1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
21-10-2019
Vārdadienas šodien: Severīns, Urzula

Rudentiņš bagāts vīrs jeb kur atrast slotas?

 

 

Sestdienas rudens gadatirgus Viļakā, kā sprieda pircēji, bija mazāks nekā pērn. Vairāki sastaptie viļacēni, ticiet vai nē, meklēja, šķiet, visikdienišķāko preci – slotas. “Tās parasti bija nopērkamas tirgus galā, bet šogad nav,” viņi brīnījās. Neskatoties uz slotu neesamību, gadatirgū valdīja omulīga noskaņa. Kā nu ne, ja šajā dienā gan pārdevējus, gan pircējus lutināja rudens saulīte.


Pirmais pirkums. Jau ap pulksten 8 rītā Oļegs no Viļakas mājās stūma kravu ar kāpostiem. Viņš atklāja, ka iegādājies 28 kg šo dārzeņu, lai pēc nedēļas ģimenes lokā tos skābētu. “Mēs esam kāpostu mīļi,” paskaidroja Oļegs. Izpildījis galveno uzdevumu, vīrietis tirgū atgriezās, lai, kā pats smēja, nopirktu kādu sīkumu priekš sirds.    


“Tie ir mūsu ķiploki!” Pircēji, kuri tirgū vēlējās iegādāties Latvijā audzētus ķiplokus, aizdomīgi aplūkoja piedāvāto preci. Laimonis no Ludzas bija gatavs katru ķiploku atrādīt apgalvojot, ka “tie ir mūsu ķiploki”!

 

Pirmo reizi uz ielas. Silvija no Viļakas atklāja, ka pirmo reizi uz ielas tirgo zeķes. Jāsecina, ka cena bija ļoti demokrātiska – 3 eiro par zeķu pāri. Stundas laikā viņa bija noandelējusi četrus pašas adītos zeķu pārus.


Gardumi. Aija (foto) no Šķilbēniem pircējus priecēja gan ar pašceptu maizi, gan ar pīrādziņiem un pat “Vecrīgām”. Jāsecina, ka gardumi bija pieprasīti, ko apstiprināja arī tirgus apmeklētāji. Piemēram, viņi slavēja Birutas Narubinas gatavotās saldās ruletes, kā arī Valda no Rogovkas cepto maizi.


1.oktobra rīts Viļakā. Gadatirgi mūspusē vēl turpināsies. Tiesa, krasi atšķiras pircēju viedokļi par tajos nopērkamās preces daudzveidību - izskan gan pārmetumi, ka tie pārvēršas par lupatu tirgiem, gan neizpaliek uzslavas mājražotājiem, kuri priecē ar garšīgu produkciju.   

 

Aicina ciemos. Baltinaviete Anita Kaša (foto) pircējus mudināja iegādāties ne tikai dažādus sierus, bet arī pašgatavotu ingvera sīrupu. “Tā ir kārtīga vitamīnu deva, kas nepieciešama veselībai,” viņa informēja. Tāpat Anita pircējus aicināja 15.oktobrī doties uz gadatirgu Baltinavā. Jāpiebilst, ka agrāk tik ierastu preci pircējiem piedāvāja baltinaviete Alda, proti, žāvētus ābolus. “Mājās aug 60 ābeļu šķirnes,” atklāja Alda.


Pašu audzētais. Kārlis Mieriņš un Madara Sildaga pircējiem piedāvāja dažnedažādus dārzeņus. Viņi pastāstīja, ka saimniecībā audzē 40 šķirņu tomātus. Taujāti, kā sokas ar tirdzniecību, jaunieši atzina, ka vislabākais noiets esot Gulbenē.


Visiem pazīstams. Valēriju Romanovu mūspusē, kā arī ārpus novada robežām, pazīst kā čaklu dārzkopi. To gadatirgū atzina arī pircēji uzsverot, ka zemnieku saimniecībā “Ievulejas” audzētie bumbieri ir īpaši gardi. Savukārt pats Valērijs smēja, ka šogad “Vadugunī” vēl neesot bijis: “Vismaz vienreiz gadā vajag!”


Viss izaudzis. Mārīte no Žīguriem iegādājās pīto grozu apgalvojot, ka šogad nevar sūdzēties par ražu. Savukārt grozu pinējs Ādolfs no Medņevas zināja teikt, ka čaklākie grozu pircēji dzīvo Balvos.  


Izdaiļos mājas apkārtni. Benedikta Motresku bija pārsteigta, ka tirgū neviens neinteresējas par sivēniem. “Varētu piedāvāt, bet intereses nav. Toties slotas meklē,” viņa secināja. Jautāta, kur stādīs tirgū nopirktās tūjas, Benedikta atklāja, ka tās mājvietu radīs žogmalē pie mājas.

 

Iepazīst Latgales skaistākās vietas

 

Gaidot Starptautisko veco ļaužu dienu - 1.oktobri, Balvu pensionāru biedrība 20.septembrī organizēja ekskursiju pa Latgali. Maršrutā bija iekļauts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas atrodas Daugavpils cietoksnī, arī cietoksni izzinoša ekskursija. Daudzi Balvu puses seniori pirmo reizi iegriezās Maizes muzejā, lai ieklausītos emocionālajā saimnieces Vijas Kudiņas stāstījumā. Tālāk sekoja Karaļa kalna, Aglonas bazilika ar svētavotu un Leļļu muzeja apmeklējums. “Ekskursija ir iespēja izkustēt no mājām, izrauties no ikdienas un piemirst kādu sāpi,” šādu atziņu atceļā, dziedot un stāstot anekdotes, pauda vairāki seniori.


Cienā ar tēju un šmakovciņu. Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa cienāja ar zāļu tēju, maizīti un galdā cēla arī šmakovku. Viņa teica, ka tā nav ne kandža, ne dzimtenīte, ne vēl kādā citā vārdā saucama, bet tieši šādi dēvējama. Viņa sauca latgaļu ēdienus, un pat gados vecākie cilvēki neatcerējās vārdus ‘krupnīks’, ‘veisteknis’ un citus. Muzejā savāktas senas lietas, kas paredzētas graudu pārstrādei un maizes cepšanai - spriguļi, lizes, abras. Graudu sētuvi izdevās paturēt Modrim Ziediņam (foto).


Kāp droškā! Jānis un Zenta Andersoni vēlējās atcerēties, kā agrāk braukuši zirga pajūgā, tāpēc leļļu muzeja pagalmā nofotografējās īpaši greznos un rotātos ratos. Zenta ir liela anekdošu zinātāja, tāpēc atceļā izsmīdināja visus ar jestra humora pilniem stāstījumiem iz dzīves.


Klausās uzmanīgi. Vija Šķerba (no kreisās), Marija Buliņa un Terese Gruzdule gidu stāstījumos ieklausījās īpaši uzmanīgi. Vija kopā ar senioriem brauca pirmo reizi, arī vairākos apskates objektos - Daugavpils cietoksnī, Rotko centrā, Maizes muzejā - nekad agrāk nav bijusi.  


Pie ieejas Daugavpils cietoksnī. Kopīgs foto pie restaurētajiem cietokšņa vārtiem – Nikolaja vārtiem, kas atzīti par 2014.gada labāko restaurāciju Latvijā. Četrdesmit cilvēku lielajai grupai nācās sadalīties divās grupās, tāpēc pa Daugavpils cietoksni viņus vadīja divi gidi.


Pie Maizes muzeja garā galda. Kad noklausīts stāstījums par grauda ceļu līdz maizes klaipiņam, visi nodziedāja “Pi Dīveņa gari goldi...” kā pateicību namamātei par viesmīlīgo uzņemšanu.


Vēro lelles un klausās stāstījumu. Irēna Vecozola vēro leļļu mammas Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā senioru skatieniem atklājās miniatūrās pilis ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. “Tas ir apbrīnojams un nenovērtējams darbs, kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi,” atzina Irēna.


Senajā ūdens paceļamajā ēkā. Nata, Ārija, Valda, Vera un Ivars klausījās, kā padomju laikā šī ēka pārtapa par ūdens sūkņu staciju, bet tagad te atrodas kultūras un informācijas centrs. Pašlaik šeit skatāma ekspozīcija “300 spaiņi”.



Kristus Karaļa kalnā. Pie skulptūras “Domātājs” piestāja Daina Pētersone (no kreisās) un Milda Āboliņa.


Izzinoša pastaiga. Anna Zujāne un Gaida Jurka Karaļa kalna apmeklējumu noslēdza ar pārrunām par redzēto. Gaida šeit bija pirmo reizi, taču Anna skulptūru parkā iegriežas ikreiz, kad apmeklē dievkalpojumus Aglonas bazilikā, jo Karaļa kalns atrodas tikai pāris kilometrus tālāk. “Ikreiz uzzinu vai ieraugu ko jaunu - koka tēlus, apstādījumus, šeit vienmēr viss ir sakopts, tāpēc patīkami atbraukt vēl un vēl,” uzskata Anna. Skulptūru autors ir Ēriks Delpers, kurš dzimis Liepnā. 

Veido ziedu karogu un darina siena skulptūras

 

Aizvadītās nedēļas nogalē visi ceļi veda uz Balvu novada Kubuliem, kur vietējie iedzīvotāji un viesi pulcējās ikgadējos Kubulu pagasta svētkos.

Svētku aktivitātes sākās jau piektdienas pēcpusdienā, kad darbinieki pie pagasta ēkas pašu rokām izveidoja no ziediem darinātu Kubulu pagasta karogu. Nākamajā dienā vēl pirms pusdienlaika iedzīvotāji kopā ar savām ģimenēm un mazajiem ķipariem devās pie bērnudārza “Ieviņa”, kur, saulaino laika apstākļu lutināti, piedalījās dažādās īpaši šiem svētkiem veltītās sportiskās aktivitātēs – sākot no veiklākā biešu rīvētāja, kāpostu sulu spiedēja un pupiņu šķirotāja noskaidrošanas, beidzot ar lielā ķirbja velšanas sacensībām un mērošanos spēkiem futbola spēlē. Neizpalika arī sveiciens Tēva dienā, siena skulptūru veidošana un kopīga jēra gaļas zupas baudīšana. Savukārt svētku noslēgumā pagasta kultūras namā notika svinīga sportisko aktivitāšu dalībnieku un pagasta darbinieku apbalvošana, kuriem muzikālus sveicienus sūtīja mūziķi no grupas “Alu cilvēki”.


No siena izveido kaķēnus. Alise Kaičenko (attēlā – no labās) un Biruta Ločmele papildināja jau esošo Kubulu pagasta siena skulptūru kolekciju, no siena izveidojot divus mīlīgus kaķēnus – puiku Kinci un meitenīti Bellu. Alise pastāstīja, ka tā viņai bija pirmā pieredze siena skulptūru veidošanā, savukārt Birutai šī nodarbe ir hobijs.


Tēva dienas stafete. Iespēju piedalīties Tēva dienas stafetē izmantoja arī Raimonds Romanovskis, kuram krietni palīgi bija meitas Klinta un Daniela.


Kartupeļu mešana. Šis bija viskuplāk apmeklētākais sporta veids, kas lieti noder Lielās kartupeļu talkas reizēs. Kopumā kartupeļu mešanā piedalījās 70 dalībnieki, tostarp Mairis, kurš no 20 kartupeļiem grozā iemeta trīs. Jāteic, visus 20 kartupeļus iemest grozā neizdevās nevienam. Ļoti tuvu tam bija Igors Stepanovs, kurš iemeta 19 kartupeļus un izcīnīja trāpīgākā ražas vācēja titulu.


Pie pagasta ziedu karoga. Kubulu pagasta pārvaldnieks Artūrs Luksts pateicās visiem svētku dalībniekiem un atzina, ka viņam ir liels prieks un pagodinājums, ka pagasta iedzīvotāji prot ne tikai kopīgi strādāt un paveikt lielus darbus, bet arī kvalitatīvi atpūsties un sarīkot šādus svētkus.


Jēra gaļas zupa. Pagasta svētkos par zupu gādāja deju kopa “Kubuliņš”. Savukārt par pašas zupas galveno sastāvdaļu – jēra gaļu – parūpējās Kubulu mednieku un makšķernieku klubs.


Kāpostu sulas spiešana. Spēkus izlēkt ar lecamauklu, turot starp kājām kāpostgalvu, izmēģināja arī Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks. Jāpiebilst, ka Jānis, kā atzina pasākuma organizatori, bija arī ātrākais puisis biešu rīvēšanas jautājumos vīru konkurencē. Viņš to paveica 45 sekundēs. Savukārt uzvarētāja šajā disciplīnā bija Daina Kozlovska.


Lielā ķirbja velšana. Valdis Sirmacis ķirbja velšanā uzrādīja rezultātu 35,12 sekundes. Viņam līdzi juta Andris Circenis.


Tēvi veļ siena rulli. Svētku sportiskās aktivitātes atklāja pagasta iedzīvotāji, kuri ikdienā pilda atbildīgos tēvu pienākumus. To, ka Kubulu pagasta tēviem spēka kaulos netrūkst, apliecināja viņu kopīgā uzvara cīņā pret lielo siena rulli.


Lai skan! Par mūziku sportisko aktivitāšu un zupas baudīšanas laikā parūpējās mūspusē pazīstamais tautas muzikants Voldemārs Džigurs.

Briežuciemā ābolus... slauka ar slotu

 

Aizvadītajās brīvdienās sporta svētki notika vairākos mūspuses pagastos, tostarp Briežuciemā, kur aktīvākie pagasta ļaudis skrēja, sacentās futbola mačos un aktīvi piedalījās dažādos netradicionālos sporta veidos. Pirms sacensībām Briežuciema kultūras dzīves organizatore Zita Mežale atklāja, ka lieliem un maziem sportistiem būs, piemēram, jāmet karotes bļodā, lai izcīnītu “Mešanas meistara” titulu, vai arī ar slotu jāsaslauka āboli, kļūstot par “Šķirošanas meistaru”.


Mākslas darbs. Zita Mežale atklāja, ka viena no pirmssvētku aktivitātēm bija noplukušās veikala sienas, kas atrodas iepretim skolai un tautas namam, sakārtošana. “Tagad mums ir skaista vieta, kur nofotografēties, piemēram, pilngadniekiem,” viņa lepojās. Izrādās, mākslas darbs tapis, pateicoties māsām Kristīnei (19 gadi) un Samantai (15 gadi) Šubrovskām. Kristīne pastāstīja, ka zīmējumam izvēlējusies puķu tēmu, kas, viņasprāt, cilvēkos radīs priecīgāku noskaņojumu: “Mūsu darbs, kā zināja teikt Zita, iedvesmojis arī citus bērnus aktīvāk zīmēt.”


Jaunākais skrējējs. Skriešanas distancē devās arī jaunākais sacensību dalībnieks Rinalds Veiders (1,5 gadi) no Valkas. Tiesa, kopā ar mammu.


Sporto dzimtenē. Jānis Cibulis (foto), pavadot atvaļinājumu dzimtajās mājās, izmantoja iespēju paspēlēt futbolu. Viņš Anglijā dzīvo un strādā jau 12 gadus. Taujāts, kur sevi redz pēc 10-15 gadiem, Jānis atzina, ka visticamāk atgriezīsies Latvijā. Jauko noskaņojumu sporta svētkos aizēnoja nepatīkams atgadījums, kad futbola komandas “Briežuciems 1” kapteinim Egonam Ločmelim pazauda mobilais tālrunis. Uz vairākkārtējiem aicinājumiem to atgriezt ar labu, iespējamais zaglēns neatsaucās. Tika izsaukta pat policija (tālplānā). Galarezultātā telefons atradās.


Dzenā ābolus. Lielu jautrību izraisīja ābolu saslaucīšanas jeb šķirošanas sacensības ar slotu. Šajā pārbaudījumā uzvaras laurus plūca Dina Dzerkale.


Izrauj uzvaru. Vīru klasē vēl 50 - 100 metrus līdz finišam līderis bija Aleksandrs Pakalnītis, kad viņu negaidīti apsteidza Valentīns Mežals. Savukārt trešajā vietā palika Uģis Skutelis, kurš, kā zināja teikt vietējie ļaudis, ir aktīvs it visās jomās. Jāpiebilst, ka Uģis sporta svētkos bērniem dāvāja iespēju izlēkāties uz batuta.


Finišē, rokās sadevušās. Skrējiena tiesnesim Artim Loginam nācās pieņemt grūtu lēmumu pirms sieviešu grupas apbalvošanas, jo trīs dāmas labākajos gados finišā ieskrēja, rokās sadevušās. “Šoreiz visām piešķīrām dalīto pirmo vietu, bet sportā tā nedrīkst darīt. Tā ir diskvalifikācija. Nākamgad atlaižu nebūs,” viņš brīdināja. Pagasta pārvaldniece Anastasija Gabrāne (foto - no kreisās) neslēpa, ka skrējienā piedalījās pirmo reizi. “Šodien sasparojos,” viņa priecājās.  


Pļavā ķer zivis. Sacensību pārtraukumos vietējie ļaudis labprāt izmantoja iespēju iemēģināt roku dažādās spēlēs, piemēram, zivju makšķerēšanā (foto). Jāpiebilst, ka to autors un izgatavotājs ir Briežuciema pamatskolas direktors Aigars Keišs.


Iesildās. Izrādās, Briežuciemā bērni sporto kopš agra vecuma. Piemēram, Beatrise Krakope, kurai ir tikai 2,4 gadi (foto), pērn skrēja visās Balkanos notikušajās sacensībās. Ne mazāk aktīvs ir viņas septiņgadīgais brālis Andžejs, kurš sestdien skrēja Briežuciemā, bet svētdien Balkanos startēja velosacīkstēs.


Futbola laukumā. Trīs komandu futbolisti nedzenāja bumbu sava prieka dēļ, bet cīnījās, tā teikt, kā lauvas.

“Osvalds” nosvin acīti

 

Sestdienas pievakarē un svētdienas naktī Baltinavas parkā valdīja emocijas. Kā nu ne, ja festivāla “Osvalds” vārds izskanēja jau 21.reizi jeb, kā jokoja aktieris Guntis Skrastiņš, nosvinēta acīte.


Kopā ar aktieri. Mūzikas festivāla krusttēvs Māris Lāpāns, atklājot “Osvaldu” kopā ar aktieri Gunti Skrastiņu, atklāja, ka uz skatuves stāv ar divējādām sajūtām. “No vienas puses ārkārtīgi liels prieks, jo 21 gads - tas nav joks. No otras puses prieks, ka ir izdevies!” viņš jokoja. Jāpiebilst, ka Māris solīja,- šis noteikti nebūs pēdējais “Osvalds”.


Gandrīz kā savējais. Kad grupas “Tranzīts” piekritēji sauca, ka solists ir savējais, Ralfs Rubenis nepalika atbildi parādā: “Gandrīz. Nāku no Stāmerienas.”


Īpašs repertuārs. Grupa “Unknown Artist” izpildīja aizsaulē aizgājušā “Osvalda” himnas autora Jāņa Keiša dziesmas. “Šodien mēs spēlēsim dziesmas, kas nav mūsu grupas repertuārā,” atzina mūziķi.


Dzied par meitenēm, arī Balviem. Žoržs Siksna dziesmu vārdos iemanījās iepīt gan Baltinavu, gan Balvus un pat mīļās Latgales meitenes.


Emociju varā. Ja uz tradicionālās skatuves mūzikas nakts dalībnieki grieza valsi, tad pie otrās skatuves valdīja jestrāki ritmi.


Ķer burbuļus. Kamēr pieaugušie izklaidējās, četrgadīgā Marija no Rīgas ķēra lietuvieša Romasa uzpūstos ziepju burbuļus. Kaimiņvalsts pārstāvis “Vadugunij” atklāja, ka “Osvaldu” apmeklē jau vairāk nekā 10 gadus. Jautāts, kas viņu mudina braukt uz Baltinavu, Romass lakoniski paskaidroja: “Šeit vienkārši patīk.”


Aplausi kā cieņas apliecinājums. Vētrainus aplausus saņēma dziedātājs Normunds Rutulis.


Acis kā pogas. Šī gada “Osvaldu”, šķiet, nekad neaizmirsīs astoņgadīgais Kaspars Dauksts, kurš pirmo reizi dzīvē izleca ar katapultu. “Tēti, nākamreiz lekšu tikai tad, kad izaugšu liels,” viņš teica tētim. Taujāts, kad tas varētu būt, puika domīgi noteica, ka nākamgad.   


Seksa simbols. Aktieris Guntis Skrastiņš mudināja vīrus piedalīties atrakcijā, par kuras uzvarētāju kļuva baltinavietis Ruslans (foto - no labās). Tagad un turpmāk, kā oficiāli paziņoja G.Skrastiņš, Ruslans ir Baltinavas mūzikas nakts simbols.


Saņem balvu. Zane Keiša (foto) neslēpa, ka nebija gaidījusi, ka, nopērkot biļeti, loterijā vinnēs DVD atskaņotāju. Jāpiebilst, ka lielā balva – mikrosistēma ar bluetooth aizceļoja uz Kārsavu. “Pirmo reizi “Osvaldā”... neticami,” bija pārsteigta kārsaviete Vēsma Rancāne. 

Reportāžas

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

  • “Starp Tālavu un Pietālavu”

    (Reportāža)

      Sestdien visā Latvijā Muzeju nakts tēma bija “Tālavas taurētājs”, kas ir turpinājums Latvijas simtgades stāstam, turklāt 2019.gadā atzīmējam un atzīmēsim Brīvības cīņu simtgadi. Balvu Novada muzeja vadītāja Iveta Supe nešaubās, ka ir īstais brīdis...

  • “Veiksme ir labi sagatavota iespēja”

    (Reportāža)

      10.maijā Balvu Mākslas skolā turpinājās “Mākslas dienu 2019” aktivitātes, kas sākās ar radošo darbu izstādes “Uzziedi krāsās” atklāšanu aprīļa nogalē Balvu Sakrālajā kultūras centrā. Šoreiz bērniem un jebkuram interesentam bija iespēja iepazīt...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Pirmdiena

Informācijas pirmdienā patiks tev tas vai nepatiks, bet ziņas pie tevis plūdīs no visām pusēm. Tev tās būs prasmīgi jāizsijā: jāatdala graudi no pelavām (patiesība no tenkām). Diena piemērota iesākto lietu pabeigšanai, nevis jaunu uzsākšanai. Tāpat šodien ieteicamas sporta aktivitātes mērenās devās. Ja tev nav tas vecums, kad skriet maratonu vai pārpeldēt baseinu 10x, tad intereses pēc aizej ar savu bērnu (vai mazbērnu) uz viņa treniņu futbolā, karatē vai sporta dejās. Tici man, ka tas būs patīkami jums abiem (-ām). Jūs atcerēsieties savus skolas gadus, bet bērns (vai mazbērns) sajutīsies kā čempions jūsu acīs. Un tas noteikti lieliski uzlabos jūsu attiecības. Netici?! Bet tu pamēģini.


 

 

 

 

Apmeklētāju aptauja

Kā vērtējat ieceri ievērojami paaugstināt valsts finansējumu politiskajām partijām?