Trīsdesmit pirmais bataljons nosvin jubileju

Pagājušās nedēļas nogalē Alūksnē atzīmēja Zemessardzes 31.bataljona 25 gadu jubileju. Atgādinām, ka ceturtdaļgadsimta laikā tas piedzīvojis vairākas izmaiņas, kaut gan tā pirmā mājvieta bija Balvos, kad to dibināja 1991.gada decembrī.

Vēstures līkloči liecina, ka Zemessardzes 31.kājnieku bataljonu 2003.gadā apvienoja ar Alūksnes 24.kājnieku bataljonu, līdz ar to bataljona atbildības teritorija aptvēra gan Balvu, gan Alūksnes novadus. 2005.gada janvārī bataljonam pievienoja Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rotu, tādējādi bataljonu reorganizējot un pārsaucot par Zemessardzes 31.AMII bataljonu. 2009.gada decembrī bataljona štābu pārvietoja no Balviem uz Alūksni, un šobrīd viss bataljons ir izvietots vienās telpās kopā ar Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolu Alūksnē. Bataljona komandieris kopš 2014.gada 18.septembra ir pulkvežleitnants Māris Simsons. Viņš svinīgajā pasākumā zemessargus informēja, ka 31.AMIII bataljonu atkal gaida reorganizācija. Tāpat komandieris ik pa laiciņam jokojot pārjautāja, kurš vēl nav saņēmis apbalvojumu? Un patiesi Zemessardzes vadība ar ‘paldies’ vārdiem neskopojās...

Sava zeme ir jāsargā! Balvenietis Aigars Mačs (foto – otrais no kreisās) Zemessardzē iestājās pirms 24 gadiem. Jautāts, kas mudināja to darīt, vecākais zemessargs atzina, ka ir savas zemes patriots. “Un tā ir jāsargā!” viņš uzsvēra.

Pamanāms. Pateicības rakstu par centīgi, godprātīgi un izcili veiktajiem pienākumiem mācībās “Zobens 2016” saņēma arī augumā raženais balvenietis seržants Guntis Pauliņš.

Veicina patriotisma audzināšanu. Ar brigādes ģenerāļa Aināra Ozoliņa pavēli Nr.81 virsseržantam Aivaram Pauliņam piešķīra tiesības nēsāt Zemessardzes veterānu Goda zīmi. Pavēlē norādīts, ka šis apbalvojums piešķirts kā atzinība par veikto ieguldījumu Zemessardzes veterānu apvienības izveidošanā, veicinot patriotismu un vēsturisko tradīciju nostiprināšanu Latvijas sabiedrībā.

Vecā gvarde. 2009.gada novembrī “Vadugunij” Roberts Gavars atklāja: “Man Latvijas armija un Latvijas drošība saistās ar Zemessardzes veco gvardi, ar kuru joprojām uzturu sakarus. Tā mēs, Zemessardzes Balvu bataljona bijušie zemessargi - Valdis Zābelis, Pēteris Zvejnieks, Gunārs Upītis - sevi dēvējam. Mēs visi savu darbību un militāro karjeru uzsākām Zemessardzes Balvu bataljonā, bijām vieni no tā dibinātājiem un veidotājiem.”

Saņem apbalvojumu. Par godprātīgu dienestu piešķīra tiesības nēsāt II pakāpes zemessarga izdienas zīmi kapteinim Guntaram Mežalam. Tāpat 31.AMII bataljona 1.Kājnieku rotas komandieris kapteinis G.Mežals, tāpat kā mūspuses daudzi zemessargi, saņēma Latvijas Republikas Zemessardzes komandiera parakstītu Pateicības rakstu. Pulkvežleitnants Māris Simsons teica paldies G.Mežalam uzsverot, ka kapteiņa rota ir vislabāk nokomplektētā rota 3.brigādē: “Tā ir ne tikai labi nokomplektēta, bet arī labi apmācīta.”

Tic tam, ko dara! Kapteinis Mareks Jermacāns, tāpat kā daudz citi mūspuses zemessargi, saņēma Atzinības rakstu. Viņš uzsver, ka vadmotīvs būt Zemessardzē ir ticība savai tēvzemei.

Mudina pilnveidot sevi. Robežsardzes pulkvežleitnants Voldemārs Šaicāns pastāstīja, ka Alūksnē pēdējo divu gadu laikā ciemojies vairākkārt. Viņš vēlēja ikvienam pilnveidot sevi: “Tai pat laikā - lai šīs zināšanas un spējas nav jāpielieto cīņā - kaujā.”  

Divdesmit piecus gadus Zemessardzē. Piemiņas zīmi “Zemessardzei 25 gadi” pasniedza balvenietim Jānim Tihomirovam (foto – no kreisās). Viņš ir pārliecināts, ka ikvienam jaunietim ir jāpievienojas Zemessardzei, jo, pirmkārt, tā ir disciplīna, otrkārt, atbildība. “Sēžot pie datora, no tā nebūs nekā. Ir jāmīl sava dzimtene!” uzskata Jānis.

Saņem medaļu. Par godprātīgi un centīgi paveiktajiem dienesta pienākumiem, kas sekmējuši Zemessardzes un Nacionālo Bruņoto spēku attīstību, ar Zemessardzes komandiera III pakāpes medaļu apbalvoja zemessargu Aldi Odumiņu no Bērzpils. Jāpiebilst, ka, pateicoties viņam, rekrutēti jeb Zemessardzei pievienojušies ļoti daudzi bērzpilieši.

Novēl izturību! Valsts policijas Balvu iecirkņa priekšnieks Dzintars Čerbakovs (foto – otrais no kreisās) klātesošajiem atzina, ka līdz šim mūspuses policisti nav griezušies pēc palīdzības pie Zemessardzes, piemēram, apmaldījušos personu meklēšanā: “Tas gan nenozīmē, ka mēs nesadarbojamies. Novēlu jums izturību un dzīvesprieku!” Tāpat viņš mudināja neaizmirst, ka dienestā labāk veiksies, ja ir ģimenes atbalsts.

Dāvanā pasniedz gleznu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, uzrunājot 31. Zemessardzes 31.AMII bataljona komandieri, ziņoja, ka pasākumā ieradies atvaļinātais kaprālis, lai klātesošos sveiktu jubilejā. Viņš uzdāvināja gleznu, kuras autors ir Dominiks Slišāns. “Gan no Jums, gan mums ir atkarīgs, lai šādas gleznas taptu arī nākotnē,” vēlēja Viļakas novada vadītājs.

Sumina Balvu novada darbarūķus

Ik gadu novembra nogalē Balvu novada pašvaldība sadarbībā ar Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centru godina uzņēmējus. Šogad Kubulu kultūras namā ziedus, piemiņas balvas un laba vēlējumus saņēma 16 nominanti.

Pirms pasākuma. Balles viesus pie ieejas Kubulu kultūras nama zālē laipni sagaidīja Balvu pamatskolas pedagoģes un bērni, kuri atgādināja, ka katrs no mums var izdarīt labus darbus. Viņi aicināja ziedot slimiem un nelaimē nonākušiem bērniem.

Kopā ar savējiem. SIA “Balvu maizīte” īpašnieks Andrejs Kindzuls atklāja, ka uz balli nācis, lai satiktos ar savējiem: “Šeit ir cilvēki, kuri uztur dzīvībai nepieciešamo asinsriti. Tie ir nodokļu maksātāji, kuri strādā, muguras liekdami.” Jautāts, kā sagaidīs Ziemassvētkus, uzņēmējs mudināja Adventes laikā aizmirst visu slikto un izvirzīt jaunus, optimistiskus plānus. “Piedodiet tiem, kas Jūs aizvainojuši,” viņš aicināja.

“Gada tirgotājs”. SIA “Litiņa” vadītāja Lilita Aleksāne pastāstīja, ka uzņēmums 18.decembrī svinēs 20.dzimšanas dienu, un piebilda, ka veikalos Balvos un Viļakā katra prece ir ar mīlestību atgādāta, aplūkota un sakārtota: “Lai arī mēs esam dvēseliski un iekšēji sakārtotāki!”

“Gada amatnieks”. Mūspusē pazīstamais pulksteņmeistars Leons Belka neslēpa, ka ballē izjutis līdzīgas sajūtas, kā ejot uz barikādēm. Viņaprāt, cilvēkiem, kuriem viss ir slikti, negatīvisma cēlonis jāmeklē sevī, nevis citos. “Uzsmaidu, kad pie manis atnāk dusmīgs cilvēks. Tāpat nereti nopērku konfektes, ar kurām uzcienāju, piemēram, kāda veikala pārdevējus. Cienīsim un mīlēsim viens otru,” viņš aicināja.

“Gada jaunais lauksaimnieks”. Igoram Lazorenko no Vectilžas 2016.gads ir īpašs, jo, pirmkārt, viņš izveidoja zemnieku saimniecību “Ezeriņi”. Otrkārt, 9.jūlijā iestūrēja laulības ostā. Saimniekot Igors uzsāka ar 4 govīm, kuras uzdāvināja vecāki. “Tagad man jau ir 43 galvas,” viņš atklāja. Jāpiebilst, ka “Gada jaunais lauksaimnieks” pirms atgriešanās dzimtajā novadā paspēja pastrādāt gan Rīgā, gan Vācijā.

“Gada dedzīgākais zemnieks”. Andrejs Ūbelis no Tilžas neslēpa, ka ir Latgales patriots. Viņš aicināja būt asiem un vienotiem kā zāģa zobiem.

“Jaunais uzņēmējs”. Kristīne Ločmele pastāstīja, ka picērijā “Zebra” strādā 5 darbinieki, kur klientiem piedāvā 14 veidu dažāda izmēra picas. Viņa atklāja, ka apnicis strādāt citu labā: “Nāciet biznesā – tas ir to vērts!”

“Stabils uzņēmums”. Uzņēmuma SIA “Balvu Bildes” vadītāja Natālija Noskova aicināja uzņēmējus iegriezties “Balvu Bildēs”, kur izgatavo foto, kā arī piedāvā citus pakalpojumus. Atliek piebilst, ka arī vaduguniešiem šis uzņēmums nav svešs. “Tie ir mūsu labākie un izpalīdzīgākie kaimiņi,” vakara gaitā atzina “Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs.

“Gada sadarbības partneris”. Zemnieku saimniecības “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis (foto – no labās) jokoja, ka, nākot uz balli, pārskatījis savu plauktiņu un līdzi ņēmis vislabāko noskaņojumu. Lūgts atklāt, kas vēl plauktiņā atrodas, Aldis paskaidroja, ka tur mājo dažādas domas, pārdomas un izjūtas. Tiesa, labvēlīgo vairāk. Līdzīgā noskaņā viņš sprieda, kā nākamgad pašvaldību vēlēšanās izvēlēties visgodprātīgākos tautas kalpus: “Balsojiet par tiem, kuri rīko koncertus regulāri, nevis četros gados reizi.”  

Namatēvs. Kubulu pagasta pārvaldnieks Artūrs Luksts klātesošajiem vēlēja būt stipriem Mērķis izpildīts! Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Elita Mozule pieļāva, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir lauku atbalsta dienesta klienti: “Ja tādi vēl nav, tad noteikti kļūs.” Viņa teica paldies sadarbības partneriem uzsverot, ka mērķis iesniegt platību maksājumus elektroniski ir izpildīts par 99,9%. Tāpat E.Mozule uzslavēja jaunos 20 lauksaimniekus, kuri šogad iesniedza projektus, kā arī Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra vadītāju Intu Kaļvu (foto - no kreisās).

“Gada būvnieks”. Vladimirs Koržakovs, kā jau celtnieks, saņēma īpašu dāvanu, ar kuru, kā jokoja klātesošie, varēs klapēt gaļu. “Lai darbs tuvāk mājām!” uzņēmējiem un sev vēlēja SIA “Veskor” vadītājs.

Ļaujas atpūtai. Latvijas Nacionālā teātra mākslinieki mudināja ļauties atpūtai. Šim aicinājumam atsaucās visi, tostarp Aivars Zaikovskis (foto - no labās), kuru godināja nominācijā “Pieredzējis uzņēmējs laukos”. Izrādās, gada nogale Zaikovsku ģimenei būs ļoti saspringta. Kā nu ne, ja pirms Ziemassvētkiem viņi dosies uz Zviedriju, Ziemassvētku vakaru pavadīs Ogrē, bet pēc tam lidos uz Angliju. “Jāapciemo bērni,” paskaidroja Aivars.

“Novada tēla popularizētājs”. Bez komentāriem - vadugunieši Maruta Sprudzāne, Edgars Gabranovs un Zinaida Logina.

“Gada eksportētājs”. SIA “Kalegnum” vadītājs Kārlis Brūmanis ir pārliecināts, ka ar tik draudzīgu, dabīgu un vērtīgu materiālu, kāds ir koks, var radīt visdažādāko interjeru. Uzņēmums Kubulu pagastā strādā jau trīs gadus.

“Netradicionālā saimniecība laukos”. SIA “Kalnajāņi 1” vadītāja Ingrīda Jeromanova pastāstīja, ka saimniecībā audzē 14 vīnogu šķirnes: “Kāpēc vīnogas? Jā, tas ir netradicionāli un ļoti riskanti. Trakās idejas nereti dzimst sievietēm - nebaidieties riskēt!”

“Gada bioloģiskā saimniecība”. Zemnieku saimniecības “Kronīši” īpašnieks Artūrs Jermacāns pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes pabeigšanas bija izvēles priekšā, ko darīt tālāk? Viņš nolēma atgriezties tēva mājās Vectilžā.

“Gada pakalpojums”. Uzņēmēja Egita Circene lepojas, ka frizētava “Elija” darbojas jau kopš 2000.gada vasaras.

Patīkams pārsteigums. SIA “Balvu autotransports” valdes priekšsēdētājs Valdis Ančs neslēpa pārsteigumu, kad saņēma balvu no akciju sabiedrības “Citadele” pārstāvēm. “Gods kalpot Balvu novadam!” viņš paziņoja.

Noķer uzņēmēju. A.s. “Altum” Gulbenes filiāles vadītājs Valdis Krauklis paldies vārdus teica uzņēmējam Ērikam Eizānam paziņojot: “Beidzot Ēriks ir noķerts.” Savukārt Ēriks atjokoja: “Prieks, ka mani saķēra. Ceru, saprotat, nevis tāpēc, ka neesmu nomaksājis kādu maksājumu, bet tāpēc, ka sadarbojamies. Ko novēlēt uzņēmējiem? Strādājot Latgalē, jūs esat varoņi! Ar to sparu, iecietību un ieguldīto darbu saņemtie augļi ir graša vērti. Jūs esat pelnījuši daudz vairāk. Novēlu, lai labklājība atgriežas Latgalē un mēs varam pasmīkņāt par rīdziniekiem un citiem, kuriem šobrīd daudz vieglāk nopelnīt maizīti.” 

Pirmā deja. Grupas “Mākoņstūmēji” muzikanti pārliecinājās, ka uzņēmēji, kā arī pašvaldības darbinieki, tostarp Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (foto - priekšplānā no labās), dejot nav divreiz mudināmi. Savukārt novada vadītājs uzsvēra, ka, pateicoties uzņēmējiem, Latvijā ir pieejami veselības, izglītības un citi pakalpojumi: “Jūs esat nodokļu maksātāji, kaut arī Rīgā kāds ierēdnis vēl to nesaprot... Pašvaldības un arī to ierēdņu vārdā saku Jums paldies.”

“Lepni zem Latvijas karoga”

98.Latvijas dzimšanas dienas svētku koncerts Balvu novadā visticamāk vēsturē ieies ar faktu, ka tas notika Balvu muižā, nevis, kā ierasts, kultūras un atpūtas centrā. Muižas zālē nebija teju kur ābolam nokrist, turklāt tur patiešām valdīja patriotiska gaisotne, kuru pastiprināja gan jauktā kora “Mirklis”, gan viesmākslinieku emocionāli spilgtie priekšnesumi.

Gaismas ceļš. Lai nokļūtu uz svinīgo pasākumu “Lepni zem Latvijas karoga” Balvu muižā, balveniešiem un pilsētas viesiem nācās iet pa gaismas jeb lāpu ceļu, kas, kā atzina svētku koncerta apmeklētāji, uzjundīja patriotisma jūtas.

Atgādina vēsturiskus faktus. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis klātesošajiem atgādināja vēsturiskus faktus, īpaši izceļot mūspuses cilvēku devumu neatkarīgas Latvijas izveidē: “...Vai visi zina, kā veidojās Latvijas valsts? 20.gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija atradās cariskās Krievijas sastāvā, gaišākie prāti – virsnieki, garīdznieki, kultūras darbinieki un citi inteliģences pārstāvji – pulcējās dažādos saietos, līdz vienojās par neatkarīgas Latvijas izveidošanas nepieciešamību. Daudzi nezina, ka tieši latgalieši bija tie, kuri iestājās par neatkarīgas valsts izveidošanu, kamēr Vidzemes un Kurzemes pārstāvji uzstāja uz Latvijas autonomijas pietiekamību Krievijas sastāvā...” Novada vadītājs vēlēja paļauties uz saviem spēkiem un Dievu, lai veicinātu Latvijas izaugsmi.    

Pirmais četrinieks. Valsts svētkos Balvu novada domes Atzinības rakstus saņēma 11 darbarūķi, tostarp (foto - no kreisās) Bāriņtiesas priekšsēdētājas palīdze Irēna Ertmane, ilggadējs invalīdu biedrības biedrs Staņislavs Cibulis, medicīnas reģistratore Sarma Dunska un izglītības darba speciāliste Terēza Čudarkina.

Atklāj koncertu. Svinīgo pasākumu atklāja jauktais koris “Mirklis”, dziesmā uzsverot: “Tādi bijām, tādi esam, tādi būsim mūžībā.”

Jūtas labi. Sešgadīgā Laura (6 gadi) omulīgi iejutās tēta Ilmāra Medinieka klēpī. Savukārt Karīna Roga (foto - no labās), kuras klēpī sēdēja meitiņa Liāna (šonedēļ svinēs 8.dzimšanas dienu!), zināja teikt, ka pēc koncerta ģimenē neizpaliks kūka un šampanietis.

Ko dāvāt Latvijai? Balvu katoļu draudzes prāvests Mārtiņš Klušs atgādināja, ka esam piederīgi šai zemei, šai valstij: “Kad ejam uz dzimšanas dienu, mēs parasti nesam dāvanas. Šodien Latvijai ir dzimšanas diena, tāpēc padomāsim, kādu dāvanu katrs no sevis varam dāvāt savai valstij. Vai tas būtu mans darbs; mans kalpojums; mana dzīve; mana attieksme pret lietām, ko es daru, vai tā ir mana ģimene, par kuru es rūpējos, kuru mīlu... Vai tas ir tas, ko šodien es varu dāvāt un dāvāt pat līdz simtgadei mūsu Latvijai? Vislielākā dāvana ir mīlestība. Neaizmirsīsim, ka nākotne iesākas nevis rīt, bet šodien, kaut arī mums jāmācās no pagātnes.”

Saņem ziedus. Visus Atzinības rakstu saņēmējus, tostarp (foto - no kreisās) uzņēmēju Arvīdu Raciborski, kultūras un atpūtas centra lietvedi Vitu Vācieti un uzņēmēju Andreju Tūmiņu pēc oficiālā apbalvojuma saņemšanas apsveica kolēģi, draugi un radi.  

Godina darbarūķus. Foto no kreisās: bērnu bibliotēkas literatūras nodaļas vadītāja Ligita Pušpure, biedrības “Radošas idejas” vadītāja Sanita Putniņa, pašvaldības Vispārējās un juridiskās nodaļas vadītāja Ilona Ločmele, skolotāja un vokālā ansambļa vadītāja Anastasija Ločmele.

18.novembra vakars. Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska, pianists un komponists Valdis Zilveris, soliste Inguna Kalniņa skatītājus priecēja gan ar dziesmām, gan dzeju, kā arī stāstiem par dižgariem, piemēram, brāļiem Kaudzītēm. Aktrise I.Burkovska atklāja, ka mūspusē jūtas kā savējā, jo vīra kungs nāk no Viļakas puses: “Bet Balvi jau ir Viļakas priekšpilsēta.”

Ciemiņi no Rēzeknes. Dziedošā Eriņu ģimene pastāstīja, ka viņiem dubultprieks uzstāties mūspusē: “Jo šodien aprit 7 gadi, kā mēs koncertējam. Pirmais koncerts bija Briežuciemā, bet pēc tam sekoja Balvi, Vectilža, Viļaka, Naudaskalns...”

“Tikai mirkļi, šie skaistākie mirkļi …”

Rugājieši ir lepni - viņiem ir savs Maestro, lielais dziesmu meistars, diriģents Pēteris Sudarovs. Par godu dziesmai, kas Rugāju jauktā kora izpildījumā skan jau 55 gadus, un suminot kora vadītāju dzimšanas dienā, Lāčplēša dienas pievakarē  tautas namā notika svinīgs pasākums.

Sirsnība, mīļums, atvērtība, ziedu smarža un ciemiņu veltījumi caur atmiņām un dziesmām pildīja zāli, liekot iemirdzēties simboliskajam gaismas kokam. Tikai mirklis dzīves, bet tik piepildīts un dāsns, tik burvīgi skaists kā brūnais kastanis rudenī, ko vakara vadītāji iedāvināja katram, kurš tovakar bija kopā ar  rugājiešiem un kora diriģentu.

Vīrs kā ozols. Savos godājamajos gados diriģents Pēteris Sudarovs joprojām ir dzīvespriecīgs un darbīgs. Kā lai būtu citādāk, ja viņš dzimis tieši 11.novembrī, Lāčplēša dienā. Viens varens un stiprs latviešu ozols, kurš pratis tik garus gadus saturēt kopā kori un iedvesmot dziesmai.

Vēl pūriņu veselības. Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine kora 55 gadus salīdzināja ar straujo Vārnienes  plūdumu. Dziesmas taču ir pati dzīve – ar prieku un arī asarām. Laiks aizsteidzies, izaugusi jauna paaudze, un arī viņi dzied. Laikam mūžīga būs tautas dziesmas gudrība: “Ar dziesmiņu druvā gāju, ar valodu sētiņā.”

Pagodinājums. Rugāju jauktais koris koncertē arī dievnamos. Jubilejas vakarā katoļu draudzes prāvests Alberts Budže uzsvēra, ka ar šo kori ir kopā visos gada svarīgākajos svētkos, savukārt  prāvests Oļģerts Misjūns priecājās par diriģentu, kurš savā vecumā nežēlojas par dzīvi un nepadodas. Viņš korim iedāvināja svētbildītes. Diriģentam roku spieda arī luterāņu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (foto). Viņa atziņa: “Labs rādītājs, ka koris ir audzināts, skolots un skanīgs. Par to pateicība kora vadītājam. Himna “Dievs, svētī Latviju” ir mūsu lūgšana. Dievs mums devis arī balsi, un mēs varam dziedāt.”

Ik pēc pieciem gadiem. Kultūras darba organizatore Gunta Grigāne atcerējās, ka pirmo korim nozīmīgo jubileju - 35 pastāvēšanas gadus - atzīmēja 1996.gadā. Tas notika jaunatklātajā estrādē. Pa šo laiku svinētas piecas apaļas un pusapaļas gadskārtas. “Tā ir liela laime dzirdēt, kā kora balsis pieskandina mūsu mazo, lepno novadu,” teica G.Grigāne. Kultūras darbinieki piemiņas suvenīrus iedāvināja katram jauktā kora dziedātājam. Guntas vēlējums diriģentam,- lai viņam pietiek spēka kori aizvest līdz Latvijas simtgades svētkiem.

Kopā ar draugiem. Jubilejas vakaru kuplināja arī deju kopas “Tonuss” pārstāves, Baltinavas un Ļaudonas kori. Sirsnīgu apsveikumu caur dziesmām veltīja Tilžas sieviešu kora dziedātājas Ritas Keišas vadībā (foto). Bet pašā vakara noslēgumā diriģentu gaidīja pārsteigums – koris viņam dziedāja “Kastaņu rudenī” pirmatskaņojumu. Dziesmas autore - Agita Kukurāne.

Lai vienmēr gaisma! Uguntiņu simboliskajā gaismas un spēka kokā aizdedza arī diriģenta dzīvesbiedre Sofija Sudarova. Bet Pētera Sudarova atbilde uz jautājumu, kāpēc tik ilgi var pastāvēt koris, bija: “Mums ir daudz gaišu prātu un enerģisku cilvēku. Rugājos vienmēr bijuši  cilvēki, kuri kori atbalstījuši arī no vadības puses.”

Arī dziedāja korī. Maija Blauma (no labās) ar kora dziesmu bijusi kopā 30 gadus. Viņa atcerējās rugājiešu vēlmi pārspēt kora dziesmā “Austrumu” Balvos, lai gan  tas nav izdevies. Viņas vēlme, lai tagad korī dziedātu  daudz vairāk jauniešu. Kādreiz kora sastāvā bijis pat 70 dziedātāju. Arī pats diriģents izteica nožēlu, ka vidusskolā nav vairs kora. Maija kordiriģentam uzdāvināja ļoti lielu un krāšņu rožu pušķi. Kora darbību aktīvi atbalstīja saimniecības vadītājas Zinaīdas Feldmanes (no kreisās) laikā. Viņa pati korī dziedāja 36 gadus. “Tā ir milzīga bagātība, ko var gūt caur dziesmu, taču jābūt izturībai,”  viņa teica.

Suminājums. Svētku vakarā bija daudz viesu. Veltījumu Pēterim Sudarovam nodziedāja arī aktīvas pašdarbnieces no Lazdukalna pagasta - Judīte Pasikova un Aija Ikstena.

“Es mīlu tevi, Latgale”

Pagājušās nedēļas nogalē Šķilbēnu pagasta kultūras centrā “Rekova” Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītā ieskaņas pasākumā pulcējās apkaimes ļaudis un ciemiņi, lai viktorīnā “Es mīlu tevi, Latgale” atsvaidzinātu zināšanas par mūspusi.

Vēsturisks mirklis. Pasākuma scenārija autore Kristīna Lapsa taujāta, kāpēc pirmssvētku svinības organizē  krietnu laiciņu pirms svētkiem, atzina, ka svētkos pasākumu klāsts ir tik blīvs, ka nereti cilvēkiem grūti izvēlēties, kurp doties. “Scenāriju var salīdzināt ar mālu, ko šodien mīcīs pasākuma vadītājs Rolands Keišs,” pirms viktorīnas uzsvēra Kristīna. Savukārt Rolands (foto) skatītājiem svinīgi paziņoja, ka pirmo reizi Rekovā notiek TV cienīga viktorīna, kad, kā viņš jokoja, kartupeļu ēdāju un kūlas dedzinātāju tauta rādīs, ko māk.  

Sola uzvarēt. Viktorīnā cīnījās divu Andru komandas – nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītāja Andra Slišāna un Šķilbēnu pagasta pārvaldnieka Andra Mežala vadībā. A.Mežala komandu (foto) stiprināja vēstures skolotāja Ivita Slišāne, prāvests Staņislavs Prikulis, Balkanu dabas parka vadītāja un zemnieku saimniecības “Sābri” īpašniece Vija Kuļša. Komandas kapteinis, lūgts prognozēt rezultātu, sprieda, ka neizpaliks uzvara. “Nepadodieties!” Andris Mežals vēlēja Andrim Slišānam.

Izpilda dažādus uzdevumus. Komandām bija jāatbild uz visdažādākajiem jautājumiem, piemēram, jāatpazīst pazīstami cilvēki, filmas personāži, dziesmas, melodijas, Latgales novadu ģerboņi, kā arī jāizpilda praktiski uzdevumi. Foto – Imants Slišāns iejūtas spēlē “Dzimšanas dienas ballīte”. Jāpiebilst, ka 9.novembrī viņš patiesi svinēs savu dzimšanas dienu. Apsveicam!

Smaidi neizpaliek. Vislabāko un visobjektīvāko vērtējumu, vai izdevās viktorīna “Es mīlu tevi, Latgale”, atspoguļoja skatītāju sejas.

Sarūpē muzikālus jautājumus. Cibuļu ģimene pasākumā uzdeva jautājumus, tā teikt, muzikālā stilā. Piemēram, komandu dalībniekiem bija jāatpazīst gan dziesmu nosaukumi, gan pēc melodijas jāatšifrē, kas tās ir par dziesmām.

Kā klusais telefons. Skatītāju jautrību raisīja pārbaudījums, kurā komandām, līdzīgi kā “Klusajā telefonā”, bija jāpārstāsta mūspusē pazīstamu cilvēku dzīves gājumi. Par to, ka atcerēties dažnedažādus faktus, tostarp gada skaitļus nav nemaz tik viegli, pārliecinājās prāvests Staņislavs Prikulis, kuram nācās pārstāstīt Balvu novada domes priekšsēdētāja Andra Kazinovska biogrāfiju.

Gan nulle, gan desmit. Andris Mežals, griežot skaitļu ratu, iemanījās saņemt gan maksimālo (desmit), gan minimālo punktu skaitu (nulli). Skatītājiem viņš atklāja, ka scenārija autorei Kristīnai jautājis, kas viktorīnā būs jādara. “Jāsmaida,” viņa atbildēja. “Un to es labi pieprotu,” piebilda Andris.

Griež ratu. Andris Slišāns uzzinot, ka pretinieki viņiem prognozējuši zaudējumu, sprieda, ka tas viņa komandai nāk tikai par labu: “Parasti tie, kuri domā, ka uzvarēs, neuzvar.”

Plūc uzvaras laurus. Pirmās TV viktorīnas Rekovā uzvarētāji: (foto - no kreisās) ģimenes ārsts Andris Spridzāns, Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kultūras darba speciāliste Sandra Ločmele un komandas kapteinis Andris Slišāns.

Epilogs. Neskatoties uz drēgno laiku, viktorīna Rekovā noslēdzās ar uguns šovu.