Ja ir prieks, viss ir nieks!

Sestdien jau trešo reizi mūspusē bija vērojamas izpušķotas automašīnas, kurās brauca tikai un vienīgi atraktīvas daiļā dzimuma pārstāves. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva, kā arī šī pasākuma iniciatores Ilze Gļauda un Dagnija Vaickovska priecājās, ka šī gada “Prieka tūrē” devās 39 dāmu ekipāžas.

“Latviešu zeltenes”. Elijas Kļavas, Ketijas Duļbinskas, Lailas Milaknes un Līvas Bogdānovas ekipāžā startēja arī Rēzija Cela no Ventspils. Lūgta atklāt, kā viņa nokļuvusi Balvos, Rēzija paskaidroja, ka šurp atvilinājis latgaļu puisis. Zeltenes taujātas, vai vīri nav diskriminēti, ka viņiem liegts startēt šajā rallijā, atbildēja ar pretjautājumu: “Kāpēc tikai viņi var braukt?” Komandas nosaukumu šī ekipāža noskatīja izstādē “Cilme” Rīgā, kurā vēstīts par Latvijas vērtībām.

“Zirgu meičas”. Pilote Larisa Klitončika un Sintija Velme “Prieka tūrē” startēja otro reizi. “Šoreiz ar mums debitē Uzulu ģimene – Kristīne, Ilvija un Sandra,” paskaidroja zirgu sētas “Kapulejas” saimniece Larisa. Viņa sprieda, ka ar automašīnu braukt vieglāk, nekā jāt ar zirgu.

Priecīgs noskaņojums. Ilze Gļauda pirms sacensībām prognozēja, ka “Prieka tūrē” valdīs prieks. Tincināta, kāpēc apbižo vīriešus, neļaujot viņiem piedalīties šajā pasākumā, Ilze pavēstīja, ka tā nav nekāda diskriminācija. “Arī sievietēm nepieciešams atpūsties. Tā ir salda atriebība,” viņa jokoja.

“Beisbola komanda 2018”. Pirmo reizi sieviešu rallijā startēja Karīna Čerevina, Zanda Ākule, Sintija Heninga un Santa Supe (foto). Viņas pastāstīja, ka līdz šim sociālajos portālos ar lielu interesi pētījušas ralliju bildes: “Arī mums gribējās izbaudīt jaunas izjūtas! Kāpēc izvēlējāmies šādu komandas nosaukumu? Rallijā jābrauc no punkta A līdz punktam B. Arī beisbolā jāskrien no pirmā uz otro punktu utt.”

“Sirmās večiņas no Amerikas”. Vineta Sirmā, Amanda Sirmā un Jūlija Iļjina ir pieredzējušas braucējas, jo rallijā startēja jau trešo reizi. Spriežot par vīriešiem, kuri palikuši mājās, viņas uzsvēra, ka kādam taču ir jāauklē bērni.

“VAZ 2101”. Šīs komandas daiļā dzimuma pārstāves (Viviāna Bukša, Alīna Logina, Agita Matule, Raina Anna Ločmele, Madara Sirmace) startēja ar žigulīti uzsverot, ka tas ir sporta auto un viņas ir “Formula 1” meitenes. “Prieka tūrē” viņas vēlēja gūt prieku.

Interesantākais pārbaudījums. Balvu Sporta centra vadītājs Edgars Kaļva par vienu no interesantākajiem pārbaudījumiem atzina braucienu ar traktoru. Viņam piekrita Evita Zizlāne no komandas “Azbesta dāmas”. “Bet vīrs man nedod braukt,” viņa smēja.

Brāļojas... Nē, māsojas! Pirms starta jautri kopā laiku pavadīja divu komandu “Augļu miks” (Sindija Homenko, Egita Vagule, Agnese Andrupe, Līga Aleksejeva, Inita Šēpere) un “Balvu medmāsiņas” (Ramona Lazdiņa, Oksana Rešetņikova, Zeltīte Krampuža-Bistrova, Ginta Miezīte) pārstāves. Viņas vēlēja, lai tiesneši būtu godīgi.

“BLACK BACARDI”. Mūķenes Sigita Kokoreviča, Klinta Orlovska, Anžela Borisova un Edīte Barsova atzinās, ka atrodas policijas meklēšanā, jo ir nozagušas visus “BLACK BACARDI” krājumus Latvijā.

Pārbaudījums. Komandas “Kur šahs un mats” pārstāvēm Laurai un Gunitai brauciens ar ūdens katamarānu nešķita grūts.

Uzvar rēzeknietes. Šogad sieviešu rallijā “Prieka tūre” uzvaras laurus plūca komanda “Dimanti” no Rēzeknes. Viņas balvā saņēma “Tallink” kruīzu. Ilze Gļauda atklāja, ka meitenes jau startā izcēlās ar pīkstošiem bremžu klučiem: “Tiesa, neieradās uz apbalvošanu, jo uzskatīja, ka viņu sniegums nebija pārāk labs, lai iekļūtu pirmajā trijniekā. Apbalvošanas laikā zvanījām no zāles caur skaļruni, un izdzirdot, ka ieguvušas galveno balvu, bija šokā. Sākumā domāja, ka tiek izjokotas, bet apjaušot, ka teiktais ir taisnība, nespēja valdīt emocijas. Klausulē bija dzirdami sajūsmas saucieni!”  .

Viļakā ar futbola turnīru piemin Aini Šaicānu

12.aprīlī Viļakas sporta hallē notika piemiņas turnīrs Ainim Šaicānam.

Ainis Šaicāns bija sporta un sabiedriskais darbinieks, muzikants, arī brīnišķīgs treneris un labs ģimenes tēvs. Viņa piemiņai jau ceturto gadu Viļakā notiek turnīrs futbolā. Aiņa trenētie futbolisti vairākās paaudzēs guvuši augstus panākumus dažāda ranga sacensībās, un nu citi treneri turpina viņa iesākto ceļu. Turnīrs notika tieši Aiņa Šaicāna dzimšanas dienā - 12.aprīlī, un uz to ieradās Balvu, Gulbenes un Viļakas jaunie futbolisti. Atklājot pasākumu, Aiņa māsa Maruta Brokāne, vēlot visiem veiksmi un cīņassparu, piebilda, ka kopš mazām dienām  brāli atceras, spēlējot futbolu. Šī spēle Ainim bijusi sirdslieta visa mūža garumā. Balvu Sporta skolas jauno futbolistu treneris Jurģis Vilciņš  savu treneri Aini atceras jau kopš bērnības. “Arī Ainis pielicis  savu roku pie tā, ka es pašlaik trenēju jaunos futbolistus. Viņš iemācīja mīlēt šo spēli, un mani futbols tā aizrāva, ka gan pats vēl spēlēju, gan trenēju skolēnus. Darbā ar bērniem jāatrod katram sava pieeja,” uzsvēra Jurģis. Gulbenes komandas treneris Kaspars Usāns atzina, ka Ainis bijis labs piemērs ikvienam futbolistam. Šo turnīru viņš vērtēja kā skaistu noslēgumu ziemas sezonas spēlēm telpās. Viļakas komandas treneris Ivars Kļaviņš smej, ka viņam ar futbolu saistīta teju visa dzīve. “Es pat paspēju ar Aini būt vienā komandā. Tiesa, toreiz nosēdēju rezervistos. Tad es Viļakas komandā aktīvi spēlēju pret Aiņa trenēto komandu. Viņš izaudzinājis daudzus labus spēlētājus un trenerus,” teica Ivars Kļaviņš. Viņš piebilda, ka trenēt bērnus ir vienkārši, tikai šī spēle jāmīl pašam. Uzvarētāji saņēma diplomus, saldās balvas, kausus, kā arī varēja cienāties ar garšīgu torti. Noslēgumā tuvinieki kopā ar sacensību organizatoriem un treneriem devās uz Miera kapiem nolikt ziedus uz Aiņa Šaicāna kapu kopiņas.

Atklāšanas parādē. Balvu Sporta centra komandā  (priekšplānā no labās) spēlēja Reinis Pulčs, Markuss Gagars, Dans Kristiāns Kupčs, Rainers Usāns-Čips,  labākais uzbrucējs - Raits Markuss, vārtsargi - Alens Kuzņecovs un Danils Aleksejevs. Balvu komanda izcīnīja 2.vietu.

Klausa uz vārda. Spēļu tiesnesis Ervīns Veļķers savulaik bijis Aiņa Šaicāna audzēknis, un arī viņam par savu futbola  skolotāju ir tikai labākās atmiņas.  

Uzvar Gulbenes Sporta skolas komanda. Treneris Kaspars Usāns ir balvenietis, bet strādāt brauc uz Gulbenes novadu. Viņa trenētie zēni šoreiz bija pārāki par Balvu un Viļakas spēlētājiem, un Aiņa Šaicāna piemiņas kausu nopelnīja godam.

Spēles moments. Sīva cīņa izvērtās Gulbenei pret Balviem. Gulbeniešu vārtus labi sargāja Rinalds Kalniņš. Viņš ieguva arī labākā vārtsarga kausu.

Spēle beigusies - sasveicinies ar pretinieku! Kaut spēlē pret gulbeniešiem piedzīvots zaudējums, Viļakas spēlētāji Georgs Dubkovs, Ernests Bukšs, Raivis Augustāns, Endijs Pumpa, Alens Borisovs un Viktors Borisovs laukumā cīnījās godam.

Cienā ar torti. Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktora vietniece izglītības jomā Inese Petrova un Balvu futbolistu treneris Jurģis Vilciņš mazos spēlētājus cienāja ar garšīgu torti un veselīgiem dzērieniem.

Apbalvo labāko aizsargu. Šo titulu izcīnīja Viļakas komandas spēlētājs Georgs Dubkovs. Kausu viņam pasniedza Aiņa Šaicāna māsa Maruta Brokāne (no labās) un Aiņa sieva Irēna Šaicāne.

Gulst ziedi uz kapu kopiņas. Guli, Aini, mierīgs. Tavējie ir ar tevi. Gan tava ģimene, gan futbola, gan mūzikas draugi nolika ziedus Miera kapos uz kapu kopiņas. Uz pieminekļa attēlā iegravēts Ainis ar akordeonu, bet līdzās kopiņai -kauss ar futbola bumbu.

Muzikālajā kafejnīcā iet jestri

Sestdien Viļakas kultūras namā jau astoto reizi muzikālajā kafejnīcā “Pie Ellas” tikās dziesmu draugi, kas viens otru pārsteidza ar erudīciju un atraktivitāti. Pasākuma vadītāja Ineta Lindenberga, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka kafejnīcā pulcējās tie, kuriem dziesma ir sirdslieta, kuriem dziesma ir darba ikdiena.

Īpašs gads. Ineta Lindenberga atgādināja, ka šis gads ir īpašs, kad mēs svinam valsts simtgadi, kad Latvijas tauta sanāks kopā lielajos Dziesmu un deju svētkos. “Šādās tikšanās reizēs godā ceļam tautasdziesmu, kas ir tautas kods. Tautasdziesmu gribas salīdzināt ar baltu linu kreklu. Gribas salīdzināt to ar smaržu un gaismu, ko var sajust, Latvijas saulei lecot pāri Latvijas ziedošām pļavām. Lai skan tautasdziesmas un ziņģes mūsu muzikālajā kafejnīcā “Pie Ellas”,” viņa vēlēja.

Godam iztur visus pārbaudījumus. Borisovas kolektīva “Atvasara” dziedātāji apgalvo, ka viņiem nekas nav šķērslis. To viņi apliecināja arī dziesmu aplī, kad katram kolektīvam nācās dziedāt dziesmas, kurās ir konkrēti vārdi, piemēram, ‘sieva’, ‘meita’, ‘brūte’.

Romantiskas dāmas. Baltinavas sieviešu vokālais ansamblis Marijas Bukšas vadībā apliecināja, ka vienmēr nāk un iet ar pozitīvām emocijām.

Ciemiņi. Liepnas sieviešu vokālais ansamblis “Noskaņa”, kuru stūrē Lilita Spirka, moto ir: “Ar dziesmu iet visur!”

Kubuliešu izpildījumā. Vai, redzot zīmējumu, atpazīsiet dziesmu?

Vienmēr formā. Sieviešu vokālais ansamblis “Melodija” no Medņevas Initas Raginskas vadībā pierādīja, ka ir gatavas izpildīt jebkuru dziesmu.

Atklāj noslēpumu. Viļakas sieviešu vokālā ansambļa “Cansone” (vadītāja Ilona Bukša) dziedātājas ārēji šķiet ieturētas. “Bet patiesībā viņās mutuļo enerģija un radošs darbs,” atklāja Ineta Lindenberga.

Uzstājas novadniece. Patīkamu pārsteigumu skatītājiem sarūpēja novadniece Viktorija Agnese Vancāne. Jauniete šobrīd mācās 4.kursā Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolā un sapņo uzstāties uz pasaulslavenām skatuvēm, piemēram, opernamā “La Scala”.    

Gatavi uz visu. Kubulu vokālais ansamblis Anastasijas Ločmeles vadībā kārtējo reizi apliecināja, ka ir gatavi ielaisties dažādās avantūrās. Arī viņu vizualizētā dziesma izpelnījās smieklus un aplausus.

Izsvilpo melodiju. Katram kolektīva pārstāvim, tostarp Venerandai Mednei no “Atvasaras”, nācās izsvilpot trīs melodijas, kas pārējiem bija jāatpazīst. Gāja jautri!

“Šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili...”

17.februārī Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā aizvadīts pasākums “Latwit, wai nawa tev žāl..”, kas bija veltīts Broņislavas Martuževas tēva dziesmai, Bērzpilij un Latgalei.

Pasākums notika pēc dzejnieces uzticības personas, literatūrpētnieces Annas Eglienas iniciatīvas, kura pēc Svētās Mises - aizlūguma par Martuževu dzimtu vadīja šo pasākumu. Savā dienasgrāmatā Broņislava Martuževa 1961.gadā rakstīja: “Lai nu kā, bet šodien mani tiešām neganti velk uz Bērzpili. Par spīti tam, ka viss taču tur ir tiešām kļuvis citādi. Iekšējā redze neatceras šodienu, bet to, kas bija.” Dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Domopoles (tagad Lazdukalna) pagasta Slavītu ciemā, Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē. Viņai izdoti deviņi dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi pēc vienošanās izdoti ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu, jo publicēt darbus ar savu vārdu viņai LPSR nebija iespējams. Martuževa dzejoļus rakstīja latviešu literārajā valodā. Klātesošie varēja redzēt un dzirdēt Broņislavas video, audio, dziesmas. Visu dalībnieku uzstāšanās bija atbalsts Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja” projektam “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”.
 Te melodiskāk tēvu mēle skan,
Te skaidrāka par ūdeņiem aust diena.
Te dvēs’le trīcēt mācījusies man
Kā vēja kokle - no ik pieskāriena.

Svētā Mise - aizlūgums par Martuževu dzimtu. Misi celebrēja priesteris Rihards Rasnacis, koncelebrēja priesteri Māris Laureckis, Māris Ozoliņš un Oļģerts Misjūns.

Lasījumi no dzejnieces dienasgrāmatas. Priesteris Māris Ozoliņš izpilda lasījumu no Broņislavas Martuževas dienasgrāmatas, ko dzejniece rakstīja jau kopš 1958.gada. Tas atklāj viņas ticību Latvijai, Dievam, kas ir nešķiramas lietas.

Ierodas no Dricāniem. Vadītājs Jānis Trūps kopā ar Dricānu garīgo dziesmu ansambli izjusti izpildīja Matvejāna dziesmas ar Martuževas vārdiem “Salīkam upusi mīram”, “Sveicynota, žielesteibas pylno”un “Noc, Svātais Gors”.

Martuževu dzimta saistīta ar Bērzpili. Pēc pasākuma kopā sanāca dzejnieces un viņas ģimenes tuvākie radi un draugi, lai atcerētos kopā pavadītos gadus un viņas mūža veikumu.

Vienas dziesmas stāsts gadsimta garumā. Anna Egliena nolasīja Martuževas dzejoli “Bēržu Dievmātei”. Viņa izstāstīja stāstu, kā dzimtās puses Bēržu baznīcā dzejniece atradusi ne tikai sirds mierinājumu, bet arī tikusi dziedināta.

Dzied ciemiņi no Lubānas. Ināras Mālnieces vadītais Lubānas katoļu baznīcas ansamblis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem. Lubānā dzejniece mācījusies skolā, arī pēdējos mūža gadus aizvadījusi Lubānas sociālās aprūpes centrā.

Pasniedz ziedus. Bērzpils pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Bogdane un kultūras dzīves vadītāja Anna Kriviša pasākuma dalībniekiem pateicās ar ziediem un labiem vārdiem.

Solistu apvienība “Jubilāri”. Aldis Kise (no kreisās), Andris Baltacis, Andris Eriņš un Gints Ločmelis izpildīja dziesmas ar Broņislavas Martuževas vārdiem, kā arī viņas tēva dziedāto poļu dziesmu “Latwit, wai nawa tev žāl..”, ko dzejniece iemācījusi Andrim Baltacim ar domu, lai tā Latvijā skanētu atkal.

Dzied Staņislavs Jakovenko. Daugavpils Poļu kultūras centra ansambļa “Barwy Daugawy” vadītājs Broņislavas tēva dziesmu izpildīja poļu valodā, jo laika gaitā noskaidrots, ka tā ir 19.gadsimta  poļu dziesma, ļoti populāra,  tikai tur polis iet peļņā kalnos, tāpēc dziesma saucas “Kalniet, vai nava tev žēl...”. Latgaliski tā iztulkota 1910.gadā. Klātesošajiem bija iespēja šo dziesmu no youtube.com dzirdēt arī Pāvesta Jāņa Pāvila II izpildījumā.

“Ziedi, mana pilsēta, ziedi...”

10.februārī Balvu muižā ar muzikālu uzvedumu “Nāc un svinēt sāc!” ieskandināta Balvu pilsētas 90.gadskārta.

Apsveikuma vēstulē no Liepājas Zelma Šulce, kura pilsētu vadīja no 1957. līdz 1960.gadam, pastāstīja pilsētas vēsturi, arī to, kā viņu sagaidījuši Balvi, kad viņa 1950.gada 10.janvārī no Tilžas ieradās zirga pajūgā. “Pilsētas centrs bija gandrīz pilnībā nopostīts, visur rēgojās koka māju pamati un mūra māju izdegušie tumšie logi... Uz to brīdi atjaunotas un darboties spējīgas bija tikai divas mājas.” Viņa vēlēja Balviem ierindoties Latvijas skaistāko pilsētu sarakstā. Ilgu laiku – no 1960. līdz 1990.gadam - pilsētu vadīja Valters Kamiševs. Viņš atzinis, ka arī tajā laikā rūpju bijis ne mazums - gan saimnieciskas rūpes par ielām un namiem, gan par kultūras dzīvi. Juris Annuškāns pilsētu vadīja Atmodas laikā no 1991. līdz 2001.gadam, kad no Latvijas Republikas mēs kļuvām par Latvijas valsti. Uz jautājumu, kurus lēmumus bija pieņemt visgrūtāk, Juris atbildēja, ka svarīgu lēmumu bijis ļoti daudz, bet visgrūtāk bija piekrist kļūt par Balvu pilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Jānim Trupovniekam, pilsētas vadītājam no 2001. līdz 2005.gadam, nācās atbildēt uz jautājumu,- ko vieglāk darīt – vadīt pilsētu vai darboties Saeimā? “Jebkurš amats - tas ir pienākums un atbildība,” bija viņa atbilde. Inārai Ņikuļinai, kura pilsētu vadīja no 2005. līdz 2009.gadam, nācās iztēloties, kādi būs Balvi simtgadē. Viņa vēlēja, lai nepiepildās prognozes, ka ar laiku te dzīvos tikai gados vecāki cilvēki: “Vēlu, lai šeit veidojas jaunas ģimenes, lai dzimst bērni, lai ceļ jaunas mājas!” Ziedus saņēma arī Balvu Goda pilsone Velta Pulkstene. Balvenieši Ērika Koritko, Janīna Orlova, Anna Mača, Lūcija Logina, Gaļina Odnobokova un citi, dodoties prom no pasākuma, apgalvoja: “Es mīlu savu pilsētu!” un pauda prieku par brīnišķīgo koncertu ar viesmākslinieku Aināra Bumbiera un Ingus Pētersona uzstāšanos.

Sagaida ar dziesmu. Jau foajē bija dzirdamas melodijas, ko izpildīja Noras Kalniņas kapela, Arnis Graps un Ināra Ņikuļina, kuras rokām klausa ne tikai akordeons.

Zālē ienes ziedus. Dana Koliņa, Sanija Avotiņa, Karlīna Ločmele, Marija Lukste un citas meitenes no mūsdienu deju grupas “Lulū” zālē ienesa skaistas ziedu kompozīcijas, ko darināja Velgas Krastiņas uzņēmuma “Ziedu laumiņa” floristes.

Par Balviem šajos 90 gados rūpējušies 22 pilsētas vadītāji. Salūta sveces šoreiz iededza Dzintars Putniņš, Jānis Trupovnieks, Ināra Ņikuļina, pašreizējais Balvu novada vadītājs Aigars Pušpurs un Juris Annuškāns.

Godina deviņdesmitgadniekus. Uz aicinājumu piecelties kājās cilvēkus, kuriem šajā gadā paliek 90 gadi, atsaucās Nikolajs Gusarovs, kurš sēdēja pie viena galdiņa ar balveniešiem Nikolaju un Edīti Gorkiniem.

Balveniešus sveic Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Viņš atgādināja ansambļa “Credo” dziesmu “Pa septiņiem vārtiem var ienākt, var ienākt cilvēkā prieks...” un lika padomāt, vai arī Balvos prieks neieplūst tieši pa tik daudz ceļiem. “Arī man ir tādi paši jautājumi kā jums, bet atbilde ir viena - Dievs. Balvos ir visu konfesiju dievnami, un mēs šeit varam dzīvot ar Dieva svētību,” uzsvēra bīskaps, paužot prieku, ka dzīvo tieši Balvos.      

Bagāts mūžs. Pilsētu no 1990. līdz 1991.gadam vadīja Dzintars Putniņš. Anita Strapcāne viņam uzdeva jautājumu,- kurš no viņa vaļaspriekiem un kāpēc ir vistuvākais? Dzintars neapmulsa un atzina, ka viņam vissvarīgākā ir ģimene ar nu jau astoņiem mazbērniem, un tikai tad sekoja vaļasprieku uzskaitījums.

Baltie baloni kā svētku simbols. Zāli piepildīja balti baloni, vēlāk meitenes ienesa šampanieti un svētku kūkas.

Dzied Ingus Pētersons. Viņš pauda prieku, ka var  dziedāt ziemīgi baltā vakarā, baltā zālē, baltā pilsētā –Balvos. Dziedātājs uzsvēra, ka 90 gadi nav nedz garš, nedz īss laika nogrieznis, bet to piepildītu dara cilvēki un notikumi.

Balvu muižā aizvadīts brīnišķīgs kamermūzikas koncerts. Svētdien, 11.februārī, klausītāji devās uz kamermūzikas koncertu. Pie klavierēm muzicēja Lelde Paula, vīrs Andris Pauls spēlēja vijoli, bet Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa - čellu. Klausītāji dzirdēja Franča Šūberta un Pētera Plakida skaņdarbus.