Bērnu un jaunatnes radošais festivāls Viļakā

Sestdien ar gājienu sākās Viļakas novada bērnu un jaunatnes trešais radošais festivāls "... ir plaša Dieva debess māja - no viņas lejup gaisma staro...". Lai arī gājiena laikā sāka ducināt pērkons, stiprs lietus izpalika. "Mūs Dieviņš pažēloja," sprieda festivāla dalībnieki.

Pirms gājiena. Festivāla dalībniece Ilona Kravale atklāja, ka viņai patīk spēlēt akordeonu un iet svētku gājienos: "Tas taču ir tik patīkami, ja skatītāji, atbalstot talantīgus bērnus un jauniešus, māj ar roku!"

Meža mātes vadībā. Bērnu un jauniešu kolektīvus uzraudzīja Meža, Vēja, Uguns un Jūras māte. Viņu vadībā jaunie talanti devās uz parku, kā arī uzstājās festivālā, kas nosacīti bija sadalīts četrās daļās: "Klusiņām klausījos, ko solīja Meža māte", "Dzied akmens, raud ūdens, Vēja māte gavilē...", "Uguns māte liesmu dedza, gaisma kāpa ozolā..." un "Jūras māte, valdi savas putu sagšas!".

Saulītes apspīdēti. Katra kolektīva nosaukums bija lasāms uz saulītēm, kas staroja pasākuma epilogā – saulīte pacēlās augšup, no kuras atspīdēja saulesstari mūsu valsts karoga krāsās.

Nav pirmā reize. Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēknis Normunds Orlovs izpildīja dziesmu "Mēs nepagursim". Jaunietis atzina, ka šī viņam nav pirmā uzstāšanās reize. Tāpat viņš sprieda, ka ir savi plusi un mīnusi, kad jāuzstājas brīvā dabā vai telpās: "Telpās ir labāka akustika, bet brīvā dabā - mazāks stress."

Gājiens. Festivāla gājienā piedalījās gan pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi, gan skolēni. Viena no festivāla organizatorēm Inese Circene uzsvēra, ka festivālā piedalās labākie un stiprākie Viļakas novada bērni un jaunieši: "Tuvojas Latvijas 95.dzimšanas diena, tāpēc šī gada festivāla tematika veltīta Latvijai un Dievam, kurš ir mūsu Likteņtēvs."

Viss patīk un interesē! Trīsgadīgais Luīzs Kristiāns Logins ne mirkli nenovērsa skatienu no skatuves. Viņa māmiņa Tatjana, jautāta, kas puisēnu tā ieintriģējis, paskaidroja, ka Luīzam ļoti patīk pasākumi brīvā dabā: "Turklāt viņš zina, ka šodien uzstāsies arī māsa Ērika."

Lai biežāk! Janas Djominas mamma ir pārliecināta, ka pasākumiem pilsētas parkā jānotiek vismaz vienreiz mēnesī. Māmiņas teiktajam, šķiet, piekrita Jana, kura priecājās par lielāko bērnu priekšnesumiem un našķiem, kas neizpaliek šādās reizēs. Jāpiebilst, ka meitenīte šodien svinēs trīs gadu jubileju.

Kas dzīvo mežā? Skatītāju smaidus un varenus aplausus izpelnījās Žīguru un Rekavas pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, kuri ne tikai pavēstīja, kas mežā dzīvo, bet arī paši veiksmīgi iejutās dzīvnieku lomās.

Priekšnesumi visām gaumēm. Viļakas novada bērnu un jaunatnes III radošajā festivālā skatītājiem bija iespēja vērot gan dažādus deju stilus, gan noklausīties dažādas dziesmas, kā arī baudīt ģitāristu un saksofonu ansambļa sniegumu.

Uzstājas mazie ķipari. Viļakas un Medņevas vismazākie mākslinieki uzrunāja vienlīdz emocionāli gan vēju, gan skatītājus.

Pavasaris - stādu, trušu un kucēnu laiks

Aizvadītā maija sestdiena Balvos bija rosmes pilna: mašīnu un cilvēku straume līdzinājās pat lielpilsētas burzmai. Vienlaikus notika divi tirgi - pilsētas centrālajā laukumā pie kultūras nama bija izvietojušies mājamatnieki un dažādu lauku labumu pārdevēji, bet ierastajā tirgus placī notika gadskārtējais pavasara tirgus, kur pārsvarā bija rūpniecības preču tirgotāji.
Pirmdienas rītā redakcija uzklausīja dažādas atsauksmes. Vieni bija vēlējušies redzēt daudzveidīgāku lauku preču sortimentu, citam cenas šķita par augstu, vēl kāds nebija varējis atrast iedomāto preci. Lai nu kā, izvēles tomēr netrūka un gan jau katrs sevi iepriecināja ar kaut ko tīkamu, kaut vai ar krāsainu piparkūkas sirdi vai lauku alus krūzi.

Pasmejies! Tirdziņā varēja iegādāties arī šādus kokā darinātus uzrakstus, ko pielikt pie privātmājas namdurvīm vai dzīvokļa durvīm. Pārdevēji atzina, ka uzraksti domāti humoru cienošiem cilvēkiem, lai būtu jautrāka ikdiena.

Stādmateriāls. Saimnieks Edgars Skučs atzina, ka tupeņus stādīs vēl pēc nedēļas - zeme ir par mitru. Viņš, iespējams, ir vienīgais mūspuses lauksaimnieks, kurš piedāvā iegādāties bioloģiski sertificētu kartupeļu sēklu. Stādmateriālu tirgū varēja iegādāties pēc pircēja vēlmēm – pirkt visu maisu vai arī tikai pāris kilogramus.

Šķirnes truši. Apmeklētāji ar sajūsmu vēroja no Susājiem atvestos Kalifornijas šķirnes trušus. Tos varēja iegādāties par 15 latiem gabalā.

Kalējmeistars. Ar šādu braucamrīku pilsētas centrā vizinājās zemnieku saimniecības "Kalnmesteri" saimnieks kalējs Edvīns Šakalis. Viņš ir kalēja dēls, kurš ar izdomu un eleganci metālu pārvērš idejās un mākslas darbos. Meistara un meistarzeļļu rokas dzelzi izdancina tā, lai tas dzīvotu gan mazā nagliņā, gan noderīgos darbarīkos vai dārza mēbelēs. Tirgus placī viņš bija atvedis plašu metālkalumu izstādi.

Ziedi un puķes. Maijs ir puķu stādīšanas un plaukšanas laiks. Abos tirgos pārdevēji piedāvāja plašu stādu izvēli. Netrūka arī krāšņu un ziedošu puķu podu, kas sajūsmināja sievietes.

Liela rinda. Viena no garākajām tirgū bija pircēju rinda pēc stādaudzētavu produkcijas - augļkociņiem. Vienlaikus raisījās arī sarunas, kādu šķirņu ābelītes, ķiršus vai plūmes izvēlēties, kā tos pareizi iestādīt un kopt.

Cik skaisti! Krāsainas, smalki darinātas šallītes piedāvāja iegādāties Anita Matisāne no Rēzeknes novada. "Aplieciet ap kaklu šo krāsaino dekoru un redzēsiet, kā izmainās jūsu izskats!" rosināja rokdarbniece. Kādam vīrietim gan uz to bija citāda atbilde: "Aizies vakarā mana košā sieva un pazudīs ar visu šallīti!"

Atrod jaunus saimniekus. No Šķilbēnu pagasta uz tirgu bija atbraukuši divus mēnešus veci divi suņupuikas. Nepagāja ne pāris stundas, un abiem mīlīgajiem kucēniem jau bija pieteikušies jauni saimnieki, kuri turpmāk audzinās un skolos viņus.

Pasniedz Gada balvas kultūrā

25.aprīlī Balvu Kultūras un atpūtas centrā sumināja Balvu novada Gada balvas kultūrā "Mūsu lepnums" laureātus. Pasākuma vadītāji Aija Putniņa un Raimonds Logins atgādināja, ka nominācijām varēja pieteikties vai tikt pieteikta jebkura persona vai personu grupa, kas aizvadītā gada laikā kultūras nozarē veica kvalitatīvu, radošu, mērķtiecīgu, novada sabiedrībai nozīmīgu darbu. Kopumā žūrija saņēma 212 anketas.

Daiga Jēkabsone. Nomināciju "Gada cilvēks kultūrā 2012" ieguva pieci Balvu novada iedzīvotāji, tostarp D.Jēkabsone par ieguldījumu folkloras nozares saglabāšanā un pilnveidošanā.

Ilze Pugača. Tilžēnieti I.Pugaču pazīst ne tikai Tilžas apkārtnes ļaudis, bet arī ārpus pagasta un novada teritorijas. Viņa regulāri pārsteidz ar noorganizētām interesantām izstādēm un radošām darbnīcām.

Vaduguniete. Žurnāliste Zinaīda Logina, saņemot balvu "Gada cilvēks kultūrā 2012", atzina, ka ir patīkami pārsteigta. Viņa atklāja, ka šogad aprit 20 gadi, kopš strādā laikraksta "Vaduguns" redakcijā.

Pirmizrāde. Balvu novada Gada balvas kultūrā "Mūsu lepnums" nominantus sveica arī Balvu Kultūras un atpūtas centra senioru koris "Pīlādzis" (vadītāja Liene Akmeņkalne). Seniori patiesi pārsteidza gan ar emocionālajām dziesmām, gan ar jaunajiem tērpiem. "Tā mums ir pirmizrāde!" lepojās dziedātāji.

Māris Lāpāns. "Beidzot pie daudzajām dēla Dāvja balvām varēšu pievienot savējo," jokoja Māris, kurš balvu "Gada cilvēks kultūrā 2012" saņēma par aktīvu līdzdalību kultūras dzīves procesu organizēšanā un norisē.

Divas balvas - mākslas skolai. Balvu Mākslas skolas kolektīvs var lepoties ar divām iegūtajām nominācijām, proti, viņu brīvdabā organizētais pasākums "Mākslas dienas 2012. Sajūtu eksplozija krāsās" saņēma nomināciju "Gada pasākums", bet Olgu Reči (foto – otrā no kreisās) sumināja kā "Gada cilvēku kultūrā".

Nepilnā sastāvā. Nomināciju "Gada pasākums" (iekštelpās) saņēma dziedošā Laicānu ģimene, tiesa, nepilnā sastāvā. Jāpiebilst, ka šīs ģimenes dziedošie muzikālie jaunieši skatītājus priecēja, gan spēlējot vijoli, gan dziedot Balvu Kultūras un atpūtas centra jauktajā korī "Ezerkrasts" (vadītāja Anastasija Ločmele, koncertmeistars Viktors Bormanis).

Balvu saņem divreiz. Balvu Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Cibule saņēma balvu "Gada pasākums", turklāt divas reizes. Atzinību izpelnījās divi pasākumi - ceļojošā izstāde "Latgolys dvieseles tulkam Mikeļam Bukšam 100" un "Grāmatu svētki Balvos". Bibliotēkas vadītāja atzina, ka grāmatu svētku organizēšanā vislielākais ir kolektīva nopelns: "Tāpēc balvu nodošu Ingrīdai Supei, kura to viennozīmīgi ir pelnījusi."

Lepojas ar bērzpiliešiem. Balvu Novada muzejs un bērzpiliete Anna Kriviša ieguva "Gada pasākuma" balvu par Eiropas kultūras mantojuma dienām Bērzpilī "Ceļojums laikā pa Ičas upi". Muzeja vadītāja Iveta Supe (foto) uzsvēra, ka lepojas ar to, ka mūsu novadā ir tāda vieta kā Bērzpils: "Lepojos, ka mums ir tāds cilvēks kā Anna Kriviša. Viņa rūpējas gan par seno akmens laikmetu, kas tur atrodams joprojām, gan par baznīcas ērģelēm, gan par veco kapliču. Man patiešām bija prieks sadarboties ar Annu, Dundeniekiem un visiem bērzpiliešiem, kuri ar lepnumu nes savās dzimtās puses vārdu!"

Tradīcijas turpinās. Tilžas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dzenis un kultūras darba organizatore Inese Kalniņa atzinību saņēma par Tilžas pagasta svētkiem, kas vienmēr ir labi apmeklēti, interesanti un atraktīvi.

Briežuciema etnogrāfiskajam ansamblim - 35

Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā godināja etnogrāfisko ansambli 35.dzimšanas dienā. Kolektīvs ir viens no vecākajiem mūspusē, taču viņu balsis ir skanīgas joprojām un viņi savu mantojumu nodod nākamajām paaudzēm.

Uzrunā Briežuciema kultūras darba organizatore Zita Mežale teica, ka latvieši vienmēr ir dziedājuši - gan godos, gan bēdās, gan bērniņam piedzimstot, gan tautās ejot, gan mūžībā pavadot. "Dziedājuši druvā un tīrumā, karā aizejot, savu zemi aizstāvot. Dziedājuši talkās un Dziesmu svētkos un savu dziesmu tālu pasaulē aiznesuši. Šie vārdi ir arī par mūsu - Briežuciema etnogrāfisko ansambli, kuram šodien atzīmējam 35.dzimšanas dienu," teica Z. Mežale. Diemžēl no tām sievām, kuras pirms 35 gadiem izveidoja pirmo Ziemeļlatgales etnogrāfisko ansambli, kolektīvā palikusi tikai Antoņina Logina. Viņa gan šai dienā nejutās vesela un citām sievām solījusi dziedāt mājās. Daudzus gadus kolektīvā dziedājušas Valentīna Keiša un Leontīne Slišāne. Katram kolektīva dalībniekam Zita Mežale veltīja tikai viņu raksturojošus un cildinošus vārdus. Pasākumā piedalījās tuvāki un tālāki ciemiņi no Baltinavas, Tilžas, Salnavas un Ates muzeja.
Ar klusuma brīdi visi klātesošie pieminēja tās sievas, kuras aizgājušas aizsaulē. Zāle bija rotāta ar audēju un adītāju darbiem, tā apliecinot, ka senās tradīcijas Briežuciemā neizzudīs. Vakara noslēgumā visi dejoja Salnavas lauku kapelas mūzikas pavadījumā.

Godina folkloras kopa "Soldanī". Viņi ir etnogrāfiskā ansambļa seno dziesmu pārmantotāji un šajā dienā nebija klāt svarīga iemesla dēļ - Rīgā ar labiem panākumiem piedalījās diždziedātāju konkursa "Pulkā eimu, pulkā teku" noslēguma pasākumā. Muzikālu priekšnesumu uz akordeona dāvināja Renāte Ločmele.

Sveicienus nes "Sipiņi". Arī lielākā daļa dramatiskā kolektīva dalībnieku šajā dienā bija aizceļojuši viesizrādēs uz Bērzpili, taču dziedātāji bez smaidus radošā sveiciena nepalika. Visi saņēma zelta medaļas un gardumus no slepenās teātra lādes.

Rāda fotogrāfijas. Balvu Kultūras un atpūtas centra mākslinieciskā vadītāja Ilga Oplucāne bija saglabājusi un uz Briežuciemu atvedusi fotogrāfijas no kolektīva 10 un 20 gadu jubilejas, jo tajā laikā strādāja kā rajona klubu metodiķe un ir stāvējusi pie šī kolektīva dzimšanas šūpuļa. Viņa atceras, kā 1988. gadā "Balticas" festivālā, kad pirmo reizi parādījās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, visi prasīja briežciemietēm padziedāt vēl un vēl, un viņas jutušās kā zvaigznes uz Holivudas sarkanā paklāja. Zālē sēdošie fotogrāfijas pētīja jo ilgi, cenšoties atpazīt attēlos redzamos dziedātājus.

Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis 2013.gada pavasarī. Tajā dzied Veneranda Mežale, Maruta Ločmele, Broņislava Kozlovska, Valentīna Kamzola, Antoņina Logina (nav fotogrāfijā), Ineta Brenča, Marija Deksne, Genovefa Zelča, Harijs Mūrmanis. Ansambļa vadītāja ir Maruta Ločmele. Pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne dziedātājus nosauca par pagasta zelta fondu un kolektīvam uzdāvināja ekskursiju pa Latgali.

Ciemiņi no Baltinavas. Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis gadu skaita ziņā ir otrs vecākais kolektīvs mūsu novados un viņi līdzīgu jubileju svinēs šoruden oktobrī. "Jūs esat tie cilvēki, kuri iet ar dziesmu gan druviņā, gan sētiņā. Tā kā jūs dziedat, neviens nevar atkārtot, jūsu dziesma skan braši. Lai spēcīgākā nots skan sirdī!" teica baltinavietes, veltot dziesmu "Aun, meitiņa, baltas kājas".

Tilžas etnogrāfiskais ansamblis dāvina ne tikai dziesmu. Viņu rokās bija arī kliņģeris ar izceptu gadskaitli - 35 un kā vienmēr - groziņš ar gardumiem. Kolektīva vadītāja Daiga Jēkabsone vēlēja, lai visu latgalisko tradīciju celmlaužiem pietiek spēka un veselības arī turpmāk.

Salnavas pašdarbnieki. Viņu humors un dziesmas, danču mūzika iepriecināja gan jubilārus, gan ciemiņus. Ciemiņi jubilāriem veltīja senāko latgaliešu apsveikuma dziesmu "Sveicinojam, vielejam, juisim lobu laimi,/ilgus godus nūdzeivot!".

Kolektīva zieds - Harijs Mūrmanis. Viņu sievas godināja nozīmīgajā jubilejā - 80 gadu dzimšanas dienā. Viņš vēl bez dziedāšanas spēlē garmošku, māca šīs prasmes arī jaunajai paaudzei. Ja vajag, izpalīdz kā šoferis, jo kā gan atteiksi tik smukām sievietēm?!

Rugājos atpūšas zemes kopēji un uzņēmēji

12.aprīlī Rugāju tautas namā notika atpūtas pasākums lauksaimniekiem un uzņēmējiem.

"Mājas svētība ir mūsu mūža rota,/ Darbu vainags kurā līdzās vīts,/Dzimtas sakņu sīkstais noturīgums,/Tālo senču - līdumnieku spīts," ar dzejas rindām vakaru atklāja Rugāju novada priekšsēdētājas vietniece Sandra Kapteine. Viņa neslēpa, ka šis ir īstais mirklis atpūtai un iespējai satikties ar citiem novada ļaudīm, jo pavisam drīz kūpēs uzartais lauks un sāksies jaunais darbu cēliens: "Arī darbu steigā nepieciešams padarīt košāku savu ikdienu. Jūs katrs esat profesionālis savā jomā un veidojat kopīgo uzņēmējdarbības vidi mūsu novadā. Aizvadītajā gadā palika 20 gadi, kopš reģistrētas pirmās zemnieku saimniecības arī mūsu novadā, kuras prasmīgi attīstījuši to vadītāji. Šodien saprotam, ka toreiz izvēlējāmies pareizo attīstības ceļu." Viņa piebilda, ka Rugāji ir lauksaimniecības novirziena novads, jo šeit ir gandrīz visi ražošanas virzieni – lopkopība, augkopība, graudkopība, dārzeņkopība, augļkopība. Arī uzņēmēji Rugāju novadā veido netradicionālus risinājumus savai darbībai. Pēdējo gadu laikā sarosījušies mājražotāji, ir iespēja nopirkt pašu zemnieku audzētu maizi, dažādus amatniecības izstrādājumus un citu produkciju. Viņa vēlēja prasmi arī turpmāk projektos piesaistīt Eiropas Savienības finansējuma naudu, sakopt vairāk zemju platību, jaunajiem lauksaimniekiem veidot savas saimniecības vai turpināt vecāku iesākto darbu un turpināt attīstīties ikvienā jomā. Atpūtas pasākuma apmeklētājus ar priekšnesumiem priecēja pašdarbnieki, bet dejot varēja grupas "Ginc un Es" mūzikas pavadījumā.

Dzied Rugāju dāmas. Vokālo ansambli vada Agita Kukurāne, un viņu sniegumā klātesošie baudīja profesionālus priekšnesumus.

Sveicieni un dāvanas sadarbības partneriem. Tos SIA "Latvijas lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra" Balvu konsultāciju biroja vārdā pasniedza Liene Ivanova (no kreisās) un Hermīne Leišavniece. "Jūs, lauku uzņēmēji, esat lielākā Rugāju novada vērtība!" teica L.Ivanova.

Spēlē grupa "Ginc un Es". Ainārs Svelpe un Gints Ločmelis priecēja dejotājus vēl ilgi pēc pusnakts.

Dejo jauni, dejo veci. Prieks izpaužas arī dejā, un vienalga - tas ir valsis, polka vai disko ritmi.

Dzied Elīna Loseva. Jauniete iepriecināja ar izjustām dziesmām un patīkamu to sniegumu.

Uzsauc tostu. Kultūras darba organizators Jānis Rakstiņš uzsauca pirmo tostu, aicinot baudīt "Rūķu nama" saimnieces Margitas Štāles-Krēmeres gatavotās uzkodas, dejot un atpūsties. Jānis Rakstiņš un Līga Kravale bija tie cilvēki, kuri palīdzēja organizēt šo pasākumu.

Gaismotājs un skaņotājs. Ervīns Šaicāns par gaismotāju un skaņotāju strādā jau trīs gadus un ir gandarīts, ka projektos iegūta laba aparatūra.

Vokālais ansamblis "Pustonis". Rugāju novada vidusskola var lepoties ar savu muzikālo pedagoģi Velgu Smoļaku, kura strādā ar bērnu un jauniešu balss izkopšanu, mēģinājumos iemācīto vēlāk rādot skatītājiem.

Rāda skečus. Vakara gaitā Lazdukalna dramatiskais kolektīvs "Zibšņi" parādīja trīs skečus. Eva Leone (no kreisās) un Arnita Rakstiņa izspēlēja Nagļu Anes ierašanos ciemos pie Rugāju Marces.