1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
06-12-2019
Vārdadienas šodien: Gunārs, Gunis, Vladimirs

Sumina Balvu novada darbarūķus

 

 

Ik gadu novembra nogalē Balvu novada pašvaldība sadarbībā ar Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centru godina uzņēmējus. Šogad Kubulu kultūras namā ziedus, piemiņas balvas un laba vēlējumus saņēma 16 nominanti.


Pirms pasākuma. Balles viesus pie ieejas Kubulu kultūras nama zālē laipni sagaidīja Balvu pamatskolas pedagoģes un bērni, kuri atgādināja, ka katrs no mums var izdarīt labus darbus. Viņi aicināja ziedot slimiem un nelaimē nonākušiem bērniem.


Kopā ar savējiem. SIA “Balvu maizīte” īpašnieks Andrejs Kindzuls atklāja, ka uz balli nācis, lai satiktos ar savējiem: “Šeit ir cilvēki, kuri uztur dzīvībai nepieciešamo asinsriti. Tie ir nodokļu maksātāji, kuri strādā, muguras liekdami.” Jautāts, kā sagaidīs Ziemassvētkus, uzņēmējs mudināja Adventes laikā aizmirst visu slikto un izvirzīt jaunus, optimistiskus plānus. “Piedodiet tiem, kas Jūs aizvainojuši,” viņš aicināja.


“Gada tirgotājs”. SIA “Litiņa” vadītāja Lilita Aleksāne pastāstīja, ka uzņēmums 18.decembrī svinēs 20.dzimšanas dienu, un piebilda, ka veikalos Balvos un Viļakā katra prece ir ar mīlestību atgādāta, aplūkota un sakārtota: “Lai arī mēs esam dvēseliski un iekšēji sakārtotāki!”


“Gada amatnieks”. Mūspusē pazīstamais pulksteņmeistars Leons Belka neslēpa, ka ballē izjutis līdzīgas sajūtas, kā ejot uz barikādēm. Viņaprāt, cilvēkiem, kuriem viss ir slikti, negatīvisma cēlonis jāmeklē sevī, nevis citos. “Uzsmaidu, kad pie manis atnāk dusmīgs cilvēks. Tāpat nereti nopērku konfektes, ar kurām uzcienāju, piemēram, kāda veikala pārdevējus. Cienīsim un mīlēsim viens otru,” viņš aicināja.


“Gada jaunais lauksaimnieks”. Igoram Lazorenko no Vectilžas 2016.gads ir īpašs, jo, pirmkārt, viņš izveidoja zemnieku saimniecību “Ezeriņi”. Otrkārt, 9.jūlijā iestūrēja laulības ostā. Saimniekot Igors uzsāka ar 4 govīm, kuras uzdāvināja vecāki. “Tagad man jau ir 43 galvas,” viņš atklāja. Jāpiebilst, ka “Gada jaunais lauksaimnieks” pirms atgriešanās dzimtajā novadā paspēja pastrādāt gan Rīgā, gan Vācijā.


“Gada dedzīgākais zemnieks”. Andrejs Ūbelis no Tilžas neslēpa, ka ir Latgales patriots. Viņš aicināja būt asiem un vienotiem kā zāģa zobiem.


“Jaunais uzņēmējs”. Kristīne Ločmele pastāstīja, ka picērijā “Zebra” strādā 5 darbinieki, kur klientiem piedāvā 14 veidu dažāda izmēra picas. Viņa atklāja, ka apnicis strādāt citu labā: “Nāciet biznesā – tas ir to vērts!”


“Stabils uzņēmums”. Uzņēmuma SIA “Balvu Bildes” vadītāja Natālija Noskova aicināja uzņēmējus iegriezties “Balvu Bildēs”, kur izgatavo foto, kā arī piedāvā citus pakalpojumus. Atliek piebilst, ka arī vaduguniešiem šis uzņēmums nav svešs. “Tie ir mūsu labākie un izpalīdzīgākie kaimiņi,” vakara gaitā atzina “Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs.



“Gada sadarbības partneris”. Zemnieku saimniecības “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis (foto – no labās) jokoja, ka, nākot uz balli, pārskatījis savu plauktiņu un līdzi ņēmis vislabāko noskaņojumu. Lūgts atklāt, kas vēl plauktiņā atrodas, Aldis paskaidroja, ka tur mājo dažādas domas, pārdomas un izjūtas. Tiesa, labvēlīgo vairāk. Līdzīgā noskaņā viņš sprieda, kā nākamgad pašvaldību vēlēšanās izvēlēties visgodprātīgākos tautas kalpus: “Balsojiet par tiem, kuri rīko koncertus regulāri, nevis četros gados reizi.”  


Namatēvs. Kubulu pagasta pārvaldnieks Artūrs Luksts klātesošajiem vēlēja būt stipriem Mērķis izpildīts! Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule pieļāva, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir lauku atbalsta dienesta klienti: “Ja tādi vēl nav, tad noteikti kļūs.” Viņa teica paldies sadarbības partneriem uzsverot, ka mērķis iesniegt platību maksājumus elektroniski ir izpildīts par 99,9%. Tāpat E.Mozule uzslavēja jaunos 20 lauksaimniekus, kuri šogad iesniedza projektus, kā arī Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra vadītāju Intu Kaļvu (foto - no kreisās).


 

“Gada būvnieks”. Vladimirs Koržakovs, kā jau celtnieks, saņēma īpašu dāvanu, ar kuru, kā jokoja klātesošie, varēs klapēt gaļu. “Lai darbs tuvāk mājām!” uzņēmējiem un sev vēlēja SIA “Veskor” vadītājs.


Ļaujas atpūtai. Latvijas Nacionālā teātra mākslinieki mudināja ļauties atpūtai. Šim aicinājumam atsaucās visi, tostarp Aivars Zaikovskis (foto - no labās), kuru godināja nominācijā “Pieredzējis uzņēmējs laukos”. Izrādās, gada nogale Zaikovsku ģimenei būs ļoti saspringta. Kā nu ne, ja pirms Ziemassvētkiem viņi dosies uz Zviedriju, Ziemassvētku vakaru pavadīs Ogrē, bet pēc tam lidos uz Angliju. “Jāapciemo bērni,” paskaidroja Aivars.


“Novada tēla popularizētājs”. Bez komentāriem - vadugunieši Maruta Sprudzāne, Edgars Gabranovs un Zinaida Logina.


“Gada eksportētājs”. SIA “Kalegnum” vadītājs Kārlis Brūmanis ir pārliecināts, ka ar tik draudzīgu, dabīgu un vērtīgu materiālu, kāds ir koks, var radīt visdažādāko interjeru. Uzņēmums Kubulu pagastā strādā jau trīs gadus.


“Netradicionālā saimniecība laukos”. SIA “Kalnajāņi 1” vadītāja Ingrīda Jeromanova pastāstīja, ka saimniecībā audzē 14 vīnogu šķirnes: “Kāpēc vīnogas? Jā, tas ir netradicionāli un ļoti riskanti. Trakās idejas nereti dzimst sievietēm - nebaidieties riskēt!”


“Gada bioloģiskā saimniecība”. Zemnieku saimniecības “Kronīši” īpašnieks Artūrs Jermacāns pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes pabeigšanas bija izvēles priekšā, ko darīt tālāk? Viņš nolēma atgriezties tēva mājās Vectilžā.


“Gada pakalpojums”. Uzņēmēja Egita Circene lepojas, ka frizētava “Elija” darbojas jau kopš 2000.gada vasaras.


Patīkams pārsteigums. SIA “Balvu autotransports” valdes priekšsēdētājs Valdis Ančs neslēpa pārsteigumu, kad saņēma balvu no akciju sabiedrības “Citadele” pārstāvēm. “Gods kalpot Balvu novadam!” viņš paziņoja.


Noķer uzņēmēju. A.s. “Altum” Gulbenes filiāles vadītājs Valdis Krauklis paldies vārdus teica uzņēmējam Ērikam Eizānam paziņojot: “Beidzot Ēriks ir noķerts.” Savukārt Ēriks atjokoja: “Prieks, ka mani saķēra. Ceru, saprotat, nevis tāpēc, ka neesmu nomaksājis kādu maksājumu, bet tāpēc, ka sadarbojamies. Ko novēlēt uzņēmējiem? Strādājot Latgalē, jūs esat varoņi! Ar to sparu, iecietību un ieguldīto darbu saņemtie augļi ir graša vērti. Jūs esat pelnījuši daudz vairāk. Novēlu, lai labklājība atgriežas Latgalē un mēs varam pasmīkņāt par rīdziniekiem un citiem, kuriem šobrīd daudz vieglāk nopelnīt maizīti.” 

 


Pirmā deja. Grupas “Mākoņstūmēji” muzikanti pārliecinājās, ka uzņēmēji, kā arī pašvaldības darbinieki, tostarp Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (foto - priekšplānā no labās), dejot nav divreiz mudināmi. Savukārt novada vadītājs uzsvēra, ka, pateicoties uzņēmējiem, Latvijā ir pieejami veselības, izglītības un citi pakalpojumi: “Jūs esat nodokļu maksātāji, kaut arī Rīgā kāds ierēdnis vēl to nesaprot... Pašvaldības un arī to ierēdņu vārdā saku Jums paldies.”

 

 

“Lepni zem Latvijas karoga”

 

 

98.Latvijas dzimšanas dienas svētku koncerts Balvu novadā visticamāk vēsturē ieies ar faktu, ka tas notika Balvu muižā, nevis, kā ierasts, kultūras un atpūtas centrā. Muižas zālē nebija teju kur ābolam nokrist, turklāt tur patiešām valdīja patriotiska gaisotne, kuru pastiprināja gan jauktā kora “Mirklis”, gan viesmākslinieku emocionāli spilgtie priekšnesumi.


Gaismas ceļš. Lai nokļūtu uz svinīgo pasākumu “Lepni zem Latvijas karoga” Balvu muižā, balveniešiem un pilsētas viesiem nācās iet pa gaismas jeb lāpu ceļu, kas, kā atzina svētku koncerta apmeklētāji, uzjundīja patriotisma jūtas.


Atgādina vēsturiskus faktus. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis klātesošajiem atgādināja vēsturiskus faktus, īpaši izceļot mūspuses cilvēku devumu neatkarīgas Latvijas izveidē: “...Vai visi zina, kā veidojās Latvijas valsts? 20.gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija atradās cariskās Krievijas sastāvā, gaišākie prāti – virsnieki, garīdznieki, kultūras darbinieki un citi inteliģences pārstāvji – pulcējās dažādos saietos, līdz vienojās par neatkarīgas Latvijas izveidošanas nepieciešamību. Daudzi nezina, ka tieši latgalieši bija tie, kuri iestājās par neatkarīgas valsts izveidošanu, kamēr Vidzemes un Kurzemes pārstāvji uzstāja uz Latvijas autonomijas pietiekamību Krievijas sastāvā...” Novada vadītājs vēlēja paļauties uz saviem spēkiem un Dievu, lai veicinātu Latvijas izaugsmi.    


Pirmais četrinieks. Valsts svētkos Balvu novada domes Atzinības rakstus saņēma 11 darbarūķi, tostarp (foto - no kreisās) Bāriņtiesas priekšsēdētājas palīdze Irēna Ertmane, ilggadējs invalīdu biedrības biedrs Staņislavs Cibulis, medicīnas reģistratore Sarma Dunska un izglītības darba speciāliste Terēza Čudarkina.

Atklāj koncertu. Svinīgo pasākumu atklāja jauktais koris “Mirklis”, dziesmā uzsverot: “Tādi bijām, tādi esam, tādi būsim mūžībā.”

Jūtas labi. Sešgadīgā Laura (6 gadi) omulīgi iejutās tēta Ilmāra Medinieka klēpī. Savukārt Karīna Roga (foto - no labās), kuras klēpī sēdēja meitiņa Liāna (šonedēļ svinēs 8.dzimšanas dienu!), zināja teikt, ka pēc koncerta ģimenē neizpaliks kūka un šampanietis.

Ko dāvāt Latvijai? Balvu katoļu draudzes prāvests Mārtiņš Klušs atgādināja, ka esam piederīgi šai zemei, šai valstij: “Kad ejam uz dzimšanas dienu, mēs parasti nesam dāvanas. Šodien Latvijai ir dzimšanas diena, tāpēc padomāsim, kādu dāvanu katrs no sevis varam dāvāt savai valstij. Vai tas būtu mans darbs; mans kalpojums; mana dzīve; mana attieksme pret lietām, ko es daru, vai tā ir mana ģimene, par kuru es rūpējos, kuru mīlu... Vai tas ir tas, ko šodien es varu dāvāt un dāvāt pat līdz simtgadei mūsu Latvijai? Vislielākā dāvana ir mīlestība. Neaizmirsīsim, ka nākotne iesākas nevis rīt, bet šodien, kaut arī mums jāmācās no pagātnes.”

Saņem ziedus. Visus Atzinības rakstu saņēmējus, tostarp (foto - no kreisās) uzņēmēju Arvīdu Raciborski, kultūras un atpūtas centra lietvedi Vitu Vācieti un uzņēmēju Andreju Tūmiņu pēc oficiālā apbalvojuma saņemšanas apsveica kolēģi, draugi un radi.  

Godina darbarūķus. Foto no kreisās: bērnu bibliotēkas literatūras nodaļas vadītāja Ligita Pušpure, biedrības “Radošas idejas” vadītāja Sanita Putniņa, pašvaldības Vispārējās un juridiskās nodaļas vadītāja Ilona Ločmele, skolotāja un vokālā ansambļa vadītāja Anastasija Ločmele.

18.novembra vakars. Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska, pianists un komponists Valdis Zilveris, soliste Inguna Kalniņa skatītājus priecēja gan ar dziesmām, gan dzeju, kā arī stāstiem par dižgariem, piemēram, brāļiem Kaudzītēm. Aktrise I.Burkovska atklāja, ka mūspusē jūtas kā savējā, jo vīra kungs nāk no Viļakas puses: “Bet Balvi jau ir Viļakas priekšpilsēta.”

Ciemiņi no Rēzeknes. Dziedošā Eriņu ģimene pastāstīja, ka viņiem dubultprieks uzstāties mūspusē: “Jo šodien aprit 7 gadi, kā mēs koncertējam. Pirmais koncerts bija Briežuciemā, bet pēc tam sekoja Balvi, Vectilža, Viļaka, Naudaskalns...”

 

“Tikai mirkļi, šie skaistākie mirkļi …”

 

Rugājieši ir lepni - viņiem ir savs Maestro, lielais dziesmu meistars, diriģents Pēteris Sudarovs. Par godu dziesmai, kas Rugāju jauktā kora izpildījumā skan jau 55 gadus, un suminot kora vadītāju dzimšanas dienā, Lāčplēša dienas pievakarē  tautas namā notika svinīgs pasākums.


Sirsnība, mīļums, atvērtība, ziedu smarža un ciemiņu veltījumi caur atmiņām un dziesmām pildīja zāli, liekot iemirdzēties simboliskajam gaismas kokam. Tikai mirklis dzīves, bet tik piepildīts un dāsns, tik burvīgi skaists kā brūnais kastanis rudenī, ko vakara vadītāji iedāvināja katram, kurš tovakar bija kopā ar  rugājiešiem un kora diriģentu.


Vīrs kā ozols. Savos godājamajos gados diriģents Pēteris Sudarovs joprojām ir dzīvespriecīgs un darbīgs. Kā lai būtu citādāk, ja viņš dzimis tieši 11.novembrī, Lāčplēša dienā. Viens varens un stiprs latviešu ozols, kurš pratis tik garus gadus saturēt kopā kori un iedvesmot dziesmai.


Vēl pūriņu veselības. Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine kora 55 gadus salīdzināja ar straujo Vārnienes  plūdumu. Dziesmas taču ir pati dzīve – ar prieku un arī asarām. Laiks aizsteidzies, izaugusi jauna paaudze, un arī viņi dzied. Laikam mūžīga būs tautas dziesmas gudrība: “Ar dziesmiņu druvā gāju, ar valodu sētiņā.”


Pagodinājums. Rugāju jauktais koris koncertē arī dievnamos. Jubilejas vakarā katoļu draudzes prāvests Alberts Budže uzsvēra, ka ar šo kori ir kopā visos gada svarīgākajos svētkos, savukārt  prāvests Oļģerts Misjūns priecājās par diriģentu, kurš savā vecumā nežēlojas par dzīvi un nepadodas. Viņš korim iedāvināja svētbildītes. Diriģentam roku spieda arī luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (foto). Viņa atziņa: “Labs rādītājs, ka koris ir audzināts, skolots un skanīgs. Par to pateicība kora vadītājam. Himna “Dievs, svētī Latviju” ir mūsu lūgšana. Dievs mums devis arī balsi, un mēs varam dziedāt.”


Ik pēc pieciem gadiem. Kultūras darba organizatore Gunta Grigāne atcerējās, ka pirmo korim nozīmīgo jubileju - 35 pastāvēšanas gadus - atzīmēja 1996.gadā. Tas notika jaunatklātajā estrādē. Pa šo laiku svinētas piecas apaļas un pusapaļas gadskārtas. “Tā ir liela laime dzirdēt, kā kora balsis pieskandina mūsu mazo, lepno novadu,” teica G.Grigāne. Kultūras darbinieki piemiņas suvenīrus iedāvināja katram jauktā kora dziedātājam. Guntas vēlējums diriģentam,- lai viņam pietiek spēka kori aizvest līdz Latvijas simtgades svētkiem.


Kopā ar draugiem. Jubilejas vakaru kuplināja arī deju kopas “Tonuss” pārstāves, Baltinavas un Ļaudonas kori. Sirsnīgu apsveikumu caur dziesmām veltīja Tilžas sieviešu kora dziedātājas Ritas Keišas vadībā (foto). Bet pašā vakara noslēgumā diriģentu gaidīja pārsteigums – koris viņam dziedāja “Kastaņu rudenī” pirmatskaņojumu. Dziesmas autore - Agita Kukurāne.



Lai vienmēr gaisma! Uguntiņu simboliskajā gaismas un spēka kokā aizdedza arī diriģenta dzīvesbiedre Sofija Sudarova. Bet Pētera Sudarova atbilde uz jautājumu, kāpēc tik ilgi var pastāvēt koris, bija: “Mums ir daudz gaišu prātu un enerģisku cilvēku. Rugājos vienmēr bijuši  cilvēki, kuri kori atbalstījuši arī no vadības puses.”


Arī dziedāja korī. Maija Blauma (no labās) ar kora dziesmu bijusi kopā 30 gadus. Viņa atcerējās rugājiešu vēlmi pārspēt kora dziesmā “Austrumu” Balvos, lai gan  tas nav izdevies. Viņas vēlme, lai tagad korī dziedātu  daudz vairāk jauniešu. Kādreiz kora sastāvā bijis pat 70 dziedātāju. Arī pats diriģents izteica nožēlu, ka vidusskolā nav vairs kora. Maija kordiriģentam uzdāvināja ļoti lielu un krāšņu rožu pušķi. Kora darbību aktīvi atbalstīja saimniecības vadītājas Zinaīdas Feldmanes (no kreisās) laikā. Viņa pati korī dziedāja 36 gadus. “Tā ir milzīga bagātība, ko var gūt caur dziesmu, taču jābūt izturībai,”  viņa teica.


Suminājums. Svētku vakarā bija daudz viesu. Veltījumu Pēterim Sudarovam nodziedāja arī aktīvas pašdarbnieces no Lazdukalna pagasta - Judīte Pasikova un Aija Ikstena.

“Es mīlu tevi, Latgale”

 

Pagājušās nedēļas nogalē Šķilbēnu pagasta kultūras centrā “Rekova” Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā ieskaņas pasākumā pulcējās apkaimes ļaudis un ciemiņi, lai viktorīnā “Es mīlu tevi, Latgale” atsvaidzinātu zināšanas par mūspusi.

Vēsturisks mirklis. Pasākuma scenārija autore Kristīna Lapsa taujāta, kāpēc pirmssvētku svinības organizē  krietnu laiciņu pirms svētkiem, atzina, ka svētkos pasākumu klāsts ir tik blīvs, ka nereti cilvēkiem grūti izvēlēties, kurp doties. “Scenāriju var salīdzināt ar mālu, ko šodien mīcīs pasākuma vadītājs Rolands Keišs,” pirms viktorīnas uzsvēra Kristīna. Savukārt Rolands (foto) skatītājiem svinīgi paziņoja, ka pirmo reizi Rekovā notiek TV cienīga viktorīna, kad, kā viņš jokoja, kartupeļu ēdāju un kūlas dedzinātāju tauta rādīs, ko māk.  

Sola uzvarēt. Viktorīnā cīnījās divu Andru komandas – nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītāja Andra Slišāna un Šķilbēnu pagasta pārvaldnieka Andra Mežala vadībā. A.Mežala komandu (foto) stiprināja vēstures skolotāja Ivita Slišāne, prāvests Staņislavs Prikulis, Balkanu dabas parka vadītāja un zemnieku saimniecības “Sābri” īpašniece Vija Kuļša. Komandas kapteinis, lūgts prognozēt rezultātu, sprieda, ka neizpaliks uzvara. “Nepadodieties!” Andris Mežals vēlēja Andrim Slišānam.

Izpilda dažādus uzdevumus. Komandām bija jāatbild uz visdažādākajiem jautājumiem, piemēram, jāatpazīst pazīstami cilvēki, filmas personāži, dziesmas, melodijas, Latgales novadu ģerboņi, kā arī jāizpilda praktiski uzdevumi. Foto – Imants Slišāns iejūtas spēlē “Dzimšanas dienas ballīte”. Jāpiebilst, ka 9.novembrī viņš patiesi svinēs savu dzimšanas dienu. Apsveicam!

Smaidi neizpaliek. Vislabāko un visobjektīvāko vērtējumu, vai izdevās viktorīna “Es mīlu tevi, Latgale”, atspoguļoja skatītāju sejas.

Sarūpē muzikālus jautājumus. Cibuļu ģimene pasākumā uzdeva jautājumus, tā teikt, muzikālā stilā. Piemēram, komandu dalībniekiem bija jāatpazīst gan dziesmu nosaukumi, gan pēc melodijas jāatšifrē, kas tās ir par dziesmām.

Kā klusais telefons. Skatītāju jautrību raisīja pārbaudījums, kurā komandām, līdzīgi kā “Klusajā telefonā”, bija jāpārstāsta mūspusē pazīstamu cilvēku dzīves gājumi. Par to, ka atcerēties dažnedažādus faktus, tostarp gada skaitļus nav nemaz tik viegli, pārliecinājās prāvests Staņislavs Prikulis, kuram nācās pārstāstīt Balvu novada domes priekšsēdētāja Andra Kazinovska biogrāfiju.

Gan nulle, gan desmit. Andris Mežals, griežot skaitļu ratu, iemanījās saņemt gan maksimālo (desmit), gan minimālo punktu skaitu (nulli). Skatītājiem viņš atklāja, ka scenārija autorei Kristīnai jautājis, kas viktorīnā būs jādara. “Jāsmaida,” viņa atbildēja. “Un to es labi pieprotu,” piebilda Andris.

Griež ratu. Andris Slišāns uzzinot, ka pretinieki viņiem prognozējuši zaudējumu, sprieda, ka tas viņa komandai nāk tikai par labu: “Parasti tie, kuri domā, ka uzvarēs, neuzvar.”

Plūc uzvaras laurus. Pirmās TV viktorīnas Rekovā uzvarētāji: (foto - no kreisās) ģimenes ārsts Andris Spridzāns, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kultūras darba speciāliste Sandra Ločmele un komandas kapteinis Andris Slišāns.

Epilogs. Neskatoties uz drēgno laiku, viktorīna Rekovā noslēdzās ar uguns šovu.

 

 

“Mana skola balta, mana skola – stalta...” Žīguru pamatskolai - 60

 

Sestdien, 29.oktobra vakarā, lapkritim atbilstošās noskaņās rotātajās Žīguru pamatskolas telpās satikās skolas bijušie un tagadējie audzēkņi, skolotāji un darbinieki, lai kopīgi pārlapotu atmiņu albumu un izstaigātu tik mīļās skolas takas 60 gadu garumā.

Tikšanās nelielajā skolas sporta zālē ar zemajiem griestiem, par kuriem daudzi brīnās: “Kā te var iemācīt volejbolu spēlēt?!”, izvērtās sirsnības caurstrāvotā, gluži vai ģimeniskā pasākumā. Jo visi savulaik bija un ir šīs skolas bērni. Un skola ir mājas, un mājas ir ne tikai tā vieta, kur tu dzīvo, bet kur tevi sagaida, saprot un samīļo.
Pasākuma organizatoru košiem triepieniem liktie akcenti jubilejas svinību norisē ļāva izsekot skolas dzīvei no tās atklāšanas brīža līdz mūsdienām, kā arī secināt, ka te mācījies vai strādājis ne viens vien pazīstams cilvēks. Vakarā gaitā izskanēja muzikāls sveiciens gan no bijušajiem, gan tagadējiem skolas audzēkņiem. Skolas absolventi teica siltus paldies vārdus bijušajiem un tagadējiem skolotājiem - īpaši skolas vecākajām pedagoģēm Valērijai Borisei un Leontīnei Slišānei. Ilgus gadus skolā nostrādājušas skolotājas Virgīnija Makarova, Līga Andronova, Lana Pužule, Valentīna Beča, Maruta Brokāne, Ludmila Smirnova, Ilze Kadiķe, Dzintars Students. Par aktīvu līdzdalību skolas dzīvē un atbalstu skolas kolektīvs pateicās sadarbības partneriem: Ingrīdai Šīriņai, Indulim Vanagam, Dagnijai Dalbiņai, Pēterim Kuzmanam, Raimondam Slišānam, Aijai un Kazimiram Šļakotām, Valdai un Veniaminam Buzijaniem, Jaroslavam  Kozlovam un citiem.
Ar klusuma brīdi klātesošie godināja tos skolas audzēkņus, pedagogus un skolas darbiniekus, kuri uz tikšanos vairāk neatnāks, tostarp arī muzikantu un grupas “Leijerkastnieki” vadītāju Aini Šaicānu. Skolas vēsturi ar humoru izklāstīja skolotājs Igors Šnepers atklājot, ka Žīguros pamanījis kādu īpatnību: ja dara, tad ilgi, pamatīgi un ar lielu prātošanu. Skolas dzīvē bijis gan patriarhāts, kad skolas direktori bija vīrieši - Ilgvars Cīrulis un Henrihs Ločmelis, gan matriarhāts, kad skolu vadīja sievietes - Anele Laganovska, Ilga Rēdmane, Valērija Borise, Svetlana Romāne. Tagad skolas kolektīvu vada Sanita Orlovska. Skolas 60 pastāvēšanas gados to absolvējuši 1025 skolēni. Šajā mācību gadā skolā strādā 14 skolotāji un mācās vairāk nekā 50 skolēnu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, sveicot skolas kolektīvu jubilejā, izteica cerību: skola Žīguros būs! Ļaujoties fantāzijai, ka nākotnē, iespējams, bērnus mācīs skaipā, viņš apgalvoja, ka neviens dators nedod mīlestību un sirsnību, ko dod skola.


Skolas moto autore. Skolas jubilejā bija ieradusies arī Ilze Šļakota,1997.gada absolvente, kura savulaik uzrakstīja dzejoli “Mana skola – balta,/ mana skola – stalta…”, kas kļuva par skolas dzīves moto turpmākajos gados. Jubilejā Ilze dzejoli nolasīja vēlreiz.


Skan veltījums Žīguriem. Jubilejas ieskaņā koncertu ar dziesmu “Veltījums Žīguriem” (komponiste, skolas  absolvente Sandra Mežore, vārdu autore Valērija Borise) atklāja nesen nodibinātais skolotāju ansamblis. Viņām palīdzēja skolas absolvente Elīza Kopmane (bijusī Prancāne).


Bijusī direktore. Valērija Borise saņēma daudz apsveikumu, apskāvienu un ziedu, jo viņa jubilejā bija ne tikai viena no vecākajām pedagoģēm, bet arī direktore skolai visgrūtākajā laikā, kad 1980.gadā ēka cieta ugunsgrēkā.


Modernie ritmi. Jubilejas koncertā uzstājās vairāki bijušie  un esošie skolas audzēkņi, tostarp arī Ērika Zaharova, Žaklīna Orlovska un Emma Buhtina. Viņas jubilejas viesus iepriecināja ar moderniem deju ritmiem.


Dāvina torti. Bijusī Žīguru pamatskolas audzēkne Ilze Briede, kuru tagad Latvijā pazīst kā TV šovu dalībnieci, šova “Kūku kari” vadītāju, skolai jubilejā dāvināja torti. Cepējai smago torti palīdzēja noturēt skolotājs Igors Šnepers. Ilze viņam teica: “Pamokies nu! Kā tu mūs mocīji sporta stundās.”


Īpašā misija. Žīguru pamatskolas direktore Sanita Orlovska pasākuma svinīgās daļas noslēgumā izpildīja īpašo misiju un viesiem vēlreiz atgādināja, ka šis ir īpašs pasākums īpašā naktī. Proti, ballēties iespējams par stundu ilgāk, jo Latvija pāriet uz ziemas laiku. Ballē spēlēja grupa “Kamēr jauni”.

Reportāžas

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Nu paguli, paguli šorīt tā ilgāk, kamēr pulkstenis rādīs 9.29. Tad jau Čika kungs būs aizlaidies prom no tavām mājām un nemaisīsies vairāk pa kājām. Kaut gan arī bez viņa šodien tavā ģimenē vai darba kolektīvā netrūks jautrības, it īpaši, ja jums tur kopā dzīvo vai strādā Vērši, Strēlnieki, Svari un Skorpioni. Jo Vērši un Strēlnieki šodien būs enerģijas pārpilni un visiem skries pa priekšu, skubinot pārējos. Ja citi tos neņems galvā, tad Svari un Skorpioni var sataisīt dumpi ar protestiem un nepakļaušanos. Baidos, ka tādā atmosfērā būs gandrīz neiespējami ne labi strādāt, ne atpūsties (nu cerēsim, ka tik traki nebūs).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


   

 

 

 

 

 

 

 

 

                      

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Vai sabiedrībai jāzina, cik pelna amatpersonas?