1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-08-2019
Vārdadienas šodien: Imanta, Melānija

Tilžā satiekas amatierteātri

 

23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”.

Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa. Viņa atcerējās, ka tajā gadā Tilžas amatierteātris “Spogulis” ieguva pat savu krustmāti un krusttēvu, kuri seko teātra gaitām joprojām. “Turpinu jauko tradīciju teātra ļaudīm pie mums, Tilžā, satikties ik gadu pavasarī,” teica Tilžas kultūras nama vadītāja Daiga Lukjanova. Viņa gan piebilda, ka šogad gan teātru, gan pasākuma apmeklētāju bijis mazāk nekā citus gadus. Lai vai kā, pasākuma vadītāja Daiga un uz skatuves darbojošies pieci kolektīvi iedvesmoja skatītājus tik ļoti, ka daudzi zālē sēdošie piekrita celties, iet priekšā, līdzdarboties  mēģinājumā un izspēlēt improvizēto teātri.


Iesilda publiku. Fabulas no Norberta Neikšānīša krājuma “Dundurs skudru pyuznī”  skaitīja un ainiņas iz dzīves rādīja Jānis Cipruss un Andris Silaunieks. “Rakstnieks Neikšānīts bija pazīstams gan dzejā, gan prozā, gan dramaturģijā. Viņš studējis teoloģiju un bija pazīstams kā asprātīgs publicists,” atgādināja šī uzveduma režisore Inese Daukste.


Krišjāņu pagasta amatierteātris. Viņi uz Tilžu atveda skeču “Omītes un dators”. Režisore Inese Kalniņa atzina, ka idejas aizgūst gan sadzīvē, gan ciemojoties pie citiem kolektīviem. Foto uz skatuves - Sanita Sinele (no kreisās), Inese Kalniņa un Sanitas meita, izrādē mazmeitiņa Alīna Korkla. “Šis skečs ir kolektīva kopdarbs! Dramatisko kolektīvu saietos ir iedibinājusies jauka tradīcija - visi kolektīvi, kuri vēlas, savus skečus iesūta pasākumu organizētājam  un kolektīvi iegūst materiālus. Tilžā  gan tā nav, bet ir Lazdukalnā, Blontos un citviet,” pastāstīja Inese Kalniņa.


Teātra improvizācijas kopā ar skatītājiem. Daigas jauniestudējumā lievenīša lomā iejutās Tilžas amatierteātra “Spogulis” aktieris Dāvis Višņakovs, bet kaķēna lomu atveidoja Andris Silaunieks, arī no “Spoguļa”.


Sveic režisores un godina aktierus. Teātra svētku noslēgumā godināja režisores Valentīnu Kašu, Inesi Kalniņu, Inesi Dauksti un Mudīti Maslovu, kā arī aplaudēja visu kolektīvu aktieriem.


Bērzkalnes pagasta Rubeņu ciema teātra spēlmaņi. Izrādē “Es beju māmeņai vīna pate meitiņa...” tautu meitas lomā iejutās Mudīte Maslova (attēlā), zārku taisītājs un drēbnieks bija Jānis Usins (attēlā), māte - Velta Leišavniece, zvejnieks - Anatolijs Kamarovs, melderis - Inese Kamarova, kurpnieks - Ņina Miņina, mucinieks - Sanita Koncāne, muzikanta dēls - Jānis Ivanovs, akordeonu spēlmanis - Pēteris Bodrovs.  


Kristīnes Jokstes īsluga “Mobilais telefons”. “Tikai latgaliešiem ir spēja runāt tieši un neliekuļot, tāpat arī mēs protam pasmieties par sevi. Un galvenais - to nenoliedzam un par to nekaunamies!” strādājot pie šī darba, domājusi Inese Daukste. Ar laikmetu vienā solī iet Tekla un Anastasija, kuru lomās iejutās Sandra Logina (no kreisās) un Astrīda Ivanova.


Vectilžas amatierteātris “Melnais kaķis”. Viņi Tilžā rādīja krievu humorista Igora Mamenko feļetonu “Televīzīja ir kaitīga lauku cilvēku veselībai!”. “Feļetons ilgi gulēja atvilktnē, līdz iedomājos iestudēt. Lai tas nebūtu kā feļetona lasījums, pievienojām vietu, notikumus, personāžus un galvenais - kāpēc to visu stāstām. Spriediet paši - vai Leonīds ir plānprātīgs, vai vientuļš kā daudzi veci cilvēki,” domāt rosināja režisore Inese Daukste. Lomās iejutās Maruta Arule (no kreisās), Līga Lāce, Ilga Zelča, Aigars Čirka, Anete Arule un Valērija Lāce (aizmugurē).  


Briežuciema pagasta amatierteātra skečs “Moušes eksāmens”. Atjautīgais ebrejs Mouše, kuru tēloja Reinis Apars, lieliski prata atbildēt uz visiem skolotāju jautājumiem. Vai pareizi, vai jocīgi, vai galīgi garām, to vajadzēja izvērtēt skolotājām Inetai Apšeniecei, Helēnai Ločmelei, direktoram Aldim Punduram un skolotājai Annai Pundurei.

Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

 

8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat dažādas, šķiet, bija svētkos izbaudītās sajūtu gammas.


Aidā, virtuālā braucienā! Artūrs Ločmelis un Sanita Karavoičika piestāj vienā no desmit stacijām – Dunduros.


Pilda uzdevumu. Bānīša stacijas apmeklētājiem ir iespēja izzināt ne tikai faktus par dzelzceļa vēsturi, bet arī, tāpat kā dzelzceļniekiem, reaģēt uz nestandarta situācijām. Piemēram, uzzīmēt dzelzceļa sliedes, lokomotīvi, vagoniņus, pat smaidīgus pasažierus... Tiesa, to darīt, uzliekot papīru uz galvas (foto).


No kā sastāv lokomotīve? Gvido Lielmanis, Maruta Sprudzāne un Ingrīda Zinkovska (foto) apliecināja, ka veiksmīgi prot darboties ar puzli, saliekot no tās lokomotīvi.


Smiltenē. Aigars Kirsanovs ierādīja kolēģiem, kas un kā jādara boulingā. Viņa padomi lieti noderēja visiem, tostarp Irēnai Tušinskai.


Virtuozs. Artūrs Ločmelis (foto) boulingā demonstrēja elegantus metienus. Tiesa, ne vienmēr precīzus.


Valmierā. Valmieras drāmas teātrī vadugunieši noskatījās izrādi “Valoņas nakts” par leģendārā mīlētāja Dona Žuana citādiem piedzīvojumiem. “Visas uzvaras ir bijušas un palikušas pagātnē. Tagad jāplūc tas, kas ir sadzīvots,” vēstīja aktieri.


Prāta spēle. Izmantojot viedtālruņus, bānīša stacijā ir iespēja atbildēt uz 18 jautājumiem spēlē “Vai tu esi gudrāks par stacijas priekšnieku?”. Vaduguniešiem, tostarp Skaidrītei Gugānei (foto), nācās atcerēties, cik platas ir bānīša sliedes, cik kilometrus gara bija sākotnējā Pļaviņas-Valka līnija u.c. Vislabāk šajā uzdevumā veicās Zinaīdai Loginai, Skaidrītei Bērziņai un Marutai Sprudzānei.


Gatavojas metienam. Zinaīda Logina (foto - no labās), šķiet, spriež, ka tūlīt, tūlīt parādīs, kā jāmet bumba. Interesanti, ka vislabākos rezultātus uzrādīja Ingrīda un Aigars.


Pie ezera. Alūksnē viena no tūristu iecienītākajām pieturvietām ir Alūksnes ezers, tostarp “Katrīnkrogs”, kur vadugunieši baudīja pusdienas (foto).


Kā pasauli redz vilciena mašīnists? 2018.gada 1.septembrī durvis vēra restaurētais Alūksnes bānīša stacijas bagāžas šķūnis, kurā skatāma īpaša Baltijā vienīgajam pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam veltīta ekspozīcija. Uzvelkot 3D brilles, vadugunietes (foto) iejutās mašīnista lomā, izbaudot braucienu. “Sareiba pat galva,” secināja Skaidrīte Gugāne un Maruta Sprudzāne.

Kad daba mijas ar vēsturi...

 

Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju mēnesis: “Iesim tur, kur satiekas dabas vērtības un vēsture, turklāt tuvojas Stompaku kaujas atceres diena, tāpēc lūkosim, kas šeit notiek ziemā.”


Stompakos pirmo reizi. Mārīte un Elmārs Šakini no Šķilbēniem jautāti, kāpēc brīvdienu velta pārgājienam purvā, atzina, ka, pirmkārt, viņus uz to mudinājis jaukais un saulainas laiks. “Otrkārt, mēs šeit nekad neesam bijuši. Treškārt, mani tas interesē tāpēc, ka nodarbojos ar novadpētniecību, turklāt mani radinieki te ir bijuši un viņu likteņi nav īsti skaidri,” piebilda Mārīte.


Rīdzinieki. Juris un Daina Zalāni no Rīgas atklāja, ka par Stompaku kauju ir ļoti daudz dzirdējuši, tāpēc vēlējās pirmo reizi apskatīt, kas šobrīd purvā notiek: “Ceram gūt purva un vēsturiskas sajūtas.”


Saņem balvu. Uz jautājumu, kas ir šī gada putns, atbildi sniedza 10-gadīgais Miķelis (foto). “Mežirbe, laukirbe,” sprieda pusaudzis. R.Indriķe apstiprināja, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2019.gada putnu izvēlējusies mežirbi un pasniedza Miķelim balvu.

Kopā ar tēti. Luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis pārgājienā devās kopā ar meitiņu Elizabeti un dēlu Eduardu. “Šodien šeit neesmu darba darīšanās,” viņš jokoja.


Zinātkārākie. Pārgājiena noslēgumā tās dalībnieki (foto) bija vienisprāt, ka gūti jauni iespaidi un zināšanas. “Partizāniem bija ne tikai sava maizes ceptuve, bet arī baznīca, kur notika pat viena laulības ceremonija. Tāpat tagad zinām, kā izskatās purva vaivariņš, turklāt šeit mitinās daudzas aizsargājamas putnu sugas, piemēram, melnais stārķis, ķīķis, klinšu ērglis, rubenis, mednis, mežirbe, purva piekūns,” viņi secināja.


Varoņi vai bandīti? Viļakas Novada muzeja vadītāja Rita Gruševa pārgājiena dalībniekiem stāstīja par vēstures līkločiem šai pusē atgādinot, ka Stompaku kauju 1945.gada 2.martā uzskata par nacionālo partizānu lielāko kauju pret padomju iebrucējiem Baltijā. Tāpat viņa analizēja, kāpēc nacionālo partizānu darbību vietējie iedzīvotāji vērtēja neviennozīmīgi.  


Jūtamas pozitīvas pārmaiņas. Tie, kuri pārgājienā devās ne pirmo reizi, secināja, ka Stompakos ir uzstādīti informatīvi stendi, kā arī bīstamākajās jeb slapjākajās vietās izbūvētas laipas. Tiesa, Valdis Mičulis no Riebiņu novada sprieda, ka, viņaprāt, Stompakos vajadzētu atjaunot vismaz vienu bunkuru. Pasākuma vadītājas viņam paskaidroja, ka to darīt aizliegts, jo šeit atrodas dabas lieguma teritorija.


Piemērs, kā sadzīvot. Regīna Indriķe atklāja daudzus interesantus faktus, ko nereti, atpūšoties dabā, nepamanām. Viņa mudināja atpazīt meža zvēru pēdas, tostarp pēc izkārnījumu lieluma un formas. “Mežs ir arī kā sociālās vides piemērs. Lūk, lielas egles paspārnē dzīvo apse.”


Zvans no Stompakiem. Anita Bicāne pārgājienā noskaidroja ne tikai to, kas ir ‘ārkausa kasandra’, bet arī paspēja pazvanīt paziņām, lai palepotos, ka zvana no purva.


Kā daudzdzīvokļu māja. Profesionālu gidu vadībā var ieraudzīt daudzas interesantas lietas, vietas un faktus. R.Indriķe vērsa klātesošo uzmanību uz kādu koku, kuru viņa nodēvēja par daudzdzīvokļu namu.

“Trakajiem pieder pasaule”

 

Svētdien Balvu pagasta Pilskalnā pulcējās paši drosmīgākie, kuri, spītējot atkusnim un vējam, ar ziemīgām un sportiskām aktivitātēm atzīmēja Meteņdienu, kas ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem - iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos. Kultūras darba organizatore Aina Biseniece taujāta, kā vērtē laika apstākļus, atjokoja, ka trakajiem pieder pasaule.


Kalnā uzkāpt grūtāk. Artis Ziemelis aktīvi izmantoja iespēju šļūkt no kalna. Kārtējo reizi kāpjot kalnā augšā, pusaudzis, kura vaigi kļuva sārti jo sārti, paziņoja, ka baiļu nav un šādiem pasākumiem jānotiek biežāk.

Cep pankūkas. Aina Biseniece, gatavojot pankūkas, priecājās par Ķerānu ģimenes sarūpēto savdabīgo ugunskuru – priedes bluķi. Viņa Cūkas gadā visiem vēl raudzīties ar optimismu piebilstot, ka arī cūkas laime neizpaliks.


Pikošanās mērķī. Šī aktivitāte piesaistīja gan jaunus, gan mazus.

Četri musketieri. Ločmeļu ģimene (Ainis, Anna, Sofija un Ņikita) no Balviem neslēpa, ka uz kalnu izrauties neizdodas tik bieži, kā gribētos. “Pie visa vainīgs laika trūkums,” viņi atzina.


Vienmēr aktīva. Samanta Kobzeva atklāja, ka vizināšanas no kalna viņai iet pie sirds: “To labprāt daru arī Balvos, kad septiņus mēnešus jaunā Beāte Līga čuč ratiņos.”


Pie putras katla. Balvu pagasta pārvaldnieks Andris Ķerāns rūpējās, lai pasākums noritētu raiti. Tāpat viņš paspēja palūkoties, kas notiek putras katlā. “Būs gardi!” solīja Andris.


Gandrīz kā kanisterapija. Ainis Ķerāns pastāstīja, ka kaukāzietim Norim ļoti patīk bērni. Viņš mudināja no suņa nebaidīties, tādējādi brīvā dabā noorganizējot bezmaz vai suņu terapiju jeb kanisterapiju.


Paldies krusttēvam. Sendija (11 gadi) un Selva (5 gadi) Sejānes no Balviem priecājās, ka krusttēvs Guntars Laicāns pierunājis viņas atbraukt uz kalnu. “Mamma darbā, bet tētis palika mājās ar mazo brālīti,” pastāstīja Sendija.


Snaipere. Balveniete Sanda Bula Pilskalnā ieradās kopā ar dēlu Oliveru. Viņi piedalījās visās aktivitātēs, tostarp šaušanas sacensībās. Zīmīgi, ka Sanda izcīnīja divas pirmās vietas, tostarp šaušanā ar tautā saukto gaiseni.


Bija vareni! Pagasta saimnieks Aldis Pokulis neslēpa smaidu pēc nobrauciena no kalna. “Vienubrīd elpa gan pazuda,” viņš smēja.


Skrējiens pret kalnu. Šo pārbaudījumu klātesošie novērtēja kā visgrūtāko. “Tomēr bija forši,” secināja Kristiāns Ūselis no Balviem.


Bez smaidiem neiztikt. Katrs kritiens raisīja smaidus. “Tāpēc mēs jau esam šeit,” priecājās ziemas prieku baudītāji.

Gatavi attīrīt jūras, doties kosmosā

 

Pagājušajā nedēļā Stacijas pamatskolā starpnovadu konkursā “Skolēni eksperimentē” pat žūrija neslēpa gandarījumu par bērnu un jauniešu zinātkāri un prasmēm uzburt dažādus brīnumus. Skolas direktore Ruta Bukša priecājās, ka šogad konkurss notika nevis, kā ierasts, Balvu pamatskolā, bet Kubulos: “Jūs esat malači, jo eksperimentējat nevis ar blēņām, bet ar zinātni! Nebaidieties arī kļūdīties, jo patiesībā eksperiments ir arī tad, kad mājās cepam pankūkas. Tās var sanākt, var arī nesanākt.”


Vienreizējs katliņš. Stacijas pamatskolas audzēknes Digna Cibule un Signija Voiciša ne tikai pārliecinātas, bet arī pierādīja, ka ūdeni iespējams uzvārīt arī plastmasas glāzē. “Tas nozīmē, ka varam uzvārīt tēju arī mežā,” viņas secināja. Dignas un Signijas eksperimentu, tostarp ar folija rozītēm, žūrija novērtēja ar 1.vietu.


Kā piepūst balonu? Danils Aleksejevs un Kristiāns Artūrs Sējāns gaisa balonu uzpūta, izmantojot sodu un etiķi. “Šādas prasmes lieti noder bērnu ballītēs,” sprieda Balvu pamatskolas audzēkņi.

Vai topošais ugunsdzēsējs? Kārlis Anckins (Rugāju novada vidusskola) uzmeistaroja ugunsdzēšamo ierīci, turklāt to nodemonstrēja arī darbībā.



Krāsas no ziediem. Amanda Linda Maculeviča un Zane Keiša (Stacijas pamatskola), izmantojot rozes ziedlapiņas un savas zināšanas fizikā, radīja dažādas krāsas.


Veselīgas krāsas. Rugājiete Evelīna Briede nešaubās, ka zīmēt var ar krāsām, kas tapušas no piena, kakao un kurkumas. “Turklāt vecākiem nevajadzēs uztraukties, ja bērns, piemēram, nolaizīs pirkstus. Šis krāsas ir dabiskas un ēdamas,” viņa paskaidroja, nodemonstrējot savu zīmējumu.


Šķidruma īpašības. Rēzija Komarovska no Stacijas pamatskolas savā eksperimentā izmantoja ūdeni, papīru un glāzi, cenšoties pierādīt, ka, apgriežot glāzi, ūdens no tās neizlīs.


Eksperimentē ar augļiem. Sindija Saide no Balvu pamatskolas demonstrēja trīs eksperimentus ar dārzeņiem un augļiem (foto – vulkāns citronā). Tāpat viņa parādīja it kā vienkāršu lietu, proti, nomizots mandarīns grimst ūdenī, bet nenomizots ‘nē’. “Tas nozīmē, ka no nemizotiem mandarīniem var izveidot jostu - peldriņķi un, aidā, uz ezeru vai baseinu,” secināja žūrija.


Lai top gaisma! Rugāju novada vidusskolas 3.klases audzēkņa Tomasa Andersona darbu žūrija novērtēja ar 1.vietu. Viņš klātesošajiem demonstrēja elektrības ceļus. “Šo eksperimentu mājās vēlams veikt kopā ar vecākiem,” brīdināja Tomass.


Savdabīgs mūzikas instruments. Rugāju novada vidusskolas audzēknis Ilgvars Rizens savu eksperimentu nosauca “Skanošie baloni”. Un patiesi, ievietojot balonā monētu vai uzgriezni, to aši griežot, skaņas būtiski atšķiras.


Rada brīnumus. Stacijas pamatskolas skolēns Jānis Ugars (foto - no kreisās) nodemonstrēja, ka ūdens ir smagāks par eļļu. “To zinot, varam attīrīt gan jūras, gan okeānus,” viņš apstiprināja. Jānim eksperimentēt palīdzēja Ilvars Vizulis (foto - no labās), kurš pirms tam žūriju pārsteidza ar to, ka nodzēsa sveci ar ogļskābo gāzi.  


Ola ielien pudelē. Danielas Romanovskas (Stacijas pamatskola) eksperiments patika visiem. Kā nu ne, ja viņas vadībā cieti vārīta ola, nemainot formu, nokļuva pudelē.


Uzbūvē auto. Stacijas pamatskolas 4.klases skolēns Gvido Supe, kura darbu novērtēja ar 1.vietu, demonstrēja pašizgatavotu auto, kas pārvietojas ar gaisu kustību pretējā virzienā. “Līdzīgs princips ir kosmosa raķetēm,” viņš apgalvoja.

Reportāžas

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

  • “Trakajiem pieder pasaule”

    (Reportāža)

      Svētdien Balvu pagasta Pilskalnā pulcējās paši drosmīgākie, kuri, spītējot atkusnim un vējam, ar ziemīgām un sportiskām aktivitātēm atzīmēja Meteņdienu, kas ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara...

  • Gatavi attīrīt jūras, doties kosmosā

    (Reportāža)

      Pagājušajā nedēļā Stacijas pamatskolā starpnovadu konkursā “Skolēni eksperimentē” pat žūrija neslēpa gandarījumu par bērnu un jauniešu zinātkāri un prasmēm uzburt dažādus brīnumus. Skolas direktore Ruta Bukša priecājās, ka šogad konkurss notika...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Pirmdiena

Rosīga pirmdiena rosīgiem indivīdiem, kad dažus tā vien vilks uz „varoņdarbiem”: izskaidrot attiecības ar otro pusīti, padresēt savus vai radu bērnus, aizrādīt priekšniecībai par viņa (-as) nepareizajām darba metodēm, uzkraut savus pienākumus kolēģei (-im), uztaisīt zilu aci kaimiņam par to, ka viņa āzis ielīdis manos kāpostos (vai viņš pats kantējas pie mana sievas) utt. Drošākais šodienas variants – saglabāt mieru jebkurā situācijā un visas provokācijas pārvērst par joku. Un viss būs OK.