1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
10-07-2020
Vārdadienas šodien: Lija, Olīvija

Svin Skolotāju dienu

 

 

Oktobra sākums ir īpašs laiks visai pedagogu saimei, jo tiek atzīmēta Skolotāju diena.

Katrā novadā, katrā skolā domā par to, lai  šai dienai būtu svētku noskaņa. Rugāju novada Izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde stāsta, ka pašvaldība gan Eglaines pamatskolas, gan Rugāju novada vidusskolas pedagogiem par godu šai dienai dāvina pieredzes apmaiņas braucienus, bet skolās skolēnu pašpārvaldes rada svētkus saviem skolotājiem. Savas tradīcijas ir arī Baltinavas un Viļakas novados. Balvu novada skolotāju saime 9.oktobrī pulcējās Balvu Profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā, kas bija saposta jo svinīgi - šeit notika “Gada balva izglītībā 2015” pasniegšanas ceremonija.


“Par ieguldījumu darbā ar talantīgiem izglītojamajiem”. Šai nominācijai bija izvirzīti: Anna Barbaniška, Irīda Maderniece, Maija Dreimane, Ārija Žuga, Jānis Budēvičs, Imants Kairišs, Elīna Ķerģe un Skaidrīte Pakalnīte. Gada balvu saņēma Imants Kairišs.


Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas kolektīvs. Viņi rūpējās, lai šogad Skolotāju dienā visi justos labi un baudītu svētku gaisotni. Scenāriju rakstīja Gunita Prokofjeva, arī Arnita Gaiduka, kura vadīja pasākumu. Galvenās balvas ieguvēji saņēma skolas simbolu –piramīdu, kas simbolizē izaugsmi, attīstību un stabilitāti. Svētku tapšanā savu roku pielika ikviens no lielās pedagogu saimes.


“Par inovācijām izglītības procesā”. Šeit nominācijai bija izvirzītas skolotājas: Anita Matule (foto - no kreisās), kura arī saņēma galveno balvu, Inga Duļbinska un Gunta Bokta.


“Par pilsonisko līdzdalību novada un valsts izglītības un kultūrvides veidošanā”. Šajā nominācijā bija izvirzītas: Bērzpils vidusskola (direktore Ilona Stepāne), Tilžas vidusskola (direktore Gunta Rižā), Balvu pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis” (vadītāja Antra Eizāne), kā arī Balvu Bērnu un jauniešu centrs, kas saņēma galveno balvu (vadītāja Olita Loseva).


“Par veiksmīgu pedagoga debiju”. Šajā nominācijā bija izvirzīta Liene Belka, Ieva Useniece un  Ieva Kūkoja. Gada balvu saņēma Ieva Useniece.


Direktori kopā ar saviem ilggadējiem skolotājiem. Baltinavas novadā Skolotāju dienu atzīmēja 2.oktobrī. Dienas izskaņā novada izglītības kolektīvi pulcējās uz kopīgi organizēto pasākumu kultūras namā, kur svinīgo pasākumu vadīja atraktīvie Rita un Māris Keiši, kas bija parūpējušies gan  par pasākuma muzikālo atmosfēru, gan oriģināli pieteica apbalvojamos skolotājus. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Skolotāju dienas pasākumā sumināja nevis Gada skolotāju, bet skolotājus, kuri savā darbavietā nostrādājuši apaļu gadu skaitu.
Novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa kopā ar kultūras nama vadītāju Guntu Pudniku par ilggadēju profesionālu darbu un nesavtīgu ieguldījumu skolēnu izglītošanā Baltinavas vidusskolā pasniedza Atzinības rakstu skolotājai Indrai Keišai, kā arī sakarā ar profesionālā darba 30 gadu jubileju, Annai Priedītei - profesionālā darba 40 gadu jubilejā, Intai Ludboržai - profesionālā darba 30 gadu jubilejā. Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas kolektīvā par ilggadēju profesionālu darbu un nesavtīgu ieguldījumu skolēnu izglītošanā sveica skolotājus: Emīliju Keišu profesionālā darba 30 gadu jubilejā, Regīnu Lāci  profesionālā darba 40 gadu jubilejā, Annu Circeni profesionālā darba 25 gadu jubilejā un Vinetu Kašu profesionālā darba 20 gadu jubilejā.



“Par inovācijām izglītības iestādes darbā”. Šeit bija pieteiktas divas izglītības iestādes: Stacijas pamatskola (direktore Ruta Bukša) un Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, kas saņēma “Gada balvu izglītībā” (direktore Biruta Vizule).

“Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību”. Šeit bija nominētas skolotājas: Anita Kairiša, kura saņēma balvu, Aija Bērziņa, Mareta Timoškāne un Māra Pimanova.


Svinīgi un jautri. 2.oktobrī Viļakas Valsts ģimnāzijas aktu zālē notikušajās Skolotāju dienas svinībās piedalījās 113 pedagogi no visām novada skolām, jauniešu iniciatīvu centru vadītāji, ciemiņi no Viļakas novada domes, kā arī pagastu pārvalžu vadītāji. Skolotājus profesionālajos svētkos sumināja Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, domes priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Cvetkovs, kā arī novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes pārstāvji un citi sveicēji. Goda rakstus darba jubilejās pasniedza 12 pedagogiem: Diānai Astreiko no Rekavas vidusskolas, Irēnai Romkai no Upītes pamatskolas, Initai Raginskai un Lindai Tokarevai-Kušnerei no Viduču pamatskolas, Silvai Dambei un Ēvaldam Vancānam no Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas, Ņinai Pušpurei un Ilzei Šaicānei no Viļakas pamatskolas, Ilzei Brokānei no Medņevas PII, Terēzijai Brokānei no Viļakas PII, Zitai Barkānei un Svetlanai Krasnokutskai no Viļakas Mākslas un mūzikas skolas. Ar priekšnesumiem Skolotāju dienas svinības kuplināja saksofonistis Arnis Graps, bet jautru garu uzturēja Ineta Lindenberga un Vida Zelča. Svinības noslēdzās ar dejām, skanot ansambļa “Kontrasts” mūzikai.

 

Seniori skata Sēlijas skaistākās vietas

Seniori skata Sēlijas skaistākās vietas

Balvu pensionāru biedrība, atzīmējot Senioru dienu, bija noorganizējusi ekskursiju pa Sēlijas baltajiem lielceļiem un interesantākajām apskates vietām.

Pussimts ekskursantu 3.oktobrī devās uz Jēkabpili, kur ceļotājus gaidīja gide Rasma Draska. Maršruts bija garš: Jēkabpils - Viesīte - Elkšņi - Aknīste - Gārsene - Asare - Rubeņi - Kaldabruņa - Zasa - Vidsala - Birži – Jēkabpils. Vēl ekskursanti apskatīja Gērsenes pili, Ormaņkalnu, uzkāpa Jāņkalniņā, no kura pavērās skats uz leišmali, Saukas ezeru un rudenīgi iekrāsoto apkārtni. Sēļi lepojas ar saviem slavenajiem vīriem -Paulu Stradiņu, Mārtiņu Bucleru, Jāni Jaunsudrabiņu, Stenderu, Aleksandru Grīnu un daudziem, kuri  nāk no šīs puses.


Paula Stradiņa skolā. Ārste Natālija Zondaka profesora Paula Stradiņa piemiņas ekspozīcijā kā visi cienājās ar drapēm, ko laipni piedāvāja gide. Tā bija anīsa, piparmētru vai vilkābeles tinktūra, ārste neatklāja.


Elkšņu skolā. Skolā vairs nav skolēnu, taču šeit nevalstiskās organizācijas realizē projektus. Ierīkota arī Alberta Eglīša piemiņas istaba, kur izstādīti latviešu autoru oriģināldarbi - gleznas, akvareļi, litogrāfijas. Dzidra Romanovska un Tamāra Viļuma priecājās, ka šeit var nākt jebkura vecuma cilvēki un darboties - izšūt, adīt, tamborēt un darināt citus rokdarbus.


Skata garšvielu dārzu. Garšaugu kolekcija seniorus iedvesmoja,- viņi izteica minējumus par viena vai otra ārstniecības auga nosaukumu un tā pielietojumu.


Alīdas Kafejas ražotnē. Ražotnes saimniece skaidroja, ka šī cigoriņu, ozolzīļu, burkānu un kviešu vai rudzu graudu kafija uzlabo vielmaiņu, gremošanas procesus, rūgtvielas tonizē gremošanas traktu un veic citas labas lietas cilvēku veselības uzlabošanai. Ar interesi ražošanas procesu aplūkoja arī Anna Zujāne un Iluminata Gračova.


Gārsenes baznīcā. Seniori uzzināja, ka tur uzstādītas firmas “Walker” ērģeles, kas 1906.gadā būvētas Dienvidvācijā. 1992.gadā tajā atklāta piemiņas plāksne represētajiem gārseniešiem. 100 metrus no baznīcas - kapos redzama nostāstiem apvītā baronu Budbergu dzimtas kapliča.


Piemineklis āzim? Viesītes jaunais simbols Āzis te vēl tikai sāk iedzīvoties. Tas radies no vēsturiskā teiciena “Kungi, Āži, izkāpiet!”, ko zina katrs viesītietis. Kad mazais bānītis tuvojies Āžu miestam, konduktors skaļā balsī brīdinājis, kāda stacija klāt: “Kungi, Āži, izkāpiet!” Kungiem tas nav paticis, bet nezin kādēļ konduktors šo teicienu nav papildinājis ar: “Kungi, dāmas, Āži klāt!”  


Sēļu sētā “Gulbji”. Tās saimniece Rita Skrējāne lepojas ar dzimtas vēsturi, savu saimniecību, jo šeit tās ciemiņiem dota iespēja iepazīt gandrīz nelielu etnogrāfisko muzeju. Ekskursanti nobaudīja sātīgu, šim novadam raksturīgu  grūbu zupu, sierus ar medu, deviņu zālīšu tēju un padzērās avota ūdeni.


Ormaņkalnā. Šeit jau vēsturiski vietējie ļaudis svin vasaras saulgriežus. Gide Rudīte Urbacāne uzskatāmi parādīja, kā senos laikos vietējie iedzīvotāji sazinājušies bez telefonu un datoru palīdzības - viņi kalnos sakūruši ugunskurus, tā brīdinot par ienaidnieku tuvošanos.


Meklē rakstos. Ināra Šļakota labprāt ielūkojās bukletos un grāmatās, kas bija pieejamas profesora Paula Stradiņa piemiņas ekspozīcijā un citos apskates objektos.


Pie Aleksandra Grīna pieminekļa. Jēkabpils novada Kalna pagastā rakstniekam Grīnam ir gan piemineklis, gan piemiņas istaba.

Olimpisko dienu aizvada ar devīzi “Nebrīnies. Piedalies!”

 

25.septembrī visā Latvijā notika “Olimpiskā diena 2015”, kurā piedalījās arī mūspuses novadu skolēni un sportisti. Šogad “Olimpiskās dienas 2015” devīze Latvijā bija “Nebrīnies. Piedalies!” un tā bija veltīta Olimpiskā sporta veida - basketbola - popularizēšanai.

 Vienlaikus visās Latvijas “Olimpiskās dienas 2015” norises vietās pasākums sākās ar  rīta vingrošanu, tā gan pamodinot  dienas aktivitātēm, gan atgādinot par pareizu rīta vingrošanu kā ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu. Balvu pamatskolas sporta skolotāja Iveta Kacēna pastāstīja, ka par godu šai dienai un skolas 50 gadiem visi skrējuši apkārt  skolai 50 apļus, sadalot tos visām klasēm un visiem skolēniem. Tad visi devušies uz parku, kur notikušas sacensības orientēšanās sportā, lai pēc tam turpinātu sportiskas aktivitātes skolas stadionā, kur vectēvi bija pat noorganizējuši riteņbraukšanas sacensības. Balvu Valsts ģimnāzijas I komanda tikai vienā sporta veidā pārspēja savas skolas otro komandu, un abas izcīnīja 15 biļetes uz spēli 4.oktobrī, kur Rīgā VEF basketbolisti cīnīsies pret “Nižņij Novgorodas” klubu. Tālākajās vietās ierindojās Tilžas internātpamatskolas un abas Stacijas pamatskolas komandas.
Rugāju novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Laura Kļaviņa pastāstīja, kā Olimpiskā diena aizvadīta Rugājos. “Rugāju Sporta centra direktors Lauris Krēmers skolēnus iepazīstināja ar Latvijas labāko “SlamDunk” meistaru, “GhettoFamily” sportistu un BK “Valmiera” basketbolistu Kristapu Dārgo, kurš svinīgi pacēla Olimpisko karogu. Kristaps Dārgais skolēniem parādīja, kā viņš iesāk dienu ar rīta rosmi. Par prieku skatītājiem Kristaps Dārgais rādīja paraugdemonstrējumus un atbildēja uz interesentu jautājumiem. Jaunieši savu entuziasmu un sportisko prieku parādīja basketbola spēlēs visas dienas garumā,” stāsta L.Kļaviņa.


Atklāj Olimpisko dienu. Pie Balvu Valsts ģimnāzijas Olimpisko dienu atklāja Balvu novada vispārizglītojošo skolu sporta metodiķis Arnis Voika pastāstot, kas dalībniekus gaida šajā dienā. Sacensības notika tautas bumbā, futbola sitienos vārtu kvadrātos, basketbola metienos un citos sporta veidos. Bez komandām ikviens individuāli varēja piedalīties brīvajos sporta veidos - lidojošā šķīvīša mešanā, palēcienos ar aukliņu, tāllēkšanā no vietas un atspoles skrējienos.


Kopā ar savu klasi. Olimpiskajā dienā aktīvi darbojās arī Rugāju novada vidusskolas 3.klase un viņu audzinātāja Ilze Dobrovoļska.


Balvu pamatskolas jaunie olimpieši. Viņi, saņēmuši orientēšanās kartes, devās skrējienā pa Balvu parku, lai meklētu kontrolpunktus.


Mēs jau lieli! Rugāju divpadsmitie atzina, ka starti labāk padodas, ja atbalsts ir arī no audzinātājas Sanitas Ciukores.


Rīta rosme - svarīgs dienas sākums. Rīta rosmē, ko vadīja Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās skolas skolotāja Iluta Balule, piedalījās visas skolu komandas, kā arī šīs dienas Olimpiskais vēstnieks, savulaik labākais vieglatlēts, desmitcīņnieks Imants Kairišs.


Krekliņu pieskaņo basketbola bumbai. Laila Mariņina no Stacijas pamatskolas 7.klases atzina, ka savu sporta krekliņu pieskaņojusi basketbola bumbai, jo šī diena veltīta basketbola popularizēšanai. Viņai gan labāk patīk spēlēt basketbolu, taču šajā dienā Laila nolēma piedalīties visos sporta veidos.


Rīta vingrošana Rugājos. To vadīja basketbola kluba  “Valmiera” basketbolists Kristaps Dārgais.


Futbols patīk arī meitenēm. Diāna Gavrilova no Stacijas pamatskolas atzina, ka futbols viņai patīk. Diāna šajā dienā startēja vienā komandā ar Paulu Bērziņu un Ilzi Slišāni. Kopā ar puišiem meitenes aizvadītajā gadā spēlējušas arī Kubulu pagasta svētkos. Sporta skolotāja Agrita Grāmatiņa atzina, ka uz Olimpisko dienu Balvos atbraukusi visa skola no 5. līdz 9.klasei.

Uobeles, uobeles. Upītes uobeles zīd...

 

Sestdien Upītes tautas namā izskanēja vecākais latgaliešu festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas kārtējo reizi apliecināja, ka uz skatuves vienlīdz labi sadzīvo dažādi mūzikas stili, sākot ar folkloru līdz pat smagajam rokam. Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns nešaubās, ka mākslinieku un dzejnieku uzstāšanās apliecina Latgales vienotību un spēku. Viņam piekrita duets Inga un Normunds, kuri, atklājot festivālu, atgādināja, ka Upīte ir pasaules centrs.


Mārīte Slišāne. Viņa atzina, ka sevi neuzskata par dzejnieci, tomēr šad tad naktīs pieraksta, kā pati smēja, domu uzplaiksnījumus. Tāpat Mārīte neslēpa, ka nevarējusi atteikt lasīt dzeju. “Kā atteikt, ja festivāla dibinātājs ir tētis,” viņa piebilda. Jautāta, kādas bija izjūtas, dzejniece atklāja, ka satraukums lielāks, nekā ejot pie zobārsta.


Iet rotaļās. Zīmīgi, ka festivālos “Upītes Uobeļduorzs” vienmēr valda jauka gaisotne un bērniem nekad nav liegts izpaust savas emocijas jebkādā veidā. Jāpiebilst, ka nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns mudināja būt aktīviem atgādinot, ka šis nav koncerts, bet festivāls.


Priecājas par notiekošo. Dzejnieces Jana Skrivļa-Čevere (no kreisās) un Dagnija Bramane neslēpa, ka Upītē jūtas kā mājās. D.Bramane, uzejot uz skatuves, atklāja, ka rakstīt dzeju par mīlestību ir liels izaicinājums.


“Gondreiž 10-nīkā”. Basģitārists Upītē ieradās ar lauztu un ieģipsētu kāju. Viņš teica, ka nekas nevar būt šķērslis, lai atbrauktu uz Upīti.



Upītei novēl saules mūžu! Katru gadu festivāls iesākas ar himnu, kuras vārdu autors ir dzejnieks un festivāla “Upītes Uobeļduorzs” dibinātājs Antons Slišāns. Šogad himnu jaunā aranžējumā izpildīja duets Inga un Normunds. Viņi Latgales un Upītes ļaudīm vēlēja saules mūžu.


Dainis Adijāns. Upītes ļaudis un ciemiņi sirsnīgi uzņēma dziesminieku Daini Adijānu, kurš izpildīja ne mazāk sirsnīgas dziesmas.


Folkloras kopa “Upīte”. Upītes pašdarbnieki kārtējo reizi apliecināja latgaliešu valodas spēku un varenumu.


Grupa “Inokentijs Mārpls”. Viņi pēc uzstāšanās paziņoja, ka Upītes tautas nams ir ideāla vieta viņu jaunā albuma prezentācijas pasākumam, jo tautas nams nav ne liels, ne mazs - skatuve tieši laikā roka spēlēšanai. Vienīgais trūkums - atrodas pārāk tālu no Rīgas.


Ineta Atpile-Jugane. Festivāla dalībniekiem bija vienreizēja iespēja tikties ar dzejnieci Inetu Atpili-Jugani klātienē. Viņi noklausījās ne tikai dzeju, bet arī dziesmas, kurām tekstus uzrakstījusi dzejniece.

“Jezups i muosys” (“Bez PVN”). Grupas “Jezups i muosys” puiši atzina, ka no “Uobeļduorza” gaida dažādas rotaļas, dejas un izdarības. Tāpat viņi jokoja, ka gaida arī Ziemassvētkus. Un kā jau svētkos pieklājas, viņi visiem latgaliešiem vēlēja izaugsmi: “Protīgi nodzīvojiet mūžu – lai nav beztolku!”



Folkloras kopa “Egle”. Pirms uzstāšanās medņevieši ieturēja nelielu pauzi paskaidrojot, ka viņiem, tāpat kā simfoniskajam orķestrim, vajag noskaņot mūzikas instrumentus. Jāpiebilst, ka festivālā uzstājās vairāk nekā 10 grupas, tostarp īpašais viesis Inokentijs Mārpls.

Vadugunieši pusstundā četrreiz šķērso Krievijas robežu

 

Piektdien “Vaduguns” kolektīvs  devās uz Igauniju, lai, atvadoties no vasaras, kopā lietderīgi pavadītu vienu dienu neformālā gaisotnē. Jāpiebilst, kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka nav jābrauc tūkstošiem kilometru, lai iepazītu un apskatītu apbrīnas vērtus objektus. Netālu no Varskas vaduguniešiem bija unikāla iespēja pat četrreiz likumīgi šķērsot Krievijas Federācijas robežu. Tā ir vieta, kur nelielu ceļa posmu atļauts izbraukt cauri, neizkāpjot no transportlīdzekļa.


Vēl dzimtenē. Pirmais pieturas punkts - Veclaicenes pagasts, kur vaduguniešiem pievienojās zinošā gide Maija, ir Vēsmas Kravales un Sanitas Karavoičikas (foto) dzimtene. Izrādās, blakus esošajā ezerā, vēl maza būdama, redaktora vietniece Sanita pat slīkusi.


Pilsdrupās. Zinaida Logina, Sanita Karavoičika, Vēsma Kravale, Skaidrīte Gugāne un viņas dēls Kristiāns Vastselīnas pilsdrupās. Interesants bija gides stāstījums par pili, kuras būvniecība aizsākās tālajā 1342.gadā.


Pie interesanta auto. Maruta Sprudzāne izmantoja iespēju nofotografēties pie savdabīga auto, uz kura bija skatāmas vēsturiskas ainas un tērpi.


Re, Krievija! No Podmocas ciema Peipusa krastā var vērot Krievijas Federācijas teritoriju, tostarp pareizticīgo baznīcu.  


Kopbilde karjerā. Piusā vadugunieši noskaidroja, ka tur atrodas Austrumeiropas lielākā sikspārņu ziemošanas kolonija.


Sievu alā. Gide Maija lieliski pārzināja ne tikai igauņu valodu, bet arī vietas, kuras parasti tūristiem nerāda, tostarp sievu alas. Tās no lielajām jeb vīru alām atšķiras ar maziem izmēriem. Neskatoties uz nelielo alu izmēru un gaismas neesamību, Sanita, Zinaida un Skaidrīte ar meitu Līgu pārliecinājās, ka tur var diezgan ērti pārvietoties.


Piusas smilšu alās. Smilšakmens alas veidotas ar rokām, izrokot smiltis stikla ražošanai no 1922. līdz 1966.gadam. Jāpiebilst, Zinaida Logina pārliecinājās, ka alās ir drēgns.  


Varbūt nolekt?! Ingrīda pie slēpošanas tramplīna Otepē noskaidroja, ka Tehvandi slēpošanas tramplīna skatu platforma ir unikāls Ziemeļvalstu tūrisma un sporta objekts - no 34 m augstās platformas iespējams vērot tramplīnlēcēju treniņus un sacensības.



Pie krātera. Skaidrīte ar meitu Līgu pie lielākā no aptuveni 6600 gadus vecajiem Ilumetsas krāteriem, kas saucas Elles kaps. Tā diametrs vaļņa augstākajos punktos sasniedz 80, bet dziļums - 12,5 metrus.


Kāpēc saka: “Vīri laiž pa kreisi.” Obinitsas Setu muzejsētā ikvienam interesentam ir iespēja gūt priekšstatu par Setu novada vēsturi un kultūru, iepazīstot Obinitsas apkaimes setu ģimenes dzīvi, ierašas un paradumus. Piemēram, ekskursijas vadītāja sprieda, ka teiciens “vīri laiž pa kreisi” radies Setu novadā. Kāpēc? Precētie vīri nēsāja jostas, kuru mezgls atradās uz labajiem sāniem, bet neprecētie – uz kreisajiem sāniem. Kad precētie vīri izbrauca no mājām, viņiem nereti jostas aizslīdēja uz kreiso pusi...

Reportāžas

  • Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

    (Reportāža)

    Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina...

  • Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

    (Reportāža)

      Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā. No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas...

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

vadi

Veiksmes prognoze


.

Apmeklētāju aptauja

Kā mazināt iedzīvotāju nabadzību un sociālo nevienlīdzību?