēpa pārsteigumu, kad folkloras kopa sāka dziedāt viņu hītu “...ja man nebūtu Krievijas, tad man nebūtu degvielas...”.  


Ciemiņi. Dziedošā Igauņu ģimene atzina, ka ir patīkami pārsteigti, redzot tik kuplu dziedātāju saimi Upītē. “Paldies, ka jūs mākat savas vērtības ne tikai saglabāt, bet arī tālāk nest,” viņi teica.


Lepojas ar bērnu darbu. Folkloriste un pedagoģe Irēna Slišāne teica paldies vārdus ikvienam, kurš devis savu artavu nemateriālās kultūras saglabāšanai Upītē, kā arī citviet Latvijā: “Ontons Slišāns noteikti šodien ir ar mums - viņš mūs vēro, viņš par mums priecājas!”

“Zelta rudenī baltā ābele zied...”

 

“Ai, kā mums gribas, lai būtu
Zelta āboli mūsu ābelei zaros.
Jo, kad gājputni salasās baros,
Ir augļu briešanas laiks.”

Tilžas internātpamatskolā 30.oktobrī jau ceturto gadu pēc kārtas notika atmiņu pēcpusdiena Balvu novada pensionētajiem skolotājiem.


Dienas kārtībā bija ne tikai silta sagaidīšana, bet viss svinīgais pasākums “Zelta rudenī baltā ābele zied...” noritēja pie skaisti klātiem galdiem. Pēc vadītāju uzrunām sekoja radošās darbnīcas, kurās katrs varēja gūt ko sirdij un dvēselei. Balto domu, vārdu darbnīcā varēja izdarīt ierakstus Atmiņu grāmatā, fizioterapeits Andris Bačuks stāstīja, kā dzīvot veselīgāk,  Inta Ozola skolotājus ievadīja smaržu pasaulē, viņus gaidīja arī skaistumkopšanas darbnīca “Ne tikai vesels, bet arī skaists”, kā arī Sņežanas Pundures fotostudija “Baltais mirklis”.


Uzrunā Tilžas pagasta vadītāja Anna Bērziņa. Viņa atgādināja, ka šī ir īpaša - ģimeniska skola, kur par bērniem rūpējas 24 stundas diennaktī. Viņa visiem vēlēja līdzi paņemt mīlestības siltumu, bet mūža pārdomas ierakstīt Atmiņu grāmatā. Katru klātesošo uzcienāja ar pagasta pārvaldes sarūpētajām konfektēm. Vakaru vadīja Veronika Zelča un Aigars Čirka.


Sveic pirmo skolotāju. Tilžas internātpamatskolas direktore Iluta Bērziša (no labās) pauda prieku, ka šajos svētkos ir arī viņas pirmie skolotāji bioloģijā, matemātikā, ģeogrāfijā, ķīmijā. Direktore pasniedza ziedus arī Olgai Zelčai, kura viņai mācīja ķīmiju.


Fotosalonā. Šeit visus gaidīja fotogrāfe Sņežana Pundure, aicinot pasmaidīt, paņemt kādu rudens velti un ļauties fotomirklim. Šoreiz to izmēģināja arī Bērzpils vidusskolas direktore Stefānija Kindzule.


Kopbilde. Mazliet žēl, ka tie pensionētie skolotāji, kuri nepiedalījās radošajās darbnīcās, mājās devās ātrāk, tāpēc kopbildē neiekļuva. Tomēr tie, kuri palika un izturēja, ar skatienu sūta sveicienus saviem bijušajiem audzēkņiem. Aizvadītie mirkļi bija dvēseliski bagāti - paldies!


Cienā ar konfektēm. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apine cienāja ar Tilžas pagasta sarūpētajām konfektēm. Tās garšoja visiem, arī bērzpilietei Genovefai Ogai. Pēc brītiņa katrs skolotājs  no pārvaldes saņēma arī ābeles lapu tēju ar visu lietošanas pamācību, kā arī baltos krizantēmu ziedus.


Sagādā pārsteigumu. Bija padomāts arī par muzikālajiem priekšnesumiem - dziedāja skolotājas Lindas Vītolas meitenes Kristīne Kalneja, Reneta Krakope, Tilžas vidusskolas vokālais ansamblis “Varbūt”, kā arī uzstājās Tilžas kultūras nama bērnu dramatiskais kolektīvs.


Prieks par atkalsatikšanos. Briežuciema pensionētās skolotājas Alla Fjodorova (no kreisās), Vilhelmīne Ločmele, Valentīna Ločmele un Domicella Tjarve priecājās par iespēju atkal satikties un parunāties.


Dāvina Pateicības sertifikātus. Noslēgumā visi skolotāji, arī Līvija Sprudzāne (attēlā) no direktores Ilutas Bērzišas saņēma Pateicības sertifikātus par aktīvu piedalīšanos radošajās darbnīcās.


Ieraksta vēlējumus Atmiņu grāmatā. Grāmatu darinājušas šuvēja Rita Čipate un zīmēšanas skolotāja Iveta Kuģeniece. Aina Zelča mudināja ikvienu, arī bijušos amatnieku skolotājus uzrakstīt kādu atziņu, atmiņu vai vēlējumu. Grāmatā katram skolotājam bija atvēlēta sava lappuse, klāt pievienos fotogrāfiju un nākamajā gadā to nodos citiem pasākuma rīkotājiem.

Iepazīst Baltinavas Romas katoļu baznīcu

 

No 12. līdz 18.oktobrim Latvijā aizvadīja UNESCO nedēļu, kuru rīko, lai atzīmētu Latvijas pievienošanos pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, kas šogad atzīmē 70.gadadienu.

Par godu šai nedēļai 14.oktobrī Baltinavas Romas katoļu baznīcā  notika pētījums par procesijas karogiem. Draudzes priesteris Staņislavs Prikulis  novada iedzīvotājus un skolu jauniešus iepazīstināja ar baznīcas atribūtiem - gleznām,  baldahīnu, ērģelēm un citām tur redzamajām lietām, izstāstot katras nozīmi un pielietojumu. Viņš skaidroja katra procesiju karoga nozīmi uzsverot, ka daļa senāko un vērtīgāko gaida restauratoru, kurš tos varētu atjaunot, bet procesijā pašreiz lieto sešus baznīcā esošos karogus. “Šī bija laba iespēja visiem apskatīt baznīcu un iepazīt daudzas nianses, kuras nepamanām ikdienā, bet kuras runā par baznīcas celšanas laiku, tās vēsturi un pārmaiņām,” teica priesteris Staņislavs Prikulis, paužot prieku, ka bērni ne tikai klausījušies un uzdevuši jautājumus, bet domājuši līdzi un iegaumējuši stāstīto. Viņš, rādot ērģeles, uz tām atskaņoja Baha skaņdarbu.


Uzzina jaunu informāciju. Inta Ludborža atzina, ka tagad uzzinājusi daudzas jaunas detaļas par jau zināmām lietām. Viņai piekrita arī bibliotēkas vadītāja Ināra Bubnova atzīstot, ka nu zinās daudzu lietu dziļāko nozīmi, jo ikdienā redzam, piemēram, latīņu burtus, bet neiedziļināmies, ko tie izsaka.


Baltinavas Romas katoļu baznīcā. Skolēni un novada iedzīvotāji papildināja zināšanas baznīcas tradīcijās un iepazina tur redzamo lietu nozīmi.


Vissvarīgākā vieta baznīcā. Katrā baznīcā vissvarīgākā vieta – tabernākuls. Tā ir galvenajā altārī īpaši ierīkota vieta, kur aiz durtiņām tiek glabāts Vissvētākais Sakraments - Jēzus Kristus Miesa zem maizes zīmēm.


Monstrance - īpašs sakrāls baznīcas trauks. Tajā īpaša dievkalpojuma laikā aiz stikliņa ievieto Jēzus Kristus Miesu, lai ticīgie varētu lūgties, kā arī, lai varētu doties gājienā ap baznīcu vai pa pilsētu.


Aglonas Dievmātes vecais procesijas karogs. Tas izgatavots 1925.gadā un tā darināšanai izmantota īpaša auduma apgleznošanas tehnoloģija.


Glabājas draudzes mājā. Restaurāciju gaida arī Jaunavas Marijas - Sāpju Dievmātes baznīcas procesijas karogs, izgatavots 1926.gadā. Arī šis unikālais karogs glabājas draudzes mājā un ticīgie to procesijā vairs neredz.


Nodzied kopīgu dziesmu. Sievas mudināja visus kopīgi nodziedāt dziesmu, kuru dziedāja “Baltica” festivālā, - “Ejam pi tevis mēs, Dīvamōt”.

Reportāžas

  • Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

    (Reportāža)

    Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina...

  • Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

    (Reportāža)

      Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā. No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas...

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā mazināt iedzīvotāju nabadzību un sociālo nevienlīdzību?