Upītē nosvin kolhoznieku balli

Piektdien Upītes tautas nama apmeklētāji atgriezās vismaz pusgadsimtu senos notikumos – svinēja kolhoznieku balli. Idejas autore Ligita Spridzāne atzina, ka pirmo kolhoznieku pasākumu kāda projekta ietvaros pirms pāris gadiem noorganizēja Antons Slišāns. "Šodien pasākums būs citāds, kaut gan pamatdoma ir līdzīga - atcerēties nopietni un pa jokam kolhoza laikus," viņa piebilda.

Pasākuma organizatori uzsvēra, ka balles ideja ir nevis godināt padomju laikus, bet kārtējo reizi pierādīt, ka arī tolaik vecāki un vecvecāki prata gan atpūsties, gan moderni ģērbties.

...gan atpūsties, gan moderni ģērbties. Uz balli Upītes apkārtnes ļaudis ieradās, kā jau kārtīgiem kolhozniekiem pienākas: vīri - uzvalkos un šlipsēs, bet sievietes - puķainās vai kremplīna kleitās. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkne Liene Logina neslēpa, ka viņu ļoti fascinē balles ar knifiņu: "Tautas nama vadītājs Andris Slišāns mūs noteikti pārsteigs ar atraktīvām rotaļām!"

...un pārsteidza arī! Klātesošajiem nācās izturēt dažādus pārbaudījumus, piemēram, sējēju un autobraucēju stafeti (foto). Jāpiebilst, ja kolhoza laikos - vīrietis pie stūres - liecināja par viņa augsto statusu, tad mūsdienās, visticamāk, par kredītsaistībām. Pēc pārbaudījumiem sievas zināja teikt, ka Upītes vīri mūsdienās nav ne par mata tiesu švakāki par kolhozniekiem.

...un nav švakāki arī! To apliecināja alus puisis Arnolds Skangalis. Viņš sprieda, ka ballē visi lustēsies ilgi jo ilgi.

...un lustējās arī! Upītes sievu un meiteņu dziedošās brigādes pārsteidza gan ar mīlas dziesmām, gan raitu deju soli. Viņas apliecināja, ka arī jaunkundzes un dāmas var!

...un var arī! Aiva Šolina un Daina Slišāne teica, ka viņas, ja laika rats pagrieztos atpakaļ, nebaidītu ne mobilo sakaru trūkums, ne tukšie veikalu plaukti. "Bet kāpēc atgriezties, ja mēs protam uzburt vēstures ainas?" viņas jautāja.

...un uzbūra arī! Annika Supe (gads un 10 mēneši) izbrīnīti raudzījās gan uz tuviniekiem, gan uz pārējiem kolhozniekiem. Meitenīte, šķiet, nevarēja saprast, kāpēc krusttēvs Oskars citādāk saģērbies. Un kur nu vēl citi brīnumi, piemēram, slaucenes un halāti kultūras nama zālē.

...un vēl citi brīnumi. Kas tie par kolhozniekiem, kuri neprot govis slaukt vai halātu uzvilkt. Upītes ļaudis pierādīja, ka prot visu, tostarp cīnīties kā lauvas.

...un cīnījās arī! Pasākuma vadītāji sākotnēji bija iecerējuši, ka spēcīgākajiem vīriem būs jānes viena siena ķīpa, tomēr, redzot cīņassparu, uzdevumu sarežģīja. Arī tas, šķiet, vīrus nenobaidīja.

...un nenobaidīja arī! Lai noskaidrotu labāko laukstrādnieku, vīriešiem nācās pārnēsāt ābolus, kas, kā izrādījās, ir daiļā dzimuma pārstāves. "Nav būtiski, kā nest, galvenais - aiznest," atrakcijas dalībniekiem paskaidroja Andris Slišāns

...un ne tikai nesa! Upītes jaunkundzes un kundzes vīri uz rokām nesa ne tikai atrakciju laikā, bet arī dejojot kolhoznieku valsi. Jāpiebilst, ka neizpalika arī citi deju stili.

...un neizpalika arī! Vēl aktīvāki un atraktīvāki vīri kļuva, noskatoties jauniešu deju, tā teikt, austrumu gaumē. Pirms kolhoznieku balles apkārtnes ļaudis sprieda par ieejas maksu, proti, tā būs rubļos, latos vai eirikos maksājama?

...un ne grasi nemaksāja! Zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašniekam Aldim Ločmelim pasākuma organizatori uzdāvināja celu (tautisko) jostu, pateicoties par sarūpēto mielastu kolhoznieku gaumē.

Lustējas Lieldienu zaķu universitātē

Lieldienas mūspusē aktīvi svinēja visos četros Ziemeļlatgales novados, arī Balvos. Pirmajās Lieldienās Balvu Kultūras un atpūtas centrā pulcējās mazi un lieli zaķi, lai piedalītos zaķu universitātes pasākumā. Pasākumu vadīja pati galvenā zaķene (kultūras nama direktore Anita Strapcāne) kopā ar profesoru, kura lomā iejutās "Misters Balvi 2011" Raimonds Logins.

Lai vasarā odi nekostu! Gan pirms, gan pēc pasākuma balvenieši un pilsētas viesi izmantoja iespēju izšūpoties. Trīsgadīgā rīdziniece Lote (fotogrāfijā otrā no labās) pastāstīja, ka atbraukusi ciemos pie māsīcas Evitas. Jautāta, kāpēc Lieldienās noteikti jāizšūpojas, meitene zināja teikt, ka tagad viņu vasarā, iespējams, nekodīs odi. "Bet tik un tā tie kož," sprieda meitenes.

"Zaķēni". Skolotājas Līgas Morozas-Ušackas mazie zaķēni pārsteidza ar raitu deju soli. Pēc oficiālās uzstāšanās zaķēni labprāt izdancināja arī tētus, mammas un citus klātesošos lielos zaķus.

Vismazākie dejotāji. Zaķu universitātes simboliku – svētku olas – saņēma vismazākie dejotāji, kurus māca skolotāja Zane Meiere.

Aktīvi un atraktīvi. Pasākuma apmeklētāji bija uzcītīgi zaķu universitātes studenti - viņi apliecināja, ka prot gan dziedāt, gan dejot, gan olas ripināt.

Pārvērtību darbnīcā. Balvenietes Eva Vinogradova (foto) un Liene Šaicāne palīdzēja ikvienam bērnam pārtapt par īstu zaķēnu.

Debija. Pavisam nesen Balvu Kultūras un atpūtas centrā darba gaitas uzsāka titula "Misters Balvi 2011" ieguvējs Raimonds Logins. Jautāts par pirmo pasākumu Balvos, kuru viņš vadīja nu jau kā kultūras nama darbinieks, Raimonds paskaidroja, ka jūtas ļoti jauki. Kā nu ne, ja blakus, kā pats jokoja, tāda pieredzes bagāta zaķene "gados".

Arī es gribu spēlēties! 1,6 gadus jaunā balveniete Beta Lukina bija nemierā, ka viņai pagaidām neļauj kāpt uz skatuves. Meitenīte nenoskuma un aktīvi darbojās.

Uzstājas "Notiņas". Koncertu atklāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu vokālais ansamblis "Notiņas", kuru vada skolotāja Iluta Tihomirova.

Liek puzli. Vienpadsmitgadīgā Sandra Dzintare izmantoja iespēju salikt puzli. Pusaudze paskaidroja, ka viņai pasākums ļoti paticis. "Bet viss vēl priekšā! Vakarā mājās būs olu cīņas," Sandra paskaidroja.

Masļeņicu svin ar cienastiem un jautri

Masļeņica ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin septiņas dienas pirms lielā gavēņa. Šogad  Masļeņicu Balvos atzīmēja 17.martā pie Balvu pamatskolas.
Saulīte, lai arī ar zobiem, laukā bija izvilinājusi ģimenes ar bērniem, jauniešus un arī gados vecākus cilvēkus.  Pēc krievu tradīcijām Masļeņicas svinēšana saistās ar jautrību un visdažādākajiem cienastiem. Galvenais ēdiens un svētku simbols ir pankūkas, visiem vēlams ierasties košās drēbēs, ko svētku rīkotāji arī ievēroja. Patvāri ar karstu tēju, baranku virtenes, dažādas pankūkas un citi gardumi - tas viss piederēja pie Masļeņicas tradīcijām. Pasākuma organizatore - Balvu pamatskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Svetlana Pavlovska - rūpējās, lai  visiem būtu jautri un patīkami, lai visi atnākušie dejotu un dziedātu līdzi gan skolas jauniešiem, gan biedrības “Razdoļje” vokālajam ansamblim. Aiz skolas valdīja liela jautrība - pa sporta laukumu un Lāča dārzu bērnus vizināja divi zirgi un ponijs. Pēc rotaļām un priekšnesumiem visi devās dedzināt salmu lelli  un gāja rituālā riņķa dejā.

Atklāj svētkus. Masļeņicu atklāja vietējais uzņēmējs un domes deputāts Ivans Baranovs un Svetlana Duļko, kura nodziedāja dziesmu. Svetlana mācās Rīgas Valsts tehnikuma 1.kursā un jau divus gadus dziedāšanu apgūst privātstundās pie Viktora Bormaņa.

Pie Ineses Krimas tirgus letes. Viņa bija sacepusi divu veidu pankūkas, sasējusi sieru, bija kafija un tēja, bet našķu cienītājiem Inese piedāvāja garšīgas kūciņas.

Pārsteigumus gādā “Balvu maiznieks”. Eventijs Zelčs spēlēja, bet  Anita Utjaganova dziedāja krievu častuškas. Ņina Barsukova un Kristīne Terentjeva klātesošajiem piedāvāja svaigas bulciņas un pīrādziņus. Goda vietā bija  nolikts patvāris, ko izmanto tējas pagatavošanai.

Velk virvi. Divas komandas - “Ziema” un “Pavasaris” - cīnījās, kura uzvarēs. Kad gandrīz pārsvars bija “Ziemas” pusē, palīgā nāca jauni spēki un uzvarēja “Pavasara” komanda. Urrā! Masļeņica aiziet, ar to kopā arī ziema, un pavasaris  nāk tās vietā!

Dzied krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vokālais ansamblis. Silti saģērbušās un krāšņiem lakatiem rotājušās sievas pierādīja, ka viņu balsis labi skan ne tikai telpās, bet arī aukstajā āra gaisā.

Aicina kamanās. Bērnus pavizināties zirga pajūgā  aicināja arī Daina Kozlovska no Kubuliem.

Sidrabs klausa uz vārda. Andreja un Larisas Klitončiku zirgs Sidrabs saimniekam bija jāpietur, lai visi braukt gribētāji var mierīgi ieņemt vietas kamanās un tad doties apļa braucienā pa Balvu pamatskolas sporta laukumu.

Izspēlē četrus gadalaikus. Šajās lomās iejutās Jekaterina Mieriņa, Marija Galuškina, Kristīne Bažanova un Janīna Vīksna.

Sandra Uzula ar  poniju Mambo izvizina bērnus. Rinda uz vizināšanos stāvēja jo gara, un bērni, ieķērušies mazā zirdziņa krēpēs, ļāvās šim piedzīvojumam.

Dedzina lelli. Masļeņicā ir tradīcija sadedzināt salmu lelli, kas simbolizē ziemu un nozīmē, ka šādā veidā no šī gadalaika visi atvadās līdz pat nākamajam gadam.

Teātra sporta turnīrā cīnās par ceļazīmēm uz finālu

9.martā Balvu Valsts ģimnāzijā par ceļazīmēm uz Latvijas 15. skolu jaunatnes teātra sporta finālturnīru, kas notiks 22. - 23.martā Iecavas vidusskolā, cīnījās 13 komandas no Latgales. Žūrijas pārstāvis Arnis Stuburs no Rīgas pirms sacensībām atzina, ka, salīdzinot ar sadraudzības turnīriem teātra sportā, reģionālā turnīrā vērtēšana ir daudz bargāka.

Komandas, kas startēs Iecavā, būs zināmas tikai pirms fināla. “Balvi ir ceturtā pilsēta, kur notiek reģionālie turnīri. Lēmumu pieņemsim tikai tad, kad būsim apskatījuši visas Latvijas komandas. Nākamnedēļ brauksim uz Lielvārdi un Dundagu,” paskaidroja žūrijas pārstāvji.

Komandu treneri. Pirms turnīra komandu treneri, tostarp balvenietes Iveta Supe (pirmā no kreisās) un Aija Dvinska (pirmā no labās), saņēma pārsteiguma balvas – Balvu Vilkus.

Sagaida žūriju. Jaunieši žūriju sagaidīja ar saucieniem “Fui!”, kas, kā izrādās, ir ierasts šādos turnīros. Arī mirkļos, kad žūrija kādai komandai piešķīra mazāku vērtējumu, nekā to gaidīja turnīra dalībnieki, zālē uzvirmoja sašutuma saucieni.

Žūrija. Latgales reģiona komandas vērtēja rīdzinieki (no kreisās) Arnis Stuburs, Toms Zvejnieks un Baiba Ozoliņa. Jautāti, kas ir teātra sports, A.Stuburs paskaidroja, ka tas ir skatuves mākslas veids, kurā ir apvienots sportiskais entuziasms ar teātra mākslu: “Vienkāršiem vārdiem sakot, tās ir teātra mākslas sacensības, kur jaunieši rāda savu māku un atraktivitāti spēlēt teātri pēc iepriekš nesagatavotiem scenārijiem.”

Izvelk komandu. Vecākajā grupā (10.-12.klases) pārliecinošu uzvaru izcīnīja Balvu Valsts ģimnāzijas jaunietes. Izrāvienu mūsu meitenēm nodrošināja komandas kapteine Laura Gercāne, kura izspēlēja situāciju lidmašīnā, vienlaikus iejūtoties dažādās lomās. Žūrija viņas sniegumu novērtēja ar visaugstāko atzīmi – 15 ballēm, kas ļāva balvenietēm izrauties vadībā.

Mazākie aktieri. 1.-4.klašu grupā cīnījās trīs komandu pārstāvji: Līvānu BJC, Rēzekne un Balvu Amatniecības vidusskola.Kopbilde. Līvānu komanda izmantoja vienreizējo iespēju nofotografēties kopā ar Balvu Vilku.

Aizstāv komandas godu. Balvu Valsts ģimnāzijas komandas (5.-6.klašu klašu grupā) kapteine Annija Ertmane kopā ar pretinieku komandas vadītājiem iejutās uzreiz trijās - klauna, mafijas šefa un iemīlējušās sekretāres - lomās.

Kopbilde. Līvānu komanda izmantoja vienreizējo iespēju nofotografēties kopā ar Balvu Vilku.

Bildīte. Pēc uzstāšanās turnīra vadītāji aicināja aktierus izveidot bildīti. Tas nozīmēja sastingt pozā, kādā skolēni bija izspēlētās ainas laikā. Jāpiebilst, ka šie foto pārsteidza ar savu dažādību, tostarp 10.-12.klašu izveidotā bilde (skat. foto). Žūrija neslēpa, ka Latgales reģiona jaunieši ir emocionālāki par vienaudžiem citviet Latvijā: “Tas teātra sportam nāk tikai par labu!”

Ješka, Ješka! Turnīra dalībniekus patīkami pārsteidza Rēzeknes 5.vidusskolas audzēknis Jēkabs Staris (no kreisās). Žūrijasprāt, Ješka ir lielisks piemērs, kā izkļūt no jebkuras situācijas. Kad Jēkabam pavēstīja, ka jāizspēlē aina hipodromā, viņš neapjuka, kaut gan nemaz nezināja, kas tas tāds hipodroms ir. Tikpat veiksmīgi rēzeknietis iejutās izbijuša armijnieka lomā.  Ješka, Ješka! Turnīra dalībniekus patīkami pārsteidza Rēzeknes 5.vidusskolas audzēknis Jēkabs Staris (no kreisās). Žūrijasprāt, Ješka ir lielisks piemērs, kā izkļūt no jebkuras situācijas. Kad Jēkabam pavēstīja, ka jāizspēlē aina hipodromā, viņš neapjuka, kaut gan nemaz nezināja, kas tas tāds hipodroms ir. Tikpat veiksmīgi rēzeknietis iejutās izbijuša armijnieka lomā.

Uz skatuves balvenieši. Kā vieni no pirmajiem uz skatuves kāpa Balvu Valsts ģimnāzijas jauniešu komanda (7. - 9.klašu grupa), kuriem nācās izspēlēt situāciju par ģimenes biznesu – malkas kraušanu Zambijā.

“Kotiņos” atklāj vērienīgu ražotni

Zemnieku saimniecība “Kotiņi” Viļakas novada Šķilbēnu pagastā izpelnījusies valsts līmeņa novērtējumu. Saimnieka Alda Ločmeļa vadībā tā mērķtiecīgi attīstījusies, apliecinot faktu, ka Latgales reģiona lauksaimnieka spēkos ir apgūt pusotru miljonu latu, uzstādot mūsdienīgas iekārtas un veicot rekonstrukciju. Darbs pie jauno iekārtu iegādes un noliktavas rekonstrukcijas sākās 2008.gadā, būvdarbus veica SIA “Arniks”. 34% ir Eiropas Savienības atbalsts, bankas “Citadele” sniegtais finansējums ir 650 tūkstoši eiro.

1.martā  pie lauku uzņēmēja Stabļovā pulcējās tuvāki un tālāki ciemiņi, lai pašu acīm redzētu vērienīgā darba rezultātu. “Kotiņos” svinīgi atklāja jaunās graudu tīrīšanas iekārtas un rekonstruēto noliktavu.

Iesvēta ražotni. Svētību “Kotiņos” uzstādītajām graudu tīrīšanas iekārtām un noliktavai ar labākajiem novēlējumiem deva mācītājs Ivars Vigulis. 

Uzslavē vērienīgumu. Sveicēju pulkā - arī Ziemeļaustrumu reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva. Viņas uzskats: “Iepazīstoties ar šo projektu dabā, jūtos pārsteigta un iepriecināta. Šeit strādā cilvēks ar vērienu. Mūsu reģiona mērogā, uzdrošinos teikt, šāda veida projekts ir vienīgais. Prieks, ka naudas devējs un ieceres realizētājs atraduši kopīgu valodu.”

Vārds ar garantiju. Ko par “Kotiņiem” domā ilggadējā sadarbības partnere, tirdzniecības menedžere Inga Tīnusa? Viņas atziņa: “Aldis vienmēr zinājis, ko grib sasniegt. “Kotiņu” sēkla ir garants, un šīs firmas vārdam ir svars. Sēklaudzēšana ir specifiska sfēra, un tagad pie Alda pieredzi apgūt brauc citi.”

Mērķtiecīga izaugsme. Svētku dienā Aldi Ločmeli un viņa ģimeni sveica tuvāki un tālāki sadarbības partneri,  augkopības dienesta speciālisti, bankas “Citadele” darbinieki, kaimiņu zemnieku saimniecības. Dāvanu klāstā bija ne tikai ziedi, puķu podi ar augiem, bet arī gandrīz vai īsta numura zīme “Kotiņi”.

Sadarbības partneri. Augkopības nozares attīstība vērienīgā lauku saimniecībā nav iespējama bez zinošiem un atsaucīgiem sadarbības partneriem. Ciemiņu vidū - arī Augu aizsardzības dienesta speciālistes.

Nākamais saimnieks. Nopietni un ar vērīgu skatu graudu tīrīšanas iekārtu un noliktavas atklāšanas pasākumam sekoja Marks, Alda Ločmeļa dēlēns, notiekošo filmējot. Puisēns atzina, ka viņš prot atšķirt graudus, prot braukt ar traktoru un priekšdienās gribētu kļūt par īstu zemnieku. 

Svētku noskaņa. Noliktavas plašās telpas bija noformētas ar sadiedzētiem zaļumiem, uz lielā ekrāna varēja vērot “Kotiņu” ikdienas darba, atpūtas un svētku ainas. Netrūka, protams, arī gardu uzkodu un kafijas. Bija padomāts par mūziku - fonā spēlēja Rīgas mūziķes -Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vijolnieces, čelliste un altiste.

Ražotnes teritorijā. Saimniecības apgrozījums pērn sasniedza 1,37 miljonus latu. “Kotiņos” strādā 21 darbinieks. Lielāko daļu saražotā realizē Latvijā, taču daļu produkcijas eksportē arī uz Igauniju un Poliju.

Smadzeņu centrs. Nenoliedzami, “Kotiņos” ir viens no  jaudīgākajiem un modernākajiem sēklu apstrādes kompleksiem, kas līdzinās pat nelielai rūpnīcai. Jauno iekārtu jauda ir 12 tonnas stundā. Lai iekārtas darbinātu, jāprot nospiest pareizo pogu. Tur ir graudu tīrīšanas  iekārtas, gravitācijas galdi, elevatori, transportieri un, protams, ietilpīgi sauso graudu glabāšanas torņi.