1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
19-09-2019
Vārdadienas šodien: Ginters, Guntra, Marianna

“Tikai mirkļi, šie skaistākie mirkļi …”

 

Rugājieši ir lepni - viņiem ir savs Maestro, lielais dziesmu meistars, diriģents Pēteris Sudarovs. Par godu dziesmai, kas Rugāju jauktā kora izpildījumā skan jau 55 gadus, un suminot kora vadītāju dzimšanas dienā, Lāčplēša dienas pievakarē  tautas namā notika svinīgs pasākums.


Sirsnība, mīļums, atvērtība, ziedu smarža un ciemiņu veltījumi caur atmiņām un dziesmām pildīja zāli, liekot iemirdzēties simboliskajam gaismas kokam. Tikai mirklis dzīves, bet tik piepildīts un dāsns, tik burvīgi skaists kā brūnais kastanis rudenī, ko vakara vadītāji iedāvināja katram, kurš tovakar bija kopā ar  rugājiešiem un kora diriģentu.


Vīrs kā ozols. Savos godājamajos gados diriģents Pēteris Sudarovs joprojām ir dzīvespriecīgs un darbīgs. Kā lai būtu citādāk, ja viņš dzimis tieši 11.novembrī, Lāčplēša dienā. Viens varens un stiprs latviešu ozols, kurš pratis tik garus gadus saturēt kopā kori un iedvesmot dziesmai.


Vēl pūriņu veselības. Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine kora 55 gadus salīdzināja ar straujo Vārnienes  plūdumu. Dziesmas taču ir pati dzīve – ar prieku un arī asarām. Laiks aizsteidzies, izaugusi jauna paaudze, un arī viņi dzied. Laikam mūžīga būs tautas dziesmas gudrība: “Ar dziesmiņu druvā gāju, ar valodu sētiņā.”


Pagodinājums. Rugāju jauktais koris koncertē arī dievnamos. Jubilejas vakarā katoļu draudzes prāvests Alberts Budže uzsvēra, ka ar šo kori ir kopā visos gada svarīgākajos svētkos, savukārt  prāvests Oļģerts Misjūns priecājās par diriģentu, kurš savā vecumā nežēlojas par dzīvi un nepadodas. Viņš korim iedāvināja svētbildītes. Diriģentam roku spieda arī luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (foto). Viņa atziņa: “Labs rādītājs, ka koris ir audzināts, skolots un skanīgs. Par to pateicība kora vadītājam. Himna “Dievs, svētī Latviju” ir mūsu lūgšana. Dievs mums devis arī balsi, un mēs varam dziedāt.”


Ik pēc pieciem gadiem. Kultūras darba organizatore Gunta Grigāne atcerējās, ka pirmo korim nozīmīgo jubileju - 35 pastāvēšanas gadus - atzīmēja 1996.gadā. Tas notika jaunatklātajā estrādē. Pa šo laiku svinētas piecas apaļas un pusapaļas gadskārtas. “Tā ir liela laime dzirdēt, kā kora balsis pieskandina mūsu mazo, lepno novadu,” teica G.Grigāne. Kultūras darbinieki piemiņas suvenīrus iedāvināja katram jauktā kora dziedātājam. Guntas vēlējums diriģentam,- lai viņam pietiek spēka kori aizvest līdz Latvijas simtgades svētkiem.


Kopā ar draugiem. Jubilejas vakaru kuplināja arī deju kopas “Tonuss” pārstāves, Baltinavas un Ļaudonas kori. Sirsnīgu apsveikumu caur dziesmām veltīja Tilžas sieviešu kora dziedātājas Ritas Keišas vadībā (foto). Bet pašā vakara noslēgumā diriģentu gaidīja pārsteigums – koris viņam dziedāja “Kastaņu rudenī” pirmatskaņojumu. Dziesmas autore - Agita Kukurāne.



Lai vienmēr gaisma! Uguntiņu simboliskajā gaismas un spēka kokā aizdedza arī diriģenta dzīvesbiedre Sofija Sudarova. Bet Pētera Sudarova atbilde uz jautājumu, kāpēc tik ilgi var pastāvēt koris, bija: “Mums ir daudz gaišu prātu un enerģisku cilvēku. Rugājos vienmēr bijuši  cilvēki, kuri kori atbalstījuši arī no vadības puses.”


Arī dziedāja korī. Maija Blauma (no labās) ar kora dziesmu bijusi kopā 30 gadus. Viņa atcerējās rugājiešu vēlmi pārspēt kora dziesmā “Austrumu” Balvos, lai gan  tas nav izdevies. Viņas vēlme, lai tagad korī dziedātu  daudz vairāk jauniešu. Kādreiz kora sastāvā bijis pat 70 dziedātāju. Arī pats diriģents izteica nožēlu, ka vidusskolā nav vairs kora. Maija kordiriģentam uzdāvināja ļoti lielu un krāšņu rožu pušķi. Kora darbību aktīvi atbalstīja saimniecības vadītājas Zinaīdas Feldmanes (no kreisās) laikā. Viņa pati korī dziedāja 36 gadus. “Tā ir milzīga bagātība, ko var gūt caur dziesmu, taču jābūt izturībai,”  viņa teica.


Suminājums. Svētku vakarā bija daudz viesu. Veltījumu Pēterim Sudarovam nodziedāja arī aktīvas pašdarbnieces no Lazdukalna pagasta - Judīte Pasikova un Aija Ikstena.

“Es mīlu tevi, Latgale”

 

Pagājušās nedēļas nogalē Šķilbēnu pagasta kultūras centrā “Rekova” Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā ieskaņas pasākumā pulcējās apkaimes ļaudis un ciemiņi, lai viktorīnā “Es mīlu tevi, Latgale” atsvaidzinātu zināšanas par mūspusi.

Vēsturisks mirklis. Pasākuma scenārija autore Kristīna Lapsa taujāta, kāpēc pirmssvētku svinības organizē  krietnu laiciņu pirms svētkiem, atzina, ka svētkos pasākumu klāsts ir tik blīvs, ka nereti cilvēkiem grūti izvēlēties, kurp doties. “Scenāriju var salīdzināt ar mālu, ko šodien mīcīs pasākuma vadītājs Rolands Keišs,” pirms viktorīnas uzsvēra Kristīna. Savukārt Rolands (foto) skatītājiem svinīgi paziņoja, ka pirmo reizi Rekovā notiek TV cienīga viktorīna, kad, kā viņš jokoja, kartupeļu ēdāju un kūlas dedzinātāju tauta rādīs, ko māk.  

Sola uzvarēt. Viktorīnā cīnījās divu Andru komandas – nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītāja Andra Slišāna un Šķilbēnu pagasta pārvaldnieka Andra Mežala vadībā. A.Mežala komandu (foto) stiprināja vēstures skolotāja Ivita Slišāne, prāvests Staņislavs Prikulis, Balkanu dabas parka vadītāja un zemnieku saimniecības “Sābri” īpašniece Vija Kuļša. Komandas kapteinis, lūgts prognozēt rezultātu, sprieda, ka neizpaliks uzvara. “Nepadodieties!” Andris Mežals vēlēja Andrim Slišānam.

Izpilda dažādus uzdevumus. Komandām bija jāatbild uz visdažādākajiem jautājumiem, piemēram, jāatpazīst pazīstami cilvēki, filmas personāži, dziesmas, melodijas, Latgales novadu ģerboņi, kā arī jāizpilda praktiski uzdevumi. Foto – Imants Slišāns iejūtas spēlē “Dzimšanas dienas ballīte”. Jāpiebilst, ka 9.novembrī viņš patiesi svinēs savu dzimšanas dienu. Apsveicam!

Smaidi neizpaliek. Vislabāko un visobjektīvāko vērtējumu, vai izdevās viktorīna “Es mīlu tevi, Latgale”, atspoguļoja skatītāju sejas.

Sarūpē muzikālus jautājumus. Cibuļu ģimene pasākumā uzdeva jautājumus, tā teikt, muzikālā stilā. Piemēram, komandu dalībniekiem bija jāatpazīst gan dziesmu nosaukumi, gan pēc melodijas jāatšifrē, kas tās ir par dziesmām.

Kā klusais telefons. Skatītāju jautrību raisīja pārbaudījums, kurā komandām, līdzīgi kā “Klusajā telefonā”, bija jāpārstāsta mūspusē pazīstamu cilvēku dzīves gājumi. Par to, ka atcerēties dažnedažādus faktus, tostarp gada skaitļus nav nemaz tik viegli, pārliecinājās prāvests Staņislavs Prikulis, kuram nācās pārstāstīt Balvu novada domes priekšsēdētāja Andra Kazinovska biogrāfiju.

Gan nulle, gan desmit. Andris Mežals, griežot skaitļu ratu, iemanījās saņemt gan maksimālo (desmit), gan minimālo punktu skaitu (nulli). Skatītājiem viņš atklāja, ka scenārija autorei Kristīnai jautājis, kas viktorīnā būs jādara. “Jāsmaida,” viņa atbildēja. “Un to es labi pieprotu,” piebilda Andris.

Griež ratu. Andris Slišāns uzzinot, ka pretinieki viņiem prognozējuši zaudējumu, sprieda, ka tas viņa komandai nāk tikai par labu: “Parasti tie, kuri domā, ka uzvarēs, neuzvar.”

Plūc uzvaras laurus. Pirmās TV viktorīnas Rekovā uzvarētāji: (foto - no kreisās) ģimenes ārsts Andris Spridzāns, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kultūras darba speciāliste Sandra Ločmele un komandas kapteinis Andris Slišāns.

Epilogs. Neskatoties uz drēgno laiku, viktorīna Rekovā noslēdzās ar uguns šovu.

 

 

“Mana skola balta, mana skola – stalta...” Žīguru pamatskolai - 60

 

Sestdien, 29.oktobra vakarā, lapkritim atbilstošās noskaņās rotātajās Žīguru pamatskolas telpās satikās skolas bijušie un tagadējie audzēkņi, skolotāji un darbinieki, lai kopīgi pārlapotu atmiņu albumu un izstaigātu tik mīļās skolas takas 60 gadu garumā.

Tikšanās nelielajā skolas sporta zālē ar zemajiem griestiem, par kuriem daudzi brīnās: “Kā te var iemācīt volejbolu spēlēt?!”, izvērtās sirsnības caurstrāvotā, gluži vai ģimeniskā pasākumā. Jo visi savulaik bija un ir šīs skolas bērni. Un skola ir mājas, un mājas ir ne tikai tā vieta, kur tu dzīvo, bet kur tevi sagaida, saprot un samīļo.
Pasākuma organizatoru košiem triepieniem liktie akcenti jubilejas svinību norisē ļāva izsekot skolas dzīvei no tās atklāšanas brīža līdz mūsdienām, kā arī secināt, ka te mācījies vai strādājis ne viens vien pazīstams cilvēks. Vakarā gaitā izskanēja muzikāls sveiciens gan no bijušajiem, gan tagadējiem skolas audzēkņiem. Skolas absolventi teica siltus paldies vārdus bijušajiem un tagadējiem skolotājiem - īpaši skolas vecākajām pedagoģēm Valērijai Borisei un Leontīnei Slišānei. Ilgus gadus skolā nostrādājušas skolotājas Virgīnija Makarova, Līga Andronova, Lana Pužule, Valentīna Beča, Maruta Brokāne, Ludmila Smirnova, Ilze Kadiķe, Dzintars Students. Par aktīvu līdzdalību skolas dzīvē un atbalstu skolas kolektīvs pateicās sadarbības partneriem: Ingrīdai Šīriņai, Indulim Vanagam, Dagnijai Dalbiņai, Pēterim Kuzmanam, Raimondam Slišānam, Aijai un Kazimiram Šļakotām, Valdai un Veniaminam Buzijaniem, Jaroslavam  Kozlovam un citiem.
Ar klusuma brīdi klātesošie godināja tos skolas audzēkņus, pedagogus un skolas darbiniekus, kuri uz tikšanos vairāk neatnāks, tostarp arī muzikantu un grupas “Leijerkastnieki” vadītāju Aini Šaicānu. Skolas vēsturi ar humoru izklāstīja skolotājs Igors Šnepers atklājot, ka Žīguros pamanījis kādu īpatnību: ja dara, tad ilgi, pamatīgi un ar lielu prātošanu. Skolas dzīvē bijis gan patriarhāts, kad skolas direktori bija vīrieši - Ilgvars Cīrulis un Henrihs Ločmelis, gan matriarhāts, kad skolu vadīja sievietes - Anele Laganovska, Ilga Rēdmane, Valērija Borise, Svetlana Romāne. Tagad skolas kolektīvu vada Sanita Orlovska. Skolas 60 pastāvēšanas gados to absolvējuši 1025 skolēni. Šajā mācību gadā skolā strādā 14 skolotāji un mācās vairāk nekā 50 skolēnu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, sveicot skolas kolektīvu jubilejā, izteica cerību: skola Žīguros būs! Ļaujoties fantāzijai, ka nākotnē, iespējams, bērnus mācīs skaipā, viņš apgalvoja, ka neviens dators nedod mīlestību un sirsnību, ko dod skola.


Skolas moto autore. Skolas jubilejā bija ieradusies arī Ilze Šļakota,1997.gada absolvente, kura savulaik uzrakstīja dzejoli “Mana skola – balta,/ mana skola – stalta…”, kas kļuva par skolas dzīves moto turpmākajos gados. Jubilejā Ilze dzejoli nolasīja vēlreiz.


Skan veltījums Žīguriem. Jubilejas ieskaņā koncertu ar dziesmu “Veltījums Žīguriem” (komponiste, skolas  absolvente Sandra Mežore, vārdu autore Valērija Borise) atklāja nesen nodibinātais skolotāju ansamblis. Viņām palīdzēja skolas absolvente Elīza Kopmane (bijusī Prancāne).


Bijusī direktore. Valērija Borise saņēma daudz apsveikumu, apskāvienu un ziedu, jo viņa jubilejā bija ne tikai viena no vecākajām pedagoģēm, bet arī direktore skolai visgrūtākajā laikā, kad 1980.gadā ēka cieta ugunsgrēkā.


Modernie ritmi. Jubilejas koncertā uzstājās vairāki bijušie  un esošie skolas audzēkņi, tostarp arī Ērika Zaharova, Žaklīna Orlovska un Emma Buhtina. Viņas jubilejas viesus iepriecināja ar moderniem deju ritmiem.


Dāvina torti. Bijusī Žīguru pamatskolas audzēkne Ilze Briede, kuru tagad Latvijā pazīst kā TV šovu dalībnieci, šova “Kūku kari” vadītāju, skolai jubilejā dāvināja torti. Cepējai smago torti palīdzēja noturēt skolotājs Igors Šnepers. Ilze viņam teica: “Pamokies nu! Kā tu mūs mocīji sporta stundās.”


Īpašā misija. Žīguru pamatskolas direktore Sanita Orlovska pasākuma svinīgās daļas noslēgumā izpildīja īpašo misiju un viesiem vēlreiz atgādināja, ka šis ir īpašs pasākums īpašā naktī. Proti, ballēties iespējams par stundu ilgāk, jo Latvija pāriet uz ziemas laiku. Ballē spēlēja grupa “Kamēr jauni”.

Aizvada amatierteātru salidojumu “Iesaukts dienestā”

 


22.oktobrī Rugāju novada  Lazdukalna  saietu namā   jau trešo reizi notika amatierteātru salidojums, kuram šoreiz bija tēma “Iesaukts dienestā”. Uz pasākumu ieradās divpadsmit amatierteātri no vairākiem Latvijas novadiem.

Kā pirmie salidojumu ar nelielu skeču par “Policistu un riteņbraucēju” atklāja  Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi”. Vakara vadītāji Kristīne Melnace un Jānis Rakstiņš militāro pasākumu nodēvēja par  atbildīgu un smagu darbu, kuru pilda karavīrs, ugunsdzēsējs, policists, robežsargs, zemessargs vai citas militārās profesijas pārstāvis.  Viņi nolasīja pavēli, kurā bija arī atgādinājums novērtēt aktieru un režisoru darbības uz skatuves un ārpus tās, apbalvot labākos, piešķirot speciālo apbalvojumu.  Skaņas un gaismas nodrošināja Nauris Kadakovskis, bet noformējumu militārā stilā  bija veidojusi Kristīne Serga, palīgā nākot  “Zibšņiem”. Uz Lazdukalnu ceļu mēroja Dricānu kultūras nama amatierteātris “Siebrineicys”, Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centra “Strūžānu skola” amatierteātris “Tādi Šādi”, Zvārtavas pagasta amatierteātris, Līgo kultūras nama teātra kolektīvs, Nautrēnu pagasta Dekteru amatierteātris un vēl daudzi citi kolektīvi.


Zvārtavas amatierteātris “Latviānis”. Zvārtavieši bija iestudējuši skeču “Reiz kādu dienu...”. Jāklausa savu admirāli, jāceļas un jākrīt par savu “teātra rotu”, uzskata viņu režisore Dagnija Pakalne.


Rogovkas amatierteātris.  Viņu režisore Maruta Miščenko bija izvēlējusies skeču “Ceļojums ar vilcienu Rīga - Zilupe”. Vakara vadītāja Kristīne skatītājiem ar humoru  atgādināja: “Skatoties skeču, atcerieties angļu rakstnieka Gilberta Čestertona teicienu – ceļojumi attīsta prātu, protams, ja tas jums ir.”


Uz skatuves - Krišjāņu amatierteātris. Režisore Inese Kalniņa bija izvēlējusies iestudēt skeču “Ļuce zina vusu”, kurā galveno lomu atveidoja Aina Korkla (no labās). Viņai līdzās aktieri Jānis Kalniņš un Inese Kaša.


Noslēguma salūts. Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi” un amatierteātru režisori, skeču autori pēc apbalvojumu saņemšanas. Atmiņai viņiem paliks ne tikai dāvanas un pateicības, bet arī piemiņas nominācijas “Roc dziļāk!” - simboliskas dakšas, kas mudinās radīt jaunus darbus nākamajai kopā sanākšanas reizei.


Mudīte Maslova komandē “Bābu bataljonu”. Rubeņu ciema dramatiskais kolektīvs parādīja, ka arī sievietes var  dienēt un nav ar pliku roku ņemamas. Mudīte skeču uzrakstījusi pati un arī galveno lomu ar garākajiem tekstiem tēloja pati.


Aizkulisēs. “Bābu bataljona” dalībnieces ar dakšām, cirvjiem un citiem armijai derīgiem instrumentiem, dzirdot smieklus zālē, aizkulisēs pacietīgi gaidīja uznācienu uz skatuves.


Lazdukalna amatierteātris “Zibšņi” sagatavo divus priekšnesumus. Viens viņu uzgājiens bija sākumā, bet noslēgumā režisore Arnita Rakstiņa bija sagatavojusi  skeču “Skaistuma etalons”. Attēlā aktieri Sarmīte Jermacāne (no kreisās), Jānis Žīgurs un Mairita Rakstiņa.


Izrādi atved novadniece Indra Madarniece. Ilūkstes novada kultūras centra dramatiskais kolektīvs “Zib … akcija” parādīja skeču “Vienmēr gatavs… ja kas”, liekot skatītājiem smaidīt un skaļi aplaudēt.


Saņem režisora ordeni. Ineta Lindenberga (no kreisās) no Viļakas un citi režisori saņēma ordeņus, pateicības un dāvanas no Rugāju novada domes. Tās pasniedza “Zibšņu” vadītāja Arnita Rakstiņa.

Susāju seniori dodas apskatīt Alūksni

 

13.oktobrī, kad lauku darbi apdarīti, Viļakas novada Susāju pagasta seniori devās ekskursijā uz Alūksni.

Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns atzīst, ka doma aizvest seniorus ekskursijā bija jau agrāk, taču cilvēkiem  rudenī svarīgāk par atpūtu bija  novākt ražu savās piemājas saimniecībās, sagatavot ziemas krājumus, sakopt sētsvidu. “Nekur tālu aizbraukt nevaram, jo dažiem cilvēkiem  mājās ir lopi un vakarā jāatgriežas  apdarīt darbus,” piebilda pagasta  vadītājs. Jāteic, ka no mājas izkustēt vēlējās pat Anna Ambarova, kurai 16.oktobrī palika 90 gadi. Viņa iegriezās Bībeles muzejā un ar interesi aplūkoja jauno Tempļakalna ielas tiltu, lai caur gida stāstījumu uzzinātu, kā to uzbūvēja bez ezera aizbēršanas un peldlīdzekļu izmantošanas, saglabājot vidi un neskarot ezera gultni. Marija Voika pastāstīja, ka ar pagastu bijusi ekskursijā pa Daugavas lokiem, kā arī apskatījusi baznīcas Cēsu pusē. “Alūksne pārsteidza. Nekad neiedomājam paskatīt kaimiņu pilsētas visus tūrisma objektus. Mani patīkami pārsteidza renovētās daudzstāvu mājas, prieks skatīties,” atzina M.Voika. Ekskursanti pabija vairākās vietās - iegriezās muzejos, paspēja uzkāpt tornī, uz kultūras centra skatuves nodziedāt “Rūžeņu”, nobaudīt pusdienas vietējā ēdnīcā un pat iemalkot kafiju “Katrīnkrogā”.


Klausās “Vides labirintu” saimnieka stāstījumu. Inga Ganiņa un Ināra Kudure kopā ar citiem dzirdēja, kā saimnieks Aldis Verners stāsta par savu privāto dabas muzeju, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Izstādē “Ahāti – dabas varenības spogulis” skatāmi gandrīz 150 šo dabas veidojumu. Interesanti bija vērot, kā minerālus apstaro ar ultravioletajiem stariem, kurus tie atstaro dažādās krāsās, līdz ar to tumsā izskatās īpaši krāšņi.  


Kāpsim tornī?  Aleksandra Volkova, Irēna Strupka, Lucija Maļiņina un Valentīna Krēmere apsvēra ideju uzkāpt skatu tornī, kas atrodas pie Alūksnes ezera Tempļa kalna parkā. No torņa, kas ir 37,8 m augsts, paveras skats uz Alūksni. Dažiem šo augstumu izdevās pievarēt.


Samērīsimies? Lilitai un Linardam Jakovļeviem bija interesanti samērīties ar dažādu putnu spārniem, uzzīmētiem uz sienas, jo katram putnam spārnu garums  atšķīrās. Līdzās tornim bija veikaliņš, kur varēja nopirkt   suvenīrus, un daži šo iespēju arī izmantoja.


Pie Glika ozoliem. Seniori uzzināja, ka vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveica vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem — latviešu valodā iztulkoja Bībeli. Tam par godu viņš mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kuri zaļo joprojām. Blakus tiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Glika ozoli. 1685–1689”, kas simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku.


Valentīna Bukovska pie Saules tilta. Tempļa kalnā atrodas ne tikai Slavas templis, bet arī  Saules tilts, un šī ir atpūtnieku iecienīta vieta. Valentīna par garākām pastaigām ekskursijas laikā nesūdzējās, bet, atspiedusies uz sava lietussarga, ņipri tipināja citiem pa priekšu.


Pārsteidz grimētavas. Sarmīte Circene pauda apbrīnu plašajām un gaišajām kultūras centra grimētavas telpām, kurās ir vieta arī skaitliski lieliem kolektīviem, piemēram, koristiem.


Bībeles muzejā. Irēna Strapcāne un Lucija Maļiņina, arī pārējie muzeja apmeklētāji, uzzināja, ka bībele bija pirmā bērnu ābece, jo nākamā - īstā Stendera ābece - iznāca tikai pēc 100 gadiem. Bībeles cena toreiz bija tikpat liela, cik 500 kilogrami rudzu vai 140 kilogrami gaļas. Šajā muzejā ir ap 900 grāmatu - bībeles, dziesmu grāmatas, sprediķu grāmatas un dažāda literatūra, bet Bībeles vien ir ap 300, turklāt 38 valodās.


Alūksnes Kultūras centrā. Metodiķe Ilze Briediņa pastāstīja, ka šeit darbojas 9 amatiermākslas kolektīvi -skolotāju koris “Atzele”, senioru koris “Brūklenājs” un citi. Renovēto ēku novērtēja arī Susāju iedzīvotāji, izskatot teju visas telpas, diskozāli un kamerzāli ieskaitot, bet uz lielās skatuves padziedāja “Rūžeņu”.


Interesants atradums. Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns ar interesi aplūkoja Latvijas laika dzelzceļa verstu stabus ar Latvijas ģerboni. SIA “Jaunsētas tūrisms” īpašnieks Druvis Tomsons paskaidroja, ka tie atrasti tēva laukos, purvā, kur garām  gājis šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Valka. “Ir zināms, ka Latvijas ģerbonis tajā iegravēts trīsdesmitajos gados un ir vēl labi saskatāms. Mūsu cements jau sen būtu sadrupis,” teica D.Tomsons.


Garšīga kafija! Susāju seniori, arī Anna Nikolajeva un Irēna Strupka, “Katrīnkrogā” nobaudīja garšīgu kafiju.

Reportāžas

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

  • Upītē dejo, dzied un darina bites

    (Reportāža)

        29.martā Upītē aizvadīts bērnu un jauniešu folkloras festivāls “Pulkā eimu, pulkā teku”.  Upītē bija gan dziedāšanas,  gan danču un muzicēšanas  konkursi, uz kuriem ieradās bērni no vairākiem novadiem. Pirms konkursiem daudzi  piedalījās...

  • Tilžā satiekas amatierteātri

    (Reportāža)

      23.martā Tilžas kultūras namā notika dramatisko kolektīvu un teātra cienītāju tikšanās sarīkojumā “Dzīve kā teātris - teātris kā dzīve”. Šī Tilžas kultūras namam ir laba tradīcija, ko 2011.gadā  iedibināja toreizējā kultūras nama vadītāja Inese Kalniņa....

  • Virtuālā braucienā ar bānīti... līdz teātrim

    (Reportāža)

      8.martā vadugunieši devās uz Vidzemes pusi, lai vienlaikus ar Sieviešu dienu nosvinētu laikraksta 69.dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka laika apstākļi bija raibi kā dzeņa vēders - neizpalika saulīte, lietus, varavīksne un pat pērkona dārdi. Tikpat...

  • Kad daba mijas ar vēsturi...

    (Reportāža)

      Sestdien Stompaku purvā pulcējās interesenti, lai dotos pārgājienā “Izbaudi ziemu mitrājā – Stompaku purvā”. Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe pirms pārgājiena atgādināja, ka februāris ir mitrāju...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Piektdiena

Uzmanīgajā piektdienā labi klāsies tiem piesardzīgajiem un akurātajiem, bet izklaidīgie un paviršie paši sev var izrakt bedri un netikt ne pie algas pielikuma, ne izdevīga darījuma. Uzmanīgiem un acīgiem jābūt gan darbā, gan mājās, gan mežā. Ja dokumentos pielaistās kļūdas pēc tam vēl varēsiet labot, tad sēņu grozā ieliktā „kļūda” (bālā mušmire), ko noturēji par bērzlapi, var izrādīties letāla. Tāpēc šodien sekosim līdz arī tam, ko ēdam un dzeram, jo pastāv lielas iespējas saindēties. Ja šodien rodas kādas ķibeles, tad nekautrējieties lūgt palīdzību radiem, draugiem vai mīļotajai (-am). Nebaidies, noteikti attrauksies tev palīgā, ja ne uzreiz, tad vakarā. Netici? Bet tu pamēģini!  

 

 

 

 


 

 

       

 

              

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat priekšlikumu, ka no nākamā gada paredzēts samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apmēru?