1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-09-2019
Vārdadienas šodien: Ginters, Guntra, Marianna

Velna ducis jeb “Motociklistu vasara 13” nosvinēta

 

10.jūnijā aizvadīts viens no Balvu pilsētas grandiozākajiem pasākumiem - motociklistu salidojums, kam šogad apritēja interesanta jubileja – 13 gadi. Zīmīgi, ka pasākuma dienā motokluba “Spieķi vējā” biedri vienkopus arī bija 13, pulcējot motociklistus no visas Latvijas - Ventspils, Preiļiem, Rīgas, Valmieras un citām pilsētām, kā arī mūspusē ciemojās viesi no kaimiņvalstīm. Par kultūras programmu rūpējās grupa “Tranzīts” un Artūrs Jauntēvs ar savu grupu. Acis priecēja arī vairākus metrus augsts ugunskurs, kā arī neizpalika svētku salūts.


Balvu ielās dzirdama motociklu rūkoņa. Motociklistu salidojuma dalībnieki ar krāšņu parādes braucienu jau 13.sezonu priecēja vietējos un iebraucējus, turklāt bija skatāms plašs braucamrīku klāsts - mopēdi un motorolleri, sporta un ceļojumu motocikli, čoperi un enduro, kā arī krosa motocikli un neizpalika arī lepnie “Harley Davidson”.


Skaitlis ‘13’ nav bijis par šķērsli arī šosezon. Vakara vadītāja lomā, kā ierasts, iejutās Māris Grigalis, kurš ar savu erudīciju aktīvi iesaistīja motoklubu biedrus un skatītājus jestrās atrakcijās. Neizpalika gan “ātrākā arbūza ēšana”, gan “alus dzeršana” no glāzēm, kas piestiprinātas pie dēlīša, tradicionālais brauciens “motocikls un ūdens spainis”, kā arī citas aktivitātes.


Trešā sezona. “Četras riepas ved miesu, divas - dvēseli,” spriež balvenietis Lauris Cīruls, kuram sapnis par savu motociklu bija jau kopš bērnības, bet piepildījis vien pirms nepilniem četriem gadiem. Viņa ausīm motocikla motora skaņa skan kā himna, kas ļoti aizrauj un patīk.


Velna ducis. Motokluba “Spieķi vējā” biedri vienkopus.


Nebaidās no skaitļa ‘13’. Trešo gadu uz pasākumu, kā smej motociklisti no Preiļiem, beidzot ieradušies laikus, jo ceļš uz Balviem jau zināms. “Lielceļa klaidoņi” Ineta ar vīru Eināru atklāja, ka Balvos cer labi atpūsties, kā arī pabūt kopā ar draugiem un izbaudīt vakaru.


Nav māņticīgi. Motokluba biedri, kā arī tā prezidents Andis Grāvītis atzīst, ka šogad 13.pasākuma rīkošana nav gājusi gludi. Un daudzu klubu ierašanās izpalika, bet pasākums ir izdevies, un gadu no gada “Spieķi vējā” rūpējas par to, lai interesanti būtu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.


Ūdens šalti izbaudīja gan atrakciju dalībnieki, gan skatītāji. Divas spēcīgākās komandas, kas braucienu izturēja visilgāk, ar ūdens šalti mēģināja iepriecināt pretējos komandas biedrus.


Jaunākais dalībnieks. Viktorija ar dēliņu Edvardu, kuram ir vien 10 mēneši, drosmīgi startēja parādes braucienā. Zīmīgi, ka puisītis nāca pasaulē 13.augustā, tāpēc mammai šis skaitlis asociējas ar lielu prieku. Abi braucienā piedalījās jau otro gadu, tiesa Edvards pirmajā braucienā vēl bija mammas puncī.


Brauks vēl. Skatītāju uzmanību piesaistīja Ojārs no Alūksnes ar savu krāšņo motociklu. Dalībnieks atzina, ka šajā salidojumā piedalās pirmo reizi un fināla pasākumu šogad apmeklēt nesanāks. Neskatoties uz to, viņš atzina, ka ir gūtas pozitīvas emocijas un gandarījums par dalību.


“Spieķi vējā” saņem godam pelnītos sveicienus. Sumināt gaviļniekus bija ieradušies vairāki motoklubi, tostarp “GoldWing” biedri. Ciemiņš, tērpies dzeltenā lietusmētelī, simboliski vēlēja, lai šogad un arī turpmākos gadus salidojumā nelīst lietus un lietusmēteļi nebūtu nepieciešami.

Bērni atklāj vasaras pasākumu sezonu

 

25.maijā Balvu pilsētas parkā bērni un jaunieši ar radošo festivālu “Laimīgā zeme” atklāja vasaras pasākumu sezonu. Sprīdītis, kura lomā iejutās Elvis Sprudzāns, lūgts atklāt laimes recepti, atzina, ka, cītīgi meklējot, viss ir iespējams. Vienisprāt ar Sprīdīti bija dejotāji un dziedātāji no Balvu, Rugāju un Viļakas novadiem.  

Katrs kolektīvs, uznākot uz skatuves, čakli māja ar rokām skatītājiem. Bērnu acīs bija jaušams gan prieks, gan lepnums – mēs varam, mēs esam vislabākie! Koncertu atklāja mūspuses pērle - pūtēju orķestris “Balvi”, kas klātesošos iepriecināja ar komponistu Jāņa Lūsēna un Raimonda Paula skaņdarbiem. Tāpat neizpalika Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas audzēkņu tērpu kolekciju demonstrējumi.


Neizpaliek arī dziesmas. Savas prasmes demonstrēja Balvu Bērnu un jauniešu centra vokālās studijas ansambļa jaunietes.


Ar skatuvi nepietiek. Bērni apliecināja, ka vienlaikus var dejot dažāda vecuma kolektīvi no vairākiem novadiem.


Svinīgi uziet uz skatuves. Gājienā priekšā gāja Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu deju kolektīvs “Balvu vilciņš” Zanes Meieres vadībā.


Paši mazākie. Mazā Lienīte (Luisa Marija Uzuliņa) un Sprīdītis (piecgadīgais Gvido Prokofjevs), virpuļojot pa skatuvi, atgādināja, ka drosmei ir lielāka vērtība nekā pusei karaļvalsts: “Tas ir stāsts par katru no mums, par to, kā katrs savu laimes zemi meklējam. Un atrodam.”


Gaisā uzvirmo zelts. Sprīdītis, meklējot zeltu, vēlējās izmantot detektoru. Festivāla noslēgumā izrādījās, ka zelts ir tepat, mums līdzās – tie esam mēs, tā ir vieta, kur dzīvojam.

Viļakas novads tagad par 101 ozolu bagātāks

 

Šogad Latvijas neatkarības atjaunošanas 27.gadadiena 4.maijā izvērsās īpaši skaista, jo šajā dienā reizē ar Vislatvijas akciju “Apskauj Latviju” un Baltā galdauta svētkiem atklāja arī valsts simtgades svinības. Akcijā “Apskauj Latviju” pie robežas esošo 45 pašvaldību teritorijās visas dienas garumā iestādīja 100 ozolus ar īpašu simtgades norādi, tādā veidā simboliski iezīmējot Latvijas robežlīniju un vienotību, ko valsts ieguva. Viens no 100 īpašajiem ozoliem nonāca arī mūspusē – Viļakas novadā, kur visas dienas garumā arī visos novada pagastos notika nebijusi ozolu stādīšanas akcija. Visvairāk ozolu 4.maijā iestādīja Žīguros.



Lai aug un kļūst par spēkozolu! Vienu no īpašajiem 100 Latvijas simtgades ozoliem, kas nonāca Viļakā, svinīgā pasākumā pie Viļakas Romas katoļu baznīcas uzticēja iestādīt novada priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam,  Jaunsardzes un informācijas centra direktoram Aivim Mirbaham, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Šķilbēnu robežapsardzības nodaļas priekšniekam kapteinim Raimondam Romanovskim un Viļakas novada jaunsargu vienības vadītājam Valentīnam Keišam. Šis ozols nācis no Jelgavas kokaudzētavas.


Uztic rūpes jaunajai paaudzei. Pēc īpašā ozola iestādīšanas Viļakas pārvaldes robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks pulkvežleitnants Voldemārs Šaicāns rūpes par latviešu dzīvības koka veiksmīgu izaugšanu uzticēja jaunsargiem Aigaram Gruševam un Samantai Juganei. Viņi saņēma apliecinājumu, kas izveidots kā atpazīstamības zīme konkrēti šim ozolam, un klātesošajiem deva solījumu, ka rūpēsies un gādās par to, lai ozols aug un pieņemas spēkā.


Savu pagastu padara vēl zaļāku. Kā vieni no pirmajiem ozolu pie Žīguru estrādes iestādīja arī pagasta pārvaldes vadītājs Oļegs Kesks ar savu kolektīvu.


Dodas gājienā. Kuplā pulkā svētku pasākuma dalībnieki devās svinīgā gājienā no Viļakas novada pašvaldības uz Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu, kur notika svētbrīdis par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai.


Kopā Latviju darīs lielāku un stiprāku. Valsts svētku dienā savā novadā, savās mājās vienoti bija arī pagastu pārvaldnieki, kuri izpildīja īpašu misiju – saņēma un vēlāk savos pagastos iestādīja mūsu tautas spēka simbolu – ozolu. Kopumā Viļakas novads 4.maijā kļuva par 101 ozolu bagātāks: Viļakas pilsētā iestādīja 5 ozolus, Medņevā - 11, Šķilbēnos - 19, Kupravā - 15, Vecumos – 10, Susājos – 10 un visvairāk – 30 – Žīguros.



Novēl ticēt sev un atbalstīt savus tuvākos. 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputātiem pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Viens no šiem 138 balsotājiem bija žīgurietis Kazimirs Šļakota, kurš vēsturē iegājis arī ar to, ka bijis vienīgais meža ministrs neatkarīgās Latvijas laikā. Viņš savulaik stādījis ne vien skaistos bērzus, kas tagad ieskauj Žīguru estrādi, bet arī atrada laiku, lai valsts svētku dienā pabūtu ar žīguriešiem un kopā ar visiem iestādītu savu ozolu. Atminoties 4.maiju pirms 27 gadiem, Goda viesis teica: “27 gadi... Ja paskatos uz savu paziņu un tā laika vienaudžu sirmajām galvām, laikam tā ir taisnība - 27 gadi tomēr ir pagājuši. Atceros, ka tā bija tikpat saulaina diena kā šodien. Bija iekšējā spriedze – vai mums izdosies atjaunot Latvijas neatkarību, vai būs jāgaida kaut kāds nākamais iespējamais brīdis. Bija bail… Bet nevis par pašiem - par to, vai mums izdosies. Tagad, paejot šiem gadiem, gribētos, lai daudzas citas lietas būtu notikušas citādi – labāk. Lai būtu bijis vairāk to, kuri domā par visu kopējo labumu, nevis par savu. Šodien gribu novēlēt ticēt sev, ticēt un atbalstīt savus tuvākos, ticēt savai valstij Latvijai.”


Savs ozols arī Annai Āzei. Vienu no 30 pagastam piešķirtajiem ozoliem ar lielu rūpību un mīlestību zemē stādīja Žīguru Meža muzeja vadītāja Anna Āze (no kreisās), viņas meita Māra un pirmās Latvijas brīvvalsts laika mežsarga mazmeita Tatjana Fiļimonova. Anna atklāja, ka vēl pirms pasākuma izvēlējās vislabāko vietu savam ozolam, un ir pārliecināta, ka tas noteikti ieaugs: “Mūsu stādītais ozols izaugs, to es zinu. Bet vispār, lai stādītu ozolus, tam jāsagatavojas - vispirms kārtīgi jāsalaista bedre, jo mitra zeme labāk piespiež stāda saknes, savukārt sausā paliek gaisa spraugas. Un bedrē velēnas jāsaliek ar saknēm augšā, jo pēc tam tās veido trūdu.” Anna pastāstīja, ka ozoli, kurus 4.maijā iestādīja Viļakas novadā, atvesti no Valmieras kokaudzētavas. “Tie atvesti speciālajos Latvijas Valsts mežu maisos, kas paredzēti uzglabāšanai līdz divām nedēļām. Tas ir lielisks veids, kā saglabāt kailsakņu stādiņam nepieciešamo vidi, ja to nestāda tai pat dienā, bet ir vajadzība uzglabāt,” skaidroja speciāliste. Viņa priecājas, ka Latvija šogad svētkus nolēmusi svinēt, sarīkojot šādu koku stādīšanas akciju, jo ozols latviešiem izsenis bijis vīrišķības simbols. “Faktiski tas ir simbolisks Latvijas robežsargs – viņš stāv tai Latvijas zemē iekšā un redz katru, kurš nāk. Tā ir mūsu sardze,” teica Anna Āze.

“Zinu, zinu tēva sētu”

 

Pēdējā marta dienā Upītē pulcējās bērni un jaunieši no Upītes, Baltinavas, Balviem, Rugājiem, Viļakas, Rekovas, Ciblas un Kārsavas, lai Kūkovas nūvoda bārnu i jaunīšu folkloras svātkus “Pulkā eimu, pulkā teku” apgūtu gan dažādās amata prasmes meistardarbnīcās, gan piedalītos dziedātāju, mūziķu un dejotāju konkursos. Pasākuma vadītājs Andris Slišāns taujāts, kāda ir recepte, lai pasākums, kas notika 31.martā jau piecpadsmito reizi, aizritētu draudzīgā un jestrā gaisotnē, atjokoja, ka neraksta striktus scenārijus.

Tāpat viņš paskaidroja, ka bērnu un jauniešu sniegumu vērtē Valsts izglītības satura (VISC) centra speciālisti, kuri, pasniedzot dažādu pakāpju diplomus, piešķir arī ceļazīmi uz konkursa finālu Rīgā, kas šogad notiks 22.aprīlī. “Tā ir arī ceļazīme uz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem,” viņš piebilda. Folkloras svētku dalībniekiem viņš vēlēja gūt gandarījumu no tā, ko dara, nevis to darīt mākslīgi vai piespiedu kārtā.


Aušanas darbnīcā. Septiņgadīgais rīdzinieks Uldis Fogelis, ciemojoties pie brālēniem Upītē, izmantoja vienreizējo iespēju apgūt apaļā lupatu deķa aušanas prasmes. Izrādās, aušanai noder gan vecas drēbes, gan plastmasas maisi.


Gāž no kājām nost. Balvenietis Ēriks Kanaviņš bērniem un jauniešiem mācīja izgatavot koka ziedus. Taujāts, kāda atsaucība, Ēriks neslēpa prieku paskaidrojot: “Interese ir – gāž no kājām nost!”


Vietējie. VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas folkloras projektu koordinatore Māra Mellēna, pasniedzot 1.pakāpes diplomu Upītes bērnu folkloras kopai (foto), atgādināja, ka 2016./2017. mācību gada tēma ir “Zinu, zinu tēva sētu”: “Upīte šai tēmai ir ļoti atbilstoša un īpaša vieta. Joprojām atceros, kā Ontons Slišāns mācīja spēles un rotaļas, kas, pateicoties viņam, joprojām nav aizmirstas.”


“Lielie muzikanti”. Upītes tautas nama bērnu un jauniešu kapela saņēma vērtējumu “Lielie muzikanti”, kas nodrošina tiesības piedalīties finālā Rīgā.


Pirmo reizi Upītē. Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas pedagoģe Aiga Jansone (foto) demonstrēja programmējamās šujmašīnas izmantošanas iespējas, piemēram, kā izšūt uz grāmatzīmēm, piekariņiem, apsveikumiem ornamentus vai bērnu vārdus. Zīmīgi, ka folkloras svētkos profesionālās vidusskolas jaunietes pirmo reizi Upītē demonstrēja arī modes kolekcijas, kas, kā atzina klātesošie, bija super.   


Gaida Rīgā! Ceļazīmi uz konkursa finālu Rīgā kā vieni no pirmajiem saņēma Kate un Domeniks Slišāni, kuri piedalījās tradicionālās dziedāšanas konkursā.


Ar rezultātu apmierināti. Ciblas bērnu un jauniešu folkloras kopas “Ilžeņa” pašdarbnieki Upīti solīja apmeklēt vēlreiz. Kā nu ne, ja viņi saņēma visaugstākās atzinības gan 1. un 2.līmeņa rotaļdejās, gan kadriļu konkursā.


Interese ir. Karīna Timofejeva un Laura Dārzniece mācījās strādāt ar pērļošanas stellītēm. “Vēl tikai sākam tās apgūt, bet interese ir,” apgalvoja 9 un 10 gadus vecās rugājietes. Savukārt Upītes pamatskolas skolotāja Sandra Bukša atklāja, ka pērļot sākusi tikai pirms gada. “Mani interesē viss jaunais,” viņa paskaidroja.  


Atklāj tradicionālās muzicēšanas konkursu. Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas kapelu žūrija novērtēja ar diplomu “Lielie muzikanti”. Arī baltinaviešu kapela, tāpat kā kapelas no Upītes un Viļakas, startēs finālā Rīgā.


Mācās no vecākās paaudzes. Viļakas Mūzikas un mākslas skolas kapelas dalībnieki atzina, ka iedvesmu guvuši, ielūkojoties Medņevas etnogrāfiskā ansambļa repertuārā. To, ka tas ir lielisks, apliecināja fakts, ka kapelu novērtēja ar 1.pakāpes diplomu.

Cildina mūsu labākos bērnus un jauniešus

 

Pagājušās nedēļas nogalē Balvu muižā sumināja Baltinavas, Balvu un Rugāju novadu izglītības iestāžu audzēkņus, kuri Radošuma dienu konkursā “Stūru stūriem tēvu zeme” apliecināja, ka ir paši talantīgākie un radošākie bērni. Šogad varēja startēt trīs grupās: video sižets vai prezentācija, vizuālās mākslas konkurss un literārās jaunrades konkurss, kuros bija izvirzīta viena tēma “Mana novada vērtības – vietas, lietas, cilvēki”.

Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes Interešu izglītības darba speciāliste Ilona Naļivaiko atgādināja, ka esam ceļā uz Latvijas simtgadi: “Vērtējot konkursa rezultātus, jāsecina, ka jūs mākat cildināt dabas skaistumu, kā arī mākat novērtēt talantīgus cilvēkus un viņu sasniegumus.” Savukārt pārvaldes vadītāja Nora Apīne atklāja, ka konkurss notiek trešo gadu pēc kārtas, turklāt šogad tas bija īpašs, jo uz apbalvošanu bija aicināti nevis skolu un bērnudārzu pārstāvji, bet visi konkursa laureāti.   



Nofilmē stāstu par sevi. Rugāju novada vidusskolas 11.klases audzēkne Madara Janiša izcīnīto 1.vietu vērtēja kā ļoti augstu rezultātu. Lūgta atklāt, kas nofilmēts video sižetā, viņa paskaidroja, ka tas ir stāsts par viņu pašu: “Tas ir ceļš no 1. līdz 11.klasei.” Jauniete solīja rast radošas idejas, lai arī nākamgad piedalītos šādos konkursos.


Labākais literārais darbs. Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas 12.klases audzēkne Marita Jermacāne lepojas ar dzimto pusi Vectilžu (no domraksta): “...Mēs ģimenē, visā tuvākajā apkārtnē runājam skaistajā, sulīgajā latgaliešu valodā - tā ir vislielākā vērtība, kas jānosargā un kopā ar zemi, mantu un citām taustāmām vērtībām jānodod nākamajām paaudzēm. Man ļoti mīļi ir vārdi, kurus izlasīju internetā un kas atklāj patieso latgaliešu būtību:
“Tu vari pajimt nū drauga kraklu, kod tev nav kuo viļkt mugurõ.
Tu vari apēst sābra brūkaškys, kod tev nav kuo ēst.
Tu vari īsarast iz grūzeņu vokoru ar tukšom rūkom, kod tev nav kuo atnest.
Sovpus pīturā satykta babeņa tev atdūs pādejū euro autobusa biļetam.
Par tū, ka buyt cylvākam ite ir svareiguok par vysu cytu.”
Būt par vienu no Vectilžas ļaudīm ir liels gods un lepnums, jo mūsu nav daudz, bet mēs visi esam kā ģimene, kam rūp otra raizes, kas priecājas par cita veiksmi, kas ir laimīgi, ja kādam izdodas, kas skumst, ja kādu pazaudē. Patiesi mana novada lielākās vērtības ir Vectilža, pagasta ļaudis un tās lietas, ko viņi visi kopā dara...”



“Vizuālā māksla”. Šajā konkursā laureātus sveica mūspusē pazīstamais fotogrāfs, mākslinieks un skolotājs Nikolajs Gorkins. Viņš jaunajiem talantiem vēlēja turpināt iesākto darbu.


“Literārā jaunrade”. Konkursā varēja iesniegt esejas, dzejoļus un pasakas. Apbalvojot laureātus, kultūras darbinieks, literāts un mūziķis Māris Lāpāns atgādināja kādu senu indiešu sakāmvārdu: ““Atliek putnam tikai apzeltīt spārnu, un viņš nekad vairs nevarēs pacelties gaisā.” Lai jūsu sirdīs vienmēr ir vieta, kur atvērt savus spārnus. Protams, jābūt arī dzīves materiālajai pusei, bet lai nekad tā nebūtu tikai un vienīgi vienīgā.”


“Video sižets vai prezentācija”. Kultūras darbinieks, producents Ivars Saide priecājās, ka šajā grupā bija vislielākais laureātu skaits. Viņaprāt, izteiksmes veids kā video apvieno gan mākslu, gan runu un domu.


1.vieta vecākajā grupā. Balvu Valsts ģimnāzijas 10.klases audzēknes Sigitas Skudriņas dabas ainava izpelnījās visaugstāko žūrijas vērtējumu. Jautāta, kur guvusi ideju, jauniete atklāja, ka rudenī nofotografējusi Balvu ezera: “Tā arī radās doma to uzzīmēt.” Sigitai šī ir pirmā uzvara, jo līdz šim, kā neslēpa ģimnāziste, izpalikuši gan diplomi, gan pateicības.

Reportāžas

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Piektdiena

Uzmanīgajā piektdienā labi klāsies tiem piesardzīgajiem un akurātajiem, bet izklaidīgie un paviršie paši sev var izrakt bedri un netikt ne pie algas pielikuma, ne izdevīga darījuma. Uzmanīgiem un acīgiem jābūt gan darbā, gan mājās, gan mežā. Ja dokumentos pielaistās kļūdas pēc tam vēl varēsiet labot, tad sēņu grozā ieliktā „kļūda” (bālā mušmire), ko noturēji par bērzlapi, var izrādīties letāla. Tāpēc šodien sekosim līdz arī tam, ko ēdam un dzeram, jo pastāv lielas iespējas saindēties. Ja šodien rodas kādas ķibeles, tad nekautrējieties lūgt palīdzību radiem, draugiem vai mīļotajai (-am). Nebaidies, noteikti attrauksies tev palīgā, ja ne uzreiz, tad vakarā. Netici? Bet tu pamēģini!  

 

 

 

 


 

 

       

 

              

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat priekšlikumu, ka no nākamā gada paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru?