Jaunus sapņus sirds lai rod!
Aizvadītajā nedēļā Kubulu kultūras nama pašdarbnieki un Stacijas pamatskolas audzēkņi devās uz pansionātu “Balvi”, lai tā iemītniekus iepriecinātu ar koncertu “Gada slieksni pārkāpjot, jaunus sapņus sirds lai rod!”. Pagasta kultūras pasākumu organizatore Maija Laicāne uzsvēra, ka tradīcijas jātur cieņā, tāpēc jau vismaz 10 gadus kubulieši apciemo savus draugus, turklāt jaunā gada sākumā, lai mudinātu uz pasauli raudzīties ar baltām domām kā sniegs.
Jāpaspēj viss. Maija Laicāne rūpējas ne tikai par to, lai pasākumu scenāriji būtu interesanti, bet arī par savu audzēkņu vizuālo izskatu.
Pirms koncerta. Stacijas pamatskolas skolēni, kā jau mūsdienīgi bērni, brīvajos mirkļos aizraujas ar mūsdienīgām ierīcēm, spēlējot dažnedažādas spēles. Zīmīgi, ka mūspusē arvien populārāka kļūst japāņu rotaļlieta ‘kendama’, kas sastāv no bumbiņas un koka kāta. Nesen televīzijā izskanēja sižets, ka Rīgas Valda Zālīša sākumskolā pieņemts lēmums šo rotaļlietu aizliegt spēlēt starpbrīžos, jo tā neesot droša skolēniem. Stacijas pamatskolas 7.klases audzēknis Kristiāns Mednis (foto - no labās) pirms uzstāšanās pansionātā sprieda, ka ‘kendama’, gluži pretēji, ir ļoti noderīga, jo attīsta koordināciju, kā arī koncentrēšanās spējas. “Mums skolā neliedz to spēlēt,” paskaidroja pusaudzis.
Priecē dejotāji. Kubulu pagasts vienmēr ir lepojies ar izciliem dejotājiem. Arī šoreiz “Cielaviņa“ un “Kubuliņš“ (vadītāja Zita Kravale), turklāt dažādās vecuma grupās, skatītājus pārsteidza ar raitiem deju soļiem.
Gandrīz kā pirmatskaņojums. Pansionātā pirmo koncertu šogad atklāja koris (vadītāja Viktorija Kokoreviča), kuram, kā atklāja M.Laicāne, pagaidām nosaukuma nav. “To dēvējam par “Cielaviņas” kori,” viņa piebilda.
Lai palīdz Dievs! Ticēt labajam mudināja solistes Amanda, Digna un Zane.
Ārzemnieki vien prātā. Deju kolektīva “Rūtas” (vadītāja Lūcija Jermacāne) pašdarbnieces izpildīja divas ārzemju dejas. Pasākuma vadītāja M.Laicāne smēja, ka viņām ārzemnieki vien prātā.
Vīri kā ozoli. Kubulu pagasta pašdarbniekus pansionāta “Balvi” iemītnieki uzskata par savējiem. Arī vīru sejas atmaiga, redzot bērnu uzstāšanos.
Ir ar ko lepoties. Vokālais ansamblis “Vakarblāzma” (vadītājs Aldis Laicāns) nesen nosvinēja 10 gadu jubileju. Un arī tas vēl nav viss – pašdarbnieces ir tikušas pie jauniem tērpiem!
Kā sniegpārsliņas. Stacijas pamatskolas audzēknes Anete, Eva un Liāna kā sniegpārsliņas izpildīja dziesmu “Mazas sniegpārsliņas”.
Priecājas par ciemiņiem. Pansionāta iemītnieki ar interesi skatījās koncertu, ik pa mirklim pasmaidot un pašdarbniekiem veltot skaļus aplausus.
Nosvin Veco Jauno gadu
Sestdien Balvu muižas zālē krievu kultūras biedrības “Razdoļje” vadītāja Svetlana Pavlovska lepojās, ka Vecā Jaunā gada svinēšana mūspusē notiek jau 15.reizi. “Pašiem neticas, ka izdodas piesaistīt tik daudz domubiedru un atbalstītāju,” viņa atzina.
Atklāj koncertu. Soliste Svetlana Duļko izpildīja dziesmas gan latviešu, gan krievu valodā, tostarp, kā secināja pasākuma vadītāja Svetlana Pavlovska, paspēja nomainīt pat kleitas.
Latgaļu spānietes. Deju studijas “Unus duo tres” dejotājas no Daugavpils Balvos ciemojās otro reizi. Viņas apliecināja, ka latgaļu daiļā dzimuma pārstāves ir ne mazāk karstasinīgas kā spānietes.
Soliste. Marina Piterāne no Ludzas pārsteidza ar romantiskām dziesmām.
Labākā sabiedrības daļa. Piesakot Balvu krievu kultūras biedrības vokālo ansambli “Razdoļje”, Svetlana Pavlovska pavēstīja, ka tajā dzied sabiedrības labākā daļa, turklāt tas, viņasprāt, ir vislabākais krievu ansamblis novadā. “Tiesa, vienīgais,” jokoja biedrības vadītāja.
Kārtējo reizi pārsteidz. Žannas Ivanovas vadītais deju kolektīvs kārtējo reizi pārsteidza ar atraktīvām dejām.
Sveiciens no Saeimas. Deputāts Ivans Ribakovs politiķu vārdā atvainojās, ka Latvijā līdz šim nav izveidota valdība. “Bet cerība nezūd,” viņš piebilda.
Ciemiņi. Šogad skatītājus priecēja ciemiņi no Ludzas, tostarp Sergejs (foto), kurš izpildīja savas autordziesmas atgādinot, ka mēs katrs esam sava kuģa kapteinis.
Rēzekniete. Rēzeknes Krievu tautas teātra aktrise Olga Belova Balvos ciemojās ne pirmo reizi. Viņa mudināja būt romantiskiem, uzdodot sev jautājumu, vai pēc 1000 gadiem sniegs snigs tāpat kā līdz šim?
Biedrības “Razoļje” vadītāja. Svetlana Pavlovska Vecā Jaunā gada svinības salīdzināja ar šūpolēm. Kā nu ne, ja vakara gaitā neizpalika ne lirika, ne jestrāki priekšnesumi. Pēc Žannas Ivanovas meiteņu uzstāšanās viņa neslēpa, ka arī pati grib dejot.
Aplausi nerimst. Krievu kultūras biedrības organizētie pasākumi allaž piesaista daudz skatītāju. Izņēmums nebija arī 2019.gada sākums.
Apbalvo gada laureātus sportā
Aizvadītajā piektdienā Balvu muižā pulcējās sportisti, viņu treneri, vecāki un viesi, lai Balvu Sporta skolas organizētajā pasākumā “Jaunatnes sporta laureāts 2018” nevis vērotu sacensības, bet suminātu tos, kuri pērn, startējot dažāda mēroga sacensībās, sasnieguši vislabākos rezultātus.
Gada laureāts futbolā. Treneris Ingus Zaharāns desmitgadīgo šī gada laureātu futbolā Nauri Sorokinu dēvē par ‘smaidiņu’, jo pusaudzis bieži ir smaidīgs, turklāt viņš nekad nepadodas. Nauris 6 gadu futbolista karjerā ir paspējis sava vecuma grupā sešas reizes būt Ziemeļaustrumu turnīra labākais un piecas reizes visa turnīra rezultatīvākais spēlētājs.
Gada laureāti sporta dejās. Trenere Anita Grāmatiņa lepojas ar saviem audzēkņiem Dārtu Garo un Tomu Ozoliņu, kuri 2018.gada izskaņā Latvijas kausa posmā kopvērtējumā no 42 pāriem izcīnīja 9.vietu un Latvijas meistarsacīkstēs ierindojās 5.vietā.
Gada laureāte peldēšanā. Treneris Romualds Kokorevičs auguma ziņā vismazākajai un visņiprākajai, kā arī visjaunākajai sportistei Jūlijai Antonovai novēl arī turpmāk nekad nepadoties. Jūlijai savā mīļākajā peldēšanas stilā (brass) ir 2.sporta klase, bet brīvajā stilā, kraulā uz muguras un tauriņstilā – 3.sporta klase.
Izcilnieki. Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs, uzrunājot 2018.gada izcilniekus sportā (foto), uzsvēra, ka viņi ir arī simtgades laureāti, jo augstus rezultātus uzrādījuši Latvijas simtgadē.
Gada laureāts grieķu-romiešu cīņā. Trenera Konstantīna Titorenko vadībā Kristaps Cielavs pērn piedalījies astoņos turnīros un piecos no tiem kāpis uz goda pjedestāla, tostarp Latvijas čempionātā starp jauniešiem viņš izcīnīja 2.vietu.
Gada laureāts svarcelšanā. Treneris Varis Sārtaputnis priecājas, ka Lauris Logins 2018.gadā Latvijas U-15 grupas čempionātā izcīnīja čempiona titulu, U-20 grupā starp junioriem - 2.vietu, bet pieaugušo konkurencē - 3.vietu. Viņa rezultāts raušanā ir 108 kg, bet grūšanā - 136 kg.
Gada laureāts volejbolā. Baltinaviete Laura Skangale atklāja, ka viņai labāk patīk smilšu volejbols, jo tajā var vairāk izpausties individuāli. Lauru trenē Vjačeslavs Gamazins. Jāpiebilst, ka jaunietei novada vadītājs Aigars Pušpurs pasniedza Jāņa Strapcāna ceļojošo kausu.
Gada laureāts vieglatlētikā. Trenera Imanta Kairiša audzēknis Artis Duļbinskis pērn piedalījies 13 valsts mēroga sacensībās. Latvijas ziemas čempionātā U-20 grupā trīssoļlēkšanā izcīnīta 1.vieta; starptautiskajās U-20 grupas sacensībās Minskā – 4.vieta; Latvijas vasaras čempionātā – 1.vieta, kā arī tāllēkšanā – 2.vieta.
Gada laureāti basketbolā. Šogad kā labākos sumināja U-19 jauniešu komandu, kuru treneris ir Arnis Voika.
2018.gadu vērtē kā veiksmīgu. Balvu Sporta centra direktore Ludmila Beļikova uzskata, ka Latvijas simtgadi sagaidījām ar paceltu galvu, jo pilsētā renovētas trīs sporta bāzes. “Tagad klusībā ceram, ka 2019.gadā pašvaldība mums palīdzēs sarūpēt arī mūsdienīgu inventāru,” viņa piebilda.
Viļakā svinības iesāk ar piemiņas svētbrīdi
Viļakā Lāčplēša dienas svinības iesākās ar piemiņas svētbrīdi ekumeniskajā dievkalpojumā Viļakas Vissvētās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcā, kurā draudzes prāvests Guntars Skutels aicināja lūgties par Latviju un tiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas dzīvības, lai mēs varētu dzīvot. Arī luterāņu mācītājs Mārtiņš Vaickovskis uzsvēra, ka 11.novembris ir zīmīga un priecīga diena: “Zīmīga, jo ir Lāčplēša diena. Kāpēc īpaša un priecīga? Tāpēc, ka mēs varam nākt Dieva priekšā un šeit, brīvā Latvijā, kā brīva tauta no sirds brīvi Dievu lūgt un Dievam pateikties. Tas ir īstais prieka avots, ko Dievs Pats mums dod.” Savukārt pareizticīgo priesteris Aleksandrs vēlēja spēku un izturību, kā arī godam pieminēt kritušos, kuri atdevuši dzīvību par Latviju.
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, uzrunājot klātesošos, jautāja, kādi bija mūsu varoņi: “Varētu šķist, ka tie bija divus līdz divarpus metrus gari vīri, ar ļoti lieliem pleciem. Nē. Viņi bija tādi paši kā mēs, kuri gribēja dzīvot, mīlēt, veidot ģimenes. Aicinu padomāt - kāda ir mūsu māja, kurā mēs dzīvojam? Kāda ir mana ģimene, mana lauku sēta, mans dārzs, mana puķu dobe? Centīsimies sevi pārcelt gandrīz pirms 100 gadiem. Mēs esam tie, kas stāsies pretī ienaidniekam. Dievkalpojumā priesteris teica, ka tie bija varonīgi cilvēki, kuriem nebija bail. Tam varētu piekrist, bet patiesībā jebkuram ir bail. Arī tiem, kuri bija ierakumos. Paliek cilvēcīgais jautājums: “Kāpēc man to vajag?” Kāpēc man jāzaudē svarīgākais, kas ir manā dzīvē – mana dzīvība? Katrs atrada savu motivāciju,- kāpēc? Iespējams, tie bija sapņi, ka pēc 100 gadiem mana tauta, mana ģimene dzīvos brīvā valstī.”
Baznīcā. Ekumeniskajā dievkalpojumā piedalījās dažādu vecumu ļaudis, tostarp trīs konfesiju draudžu gani (foto).
Pēc dievkalpojuma. Jaunieši piekrita novada vadītāja teiktajam, ka mēs esam vienoti, neskatoties uz to, ka daudzi mūs mēģina šķirt.
Noliek ziedus. Pēc ekumeniskā dievkalpojuma Lāčplēša dienas dalībnieki nolika ziedus pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītās piemiņas zīmes – stēlas.
Lāpu gājiens. Gājienā, kā ierasts, devās arī robežsargi, kuri ik dienu rūpējas par to, lai mēs varētu mierīgi gulēt, dzīvot un darīt savus ikdienišķos darbus.
Jaunā maiņa. Jaunsargi jautāti, kādas ir sajūtas Lāčplēša dienā, viennozīmīgi atzina, ka lepojas ar savu valsti.
Brāļu kapos. Viļakas pamatskolas direktore Anželika Ločmele atgādināja, ka 1918.gada rudens bija ļoti sarežģīts gan mums, šajā zemē, gan pasaulē: “Viļakas apkārtnē vēl 1920.gada sākumā norisinājās kaujas ar svešzemniekiem. Šajā brāļu kapā kopā ar 31 Latvijas armijas kareivi ir guldīti 14 kritušie igauņi. Godināsim visu to varoņu piemiņu, kuri, neatkarīgi no tautības, ir ziedojuši savu dzīvību mūsu valsts nākotnes labā!”
Izcīna divas ceļazīmes uz simtgades kausa finālu
Aizvadītajā sestdienā Kubulu kultūras namā pulcējās gudrākie no gudrākajiem, lai Latgales pusfinālā cīnītos par piecām ceļazīmēm uz prāta spēļu simtgades finālu 10.novembrī Rīgā. Divu stundu garumā izklaidējošās erudīcijas spēles dalībniekiem bija jāiedziļinās un jāatbild uz jautājumiem desmit tēmās, piemēram, “Atskats vēsturē”, “Ģeogrāfija”, “13.Saeimas vēlēšanas”, “Senvārdi” u.c.
Cīņa var sākties. No 23 komandām pusfinālā startēja 19. Jāsecina, ka spēles laikā valdīja labvēlīga gaisotne. Spēles vadītājs Jānis Začs ar kolēģi un vienlaikus brāli Ediju Začu lietišķi vadīja spēli, operatīvi paziņojot katras kārtas rezultātus.
Kaimiņi. Izrādās, Latgales pusfinālā piedalījās komandas no dažādiem Latvijas novadiem, tostarp Vidzemes. Zīmīgi, ka alūksniešu komanda ar nosaukumu “Ceturtais piegājiens” izcīnīja 4.vietu. Kolēģi no kaimiņnovada zināja teikt, ka Latgales pusfinālā startē pat divas malēniešu komandas.
Jautrākā komanda. Balveniešu “Saime” (Mārtiņš Zābelis, Rudīte Zābele, Silga Zābele, Amanda Ertmane, Annija Ertmane un Kristaps Melnis) uzsvēra, ka ir visjautrākā komanda. “Tikai, lūdzu, nerakstiet mūsu rezultātus,” smēja viņi. Kā “Saimei” veicās? Cīnījās kā lauvas...
Izvēlas tēmu. Komandas “Optimisti” no Balvu pagasta pārstāve Guna Apša 2.kārtai izvēlējās tēmu “Mūzika no Latgales”. “Kāpēc tā? Esmu saistīta ar mūziku – pabeidzu mūzikas skolu, dziedāju korī, spēlēju orķestrī. Tiesa, pašlaik mācos Rīgā,” pastāstīja jauniete. Vai viņas izvēle attaisnojās? Jā un nē, jo tobrīd naudaskalnieši stabili ieņēma 4.vietas pozīcijas.
Izcīna 3.vietu. “Optimisti” no Balvu pagasta Aigars Voicišs, Ginta Zaharāne, Dace Logina, Aina Biseniece, Guna Apša un Andris Ķerāns visā spēles gaitā stabili ieņēma ceturto vietu. Spēles izskaņā, lūgti prognozēt, kāds būs galarezultāts, viņi sprieda, ka iekļūs pirmajā pieciniekā. “Optimisti” daudz nekļūdījās, jo saņēma ne tikai bronzas medaļas, bet arī tiesības startēt finālā.
Izvirza augstu mērķi. Komandas “Kubuli Latvijai” pārstāvji Armīns Sērmūkšs, Monta Kaļva, Uldis Arnicāns, Vika Rutmane, Dace Priedeslaipa un Roberts Rutmanis jautāti, kādu rezultātu plāno sasniegt, apgalvoja, ka būs pirmie. Jāsecina, ka viņi pēc piektās kārtas stabili ierindojās 2.vietā, bet jau astotajā kārtā bija sestie.
Vēro kolēģus. Stacijas pamatskolas Vīksnas filiāles struktūrvienības vadītāja Anita Žigalova spēli vēroja no malas. Viņa atklāja, ka ar savu komandu startēs jau šo sestdien Zemgales pusfinālā. Lai veicas!
Zina atbildes. Spēles gaitai cītīgi sekoja Kubulu pagasta kultūras darba organizatore Maija Laicāne (foto - otrā no labās). Viņa spēli vērtēja kā interesantu un aizraujošu piebilstot, ka katrā kārtā spētu pareizi atbildēt uz vismaz 2 - 3 jautājumiem.
Kas pārsteidza Andri? Balvu pagasta pārvaldnieks Andris Ķerāns jautāts, kas viņu pārsteidzis prāta spēlē, neslēpa, ka samulsinājis jautājums par kādu nezināmu politiķi, kura startēja 13.Saeimas vēlēšanās: “Es joprojām nezinu, kas viņa ir.”
Būt vai nebūt? Kubulieši ar komandu “Rudzupuķes” spēli noslēdza ar dalīto 5.-6.vietu. “Uz finālu ir tikai piecas ceļazīmes, tāpēc aicinu šo komandu pārstāvjus atbildēt uz jautājumu, cik iedzīvotāju Balvos bija 2016.gada 1.janvārī? Kuras komandas pārstāvja atbilde ir visprecīzākā, tā arī dosies uz simtgades kausa izcīņu,” paziņoja spēles vadītājs Jānis Začs. “Rudzupuķes” izvirzīja versiju, ka tie ir 11 000, bet “Kubuli Latvijai” – 6 000 iedzīvotāju. Pateicoties Uldim Arnicānam (foto - no labās), kurš, kā joko kolēģi, piedzimis ar grāmatu rokās, kubuliešiem izcīnīja pēdējo ceļazīmi. Pareizā atbilde – 7 109.
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
-
Atdod parādus izcilniekiem
(Reportāža)Pagājušajā nedēļā Balvu Kultūras un atpūtas centrā nu jau bijušais novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sumināja mūspuses izcilniekus, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija saņēmuši viņiem piešķirtos apbalvojumus. Zīmīgi, ka svētku mirkli uzbūra...
-
Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā
(Reportāža)Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais...
Veiksmes prognoze
.