1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
26-05-2020
Vārdadienas šodien: Vilhelms, Vilis

Ar sešdesmit tortēm un svecītēm

 

Klātesot 23 tautas mākslas kolektīviem, sveicējiem un skatītājiem, aizvadītā gada  30. decembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrs atzīmēja 60 gadu jubileju.

Neparasti pārveidota skatītāju zāle, gaismas, dekorācijas, greznā egle... viss liecināja, ka tūlīt, tūlīt vērsies priekškars un sāksies brīnums. Vakara vadītāji Andris Kaļiņins   un Kristīne Ercika mēģināja  atrast pareizos vārdus, kā raksturot brīnumu. Varbūt tas ir pirmais izteiktais vārds pirmā cēliena pirmajā ainā? Varbūt tas sākas ar pirmo uztraukumu uz skatuves un beidzas ar gandarījumu skatītāju aplausos, bet turpinās, kad skatītāji brīnumu paņem mājās, to atceras un par to domā? Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne, kura par šīs iestādes direktori  sāka strādāt pēc Agra Grāmatiņa 2007. gada 8. martā, savā uzrunā pauda prieku par ikvienu, kurš atnācis uz svētku pasākumu.  “Priecājos,  ka zālē ir  cilvēki, kuri dzied, dejo, spēlē teātri, priecājos par savu 14 cilvēku komandu, kura šeit strādā ik dienu. Droši varu teikt, ka pat telefonsarunās no mums staro labestība un sirsnība,” teica A. Strapcāne. Viņa aicināja piecelties tos ļaudis, kuri kādu dzīves brīdi ir strādājuši šajā ēkā, un zālē tādu bija daudz. Pasākuma vadītājs Māris Grigalis aicināja veidot divas komandas un piedalīties akreditācijas šovā - stāstā “Mums pieder tik daudz”, kur zināšanās par kultūras nama ēkas dzīvi un notikumiem sacentās divas komandas.  Noslēgumā ikviens varēja baudīt kādu gabaliņu no 60 svētku tortēm un ballēties Arņa Grapa mūzikas pavadījumā.  


Atraktīvā direktore Anita Strapcāne. Kultūras nams -  tas ir kolektīvs, tie ir skatītāji, kā arī lielā pašdarbnieku saime, un direktore katram veltīja labus vārdus.


Sveicēji nāk! Labus vēlējuma vārdus vieglāk pateikt ar dzejas rindām, un novada kultūras darba organizatorēm tādu ir daudz. Vissiltākos un emocionālākos viņas veltīja kultūras nama jubilejai.


Vēstures faktu zinātāji. Vakara vadītājs  gribēja no jauna akreditēt kultūras namu, tāpēc divām komandām vajadzēja atcerēties ēkas un notikumu vēsturi. Lai arī dažu punktu pārsvars bija komandai “Labie 60”, kurā darbojās Aigars Pušpurs, Egons Salmanis, Anita Strapcāne un Ilga Oplucāne, uzvarēja draudzība.


Komanda 2014.gada nogalē. Balvu Kultūras un atpūtas centra kolektīvs darbojas kā saskanīgi zobratiņi, katrs paliekot personība un ļaujot tādam būt arī otram. Tikai tā var veikties kopīgais darbs!


Solists Ainārs Bumbieris iepriecina klausītājus. Viņš kopā ar solisti Ingrīdu Balodi priecēja ar dziesmām.


Akreditācijas sertifikāts godam nopelnīts! Uz skatuves abu komandu dalībnieki, kuri piedalījās šovā - stāstā “Mums pieder tik daudz”. Viņi visi bija zinoši, radoši, ar labu atmiņu, humoru un aktiermākslu apveltīti cilvēki.


Zālē ienes 60 tortes un aizdedz salūtsveces.  Uzņēmuma “Senda Dz” darbinieki kultūras namam bija uzcepuši 60 tortes, kuras zālē ienesa “Rikas”, “Nebēdas” un “Lustes” dejotāji. Līdzīgi kā Karlsonam, kurš gribēja daudz toršu un vienu svecīti, tikai šajos svētkos arī svecīšu bija daudz.


Satiekas divi Māri. Vakara vadītājs, LNT laika ziņu moderators Māris Grigalis bija priecīgs, satiekot  pasākumu organizatoru, atraktīvo balvenieti Māri Lāpānu. Kad Lāpāns pieteica savu šova komandu ar nosaukumu “Apcilindrs”, Grigalis mazliet sev neraksturīgi samulsa.  “Gribēju, lai komanda saucas “Ap cilindru”, bet, ja lika saukt vienā vārdā, radīju jaunvārdu,” paskaidroja Māris Lāpāns.


Kultūras nams pilns ar mūzikas skaņām. Mūziķis Arnis Graps, kurš spēlēja jubilejas balli, lika lietā vairākus mūzikas instrumentus - alta un soprāna saksofonus, klarneti. Viņš paspēja instrumentiem likt skanēt ne tikai uz skatuves, bet arī zālē, kurā dejotāji jau griezās valša ritmos. “Ja patīk tas, ko dari, nekas nav grūti!” atzina Arnis Graps.

Aizvada otro iedzīvotāju forumu

 

12.decembrī biedrība “Ritineitis” sadarbībā ar Balvu profesionālo un vispārizglītojošo vidusskolu aicināja piedalīties “Iedzīvotāju forumā”.
Tā organizatore un vadītāja Maruta Castrova atzina, ka pirmais forums, kas notika 2012.gada 20.oktobrī, devis rezultātus, un daudzas iedzīvotāju izvirzītās problēmas ir atrisinātas. “Nevalstiskās organizācijas tur saklausītās  idejas  projektos jau realizējušas,” piebilda M.Castrova. Viņa pauda prieku, ka otrais forums pulcējis uz pusi lielāku dalībnieku skaitu. Kā savā uzrunā teica Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta  pārvaldes vadītāja Nora Apīne,  forums ļauj visiem iedzīvotājiem diskusijās izteikt savu viedokli par novada attīstību. 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks uzsvēra, ka ir svarīgi, kā iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas sadzird pašvaldība un kā šīs vēlmes un domas nodod tālāk. Diemžēl neviens no Balvu novada deputātiem, vadītājiem un vietniekiem uz forumu nebija ieradies.

Foruma apmeklētājus uzrunā Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks. Viņš uzsvēra, ka dārgākais, ko nevar atņemt, ir izglītība. Viņš vēlēja būt uzņēmīgiem domājot, kā pašiem būt darba devējiem, ne tikai meklēt citus darba devējus un sūkstīties, ka darba nav.

Uzstājas organizāciju psiholoģe Iluta Krūmiņa. Viņas lekcija “Apzinātības pieeja dzīvei un darbam Ziemassvētku noskaņās” bija jādzird ikvienam darba devējam. Lektore mudināja saņemties un izkāpt no komforta zonas, lai darītu  jaunas lietas, kā arī ikvienam vēlēja: Ja būt, tad pa īstam! Ja darīt, tad no sirds un ar prieku!”

Muzicē Balvu Mūzikas skolas pedagogi. Forumu ar emocionālu muzikālo priekšnesumu ievadīja Balvu Mūzikas skolas pedagogi Zoja Zaharova un Viktors Bormanis, bet vēlāk muzicēja arī izklaides un izaugsmes centra “Prelūdija” mūziķi no Alūksnes.


Klausītāji ieinteresēti. Pirmajā darba cēlienā visi darbojās piecās darba grupās un izvirzīja dažādus problēmjautājumus sociālajā, veselības, drošības, izglītības, brīvā laika, tūrisma un citās jomās. Otrajā darba cēlienā meklēja risinājumus - atbildes uz jautājumiem. Forumā piedalījās arī Latvijas pieaugušo izglītības centru vadītāji un speciālisti, sakot atzinīgus vārdus par foruma aktivitātēm.


Runā par brīvo laiku, atpūtu un sportu. Šīs diskusijas vadīja Ģirts Teilāns. To laikā  izskanēja doma par ezermalas  labāku apsaimniekošanu, par Jauniešu centra darba laiku arī brīvdienās, pašvaldības organizētu mazo projektu konkursu neesamību, publisku pasākumu dažādām iedzīvotāju grupām, arī senioriem, trūkumu.


Neapzinās izglītības nozīmi. Sandras Kindzules vadītajā darba grupā iedzīvotāji diskutēja par iegūtās profesijas pieprasījumu, labās prakses un pozitīvu piemēru, kā arī ilgtspējīga redzējuma trūkumu, arī dažādu neformālo organizāciju trūkumu. Dzintars Putniņš piebilda, ka viņš interesentiem varētu atklāt 12 naglu dzīšanas noslēpumus.


Darba grupu vada pansionāta “Balvi” direktore Jana Komane. Viņas darba grupā iedzīvotāji sprieda par veselības, drošības un sociālo jomu. Izvirzījās tādi problēmjautājumi kā: autoostas nesakārtotā tualete, dubļainais un neapgaismotais celiņš uz poliklīniku, ārstu - speciālistu trūkums Balvu slimnīcā, drošība Partizānu ielā ceļā uz “Pīlādzīti” un citi.


Balsojums sācies. Pēc darba grupu prezentācijām notika balsojums, kurā iedzīvotāji varēja nākt un ar savu balsojumu apliecināt, ka arī viņi var palīdzēt novada un pilsētas izaugsmei, piemēram, kā brīvprātīgie piedaloties Lāča dārza vai Balvu ezermalas sakopšanas talkās.


Diskutē par pilsētas un novada tēlu. Guntara Šulta vadītajā darba grupā runāja par Balvu mazo ielu infrastruktūras sakārtošanu, pilsētas graustu demontāžu, neefektīvu Tūrisma un informācijas centra darbību, ezera aizaugšanu, kempingu trūkumu, viesnīcu Balvos, Lāča dārza sakārtošanu. Kā risinājumi šajā un citās jomās varētu būt nevalstisko organizāciju un pašvaldības veiksmīgāka sadarbība.

Baltinavas spēka un garšas receptes

 

4.novembrī Baltinavas vidusskolas Paaudžu centrā notika Rēzeknes Augstskolas folkloras ekspedīcijas DVD filmas “Baļtinovys receptis” prezentācijas pasākums, kurā piedalījās ekspedīcijas dalībnieki un vietējie iedzīvotāji. Filma tapusi pērn studentu folkloras ekspedīcijas laikā Baltinavā, pateicoties veiksmīgai studentu un vietējo iedzīvotāju komunikācijai.

Uzrunājot gan vecākus, gan jaunākus novada iedzīvotājus, filmas veidotāji parāda ne vien Baltinavas tradicionālās ēdienu un dzērienu receptes, bet atklāj arī baltinaviešu spēka receptes atzīstot, ka Baltinava patīkami pārsteidza ar saviem jauniešiem, kuri lepojas ar dzimto vietu un valodu, ar saviem zemniekiem, dziedātājām un muzikantiem, ar audējām, kuru stellēs atdzimst senie novada tērpi, ar palādīšim (vietējo amatierteātri), kas apliecina, cik mazākais Latvijas novads patiesībā ir liels. Lai arī viss teju desmit stundu garumā safilmētais materiāls filmā nesatilpa, skatītājiem filma patika. Tā saviļņoja, raisot bērnības atmiņas un mudinot uz pārdomām, lika gardi pasmieties, kad palādīši Imants Slišāns un Jāzeps Jermacāns stāstīja anekdotes.


Atgādinās par Baltinavu. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns pateicās filmas veidotājiem, tostarp arī operatoram Mārim Justam, dāvinot viņiem biedrības “Sukrums” darinātos suvenīrus, ēdienu gatavošanas piederumus no koka ar uzrakstiem “Labu apetīti!”, “Paēdis cilvēks, laimīgs cilvēks!” un tamlīdzīgi.


Dāvina filmas diskus. Rēzeknes Augstskolas pasniedzēja un viena no folkloras ekspedīcijas vadītājām Angelina Juško-Štekele baltinaviešiem dāvināja filmas diskus. Viņa pastāstīja pasākuma dalībniekiem, ka Rēzeknes Augstskolas studenti un mācību spēki ir piedalījušies 12 ekspedīcijās Latgalē, bet filmas uzņemtas piecas: “Ciblas mīklas”, “Aulejas anekdotes”, “Andrupenes raksti”, “Kaunatas vietu stāsti” un “Baltinavas receptes”. “Paldies visiem, kas atrada laiku mūs uzņemt un ar mums runāt,” viņa teica.


Filmas pieteikums. Videofilmas “Baļtinovys receptis” saturu veido četras filmas daļas, ka neuzkrītoši pāriet no vienas otrā: “Baļtinovys spāka receptis”, “Baļtinovys garšys receptis aba tradicionāli latgalīšu iedīni”, “Gūdu golds” un “Kai ar dzierīnim?”. Stundas garumā Baltinavas iedzīvotāji dalās atziņās, kāds ir baltinavietis, kādi ir baltinaviešu tradicionālie senču ikdienas un godu ēdieni, dzērieni. Filmā izskan arī citāti no priestera Jezupa Maculēviča grāmatas “Powujciejszona un wyssajdi sposobi diel zemnīku latwiszu”, kas izdota 19.gadsimta vidū un ko varētu dēvēt par pirmo latgaliešiem domāto sava veida enciklopēdiju, izskaidrojot saimniecības, astroloģijas un medicīnas, gastronomijas lietas. Jau tad priesteris paudis atziņu: “Lai jauki un iekš veselības dzīvot, vispirms vajag daudz laba ēdiena un dzēriena.”


Uzrunā domes priekšsēdētāja. Pasākuma dalībniekus uzrunāja  novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa. Viņa ne tikai pateicās ekspedīcijas dalībniekiem un filmas veidotājiem par Baltinavas popularizēšanu, bet arī atzina, ka paveikts ļoti svētīgs darbs, kas saistīts ar senču garīgā un materiālā mantojuma saglabāšanu un nodošanu jaunajai paaudzei.

Palutina ar pašcepto maizi. Palādīte Vija Jermacāne no Briežuciema filmā stāsta un rāda, kā gatavot biezpienu un siet sieru, cept maizi pēc senču receptēm. Tagad saimnieces sieru lielākoties sien Jāņos, bet maizīti cep reti kurā mājā. Briežuciema “Kronīšos” to dara joprojām. Vija ciemiņiem no Rēzeknes, tostarp arī ekspedīcijas vadītājai un Rēzeknes Augstskolas pasniedzējai Ilgai Šuplinskai, dāvināja pašceptās maizes kukulīšus.


Redzama filmā.  Pasākumā piedalījās arī Irēna Kaša, kura videofilmā dalījās atmiņās par savas bērnības ēdieniem. “Mēs bijām liela ģimene, tādēļ gaļas aptrūkās jau pavasara pusē. Iztikām ar biezpienu, kartupeļiem, lociņiem, bet mans mīļākais bērnības ēdiens bija rīvētu kartupeļu kļockas. Tās varēja ēst, ēst un ēst…,” atcerējās Irēna.


Pasākuma turpinājums. Pēc filmas noskatīšanās un Baltinavas receptēm tapušo ēdienu un dzērienu nobaudīšanas pasākuma dalībnieki laidās jautrās dejās. Sācies trijos pēcpusdienā, pasākums beidzās tikai ap deviņiem vakarā. Kā atzina skolas direktors,- neviens pasākums nav turpinājies tik ilgi.

Svin skolas 55 gadu jubileju

 


Tilžas internātpamatskolas klasēs pulcējās bijušie audzēkņi, mēģinot  atpazīt gadiem  nesatiktos klasesbiedrus.   Savas izlaiduma klases meklēja skolotāji, un atmiņu ugunskurs sildīja visus, kuri no tuvākām un tālākām vietām bija atbraukuši uz skolu, ko  īsāku vai garāku laiku sauca par savējo.


Ar cieņu un mīlestību. Augusta un Mārītes Voiku ģimenei Tilžas internātpamatskola ir bijusī darbavieta. Mārīte šeit par latviešu valodas skolotāju un klases audzinātāju strādāja 11 gadus, bet Augusts par sporta skolotāju un arī klases audzinātāju - 14 gadus. Kopā ar viņiem skolas kolektīvu sveikt bija ieradusies arī Biruta Celmiņa, kura šeit gan mācījusies, gan strādājusi par medmāsu.


Lepojas ar saviem audzēkņiem. Desmit gadus latviešu valodu Tilžas internātpamatskolā pasniedza pensionētā skolotāja Veneranda Andžāne (otrā no kreisās). Viņa bija arī audzinātāja 33 skolēniem, no kuriem daži bija ieradušies uz skolas jubileju. Silviju Jermacāni (no kreisās) viņa sauc par labāko skolnieci, bet Ēvaldu Kamzolu un Leonardu Gustu - par uzņēmējiem savās nozarēs.


Ierodas ar ģimenēm. Normunds Ozoliņš (vidū)  ar ģimeni uz Tilžu atbrauca no Jūrmalas, bet Imants Kopāns ar ģimeni - no Stāmerienas. No viņu izlaiduma gada skolas jubilejā bija ieradušies pieci absolventi.


Pasniedz Atzinības rakstus. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne pasniedza Atzinības rakstus Lucijai Voicišai (no kreisās), Annai Vācietei, Veronikai Zelčai un vēl vairākiem skolas darbiniekiem un pedagogiem.


Satiekas skolasbiedri un klasesbiedri. Biruta Aleksāne (no kreisās) šobrīd audzina divas meitas, Jēkabs Asaris Rīgā strādā ātrajā palīdzībā, bet Biruta Ločmele Medņevas  pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” - par auklīti. Viņi atzina, ka skola ir mainījusies - kļuvusi gaišāka un skaistāka.


Draudzīgs žests. Aigars Kiseļovs (no kreisās) strādā Madonā, bet klasesbiedri Sergejs Biguns un Raivis Krieviņš dzīvo un strādā Lizumā. Viņi par atkalsatikšanos bija īpaši priecīgi, un sarunas raisījās par skolas gadu atmiņām.


Skolasbiedri. Alberts Kašs (stāv kājās) ir SIA “Limbažu koks” direktors, viņš skolu absolvējis pirms 38 gadiem. A.Kašs klasesbiedrus vēl nebija saticis, taču atpazina skolasbiedrus Irēnu Ziediņu, Aivaru Pugaču un Ligitu Pugaču.


Sveic kaimiņi. Tilžas vidusskolas kolektīvs savus kaimiņus sveica ar Lindas Vītolas (priekšplānā) dziesmu “Sapnis par svētku gaišumu”, kurai vārdus sarakstījusi Dženija.  


Gandrīz apmaldījās. Pirmā izlaiduma absolvents Jānis Liberts (no kreisās) un Vladislavs Ločmelis sevi jau sauc par pensionāriem, taču skolas gadu atmiņas joprojām dzīvas. Vīri atzina, ka savā skolā tik sen nav būts, ka braucot gandrīz apmaldījušies.

Piestāj dzīves nozīmīgākajās pieturās

 


Tāpat kā katru rudeni, arī aizvadītajā piektdienā Balvu Valsts ģimnāzijas kolektīvs pulcējās, lai atskatītos un izvērtētu paveikto, teiktu paldies labākajiem skolas absolventiem, viņu skolotājiem un vecākiem. “Sudraba pūces” pasniegšanas ceremonijā šoreiz sumināja 2014.gada absolventus ar izcilākajiem sasniegumiem centralizētajos valsts pārbaudījumos - Juri Kašu, Lauru Gercāni, Robertu Mūrnieci, Lauru Šustovu un Māri Zaharovu, viņu vecākus un klases audzinātāju Anitu Kamenderi. “Sudraba pūci” par visaugstāko vērtējumu centralizētajos eksāmenos (83,25%) saņēma Juris Kašs. Paldies vārdus pedagogiem par nesavtīgo ieguldījumu, vecākiem - par sirds gudrību, rūpēm un atbalstu, jauniešiem - par mērķtiecību un neatlaidību ceļā uz zināšanām teica BVĢ direktore Inese Paidere un Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes izglītības speciāliste Terēza Čudarkina.   

Novēl panākumus. Uzrunājot klātesošos, Balvu Valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere izteica gandarījumu, ka skolas kolektīvs atkal ir piestājis “Sudraba pūces” pieturā. “Pieturas dzīvē ir ļoti dažādas. Ir arī tādas, kurās var sastapt eņģeļus. Cienījamie, nu jau bijušie ģimnāzijas absolventi, savās dzīves pieturās sastaptos eņģeļus noteikti nosauksiet par vecākiem, par ģimeni un skolotājiem. Viena no svarīgākajām dzīves pieturām ir tā, kurā izvēlējāties nākotnes profesiju, kurai par pamatu kalpos ģimnāzijā iegūtās zināšanas. Lai šis jūsu - vecāku un skolotāju - kopdarbs arī turpmāk dzīvē ļauj pārvērst katru defektu par efektu, izvēlēties pareizos vārdus, ļauj novērtēt dzimtās vietas un ģimenes nozīmi!” vēlēja direktore.  

Apbalvotie. Laura Gercāne, kura šobrīd gatavojas kļūt par farmaceiti, neslēpa, ka ir patīkami, ja darbs, ko esi ieguldījis, tiek novērtēts. “Pārņem silta sajūta, atgriežoties bijušajā skolā un redzot, ka arī tagad skolēni labi mācās un aktīvi piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, kā to savulaik darīju es,” teica jauniete. Laura atzina, ka studēt ir daudz grūtāk, bet arī interesantāk, nekā mācīties skolā. Kopš jaunā mācību gada sākuma šī ir tikai otrā reize, kad viņai izdevies apciemot vecākus, arī šoreiz līdzi ņemot mācību grāmatas. “Man brīvdienu nav,” apgalvoja Laura.  

Saņem “Sudraba pūci”. “Sudraba pūci” par labākajiem rezultātiem eksāmenos saņēma 2014.gada ģimnāzijas absolvents Juris Kašs, kurš šobrīd studē datorzinības.

Pēc apbalvošanas. Lai gan uz “Sudraba pūces” pasniegšanas ceremoniju varēja ierasties tikai divi no apbalvotajiem – Juris Kašs un Laura Gercāne, pasākums izvērtās par jauku ceļojumu svarīgākajās dzīves pieturās. Lai iepriecinātu absolventus, viņu vecākus, skolotājus un visus klātesošos, pasākumu ar priekšnesumiem kuplināja ģimnāzijas koris, vokālais ansamblis, dramatiskais kolektīvs, dziedātāji Agita Melberga, Dace Balode un Dagmāra Laicāne, kā arī studijas “Di – Dancers” un Balvu Sporta skolas dejotāji.


Vecāki lepojas. Lauras mamma Ilze Gercāne (pirmā no kreisās) neslēpa, ka apbalvošanas ceremonija viņai sagādāja patīkamas emocijas, izraisot lepnumu par meitu. Viņa Lauru raksturoja kā neatlaidīgu un uzcītīgu cilvēku, kurš vienmēr sasniedz nospraustos mērķus. “Viņa ir arī labestīga, smaidīga un dzīvespriecīga,” meitas labās īpašības uzskaitīja mamma.


Sveiciens no dejotājiem. Ar skaistu deju apbalvotos un klātesošos priecēja Balvu Sporta skolas dejotāji Jūlija Kokoreviča un Matīss Pošivs.


Saka paldies. Visu apbalvoto skolēnu klases audzinātāja Anita Kamendere veltīja pateicības vārdus un ziedus  skolēnu vecākiem.


Jaunības pietura. Jaunība - tas ir laiks, kad pasaule liekas plaša, kad draugi ir patiesa vērtība un uzticība šķiet dzīves zelta atslēdziņa. Tas ir arī pirmo zaļumbaļļu laiks. Iejusties jaunības pasaulē palīdzēja deju studijas “Di – Dancers” dejotāji.



Bērnības pietura. Viena no dzīvesceļa pieturām bija “Bērnība” ar tās Pokemoniem un Digimoniem, Bleibleidiem, fiškām un citiem atribūtiem.

Reportāžas

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

vadi

Veiksmes prognoze


.