1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
10-12-2019
Vārdadienas šodien: Guna, Judīte

Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!

 

Aizvadītajā ceturtdienā Balvu Kultūras un atpūtas centrā vairāk nekā divi simti skolotāju no Balvu, Baltinavas un Rugāju novadiem pulcējās ikgadējā izglītības darbinieku konferencē. Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne, novēlot kolēģiem veiksmīgu jauno mācību gadu, citēja izpilddirektores Intas Kaļvas vārdus: "Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!', kurus I.Kaļva teica, apsekojot novada skolās izdarītos remontdarbus.

Reģistrācija. 29.augusta rītā Balvu Kultūras un atpūtas centrs atgādināja bišu spietu. Ja nereti mēdz teikt, ka skolās spieto bērni sārtvaidži, tad šoreiz kultūras namu ar smaidiem un laba vēlējumiem piepildīja cēlākās profesijas pārstāvji – 225 pedagogi.

Atklāj konferenci. Priecājoties par Laicānu ģimenes muzikālo sveicienu, pedagogi vēlreiz pārliecinājās, ka mūspuses jaunieši ir vislabākie un talantīgākie.

Svinīgas uzrunas. Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Inta Kaļva atzina: "Gribu uz skolu!". Viņa nešaubās, ka nav tāda cilvēka, kuram 1.septembris ir vienaldzīgs. Radošumu un profesionālo gandarījumu par paveikto pedagogiem vēlēja arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa un Rugāju novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde.

Liels paldies! Šogad pelnītā atpūtā devās seši pedagogi: Lidija Vaidere (skat. foto), Aina Breidaka, Līga Baranova, Lilioza Balode, Ņina Ļeļe un Emerita Maslovska. Viņiem kolēģi teica milzum lielu paldies par ilggadējo darbu.

Sumina direktorus. Katrs izglītības iestādes vadītājs saņēma unikālu bilžu karti.

Vairāk nekā divi tūkstoši! Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne zināja teikt, ka Balvu novadā šogad mācīsies vairāk nekā divi tūkstoši bērnu. Jāpiebilst, ka darba gaitas uzsāks trīs jauni pedagogi Kubulos, Tilžā un Rugājos.

Sandis Štāls. Jaunais vēstures skolotājs darbu uzsāks Rugāju novada vidusskolā. Viņš atzīst, ka ir apjucis, jo skolotāja darba pieredzes pagaidām nav. "Mazliet dīvaini šķiet, ka bijušie skolotāji nu jau kļuvuši par kolēģiem, jo esmu Rugāju vidusskolas absolvents. Mani uzņēma ļoti jauki. Viss izdosies!" Sandis nešaubās.

Māra Kokoreviča. Sākumskolas skolotāja uzsāks darbu Stacijas pamatskolā. Balveniete smej, ka ir vienādās starta pozīcijās ar saviem pirmklasniekiem: "Man un viņiem tas būs pirmais gads skolā!"

Gatis Kokorevičs. Viņš mācīs ģeogrāfiju Tilžas internātpamatskolā.

Trīs novadi kopā. Balvu, Baltinavas un Rugāju novadu pedagogi kopā jutās komfortabli un omulīgi, apliecinot, ka Latvijas skolotājiem nav ko dalīt.

Atpūšas Saipetniekos

Aizvadītajā sestdienā Lazdukalna pagasta “Saipetniekos” notika ikgadējais netradicionālo sporta spēļu un atpūtas pasākums “Saipetnieku diena 2013”.

Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apmeklētāju bija nedaudz mazāk. Tomēr ikviens no pasākuma dalībniekiem, īpaši bērni, guva prieku no piedāvātajām aktivitātēm.

Ceļš uz Saipetniekiem. Kamēr bērni un daļa pieaugušo izmēģināja spēkus atrakcijās un spēlēs, citi staigāja un vēroja Saipetnieku apkārtni, skaisti ziedošās puķes (rozes, samtenes, dālijas u.c.), kā arī apskatīja senlietu kolekciju.

Tikai nenokrist! Staigāšana uz koka kājām šogad bija jaunums, ko centās izmēģināt vairāki pasākuma apmeklētāji, arī Andris Laganovskis (attēlā). Vieglāk bija tiem, kuri garāki augumā un spēcīgāki, jo bērniem, īpaši meitenēm, pacilāt koka kājas nebija nemaz tik vienkārši.

Viss patīk! Balveniete Laura (attēlā) sportiskās aktivitātes Saipetniekos apmeklēja otro gadu. Šoreiz viņa atzina, ka patīk viss, īpaši šautriņu mešana, piepūšamās atrakcijas un zirgi, no kuriem viņa nebaidās. Uz pasākumu meitene ieradās ar tanti Līgu. “Gribētu, lai Līga ir mana krustmāte,” atklāja Laura.

 

Visgaidītākā atrakcija. Bērni ar nepacietību gaidīja, kad pienāks rinda (visus gribētājus uzreiz atrakcijā nelaida), lai varētu lēkt un skriet, tā teikt, no sirds.

Lej un sver ūdeni. Pagājušā gada netradicionālo sporta spēļu dalībnieki atceras, ka vienā no aktivitātēm vajadzēja precīzi iebērt un nosvērt smiltis. Šogad smilšu vietā bija izvēlēts ūdens. To lēja un lika uz svariem gan mazi, gan lieli, arī Beatrise Maslovska no Lazdukalna.

Jātrāpa grozā! Iemest bumbu basketbola grozā šoreiz bija nedaudz sarežģītāk, jo rokās bija jāvelk boksa cimdi. Tomēr kādu punktu izdevās nopelnīt, arī Adrians Rakstiņš (attēlā) izpildīja veiksmīgu metienu.

 

Piedalīsies visās aktivitātēs. Ripināt baļķa ripu sadūšojās vairākas daiļā dzimuma pārstāves. Evita Anckina (attēlā) pastāstīja, ka centīsies izmēģināt veiksmi un piedalīties visās aktivitātēs. Ikdienā viņa dzīvo un strādā Rīgā, bet vasarā, apciemojot mammu, apmeklē vairākus vietējos pasākumus, arī sportiskās aktivitātes Saipetniekos.

Pirmoreiz uz zirga. Sešgadīgais Kristers (attēlā) no Rugājiem droši vizinājās zirga mugurā un, kā pats atzina, bail nebija nemaz. Vizināšanos ar zirgiem, kas bija maksas pakalpojums, izmantoja gan pavisam mazi bērni, gan cilvēki gados. Tomēr, šķiet, lielākā daļa ar patiku vēroja graciozos un skaistos dzīvniekus.

Upītes svētki – skaista tradīcija


17. augustā Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītē notika svētki “Saime”. Vienlaikus ciemā ar pašdarbnieku koncertu atzīmēja arī Upītes bibliotēkas 60 gadu jubileju, bet bērni un jaunieši varēja sūtīt darbus izstādei “Muns dvors, muna muiža”. Svētku organizatori Andris Slišāns, Ligita Spridzāne un Lolita Spridzāne ir gandarīti, ka, neskatoties uz daudzajiem pasākumiem citās vietās, uz svētkiem Upītē atbrauca daudz kaimiņu pagastu cilvēku.
Kad loterijā bērni, jaunieši un visi interesenti bija nodevuši vienpadsmit meistardarbnīcu apmeklējumu grāmatiņas, atklājās, ka pavisam tajās piedalījušies 83 dalībnieki! Upītes svētki notiek jau sesto gadu. Tā ir laba tradīcija, kas veido arvien dziļākas saknes un kuplo kā koku lapotnes. Nakts trasītē, kurai pieteicās aptuveni sešdesmit dalībnieki, piecās pieturvietās vajadzēja likt lietā izdomu un uzbūvēt māju no pamatiem līdz pat jumtam, bet noslēgumā iekurt saimes ugunskuru, tā simbolizējot dzimtās vietas mīlestību un ģimenes stiprumu. Sacensībās noteica stiprāko puisi – Vilni Ķeveru, un veiklāko meiteni – Sanitu Loginu. Meistardarbnīcas, atrakcijas, sportiskās aktivitātes, koncerts ar Vari Vētru, balle ar “Medņevas jauniešiem” - Upītē visas dienas garumā varēja priecāties gan jauni, gan veci.

Eko meistardarbnīca. Skolotāja Sandra Bukša vadīja eko meistardarbnīcu, kuras laikā zeķbiksēs vajadzēja sapildīt skaidas, apbērt ar rudzu graudiem, izveidot sejiņu un mājās laistīt, līdz graudi izdīgst, veidojot matus.

Piedalās kļočku darbnīcā. Agija Grantiņa centīgi rīvēja kartupeļus, lai vēlāk visi kopīgi veidotu klimpas un vārītu zupu. Šīs meistardarbnīcas vadība bija uzticēta skolotājai Aijai Kornejai.

Pazīstat mūs? Portretu darbnīcas dalībnieki uz kartona zīmēja savu portretu, grieza un līmēja, līdz vadītāja Dina Krakope teica: “Stop!” Tad visi dalībnieki fotografējās, minot, kurš ir kurš.

Šašlikus gatavo no dārzeņiem. Annele Slišāne meklēja gurķus, tomātus, kabačus, kāļus, burkānus un citus dārzeņus, lai dalībnieki tos mizotu, grieztu un vērtu uz iesma. Šašliks no dārzeņiem garšoja arī Katei Slišānei (no kreisās) un Sonorai Matisānei.

Muzicē dziesminieks Varis Vētra. “Divas skudras reiz krustcelēs satikās,/ Un abas par dzīvi runājās./ Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa,/ Un man blakus ir mana māmiņa…” Līdzi viņam dziedāja arī Kate Slišāne un Esmeralda Mežaka.

No frizētavas uz vafeļu darbnīcu. Frizētavā darbojās Alise Kondratjeva, bet vafeļu - Liene Logina. Uz šīm darbnīcām veidojās pat rindas, tik daudz bija gribētāju tikt pie skaistuma un saldā garduma.

Nakts trasītē. Ar svecēm izgaismotos piecos punktos pa visu Upīti trasītes dalībnieki atrada meistarus, kuri četrām komandām deva pienākumus - būvēt māju pamatus, likt logus, gatavot spāres un darīt citus darbus, saistītus ar mājas būvniecību. Uzdevumi radīja jautrību, dalībnieki ar tiem tika galā veiksmīgi.

Kubulu pagasts svin svetkus


10.augusta jau astoto reizi notika Kubulu pagasta svetki. Jau iepriekšeja vakara pie pagasta ekas pulcejas ciema iedzivotaji, lai iepriekš sagatavotos karkasos, smilts audeklos veidotu savdabigas, ar neparastu izdomu raditas dabas gleznas. Otra diena sakas ar makškerešanu diki pie bernudarza “Ievina”, kur, ka velak izradijas, vareja nokert krietnus lomus. Skatitajus parsteidza ritenotu braucamriku parade. Šeit lieta bija likta izdoma - riteni bija pierikoti pat kubulinam!
Talak sekoja jautra sportošana – gan viriešiem, gan sievietem vajadzeja sevi pieradit kvasa atrdzeršana, staigašana ar koka kajam, škeršlu joslas parvarešana, šaušana un pat kaklasaites siešana. Komandam, kuras vajadzeja but cetriem cilvekiem, vajadzeja sevi apliecinat desmit atraktivos sporta veidos - puzles likšana, naudas lidzsvarošana, iejusties jautra makslinieka loma, iesist ripu vartos, trapit kustiga merki, laivot, piepildit kubulu, gazt podus. Neizpalika ari futbola turnirs. Bernus iepriecinaja piepušamas atrakcijas, bet, kamer visi darbojas, caklas saimnieces gatavoja virumus - zupas un sautejumus, kurus visi velak baudija, nevarot vien izveleties gardako. Pec tam ciema iedzivotaji devas uz atputas vietu “Azote”, lai amfiteatri noskatitos brivdabas izradi, bet svetku nosleguma koncerta sanemtu diplomus, balvas un klausitos dziedošo Laicanu un Ragelu-Zepu gimenu priekšnesumus. “Svetki mums dod energiju un uzliek atbildibu. Mes sakopjam setas un svinam, par ko visiem paldies!” teica pagasta parvaldnieks Arturs Luksts. Pasakums nosledzas ar balli kulturas nama.


Uz amfiteatra skatuves – “Bykoviši”. Atputas vieta “Azote” Gaigalavas amatierteatris “Bykoviši” izradija Danskovites lugu “Sivasmotes lobo sirds”. “Strautenu” maju saimniece Maruta Castrova ar ziediem sveica aktierus, bet Kubulu pagasta parvaldnieks Arturs Luksts pauda prieku, ka pagasta ir cilveki, kuri rada sakoptas un skaistas vietas, kur baudit makslu.


Piepilda kubulu. Komanda “Radini” paši pirmie starteja udens kubula piepildišana, un Gintai, Salvim, Inesei un Ludmilai tas nebut nenacas viegli. “Mums loti patik šie svetki, es tajos piedalos vienmer. Šogad mani piespieda ari pasportot,” pec startiem teica Ludmila Kozlovska, piebilstot, ka pirmajiem vienmer ir grutak.


Ritenota parade. No bijušas dzelzcela stacijas lidz pat bernudarzam, policijas mašinas pavaditi, celu meroja saposti un izrotati braucamriki, kuru priekša skreja melns sunitis Madis. Andris Supe kubula veda savu delenu Gvido. Ugis Ilsjans uz sava velosipeda veda rudens veltes, bet Amandas velosipedu palidzeja sapost mamina Dzintra. Esteres Ušackas un Greka Gorodko dzeltenos kreklinus parades braucienam piemeklejušas omites, bet jaunakie brauciena dalibnieki bija Gustavs un Sintija Trupovnieki.


Apbrino ziedu paklaju izstadi. Vairak neka divi simti skatitaju bija atnakuši apbrinot neparasto ziedu paklaju izstadi pie Kubulu pagasta ekas, kuru iepriekšeja vakara teju cetras stundas no darza ziediem un citiem dabas materialiem veidoja pagasta iedzivotaji. Balsotaji bija nesaprašana, ka lai izvelas labako no 24 ziedu gleznu kompozicijam. Janis Bukšs pauda prieku par redzeto, visiem ziedu paklaju veidotajiem sutot paldies vardus. Ari Tatjana ar draudzeni Ligitu, Guna un Toms nevareja vien izveleties, kuram veidojumam atdot savu balsi. Ari nosaukumi bija loti piemeroti - “Milesim viens otru”, “Mammas un teta sirsnina”, “Kubuli zied”, “Laimes pakavs”, “Ežusalas nakts”, “Auglu grozs” un citi. Skatitaju balsojuma pirmas tris vietas ieguva ziedu gleznas “Milesim viens otru”, “Stacijas pamatskolas logo” un “Kur Kurnas upe apmet loku”.


“Ašie rulle”. Rainers, Oksana, Diana un Aleks stajas uz starta, kur distanci vajadzeja veikt, ejot ar koka kajam. Tiesnesis Leons Belka bija pretimnakošs un katram dalibniekam atlava vispirms izmeginat, tikai tad deva starta signalu.


Kuras tris ugunskuri. Kamer svetku dalibnieki sportoja, caklas pavares gatavoja edienu. Pagasta pavarem tapa plovs, bernudarza “Ievina” pavarites varija pupinu zupu, bet pamatskolas pavarem padoma bija zivju zupa. Sarmite Leišavniece un Natalija Ambarova par godu šim notikumam bija pagatavojušas ipašas cepures un smeja, ka zivis nakot no “Rukišu” dika. Lai ari ka labako atzina pagasta saimniecu gatavoto plovu, visi tris katli tukšojas strauji.


Pateiciba gimenu biedribai pasniedz arbuzu. Kubulu pagasta gimenu biedribas vaditajai Irenai Zacevai parvaldnieks Arturs Luksts pateicas ipaši, pasniedzot arbuzu un paužot prieku par vinu aktivitatem. “Ceru, ka pratisiet sadalit un pietiks visiem,” piebilda A.Luksts.

Loģisks deviņu mēnešu rezultāts

7.augustā Balvos un Gulbenē svinīgi atklāja renovētās slimnīcas, kas izmaksāja 2,5 miljonus latu. Slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis pirms Balvu slimnīcas atklāšanas uzsvēra, ka esam piedzīvojuši slimnīcas pārdzimšanu: “Celtniecība no būvatļaujas saņemšanas brīža paveikta deviņos mēnešos. Galarezultātu var salīdzināt ar bērna piedzimšanu, kas, ceru, nav ne neiznēsāts, ne pārnēsāts.”

Jautāts, kā vērtē pēdējos divos gados izskanējušās bažas un pārmetumus par un ap Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, M.Zeitmanis paskaidroja, ka sirdī neizjūt nekādu rūgtumu: “Jebkuras pārmaiņas prasa ļoti daudz emociju gan pārmaiņu veicējiem, gan visiem tiem, kuri ir apkārt. Arī pats esmu šaubījies, vai visi pieņemtie lēmumi ir pareizi. Redzot rezultātu, saprotu, ka esam gājuši pareizo ceļu.” Mūspuses ļaudīm viņš vēlēja ticēt sev un būt uzņēmīgākiem. “Ir jāaizmirst par pabalstiem, ir jāaizmirst par došanos uz Rīgu vai Īriju, kas nav zelta bedre. Mēs varam ļoti daudz izdarīt tepat, uz vietas – tā ir mana 100% pārliecība,” viņš piebilda. Līdzīgās domās bija arī valdes locekle Alīda Vāne. Viņa uzsvēra, ka darbs vēl nav pabeigts: “Mēs ietaupījām naudu, un tas nozīmē, ka iegādāsimies dažādas medicīniskās iekārtas. Būtiski tikai, ka beigusies remontdarbu daļa.” Tincināta par abu slimnīcu nākotni, A.Vāne atzina, ka svarīga ir valdības sapratne un izpratne par mazo slimnīcu, kas atrodas tālu no centra, nepieciešamību lauku iedzīvotājiem: “Ja politiķi nospriedīs, ka Latvija beidzas pie Mārupes, tad nekas labs nav gaidāms.”

Foto vēsturei. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis nešaubās, ka turpmākajos gados apvienība būs plaukstošs uzņēmums, kas piedāvās pakalpojumus 200 kilometru rādiusā: “Tāpat mēs būsim konkurētspējīgi un patīkami Krievijas iedzīvotājiem.”


Mūsdienīga operāciju zāle. Izrādās, Balvu slimnīca 1952.gadā bija pirmā, kas uzbūvēta Padomju Latvijā. Svētku pasākuma apmeklētājiem bija brīnišķīga iespēja noskatīties kinožurnāla Nr.32 “Padomju Latvija” sižetu par mūsu slimnīcas atklāšanu pirms 61 gada. Ne mazāk interesants objekts ir tā saucamais ķirurģijas korpuss, kas ekspluatācijā nodots 1987.gadā. Ar ko zīmīga šī būve? Ar to, ka operāciju zāle ir bez logiem. “Tas nozīmē, ka projektētāji paredzēja arī iespējamā kara draudus,” zināja teikt M.Zeitmanis.


Izpilddirektore un valdes priekšsēdētājs. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis vairākkārt teica paldies vārdus slimnīcu apvienības izpilddirektorei Evai Smirnovai. Pasākuma noslēgumā viņš kopā ar valdes locekli Alīdu Vāni atzina, ka balvenieti Evu vienlaikus uzskata par savu labo un kreiso roku.


Labierīcības visām gaumēm. Slimnīcu atklāšanas svētkos klātesošie pārliecinājās, ka abās slimnīcās ir izveidotas mūsdienu prasībām atbilstošas palātas, moderni sanitārie mezgli, jauna, efektīva ventilācijas sistēma, turklāt visas telpas piemērotas arī pacientiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem. “Labierīcības, ieskaitot dušu, izveidotas visām gaumēm – sievietēm, vīriešiem, invalīdiem utt.,” lepojās valdes locekle Alīda Vāne.


Mūsu dakterītes Gulbenē. No kreisās: Natālija Zondaka, Daina Parisa un Rūta Aborinska. Slimnīcu atklāšanas svētkos paldies vārdus saņēma arī bijušie un esošie mediķi, slimnīcu galvenie ārsti, tostarp balveniete Daina Parisa. Viņa galvenās ārstes amatu Balvos pildīja no 1973.gada 1.februāra līdz 1986.gada 1.februārim. Jautāta, kā tolaik klājās, dakterīte pastāstīja, ka atsevišķi gadījumi ir pat humora grāmatas vērti. Piemēram, lai izcīnītu ķirurģijas korpusa būvi Balvos, kas nebija iekļauts plānos, viņai nācies izmantot sievišķīgo šarmu. Tiesa, tikai piektajā reizē galvenā ārste no Rēzeknes būvniekiem saņēma ‘jā’ vārdu – celtniecība būs! Jāpiebilst, ka galveno ārstu darbs tolaik (visticamāk, arī mūsdienās), nebija rozēm kaisīts. Piemēram, D.Parisa saņēmusi rājienus gan par gonorejas uzliesmojumu Vīksnas pusē, gan par dizentēriju Tilžā. Lēmumu par galvenās ārstes amata atstāšanu viņa pieņēma pēc atgadījuma, kad kāds iereibis darbinieks ar smago automašīnu ietriecās autobusā, kā rezultātā gāja bojā 18-gadīga jauniete. “Kā es varēju skatīties vecāku acīs, ja kāds nelietis laupījis jauna cilvēka dzīvi. Tas man bija pēdējais punkts...,” atceras dakterīte.


Pārgriež lentu Balvos. Balvu slimnīcā lentu pārgrieza Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis un slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis. A.Kazinovskis uzsvēra, ka gandarījums par izdarīto jāizjūt katram: “Nav ko slēpt – pēdējos gados bija gan šaubas, gan problēmas. Kā redzat, tās ir sekmīgi atrisinātas. Un tiem, kuri joprojām šaubās, gribu pateikt – vajag darīt tā, kā to dara slimnīcas vadība, un rezultāts neizpaliks. Tā turpināt!”

Pēc rekonstrukcijas. Balvu slimnīcā renovācija notikusi 3 200 kvadrātmetros - nomainīts jumts, izremontēta fasāde, nomainīti logi un visas komunikācijas, kā arī atjaunotas palātas. Tāpat renovētas ķirurģijas, bērnu, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Šobrīd slimnīcā ir 101 pacientu gulta.


Pārgriež lentu Gulbenē. Gulbenes slimnīcā lentu pārgrieza Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne un Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. A.Vāne, atklājot Gulbenes slimnīcu, atzina, ka ikdienā svētki ir reti: “Reti kad mēs sakām labus vārdus. Šī ir viena no retajām dienām, kad visi ar prieku un smaidu apmeklējām Balvu slimnīcu. Šobrīd esam Gulbenē, kur izdarīti ne mazāk nozīmīgi remontdarbi. Mūsu uzdevums bija atdot pirmo stāvu slimnīcas ambulatorajai daļai, bet otro - dienas stacionāram un aprūpes nodaļai, turklāt tā, lai nodrošinātu pieejamību pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām. Lai to veiksmīgi izdarītu, no jauna uzcelta piebūve, būvapjomam palielinoties par 30 kvadrātmetriem katrā stāvā. Fantastiski slikto projektu, kāds līdz šim bija šai slimnīcai, kā arī, šķiet, joprojām ir Alūksnē un Madonā, ir izdevies pārplānot.”


Izremontētajās telpās. Slimnīcas galvenā ārste Sarmīte Andrukele un bērnu nodaļas vecākā māsa Tatjana Aleksejeva pie izremontētās bērnu slimību nodaļas.


Dzimis fantastiski sliktā projektā. Svētku vadītājs Valters Krauze, izdzirdot A.Vānes stāstu par fantastiski sliktajiem Gulbenes, Alūksnes un Madonas slimnīcu projektiem, ar smaidu atklāja, ka piedzimis briesmīgā projektā, proti, Madonas slimnīcā. Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks A.Caunītis neslēpa, ka piedzimis Gulbenes projektā.


Epilogs. Slimnīcu atklāšanas svinīgā daļa noslēdzās Vecgulbenes muižā.

Reportāžas

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Otrdiena

Darbīgajā otrdienā jāturpina darboties uz pilnu klapi. Tikai jāatceras, ka šodien bez šalles vai lakatiņa neiztikt, ja tikai rītdien nevēlaties gulēt mājās ar angīnu, laringītu vai ko tamlīdzīgu. Jo šodienas vārīgās vietas būs kakls un mandeles. Diena piemērota gan jaunu darbu uzsākšanai, gan iesākto pabeigšanai, gan tusiņiem un kultūras pasākumu apmeklēšanai, gan šopingam. Šodien var izdoties nopirkt vērtīgas mantas un ar tāāādu atlaidi (varbūt pat Ziemassvētku dāvanas).