1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
03-04-2020
Vārdadienas šodien: Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalds, Herta, Valda

Briežuciema etnogrāfiskajam ansamblim - 35

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā godināja etnogrāfisko ansambli 35.dzimšanas dienā. Kolektīvs ir viens no vecākajiem mūspusē, taču viņu balsis ir skanīgas joprojām un viņi savu mantojumu nodod nākamajām paaudzēm.

Uzrunā Briežuciema kultūras darba organizatore Zita Mežale teica, ka latvieši vienmēr ir dziedājuši - gan godos, gan bēdās, gan bērniņam piedzimstot, gan tautās ejot, gan mūžībā pavadot. "Dziedājuši druvā un tīrumā, karā aizejot, savu zemi aizstāvot. Dziedājuši talkās un Dziesmu svētkos un savu dziesmu tālu pasaulē aiznesuši. Šie vārdi ir arī par mūsu - Briežuciema etnogrāfisko ansambli, kuram šodien atzīmējam 35.dzimšanas dienu," teica Z. Mežale. Diemžēl no tām sievām, kuras pirms 35 gadiem izveidoja pirmo Ziemeļlatgales etnogrāfisko ansambli, kolektīvā palikusi tikai Antoņina Logina. Viņa gan šai dienā nejutās vesela un citām sievām solījusi dziedāt mājās. Daudzus gadus kolektīvā dziedājušas Valentīna Keiša un Leontīne Slišāne. Katram kolektīva dalībniekam Zita Mežale veltīja tikai viņu raksturojošus un cildinošus vārdus. Pasākumā piedalījās tuvāki un tālāki ciemiņi no Baltinavas, Tilžas, Salnavas un Ates muzeja.
Ar klusuma brīdi visi klātesošie pieminēja tās sievas, kuras aizgājušas aizsaulē. Zāle bija rotāta ar audēju un adītāju darbiem, tā apliecinot, ka senās tradīcijas Briežuciemā neizzudīs. Vakara noslēgumā visi dejoja Salnavas lauku kapelas mūzikas pavadījumā.

Godina folkloras kopa "Soldanī". Viņi ir etnogrāfiskā ansambļa seno dziesmu pārmantotāji un šajā dienā nebija klāt svarīga iemesla dēļ - Rīgā ar labiem panākumiem piedalījās diždziedātāju konkursa "Pulkā eimu, pulkā teku" noslēguma pasākumā. Muzikālu priekšnesumu uz akordeona dāvināja Renāte Ločmele.

Sveicienus nes "Sipiņi". Arī lielākā daļa dramatiskā kolektīva dalībnieku šajā dienā bija aizceļojuši viesizrādēs uz Bērzpili, taču dziedātāji bez smaidus radošā sveiciena nepalika. Visi saņēma zelta medaļas un gardumus no slepenās teātra lādes.

Rāda fotogrāfijas. Balvu Kultūras un atpūtas centra mākslinieciskā vadītāja Ilga Oplucāne bija saglabājusi un uz Briežuciemu atvedusi fotogrāfijas no kolektīva 10 un 20 gadu jubilejas, jo tajā laikā strādāja kā rajona klubu metodiķe un ir stāvējusi pie šī kolektīva dzimšanas šūpuļa. Viņa atceras, kā 1988. gadā "Balticas" festivālā, kad pirmo reizi parādījās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, visi prasīja briežciemietēm padziedāt vēl un vēl, un viņas jutušās kā zvaigznes uz Holivudas sarkanā paklāja. Zālē sēdošie fotogrāfijas pētīja jo ilgi, cenšoties atpazīt attēlos redzamos dziedātājus.

Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis 2013.gada pavasarī. Tajā dzied Veneranda Mežale, Maruta Ločmele, Broņislava Kozlovska, Valentīna Kamzola, Antoņina Logina (nav fotogrāfijā), Ineta Brenča, Marija Deksne, Genovefa Zelča, Harijs Mūrmanis. Ansambļa vadītāja ir Maruta Ločmele. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne dziedātājus nosauca par pagasta zelta fondu un kolektīvam uzdāvināja ekskursiju pa Latgali.

Ciemiņi no Baltinavas. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis gadu skaita ziņā ir otrs vecākais kolektīvs mūsu novados un viņi līdzīgu jubileju svinēs šoruden oktobrī. "Jūs esat tie cilvēki, kuri iet ar dziesmu gan druviņā, gan sētiņā. Tā kā jūs dziedat, neviens nevar atkārtot, jūsu dziesma skan braši. Lai spēcīgākā nots skan sirdī!" teica baltinavietes, veltot dziesmu "Aun, meitiņa, baltas kājas".

Tilžas etnogrāfiskais ansamblis dāvina ne tikai dziesmu. Viņu rokās bija arī kliņģeris ar izceptu gadskaitli - 35 un kā vienmēr - groziņš ar gardumiem. Kolektīva vadītāja Daiga Jēkabsone vēlēja, lai visu latgalisko tradīciju celmlaužiem pietiek spēka un veselības arī turpmāk.

Salnavas pašdarbnieki. Viņu humors un dziesmas, danču mūzika iepriecināja gan jubilārus, gan ciemiņus. Ciemiņi jubilāriem veltīja senāko latgaliešu apsveikuma dziesmu "Sveicinojam, vielejam, juisim lobu laimi,/ilgus godus nūdzeivot!".

Kolektīva zieds - Harijs Mūrmanis. Viņu sievas godināja nozīmīgajā jubilejā - 80 gadu dzimšanas dienā. Viņš vēl bez dziedāšanas spēlē garmošku, māca šīs prasmes arī jaunajai paaudzei. Ja vajag, izpalīdz kā šoferis, jo kā gan atteiksi tik smukām sievietēm?!

Rugājos atpūšas zemes kopēji un uzņēmēji

 

12.aprīlī Rugāju tautas namā notika atpūtas pasākums lauksaimniekiem un uzņēmējiem.


"Mājas svētība ir mūsu mūža rota,/ Darbu vainags kurā līdzās vīts,/Dzimtas sakņu sīkstais noturīgums,/Tālo senču - līdumnieku spīts," ar dzejas rindām vakaru atklāja Rugāju novada priekšsēdētājas vietniece Sandra Kapteine. Viņa neslēpa, ka šis ir īstais mirklis atpūtai un iespējai satikties ar citiem novada ļaudīm, jo pavisam drīz kūpēs uzartais lauks un sāksies jaunais darbu cēliens: "Arī darbu steigā nepieciešams padarīt košāku savu ikdienu. Jūs katrs esat profesionālis savā jomā un veidojat kopīgo uzņēmējdarbības vidi mūsu novadā. Aizvadītajā gadā palika 20 gadi, kopš reģistrētas pirmās zemnieku saimniecības arī mūsu novadā, kuras prasmīgi attīstījuši to vadītāji. Šodien saprotam, ka toreiz izvēlējāmies pareizo attīstības ceļu." Viņa piebilda, ka Rugāji ir lauksaimniecības novirziena novads, jo šeit ir gandrīz visi ražošanas virzieni – lopkopība, augkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība. Arī uzņēmēji Rugāju novadā veido netradicionālus risinājumus savai darbībai. Pēdējo gadu laikā sarosījušies mājražotāji, ir iespēja nopirkt pašu zemnieku audzētu maizi, dažādus amatniecības izstrādājumus un citu produkciju. Viņa vēlēja prasmi arī turpmāk projektos piesaistīt Eiropas Savienības finansējuma naudu, sakopt vairāk zemju platību, jaunajiem lauksaimniekiem veidot savas saimniecības vai turpināt vecāku iesākto darbu un turpināt attīstīties ikvienā jomā. Atpūtas pasākuma apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēja pašdarbnieki, bet dejot varēja grupas "Ginc un Es" mūzikas pavadījumā.

Dzied Rugāju dāmas. Vokālo ansambli vada Agita Kukurāne, un viņu sniegumā klātesošie baudīja profesionālus priekšnesumus.

Sveicieni un dāvanas sadarbības partneriem. Tos SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra" Balvu konsultāciju biroja vārdā pasniedza Liene Ivanova (no kreisās) un Hermīne Leišavniece. "Jūs, lauku uzņēmēji, esat lielākā Rugāju novada vērtība!" teica L.Ivanova.

Spēlē grupa "Ginc un Es". Ainārs Svelpe un Gints Ločmelis priecēja dejotājus vēl ilgi pēc pusnakts.

Dejo jauni, dejo veci. Prieks izpaužas arī dejā, un vienalga - tas ir valsis, polka vai disko ritmi.

Dzied Elīna Loseva. Jauniete iepriecināja ar izjustām dziesmām un patīkamu to sniegumu.

Uzsauc tostu. Kultūras darba organizators Jānis Rakstiņš uzsauca pirmo tostu, aicinot baudīt "Rūķu nama" saimnieces Margitas Štāles-Krēmeres gatavotās uzkodas, dejot un atpūsties. Jānis Rakstiņš un Līga Kravale bija tie cilvēki, kuri palīdzēja organizēt šo pasākumu.

Gaismotājs un skaņotājs. Ervīns Šaicāns par gaismotāju un skaņotāju strādā jau trīs gadus un ir gandarīts, ka projektos iegūta laba aparatūra.

Vokālais ansamblis "Pustonis". Rugāju novada vidusskola var lepoties ar savu muzikālo pedagoģi Velgu Smoļaku, kura strādā ar bērnu un jauniešu balss izkopšanu, mēģinājumos iemācīto vēlāk rādot skatītājiem.

Rāda skečus. Vakara gaitā Lazdukalna dramatiskais kolektīvs "Zibšņi" parādīja trīs skečus. Eva Leone (no kreisās) un Arnita Rakstiņa izspēlēja Nagļu Anes ierašanos ciemos pie Rugāju Marces.

Upītē nosvin kolhoznieku balli

Piektdien Upītes tautas nama apmeklētāji atgriezās vismaz pusgadsimtu senos notikumos – svinēja kolhoznieku balli. Idejas autore Ligita Spridzāne atzina, ka pirmo kolhoznieku pasākumu kāda projekta ietvaros pirms pāris gadiem noorganizēja Antons Slišāns. "Šodien pasākums būs citāds, kaut gan pamatdoma ir līdzīga - atcerēties nopietni un pa jokam kolhoza laikus," viņa piebilda.

Pasākuma organizatori uzsvēra, ka balles ideja ir nevis godināt padomju laikus, bet kārtējo reizi pierādīt, ka arī tolaik vecāki un vecvecāki prata gan atpūsties, gan moderni ģērbties.

...gan atpūsties, gan moderni ģērbties. Uz balli Upītes apkārtnes ļaudis ieradās, kā jau kārtīgiem kolhozniekiem pienākas: vīri - uzvalkos un šlipsēs, bet sievietes - puķainās vai kremplīna kleitās. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Liene Logina neslēpa, ka viņu ļoti fascinē balles ar knifiņu: "Tautas nama vadītājs Andris Slišāns mūs noteikti pārsteigs ar atraktīvām rotaļām!"

...un pārsteidza arī! Klātesošajiem nācās izturēt dažādus pārbaudījumus, piemēram, sējēju un autobraucēju stafeti (foto). Jāpiebilst, ja kolhoza laikos - vīrietis pie stūres - liecināja par viņa augsto statusu, tad mūsdienās, visticamāk, par kredītsaistībām. Pēc pārbaudījumiem sievas zināja teikt, ka Upītes vīri mūsdienās nav ne par mata tiesu švakāki par kolhozniekiem.

...un nav švakāki arī! To apliecināja alus puisis Arnolds Skangalis. Viņš sprieda, ka ballē visi lustēsies ilgi jo ilgi.

 

...un lustējās arī! Upītes sievu un meiteņu dziedošās brigādes pārsteidza gan ar mīlas dziesmām, gan raitu deju soli. Viņas apliecināja, ka arī jaunkundzes un dāmas var!

...un var arī! Aiva Šolina un Daina Slišāne teica, ka viņas, ja laika rats pagrieztos atpakaļ, nebaidītu ne mobilo sakaru trūkums, ne tukšie veikalu plaukti. "Bet kāpēc atgriezties, ja mēs protam uzburt vēstures ainas?" viņas jautāja.

...un uzbūra arī! Annika Supe (gads un 10 mēneši) izbrīnīti raudzījās gan uz tuviniekiem, gan uz pārējiem kolhozniekiem. Meitenīte, šķiet, nevarēja saprast, kāpēc krusttēvs Oskars citādāk saģērbies. Un kur nu vēl citi brīnumi, piemēram, slaucenes un halāti kultūras nama zālē.

...un vēl citi brīnumi. Kas tie par kolhozniekiem, kuri neprot govis slaukt vai halātu uzvilkt. Upītes ļaudis pierādīja, ka prot visu, tostarp cīnīties kā lauvas.

...un cīnījās arī! Pasākuma vadītāji sākotnēji bija iecerējuši, ka spēcīgākajiem vīriem būs jānes viena siena ķīpa, tomēr, redzot cīņassparu, uzdevumu sarežģīja. Arī tas, šķiet, vīrus nenobaidīja.

...un nenobaidīja arī! Lai noskaidrotu labāko laukstrādnieku, vīriešiem nācās pārnēsāt ābolus, kas, kā izrādījās, ir daiļā dzimuma pārstāves. "Nav būtiski, kā nest, galvenais - aiznest," atrakcijas dalībniekiem paskaidroja Andris Slišāns

...un ne tikai nesa! Upītes jaunkundzes un kundzes vīri uz rokām nesa ne tikai atrakciju laikā, bet arī dejojot kolhoznieku valsi. Jāpiebilst, ka neizpalika arī citi deju stili.

...un neizpalika arī! Vēl aktīvāki un atraktīvāki vīri kļuva, noskatoties jauniešu deju, tā teikt, austrumu gaumē. Pirms kolhoznieku balles apkārtnes ļaudis sprieda par ieejas maksu, proti, tā būs rubļos, latos vai eirikos maksājama?

...un ne grasi nemaksāja! Zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašniekam Aldim Ločmelim pasākuma organizatori uzdāvināja celu (tautisko) jostu, pateicoties par sarūpēto mielastu kolhoznieku gaumē.

Lustējas Lieldienu zaķu universitātē

Lieldienas mūspusē aktīvi svinēja visos četros Ziemeļlatgales novados, arī Balvos. Pirmajās Lieldienās Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās mazi un lieli zaķi, lai piedalītos zaķu universitātes pasākumā. Pasākumu vadīja pati galvenā zaķene (kultūras nama direktore Anita Strapcāne) kopā ar profesoru, kura lomā iejutās "Misters Balvi 2011" Raimonds Logins.

Lai vasarā odi nekostu! Gan pirms, gan pēc pasākuma balvenieši un pilsētas viesi izmantoja iespēju izšūpoties. Trīsgadīgā rīdziniece Lote (fotogrāfijā otrā no labās) pastāstīja, ka atbraukusi ciemos pie māsīcas Evitas. Jautāta, kāpēc Lieldienās noteikti jāizšūpojas, meitene zināja teikt, ka tagad viņu vasarā, iespējams, nekodīs odi. "Bet tik un tā tie kož," sprieda meitenes.

"Zaķēni". Skolotājas Līgas Morozas-Ušackas mazie zaķēni pārsteidza ar raitu deju soli. Pēc oficiālās uzstāšanās zaķēni labprāt izdancināja arī tētus, mammas un citus klātesošos lielos zaķus.

Vismazākie dejotāji. Zaķu universitātes simboliku – svētku olas – saņēma vismazākie dejotāji, kurus māca skolotāja Zane Meiere.

Aktīvi un atraktīvi. Pasākuma apmeklētāji bija uzcītīgi zaķu universitātes studenti - viņi apliecināja, ka prot gan dziedāt, gan dejot, gan olas ripināt.

Pārvērtību darbnīcā. Balvenietes Eva Vinogradova (foto) un Liene Šaicāne palīdzēja ikvienam bērnam pārtapt par īstu zaķēnu.

Debija. Pavisam nesen Balvu Kultūras un atpūtas centrā darba gaitas uzsāka titula "Misters Balvi 2011" ieguvējs Raimonds Logins. Jautāts par pirmo pasākumu Balvos, kuru viņš vadīja nu jau kā kultūras nama darbinieks, Raimonds paskaidroja, ka jūtas ļoti jauki. Kā nu ne, ja blakus, kā pats jokoja, tāda pieredzes bagāta zaķene "gados".

Arī es gribu spēlēties! 1,6 gadus jaunā balveniete Beta Lukina bija nemierā, ka viņai pagaidām neļauj kāpt uz skatuves. Meitenīte nenoskuma un aktīvi darbojās.

Uzstājas "Notiņas". Koncertu atklāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu vokālais ansamblis "Notiņas", kuru vada skolotāja Iluta Tihomirova.

Liek puzli. Vienpadsmitgadīgā Sandra Dzintare izmantoja iespēju salikt puzli. Pusaudze paskaidroja, ka viņai pasākums ļoti paticis. "Bet viss vēl priekšā! Vakarā mājās būs olu cīņas," Sandra paskaidroja.

Masļeņicu svin ar cienastiem un jautri

Masļeņica ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Šogad  Masļeņicu Balvos atzīmēja 17.martā pie Balvu pamatskolas.
Saulīte, lai arī ar zobiem, laukā bija izvilinājusi ģimenes ar bērniem, jauniešus un arī gados vecākus cilvēkus.  Pēc krievu tradīcijām Masļeņicas svinēšana saistās ar jautrību un visdažādākajiem cienastiem. Galvenais ēdiens un svētku simbols ir pankūkas, visiem vēlams ierasties košās drēbēs, ko svētku rīkotāji arī ievēroja. Patvāri ar karstu tēju, baranku virtenes, dažādas pankūkas un citi gardumi - tas viss piederēja pie Masļeņicas tradīcijām. Pasākuma organizatore - Balvu pamatskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Svetlana Pavlovska - rūpējās, lai  visiem būtu jautri un patīkami, lai visi atnākušie dejotu un dziedātu līdzi gan skolas jauniešiem, gan biedrības “Razdoļje” vokālajam ansamblim. Aiz skolas valdīja liela jautrība - pa sporta laukumu un Lāča dārzu bērnus vizināja divi zirgi un ponijs. Pēc rotaļām un priekšnesumiem visi devās dedzināt salmu lelli  un gāja rituālā riņķa dejā.

Atklāj svētkus. Masļeņicu atklāja vietējais uzņēmējs un domes deputāts Ivans Baranovs un Svetlana Duļko, kura nodziedāja dziesmu. Svetlana mācās Rīgas Valsts tehnikuma 1.kursā un jau divus gadus dziedāšanu apgūst privātstundās pie Viktora Bormaņa.

Pie Ineses Krimas tirgus letes. Viņa bija sacepusi divu veidu pankūkas, sasējusi sieru, bija kafija un tēja, bet našķu cienītājiem Inese piedāvāja garšīgas kūciņas.

Pārsteigumus gādā “Balvu maiznieks”. Eventijs Zelčs spēlēja, bet  Anita Utjaganova dziedāja krievu častuškas. Ņina Barsukova un Kristīne Terentjeva klātesošajiem piedāvāja svaigas bulciņas un pīrādziņus. Goda vietā bija  nolikts patvāris, ko izmanto tējas pagatavošanai.

Velk virvi. Divas komandas - “Ziema” un “Pavasaris” - cīnījās, kura uzvarēs. Kad gandrīz pārsvars bija “Ziemas” pusē, palīgā nāca jauni spēki un uzvarēja “Pavasara” komanda. Urrā! Masļeņica aiziet, ar to kopā arī ziema, un pavasaris  nāk tās vietā!

Dzied krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vokālais ansamblis. Silti saģērbušās un krāšņiem lakatiem rotājušās sievas pierādīja, ka viņu balsis labi skan ne tikai telpās, bet arī aukstajā āra gaisā.

Aicina kamanās. Bērnus pavizināties zirga pajūgā  aicināja arī Daina Kozlovska no Kubuliem.

Sidrabs klausa uz vārda. Andreja un Larisas Klitončiku zirgs Sidrabs saimniekam bija jāpietur, lai visi braukt gribētāji var mierīgi ieņemt vietas kamanās un tad doties apļa braucienā pa Balvu pamatskolas sporta laukumu.

Izspēlē četrus gadalaikus. Šajās lomās iejutās Jekaterina Mieriņa, Marija Galuškina, Kristīne Bažanova un Janīna Vīksna.

Sandra Uzula ar  poniju Mambo izvizina bērnus. Rinda uz vizināšanos stāvēja jo gara, un bērni, ieķērušies mazā zirdziņa krēpēs, ļāvās šim piedzīvojumam.

Dedzina lelli. Masļeņicā ir tradīcija sadedzināt salmu lelli, kas simbolizē ziemu un nozīmē, ka šādā veidā no šī gadalaika visi atvadās līdz pat nākamajam gadam.

Reportāžas

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

vadi

Veiksmes prognoze


.