1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
06-12-2019
Vārdadienas šodien: Gunārs, Gunis, Vladimirs

Aizvada amatierteātru salidojumu “Iesaukts dienestā”

 


22.oktobrī Rugāju novada  Lazdukalna  saietu namā   jau trešo reizi notika amatierteātru salidojums, kuram šoreiz bija tēma “Iesaukts dienestā”. Uz pasākumu ieradās divpadsmit amatierteātri no vairākiem Latvijas novadiem.

Kā pirmie salidojumu ar nelielu skeču par “Policistu un riteņbraucēju” atklāja  Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi”. Vakara vadītāji Kristīne Melnace un Jānis Rakstiņš militāro pasākumu nodēvēja par  atbildīgu un smagu darbu, kuru pilda karavīrs, ugunsdzēsējs, policists, robežsargs, zemessargs vai citas militārās profesijas pārstāvis.  Viņi nolasīja pavēli, kurā bija arī atgādinājums novērtēt aktieru un režisoru darbības uz skatuves un ārpus tās, apbalvot labākos, piešķirot speciālo apbalvojumu.  Skaņas un gaismas nodrošināja Nauris Kadakovskis, bet noformējumu militārā stilā  bija veidojusi Kristīne Serga, palīgā nākot  “Zibšņiem”. Uz Lazdukalnu ceļu mēroja Dricānu kultūras nama amatierteātris “Siebrineicys”, Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centra “Strūžānu skola” amatierteātris “Tādi Šādi”, Zvārtavas pagasta amatierteātris, Līgo kultūras nama teātra kolektīvs, Nautrēnu pagasta Dekteru amatierteātris un vēl daudzi citi kolektīvi.


Zvārtavas amatierteātris “Latviānis”. Zvārtavieši bija iestudējuši skeču “Reiz kādu dienu...”. Jāklausa savu admirāli, jāceļas un jākrīt par savu “teātra rotu”, uzskata viņu režisore Dagnija Pakalne.


Rogovkas amatierteātris.  Viņu režisore Maruta Miščenko bija izvēlējusies skeču “Ceļojums ar vilcienu Rīga - Zilupe”. Vakara vadītāja Kristīne skatītājiem ar humoru  atgādināja: “Skatoties skeču, atcerieties angļu rakstnieka Gilberta Čestertona teicienu – ceļojumi attīsta prātu, protams, ja tas jums ir.”


Uz skatuves - Krišjāņu amatierteātris. Režisore Inese Kalniņa bija izvēlējusies iestudēt skeču “Ļuce zina vusu”, kurā galveno lomu atveidoja Aina Korkla (no labās). Viņai līdzās aktieri Jānis Kalniņš un Inese Kaša.


Noslēguma salūts. Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi” un amatierteātru režisori, skeču autori pēc apbalvojumu saņemšanas. Atmiņai viņiem paliks ne tikai dāvanas un pateicības, bet arī piemiņas nominācijas “Roc dziļāk!” - simboliskas dakšas, kas mudinās radīt jaunus darbus nākamajai kopā sanākšanas reizei.


Mudīte Maslova komandē “Bābu bataljonu”. Rubeņu ciema dramatiskais kolektīvs parādīja, ka arī sievietes var  dienēt un nav ar pliku roku ņemamas. Mudīte skeču uzrakstījusi pati un arī galveno lomu ar garākajiem tekstiem tēloja pati.


Aizkulisēs. “Bābu bataljona” dalībnieces ar dakšām, cirvjiem un citiem armijai derīgiem instrumentiem, dzirdot smieklus zālē, aizkulisēs pacietīgi gaidīja uznācienu uz skatuves.


Lazdukalna amatierteātris “Zibšņi” sagatavo divus priekšnesumus. Viens viņu uzgājiens bija sākumā, bet noslēgumā režisore Arnita Rakstiņa bija sagatavojusi  skeču “Skaistuma etalons”. Attēlā aktieri Sarmīte Jermacāne (no kreisās), Jānis Žīgurs un Mairita Rakstiņa.


Izrādi atved novadniece Indra Madarniece. Ilūkstes novada kultūras centra dramatiskais kolektīvs “Zib … akcija” parādīja skeču “Vienmēr gatavs… ja kas”, liekot skatītājiem smaidīt un skaļi aplaudēt.


Saņem režisora ordeni. Ineta Lindenberga (no kreisās) no Viļakas un citi režisori saņēma ordeņus, pateicības un dāvanas no Rugāju novada domes. Tās pasniedza “Zibšņu” vadītāja Arnita Rakstiņa.

Susāju seniori dodas apskatīt Alūksni

 

13.oktobrī, kad lauku darbi apdarīti, Viļakas novada Susāju pagasta seniori devās ekskursijā uz Alūksni.

Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns atzīst, ka doma aizvest seniorus ekskursijā bija jau agrāk, taču cilvēkiem  rudenī svarīgāk par atpūtu bija  novākt ražu savās piemājas saimniecībās, sagatavot ziemas krājumus, sakopt sētsvidu. “Nekur tālu aizbraukt nevaram, jo dažiem cilvēkiem  mājās ir lopi un vakarā jāatgriežas  apdarīt darbus,” piebilda pagasta  vadītājs. Jāteic, ka no mājas izkustēt vēlējās pat Anna Ambarova, kurai 16.oktobrī palika 90 gadi. Viņa iegriezās Bībeles muzejā un ar interesi aplūkoja jauno Tempļakalna ielas tiltu, lai caur gida stāstījumu uzzinātu, kā to uzbūvēja bez ezera aizbēršanas un peldlīdzekļu izmantošanas, saglabājot vidi un neskarot ezera gultni. Marija Voika pastāstīja, ka ar pagastu bijusi ekskursijā pa Daugavas lokiem, kā arī apskatījusi baznīcas Cēsu pusē. “Alūksne pārsteidza. Nekad neiedomājam paskatīt kaimiņu pilsētas visus tūrisma objektus. Mani patīkami pārsteidza renovētās daudzstāvu mājas, prieks skatīties,” atzina M.Voika. Ekskursanti pabija vairākās vietās - iegriezās muzejos, paspēja uzkāpt tornī, uz kultūras centra skatuves nodziedāt “Rūžeņu”, nobaudīt pusdienas vietējā ēdnīcā un pat iemalkot kafiju “Katrīnkrogā”.


Klausās “Vides labirintu” saimnieka stāstījumu. Inga Ganiņa un Ināra Kudure kopā ar citiem dzirdēja, kā saimnieks Aldis Verners stāsta par savu privāto dabas muzeju, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Izstādē “Ahāti – dabas varenības spogulis” skatāmi gandrīz 150 šo dabas veidojumu. Interesanti bija vērot, kā minerālus apstaro ar ultravioletajiem stariem, kurus tie atstaro dažādās krāsās, līdz ar to tumsā izskatās īpaši krāšņi.  


Kāpsim tornī?  Aleksandra Volkova, Irēna Strupka, Lucija Maļiņina un Valentīna Krēmere apsvēra ideju uzkāpt skatu tornī, kas atrodas pie Alūksnes ezera Tempļa kalna parkā. No torņa, kas ir 37,8 m augsts, paveras skats uz Alūksni. Dažiem šo augstumu izdevās pievarēt.


Samērīsimies? Lilitai un Linardam Jakovļeviem bija interesanti samērīties ar dažādu putnu spārniem, uzzīmētiem uz sienas, jo katram putnam spārnu garums  atšķīrās. Līdzās tornim bija veikaliņš, kur varēja nopirkt   suvenīrus, un daži šo iespēju arī izmantoja.


Pie Glika ozoliem. Seniori uzzināja, ka vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveica vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem — latviešu valodā iztulkoja Bībeli. Tam par godu viņš mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kuri zaļo joprojām. Blakus tiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Glika ozoli. 1685–1689”, kas simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku.


Valentīna Bukovska pie Saules tilta. Tempļa kalnā atrodas ne tikai Slavas templis, bet arī  Saules tilts, un šī ir atpūtnieku iecienīta vieta. Valentīna par garākām pastaigām ekskursijas laikā nesūdzējās, bet, atspiedusies uz sava lietussarga, ņipri tipināja citiem pa priekšu.


Pārsteidz grimētavas. Sarmīte Circene pauda apbrīnu plašajām un gaišajām kultūras centra grimētavas telpām, kurās ir vieta arī skaitliski lieliem kolektīviem, piemēram, koristiem.


Bībeles muzejā. Irēna Strapcāne un Lucija Maļiņina, arī pārējie muzeja apmeklētāji, uzzināja, ka bībele bija pirmā bērnu ābece, jo nākamā - īstā Stendera ābece - iznāca tikai pēc 100 gadiem. Bībeles cena toreiz bija tikpat liela, cik 500 kilogrami rudzu vai 140 kilogrami gaļas. Šajā muzejā ir ap 900 grāmatu - bībeles, dziesmu grāmatas, sprediķu grāmatas un dažāda literatūra, bet Bībeles vien ir ap 300, turklāt 38 valodās.


Alūksnes Kultūras centrā. Metodiķe Ilze Briediņa pastāstīja, ka šeit darbojas 9 amatiermākslas kolektīvi -skolotāju koris “Atzele”, senioru koris “Brūklenājs” un citi. Renovēto ēku novērtēja arī Susāju iedzīvotāji, izskatot teju visas telpas, diskozāli un kamerzāli ieskaitot, bet uz lielās skatuves padziedāja “Rūžeņu”.


Interesants atradums. Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns ar interesi aplūkoja Latvijas laika dzelzceļa verstu stabus ar Latvijas ģerboni. SIA “Jaunsētas tūrisms” īpašnieks Druvis Tomsons paskaidroja, ka tie atrasti tēva laukos, purvā, kur garām  gājis šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Valka. “Ir zināms, ka Latvijas ģerbonis tajā iegravēts trīsdesmitajos gados un ir vēl labi saskatāms. Mūsu cements jau sen būtu sadrupis,” teica D.Tomsons.


Garšīga kafija! Susāju seniori, arī Anna Nikolajeva un Irēna Strupka, “Katrīnkrogā” nobaudīja garšīgu kafiju.

“Gada balva izglītībā 2016”

 

7.oktobrī Balvu pamatskolas telpas bija siltas un sapostas, bet visus Skolotāju dienas pasākuma dalībniekus sagaidīja smaidīgi skolotāji, laipni parādot ceļu uz zāli, kur notika svinīgais pasākums.

Skanot  mūzikai, uz skatuves kāpa Balvu novada vadītājs Andris Kazinovskis un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne, kā arī “Gada balvas izglītībā 2016” nominanti. Svinīgo pasākumu atklāja Balvu pamatskolas direktore Māra Pimanova, neslēpjot prieka iemeslu, jo šī diena daudziem ir satraukuma pilna un īpaša, jo tiek pasniegtas Gada balvas izglītībā. “Būt skolotājam ir kas īpašs. Tas ir arods, kas tā meistaram spēj dāvāt neparastu mūžīgo jaunību, jo vienmēr apkārt ir bērnu jautrās un skanīgās balsis. Arods, kas nes īpašu bagātību, jo ļauj piedzīvot sava darba augļus - skolēnu sasniegumus. Arods, kas prasa neatsveramu ieguldījumu, kas kā skolēna labākais ceļvedis rosina, mudina un atklāj. Būt skolotājam ir kas īpašs, jo tā nav tikai misija, bet gan sirdsdegsme un izaicinājums,” teica M.Pimanova.
 Noslēgumā visus pārsteidza salūts skolas iekšpagalmā,  programma “Skolas piens” un priecēja balle ar grupu “Kārklu blūzs” no Inčukalna. Interesantas dejas balles starplaikos  rādīja Žanna Ivanova un Laimdota Zelča.
 


 Nominācija “Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību”. Tajā Gada balvu izglītībā saņēma Balvu Valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere (no labās), kura ir mērķtiecīga, talantīga, profesionāli un nenogurstoši meklē risinājumus skolas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Viņas vadībā izstrādāta skolas stratēģija, misija, mērķi un vērtības, kas organizē ģimnāzijas darbu. Direktore iesaistās projektos, tostarp starptautiskos, regulāri sadarbojas ar augstskolām, uzņēmējiem,   skolvadības pieredzē dalījusies ar daudzām Latvijas skolām. Otra izvirzītā skolotāja bija Inta Slišāne, kura vienmēr ir izcēlusies ar savu profesionālo un korekto darbošanos dažādās sfērās.   
 


 Nominē skolēnu vecāki. Balvu pamatskolu balvai nominācijā “Par pilsonisko līdzdalību novada un valsts izglītības un kultūrvides veidošanā” nominējuši skolas skolēnu vecāki. Šai pašā nominācijā bija izvirzīta arī  Balvu pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis”, kura saņēma “Gada balvu izglītībā 2016”. Iestāžu vadītājas Māra Pimanova (no kreisās) un Antra Eizāne pauda gandarījumu, ka viņu darbs pamanīts un novērtēts. Par sasniegumiem centralizēto eksāmenu kopvērtējumā balvu saņēma Balvu Valsts ģimnāzija, kuru šai nominācijai bija ieteikuši skolēnu vecāki. Balvu Valsts ģimnāzijā 2015./2016.m.g. centralizētajos eksāmenos vidējais procentuālais vērtējums bija par 12,3% augstāks nekā valstī vidējais, kā arī šī vērtējuma kāpums, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir 4,03%.


Nominācija “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamajiem”. Tajā bija nominēti: Bērzpils vidusskolas skolotāja Irīda Maderniece, Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolotājas Gunita Čubare un Vineta Muzaļevska, Balvu Mūzikas skolas skolotāja Lija Ivanova, Balvu Sporta skolas skolotājs Romualds Kokorevičs un Balvu pamatskolas skolotāja Ineta Gargurne (no kreisās), kura saņēma “Gada balvu izglītībā 2016” un kura skolai atdevusi 33 mūža gadus. Gadu no gada viņas sagatavotie skolēni gūst godalgotas vietas starpnovadu, Latgales reģiona, kā arī Latvijas atklātajās matemātikas olimpiādēs. Tā šogad gūtas 1.-3.vietas starpnovadu, 1., 3.vieta reģionālajā, 3.vieta un atzinība valsts atklātajā matemātikas olimpiādē. Arī valsts pārbaudes darbu rezultāti ir par 10% augstāki nekā vidēji valstī.

Nominācija “Par inovācijām izglītības procesā”. Tajā bija nominēti deviņi pedagogi: Bērzpils vidusskolas skolotāja Līga Krauča, Briežuciema pamatskolas direktors Aigars Keišs, Tilžas internātpamatskolas skolotāja Gundega Baranova, Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Sienāzītis” skolotāja Aina Saidāne, Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” skolotājas Irēna Supe-Brokāne, Ilona Kazāka un Inese Salmane, PIKC “Rīgas Valsts tehnikums” Balvu teritoriālās struktūrvienības skolotāja Eleonora Barkāne. Gada balvu izglītībā šajā nominācijā piešķīra Balvu pamatskolas skolotājai Ingai Bukšai, kura atradās Spānijā ar skolēniem Erasmus+ projekta vizītē. Skolotāja Inga Bukša veicina novatorisku un efektīvu svešvalodu apguvi ne tikai skolā, bet arī Latvijā un ārpus tās. Iegūti vairāki republikas mēroga Atzinības raksti, pieredze popularizēta kā Latvijā, tā arī starptautiskajās konferencēs.


Spēlē Arnis Graps. Nominantus un Gada balvas ieguvējus ar muzikāliem priekšnesumiem sveica Balvu Mūzikas skolotājs, pedagogs Arnis Graps, ar kuru Balvu pamatskolai vienmēr bijusi laba sadarbība.


Pasniedz balvas un vēro priekšnesumus. Balvu novada vadītājs Andris Kazinovskis un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne atzina, ka darba svētku sagatavošanā ieguldīts daudz. Vēl bez šiem nominantiem par ieguldījumu skolas attīstībā sveica arī Briežuciema pamatskolas direktoru Aigaru Keišu, kurš akreditējis skolu, neskatoties uz mazo audzēkņu skaitu. “Prieks par  Balvu pamatskolas kolektīvu, kurš bija pacenties, lai svētki izdotos,” piebilda N.Apīne.


Nominācija “Par veiksmīgāko pedagoga debiju”. Nominanti bija Stacijas pamatskolas skolotāja Māra Kokoreviča  (no labās),  Balvu Valsts ģimnāzijas skolotājs Arnis Stucka un Stacijas pamatskolas Vīksnas filiāles skolotāja Skaidrīte Bankova (no kreisās), kura saņēma “Gada balvu izglītībā 2016”. Viņa ar pirmsskolas izglītības grupu piedalās eTwinning starptautiskajos projektos, to rezultātā izveidota animācijas filma krievu tautas pasakai “Pasaka par kukulīti”, organizēti neskaitāmi svētki, notikušas radošās darbnīcas. Viņas bērni pabijuši Balvu Neredzīgo bibliotēkā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, 18.novembrī sniedza svētku koncertu pansionāta iemītniekiem, kā arī Vīksnas pagasta iedzīvotājiem.
   



Balvu pamatskolas lakstīgalas. Skolotāja Gunta Ripa ik reizi pirms svētkiem pulcē kopā skolotājas ar skanīgām balsīm. Šoreiz skolotājiem dziedāja Kristīne, Iveta, Ārija, Ingrīda, Katrīna, Iveta, Irēna, Ilona, Ilze un Gunta.

Rudentiņš bagāts vīrs jeb kur atrast slotas?

 

 

Sestdienas rudens gadatirgus Viļakā, kā sprieda pircēji, bija mazāks nekā pērn. Vairāki sastaptie viļacēni, ticiet vai nē, meklēja, šķiet, visikdienišķāko preci – slotas. “Tās parasti bija nopērkamas tirgus galā, bet šogad nav,” viņi brīnījās. Neskatoties uz slotu neesamību, gadatirgū valdīja omulīga noskaņa. Kā nu ne, ja šajā dienā gan pārdevējus, gan pircējus lutināja rudens saulīte.


Pirmais pirkums. Jau ap pulksten 8 rītā Oļegs no Viļakas mājās stūma kravu ar kāpostiem. Viņš atklāja, ka iegādājies 28 kg šo dārzeņu, lai pēc nedēļas ģimenes lokā tos skābētu. “Mēs esam kāpostu mīļi,” paskaidroja Oļegs. Izpildījis galveno uzdevumu, vīrietis tirgū atgriezās, lai, kā pats smēja, nopirktu kādu sīkumu priekš sirds.    


“Tie ir mūsu ķiploki!” Pircēji, kuri tirgū vēlējās iegādāties Latvijā audzētus ķiplokus, aizdomīgi aplūkoja piedāvāto preci. Laimonis no Ludzas bija gatavs katru ķiploku atrādīt apgalvojot, ka “tie ir mūsu ķiploki”!

 

Pirmo reizi uz ielas. Silvija no Viļakas atklāja, ka pirmo reizi uz ielas tirgo zeķes. Jāsecina, ka cena bija ļoti demokrātiska – 3 eiro par zeķu pāri. Stundas laikā viņa bija noandelējusi četrus pašas adītos zeķu pārus.


Gardumi. Aija (foto) no Šķilbēniem pircējus priecēja gan ar pašceptu maizi, gan ar pīrādziņiem un pat “Vecrīgām”. Jāsecina, ka gardumi bija pieprasīti, ko apstiprināja arī tirgus apmeklētāji. Piemēram, viņi slavēja Birutas Narubinas gatavotās saldās ruletes, kā arī Valda no Rogovkas cepto maizi.


1.oktobra rīts Viļakā. Gadatirgi mūspusē vēl turpināsies. Tiesa, krasi atšķiras pircēju viedokļi par tajos nopērkamās preces daudzveidību - izskan gan pārmetumi, ka tie pārvēršas par lupatu tirgiem, gan neizpaliek uzslavas mājražotājiem, kuri priecē ar garšīgu produkciju.   

 

Aicina ciemos. Baltinaviete Anita Kaša (foto) pircējus mudināja iegādāties ne tikai dažādus sierus, bet arī pašgatavotu ingvera sīrupu. “Tā ir kārtīga vitamīnu deva, kas nepieciešama veselībai,” viņa informēja. Tāpat Anita pircējus aicināja 15.oktobrī doties uz gadatirgu Baltinavā. Jāpiebilst, ka agrāk tik ierastu preci pircējiem piedāvāja baltinaviete Alda, proti, žāvētus ābolus. “Mājās aug 60 ābeļu šķirnes,” atklāja Alda.


Pašu audzētais. Kārlis Mieriņš un Madara Sildaga pircējiem piedāvāja dažnedažādus dārzeņus. Viņi pastāstīja, ka saimniecībā audzē 40 šķirņu tomātus. Taujāti, kā sokas ar tirdzniecību, jaunieši atzina, ka vislabākais noiets esot Gulbenē.


Visiem pazīstams. Valēriju Romanovu mūspusē, kā arī ārpus novada robežām, pazīst kā čaklu dārzkopi. To gadatirgū atzina arī pircēji uzsverot, ka zemnieku saimniecībā “Ievulejas” audzētie bumbieri ir īpaši gardi. Savukārt pats Valērijs smēja, ka šogad “Vadugunī” vēl neesot bijis: “Vismaz vienreiz gadā vajag!”


Viss izaudzis. Mārīte no Žīguriem iegādājās pīto grozu apgalvojot, ka šogad nevar sūdzēties par ražu. Savukārt grozu pinējs Ādolfs no Medņevas zināja teikt, ka čaklākie grozu pircēji dzīvo Balvos.  


Izdaiļos mājas apkārtni. Benedikta Motresku bija pārsteigta, ka tirgū neviens neinteresējas par sivēniem. “Varētu piedāvāt, bet intereses nav. Toties slotas meklē,” viņa secināja. Jautāta, kur stādīs tirgū nopirktās tūjas, Benedikta atklāja, ka tās mājvietu radīs žogmalē pie mājas.

 

Iepazīst Latgales skaistākās vietas

 

Gaidot Starptautisko veco ļaužu dienu - 1.oktobri, Balvu pensionāru biedrība 20.septembrī organizēja ekskursiju pa Latgali. Maršrutā bija iekļauts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas atrodas Daugavpils cietoksnī, arī cietoksni izzinoša ekskursija. Daudzi Balvu puses seniori pirmo reizi iegriezās Maizes muzejā, lai ieklausītos emocionālajā saimnieces Vijas Kudiņas stāstījumā. Tālāk sekoja Karaļa kalna, Aglonas bazilika ar svētavotu un Leļļu muzeja apmeklējums. “Ekskursija ir iespēja izkustēt no mājām, izrauties no ikdienas un piemirst kādu sāpi,” šādu atziņu atceļā, dziedot un stāstot anekdotes, pauda vairāki seniori.


Cienā ar tēju un šmakovciņu. Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa cienāja ar zāļu tēju, maizīti un galdā cēla arī šmakovku. Viņa teica, ka tā nav ne kandža, ne dzimtenīte, ne vēl kādā citā vārdā saucama, bet tieši šādi dēvējama. Viņa sauca latgaļu ēdienus, un pat gados vecākie cilvēki neatcerējās vārdus ‘krupnīks’, ‘veisteknis’ un citus. Muzejā savāktas senas lietas, kas paredzētas graudu pārstrādei un maizes cepšanai - spriguļi, lizes, abras. Graudu sētuvi izdevās paturēt Modrim Ziediņam (foto).


Kāp droškā! Jānis un Zenta Andersoni vēlējās atcerēties, kā agrāk braukuši zirga pajūgā, tāpēc leļļu muzeja pagalmā nofotografējās īpaši greznos un rotātos ratos. Zenta ir liela anekdošu zinātāja, tāpēc atceļā izsmīdināja visus ar jestra humora pilniem stāstījumiem iz dzīves.


Klausās uzmanīgi. Vija Šķerba (no kreisās), Marija Buliņa un Terese Gruzdule gidu stāstījumos ieklausījās īpaši uzmanīgi. Vija kopā ar senioriem brauca pirmo reizi, arī vairākos apskates objektos - Daugavpils cietoksnī, Rotko centrā, Maizes muzejā - nekad agrāk nav bijusi.  


Pie ieejas Daugavpils cietoksnī. Kopīgs foto pie restaurētajiem cietokšņa vārtiem – Nikolaja vārtiem, kas atzīti par 2014.gada labāko restaurāciju Latvijā. Četrdesmit cilvēku lielajai grupai nācās sadalīties divās grupās, tāpēc pa Daugavpils cietoksni viņus vadīja divi gidi.


Pie Maizes muzeja garā galda. Kad noklausīts stāstījums par grauda ceļu līdz maizes klaipiņam, visi nodziedāja “Pi Dīveņa gari goldi...” kā pateicību namamātei par viesmīlīgo uzņemšanu.


Vēro lelles un klausās stāstījumu. Irēna Vecozola vēro leļļu mammas Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā senioru skatieniem atklājās miniatūrās pilis ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. “Tas ir apbrīnojams un nenovērtējams darbs, kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi,” atzina Irēna.


Senajā ūdens paceļamajā ēkā. Nata, Ārija, Valda, Vera un Ivars klausījās, kā padomju laikā šī ēka pārtapa par ūdens sūkņu staciju, bet tagad te atrodas kultūras un informācijas centrs. Pašlaik šeit skatāma ekspozīcija “300 spaiņi”.



Kristus Karaļa kalnā. Pie skulptūras “Domātājs” piestāja Daina Pētersone (no kreisās) un Milda Āboliņa.


Izzinoša pastaiga. Anna Zujāne un Gaida Jurka Karaļa kalna apmeklējumu noslēdza ar pārrunām par redzēto. Gaida šeit bija pirmo reizi, taču Anna skulptūru parkā iegriežas ikreiz, kad apmeklē dievkalpojumus Aglonas bazilikā, jo Karaļa kalns atrodas tikai pāris kilometrus tālāk. “Ikreiz uzzinu vai ieraugu ko jaunu - koka tēlus, apstādījumus, šeit vienmēr viss ir sakopts, tāpēc patīkami atbraukt vēl un vēl,” uzskata Anna. Skulptūru autors ir Ēriks Delpers, kurš dzimis Liepnā. 

Reportāžas

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Svētdiena

Nu paguli, paguli šorīt tā ilgāk, kamēr pulkstenis rādīs 9.29. Tad jau Čika kungs būs aizlaidies prom no tavām mājām un nemaisīsies vairāk pa kājām. Kaut gan arī bez viņa šodien tavā ģimenē vai darba kolektīvā netrūks jautrības, it īpaši, ja jums tur kopā dzīvo vai strādā Vērši, Strēlnieki, Svari un Skorpioni. Jo Vērši un Strēlnieki šodien būs enerģijas pārpilni un visiem skries pa priekšu, skubinot pārējos. Ja citi tos neņems galvā, tad Svari un Skorpioni var sataisīt dumpi ar protestiem un nepakļaušanos. Baidos, ka tādā atmosfērā būs gandrīz neiespējami ne labi strādāt, ne atpūsties (nu cerēsim, ka tik traki nebūs).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


   

 

 

 

 

 

 

 

 

                      

 

 

 

 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Vai sabiedrībai jāzina, cik pelna amatpersonas?