1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
12-11-2019
Vārdadienas šodien: Kaija, Kornēlija

“Es redzēju jūriņā….”

 

28.janvārī Baltinavas kultūras namā notika netradicionālā tērpu skate par ūdens tēmu “Es redzēju jūriņā”, ko jau ceturto gadu organizē Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas kolektīvs. Skatītāji varēja vērot un novērtēt 18 netradicionālo tērpu kolekcijas, kuru darināšanā rūpīgu un pacietīgu darbu bija ieguldījuši gan skolēni, gan viņu skolotāji.

Pasākuma organizatore - Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas skolotāja - Liene Čugurova pasākuma scenāriju bija veidojusi kā vectēva, kuģa kapteiņa, un mazdēla  sarunu ceļojuma laikā pa ūdeņiem, kurā vectēvs atceras savu bērnību,  atbild uz mazdēla zinātkārajiem jautājumiem, ko savukārt bagātināja skolēnu tērpu kolekcijas no netradicionāliem materiāliem par ūdens tēmu un pavadīja atbilstoša mūzika, dziesmas  un deju ritmi. Skatītāji dzīvoja tiem līdzi!
Netradicionālajā modes skatē piedalījās gandrīz visas Baltinavas novada izglītības iestādes, parādot kopumā 10 tērpu kolekcijas no 18. Tāpat savas kolekcijas prezentēja Tilžas internātpamatskola, Raudas, Gaujienas, Sveķu, Aleksandrovas, Ezersalas, Palsmanes internātskolas un Rēzeknes logopēdiskā skola. “Iepriekšējās  skates bija par lauku, mežu tēmu, bet pirmās skates tēma bija “Krāsainie sapņi”, kur katrs brīvi varēja izpaust savu fantāziju. Katra no skatēm ir neatkārtojama. Uzskatu, ka skolēniem, it īpaši bērniem ar speciālajām vajadzībām, ir vajadzīga liela drosme kāpt uz skatuves. Piedaloties skatēs, bērni  izglītojas par attiecīgo tēmu, šoreiz par ūdeņu un vides aizsardzību,” secina Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas direktore Inta Vilkaste.

Vectēvs un mazdēls. Netradicionālo tērpu skati vadīja divi Jāņi - vectēvs (Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas šoferis Jānis Kubuliņš) un mazdēls, skolas audzēknis Jānis Pipcāns. Viņi ne tikai veikli vadīja kuģi jūras viļņos, bet arī makšķerēja.


“Pasaka par nāriņu”. Aleksandrovas internātpamatskolas tērpu kolekcija “Pasaka par nāriņu” izpelnījās “Teatrālākās kolekcijas” diplomu. Sižeta pamatā, šķiet, bija stāsts par divām nāriņām, kuras izglāba jaunieti, bet ziedu pušķīti no viņa saņēma viena. Skumji, vai ne?!
“Jūrnieka laimes zivtiņas”. Tērpu kolekciju “Jūrnieka laimes zivtiņas” skatē demonstrēja Baltinavas vidusskolas meitenes.  Kas ir jūrnieka laimes zivtiņa, spriediet paši! Kolekcija izpelnījās diplomu “Gaumīgākā kolekcija”.

“Jūrnieka laimes zivtiņas”. Tērpu kolekciju “Jūrnieka laimes zivtiņas” skatē demonstrēja Baltinavas vidusskolas meitenes.  Kas ir jūrnieka laimes zivtiņa, spriediet paši! Kolekcija izpelnījās diplomu “Gaumīgākā kolekcija”.


Paši mazākie. Baltinavas bērnudārza audzēkņi skatē uzstājās ar kolekciju “Jūras oāze”, kas ieguva “Mīlīgākās kolekcijas” diplomu. Pēc uzstāšanās bērni kopā ar audzinātāju Jeļenu Rauzu pacietīgi vēroja citu kolektīvu priekšnesumus.


“Zivtiņas sapnis”. Tilžas internātpamatskolas kolekciju “Zivtiņas sapnis” žūrija novērtēja kā  radošāko, ko apliecināja arī mazās nāriņas tēls, kuras apģērbs bija veidots no neskaitāmām vecu, salocītu avīžu un žurnālu lapām.


Pateicības kā buru laivas. Skates noslēgumā kolekcijas saņēma diplomus, bet pasākuma organizatori - Pateicības buru laiviņu formā, ko izgatavoja Baltinavas Kristīgās internātpamatskolas skolotājs Raimonds Leicāns ar skolēniem, un skolotāja Vineta Kaša.


Neptūns nāk! Kur ūdens, tur Neptūns. Sveķu internātpamatskolas tērpu kolekcija “Es redzēju jūriņā” izpelnījās “Latviskākās tērpu kolekcijas” diplomu. Skatītājiem nebija šaubu, ka uz mēles atrodas pats Neptūns ar žebērkli rokās.


Ar dāvanām. Katras tērpu kolekcijas komanda skates noslēgumā saņēma Latvijas Bērnu bāreņu fonda sarūpētās dāvanas, ko pasniedza Baltinavas novada domes deputāts un žūrijas komisijas pārstāvis Rolands Keišs.

Pitalovieši uzvar starptautiskajā hokeja turnīrā

 

Svētdien Žīguros otrajā starptautiskajā hokeja turnīrā uzvaras laurus otro gadu pēc kārtas plūca sportisti no Krievijas Federācijas – pitalovieši. Viņi ar rezultātu 6:1 uzveica igauņus un ar 6:0 pārspēja mūspuses hokejistus. Savukārt hokeja klubs “Žīguru MRS” ar 3:0 izgrieza pogas igauņiem, izcīnot 2.vietu. Revanšēties gan igauņiem, gan žīguriešiem būs iespēja 6.februārī Krievijā, kur notiks Draudzības kausa izcīņas turnīrs.


Autogrāfs uz muguras. Īpašais pasākuma viesis Māris Bičevskis no hokeja kluba “Dinamo Rīga” autogrāfu neliedza nevienam, tostarp Žīguru pagasta sporta organizatorei Gintai Locānei, kura lūdza to uzrakstīt uz muguras. Jāpiebilst, ka “Dinamo Rīga” uzbrucējs klātesošos pārsteidza arī ar paraugdemonstrējumiem bullīšos. Jautāts, vai kādreiz ir bijis mūspusē, Māris Bičevskis atzina, ka Žīguros ciemojas pirmo reizi: “Esmu pārsteigts, ka hokeja laukums sagatavots tik ļoti labā līmenī. Tas Latvijas hokejam nāk tikai par labu, jo vairo interesi par šo sporta veidu. Ja vēl ir vecāku atbalsts, tad netrūks ne spēlētāju, ne hokeja fanu!”  


Hokeja fane! Četrgadīgā Ieva Ermiča ar interesi vēroja, kas notiek Žīguru hokeja laukumā. Izrādās, Ieva jau pabijusi arī “Arēnā “Rīga””, kur viņai visvairāk paticis, kā fani sit bungas. “Viņa ar kāju bungām sita līdzi,” atklāja meitenītes mamma.  


Pirmo reizi vārtos. Viļakas Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēknis Deniss Sovetovs pirmo reizi stājās vārtos tik nozīmīgās spēlēs. Viņš pirms mačiem neslēpa, ka ir nedaudz uztraucies. “Negribas zaudēt. Centīšos būt kā Edgars Masaļskis,” piebilda jaunietis.


Izcīna otro vietu. Hokeja klubs “Žīguru MRS”, uzvarot igauņus ar rezultātu 3:0, ierindojās otrajā vietā. Mūsu komandā Aigars Gruševs tika atzīts par turnīra labāko uzbrucēju.  


Pagasta lepnums. Žīgurieši lepojas ar Aināru Miņinu, jo, pateicoties viņam un viņa ģimenei, hokejs kļuvis tik populārs. Pirms spēles Ainārs sprieda, ka uzvarēs spēcīgākie. Tāpat viņš atklāja, ka hokeja kluba “Žīguru MRS” sportistiem nākamās spēles ieplānotas Apē: “Esam uzlūgti arī uz Gulbeni. Domāsim, ko darīt, jo lielākā daļa mūsu hokejistu strādā vai mācās Rīgā.” Jāpiebilst, ka A.Miņins optimistiski raugās nākotnē. Viņš prognozē, ka jau nākamgad no jauniešiem varēs nokomplektēt jaunu labu spēlētāju piecinieku.


Uzrunā divās valodās. Viļakas novada pašvaldības izpilddirektore Zigrīda Vancāne klātesošos uzrunāja latviešu un krievu valodā. Viņa neslēpa prieku, ka Viļakas novadā ir uzņēmīgi jauni cilvēki, kuri ne tikai mīl hokeju, bet arī aicina ciemos kaimiņvalstu sportistus.  


“Man ir autogrāfs!” Deviņgadīgais žīgurietis Artjoms Šaicāns lepojās, ka viņam ir “Dinamo Rīga” hokejista autogrāfs. “Pirmais!” paskaidroja puisis.


Tur solījumu! Pitalovas rajona administrācijas vadītāja Larisa Sidoruka jokoja, ka pēc dalības vēl pāris turnīros arī viņa kā īsta hokejiste spēs nostāvēt uz ledus: “Vēlos paziņot, ka turam pērn doto solījumu, tāpēc atļaujiet man pasniegt ielūgumus uz hokeja turnīru Pitalovā, kas notiks 6.februārī”.


Pirmā spēle. Starptautisko turnīru atklāja Krievijas un Igaunijas hokejisti, kuri pirmie devās laukumā. Komandas “Rōugesnaipro” sportistiem no Igaunijas neklājās viegli, jo pitalovieši ar nepārtrauktajiem uzbrukumiem neļāva atslābt.


Vai vārti? “Žīguru MRS” hokejisti vienubrīd jau pacēla nūjas, cerot, ka ripa iemānīta pitaloviešu vārtos. Velti, jo tā trāpīja vārtu tīklā, tā teikt, ne no pareizās puses.

“No dzirkstīm līdz ugunskuram”

 

Piektdien Balvu Kultūras un atpūtas centrā valdīja emocionāla gaisotne - satikās domubiedri, kuri pirms 25 gadiem, kļūstot par barikāžu dalībniekiem, nenobijās no svešvaras. Svinīgā 1991.gada barikāžu atceres 25.gadadienai veltītā sarīkojuma vadītāja Ruta Cibule klātesošajiem teica labvakar piebilstot, mani mīļie Balvu rajona ļaudis: “Man tieši tā gribējās šovakar jūs uzrunāt un ar šo uzrunu pateikt savu prieku, ka janvāra ugunskuri atkal mūs ir saveduši kopā. Lai padomātu, lai atcerētos, lai vienkārši parunātos, lai pārbaudītu savu domu gaišumu un lai kopā nosvinētu mūsu jaunās grāmatas atvēršanas svētkus.”


Četri redaktori. “Balvu Atmodas” veidotāja un ilggadējā “Vaduguns” redaktore Rasma Zvejniece atzina, ka barikāžu laiks bija žurnālistikas zvaigžņu stunda. Viņa dalījās atmiņās un pārdomās par notikumiem pirms 25 gadiem uzsverot, ka noteikti nepieder pie tiem cilvēkiem, kuri saka, ka ir vīlušies Atmodas ideālos, ka vairs neietu uz barikādēm: “Protams, arī man bija sāpīgi un skumji redzēt, ka ne visi Atmodas laika aktīvie cilvēki atrada savu vietu un realizēja sevi pārmaiņu laikā. Vietā nāca citi, ar citiem ideāliem. Tāpat saprotu, ka šodien mūsu priekšstāvju pieņemtie likumi un lēmumi ne vienmēr ir taisnīgi un ne vienmēr godīgums ir augstākā vērtība Latvijā. Protams, satrauc arī tas, kas notiek pasaulē, cik gļēva ir Eiropa šajā situācijā. Bet vienalga par spīti visam es no sirds novērtēju to, ka mums ir sava valsts – Latvija. Un nekad nesapratīšu nesaprotamo teikumu: “Mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.”
Savukārt žurnāliste un jaunās grāmatas “Bija tāds laiks. 1991. Balvu Atmoda” galvenā redaktore Maruta Sprudzāne pastāstīja par jaunās grāmatas tapšanas laiku: “Darot šo darbu, man bija divējādas izjūtas. Kad vakaros ilgi lasīju “Balvu Atmodu” un “Vaduguni” un pacēlu galvu, šķita, ka aiz loga ir janvāris, 1991.gads, kad smagnēji brauc mašīnas, cilvēki satraukti runā. Tad atkal apjautu, ka rīt jāiet uz darbu un ir 2015.gads. Ir pavisam citas sarunas, problēmas, tēmas, un pretī nāk pavisam citi cilvēki. Grāmatā ir ļoti daudz vārdu un uzvārdu. Pirmkārt, darba grupai, kura strādāja pie grāmatas, gribējās, lai tā ir kā piemiņa šiem cilvēkiem – barikāžu dalībniekiem. Otrkārt, lai tā ir kā vēstures liecība. Grāmatā ir meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc Tautas fronte, kurai bija TĀDS ideju spēks un fenomenāla uzvara, pēc tam tikpat spoži neprata vadīt Latvijas ekonomiski politisko dzīvi. Kāpēc? Atbildi atradīsiet grāmatā. Tāpat ir vērts padomāt, kur 1991.gadā bija tie cilvēki, kuri šobrīd ieņem atbildīgus amatus? Kurā barikāžu pusē stāvēja? Tas lai paliek pārdomām...”
Foto no kreisās: Rasma Zvejniece, bijušais “BA” redaktors Kazimirs Šļakota, Maruta Sprudzāne un bijusī “Vaduguns” redaktore Biruta Salmane.


Īpašs mirklis. Balvu novada jauktais koris “Mirklis” barikāžu dalībniekiem patiesi sarūpēja ne tikai īpašu, bet emocionāli skaistu mirkli, kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu atskaņojot mūziku Raiņa “Daugavai”. Jāpiebilst, ka Rainis šo darbu savulaik nosauca par sērdieņu dziesmu, kaut gan, kā uzsvēra Ruta Cibule, tā Balvos vienmēr skanējusi kā spēka dziesma. Viņa nekļūdījās...


Aicina lūgties par Latviju! Šķilbēnu un Baltinavas katoļu draudžu prāvests Staņislavs Prikulis atklāja, ka barikāžu laikā viņam bija 10 gadi. Viņš uzsvēra, ka brīvības nosargāšana ir Dieva dāvana: “Tie spēki, pret kuriem vajadzēja cīnīties, nebija uzveicami ar ieročiem, nebija uzveicami ar brutālu spēku, bet ar sirds siltumu, ar mīlestību, ar ticību. Ir svarīgi ne tikai izcīnīt, bet arī nosargāt un saglabāt šo garu. Dieva spēks, Dieva svētība un klātbūtne ir būtiski nepieciešama mums katram un katrā dzīves mirklī. Viena no uzvarām, kas mūsu tautai ir – ir valsts himna, turklāt skaistākā visā pasaulē. Kādēļ? Jo sākas ar vārdu ‘Dievs’. Lai Dievs dod, ka šis Vārds netiek izteikts vienkārši kā vārds, bet kā lūgšana.”
    



Kā spogulis. Juris Annuškāns, kurš 1991.gadā vadīja Balvu pilsētas padomi, barikāžu laiku atceras kā koncentrētu notikumu spoguli. “Vai barikāžu ugunskuri joprojām mūsu dvēselē deg?” viņš jautāja. J.Annuškāns aicināja saglabāt tādu noskaņojumu, kāds bija tolaik: “Nebaidīsimies runāt, drosmīgi runāt, redzēt visu un neskatīties bailīgi apkārt!”  


“Sveicināti, atkal janvārī”. Jāpiekrīt Rutas Cibules teiktajam, ka visticamāk daudz kas no barikāžu laikā tapušajiem pierakstiem un dokumentiem aizietu nebūtībā, ja mūspusē aktīvi nedarbotos Barikāžu dalībnieku biedrības filiāle “Vairogs”. Kluba “Vairogs” vadītāja Silvija Kupriša, uzrunājot klātesošos, neslēpa, ka jau kādu laiku līdz ar janvāra sniegu un saliem viņas atmiņas sāk smaržot pēc ugunskura dūmiem: “Atmiņas ar visu sūrumu kā ugunskura dzirkstis ceļas augšā manī, saviļņo, uzjundī un liek domāt. Janvāra dienās es īpaši skaudri sajūtu, cik ļoti vara ir tālu no tautas un cik ļoti vara tai nepieder. Šodien var tikai retoriski jautāt, vai būs vēlreiz kāds notikums, kādi apstākļi, kas saliedēs un vienos kopējai rīcībai tik lielu daļu tautas, kā tas notika 90.gados? Kā mūs šodien sagaidītu Rīgā?” Viņa atgādināja, ka 2002.gadā rajona padomei rakstījusi lūgumu materiāli atbalstīt trūcīgus barikāžu dalībniekus. “Man neatbildēja,” viņa piebilda. S.Kupriša nosauca un teica paldies vārdus virknei darbīgu cilvēku, tostarp to, kas uz mums noraugās no mākoņa maliņas, kuru atmiņas lasāmas jaunajā grāmatā. Arī grāmatas idejas izdošanas autors Juris Boldāns nešaubās, ka barikāžu laiks bija uzdrīkstēšanās laiks. “Vēlreiz gribu teikt paldies, jo man nav dārgāku un mīļāku cilvēku par jums, mani cīņas biedri!” viņš piebilda.

Apbalvo zemniekus un uzņēmējus

 

27.novembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika Balvu novada “Zemnieku un uzņēmēju balle 2015”. Pasākumu vadīja atraktīvais LNT laika ziņu vadītājs Māris Grigalis. Mūzikas pauzēs un deju vakarā spēlēja grupa “No pusvārda”.

Pasākuma laikā kā ik gadu tradicionāli godināja Balvu novada zemniekus un uzņēmējus vairākās nominācijās. Šogad kā lielāko nodokļu maksātāju nominēja SIA “Balvi Flora”, lielākais darba devējs šogad ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, bet gada mecenāts -  SIA “A.K.7” vadītājs Andrejs Kindzulis, par mūža ieguldījumu uzņēmējdarbībā godināja Jāni un Venerandu Ļubkas no zemnieku saimniecības “Upeslīči”.  Par gada jauno uzņēmēju nominēja SIA “Evalar auto” vadītāju Armandu Penneru, bet par gada mājražotāju kļuva Ilzes Liepiņas mājražošanas uzņēmums. “Gada eksportētājs 2015” šogad ir Joahanns Martens - SIA “Compaqpeat”, bet stipra ģimene laukos – Gunita un Egons Sirmači no zemnieku saimniecības “Kļavkalni”. Lauku mantojuma saglabātājas gods šogad ir Alīnai Zelčai, kura pārmanto vecāku zemnieku saimniecību “Skujenieki”, bet par labāko gada pakalpojumu sniedzēju atzīts uzņēmums SIA “BKL”, kuru vada Jānis Kuļšs. Kā stabilāko uzņēmumu šogad godināja SIA “INVIK”. Pasākumā piedalījās Eiropas Parlamenta, Saeimas deputāti, Balvu novada domes un Gulbenes LAD  pārstāvji, un katram no viņiem bija labs vēstījums un cerīgs novēlējums zemniekiem un uzņēmējiem.


Saņem dāvanu - braucienu uz Briseli. Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule par sasniegumiem Balvu novada attīstībā pasniedza piecas dāvanas - braucienus uz Eiroparlamentu Briselē. Nākamā gada maijā uz Briseli dosies arī Balvu novada pašvaldības aģentūras “Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs” direktore Inta Kaļva (attēlā), Vilnis Dzenis, Aigars Pušpurs, Valdis Ančs un Andrejs Kindzulis.


Ziedus saņem “Eco Fabrika” direktors Guntars Šults. Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs bija pieteicis Balvu novada uzņēmumus “Latgales reģiona uzņēmēju gada balvai 2015”. Šie uzņēmumi bija SIA “Eco Fabrika”, zemnieku saimniecība “Līči”, Retro moto klubs “Rūsa vējā”, bet SIA “Balvi Flora” - lielākais eksportētājs Latvijā.


Gada mecenāts - Andrejs Kindzulis. Viņa uzņēmums “A.K.7” sniedz auto evakuatora pakalpojumus, tehnisko palīdzību uz ceļa, transporta līdzekļu pārvietošanu pa Eiropu, sadarbojas ar Valsts Robežsardzi. Viņš atzina, ka tad, ja ir labi pastrādāts, var arī labi atpūsties.


Alīna Zelča aicina nebaidīties no darba laukos. Viņa no vecākiem Tilžā pārmanto zemnieku saimniecību “Skujenieki” un šajā darbu apritē ir tikai pusgadu, toties silti iesaka jauniešiem nebaidīties no darba laukos. “Tas man šobrīd ir liels izaicinājums, taču esmu pilna entuziasma turpināt, tāpēc paldies visiem, kuri tic manām idejām,” uzsvēra A.Zelča.  


SIA “Compaqpeat” pārstāvji ar ģimenēm. Pēc apbalvojuma devās uzņēmuma menedžeris Valdis Polmanis un ceha vadītājs Kaspars Ezernieks, kuri vada darbus Briežuciema pagasta Lutinānu purvā. Uzņēmuma otrās ražotnes atvēršana Latvijā ir attaisnojusies, pašlaik šeit darbs ir vairāk nekā 20 strādniekiem, sezonā darbinieku ir vairāk. Uzņēmums apsaimnieko 280 hektārus purva, 112 hektārus viņi nomā no pašvaldības.


Gada jaunā uzņēmēja gods - Armandam Penneram. Pēc balvas saņemšanas viņš teica paldies savai ģimenei, kura palīdzēja un atbalstīja materiāli,- uzbūvēja autoservisu. Armands smaidot aicināja visus uzņēmējus auto dzīt mazgāt tieši uz viņa uzņēmumu “Evalar auto”.


Veneranda un Jānis  Ļubkas no zemnieku saimniecības “Upeslīči”. “Ir tikai jāstrādā, daudz jāstrādā bez čīkstēšanas un slinkošanas,” savu saimniekošanas veiksmes atslēgu atklāja Veneranda. Jānis savukārt atzina, ka lieli palīgi saimniekošanā ir dēli.


“INVIK” vadītāji ir gandarīti. Viktors Paršinovs (no kreisās) un Juris Pušpurs ir gandarīti, ka uzņēmums strādā jau 20 gadus. Viņi sniedz transporta pakalpojumus, piedāvā starptautiskos pārvadājumus. Pašlaik uzņēmums darbu nodrošina 15 cilvēkiem, bet vasarās strādājošo ir krietni vairāk.


SIA “Balvi Flora” vadītājs Ivars Zaharāns. Viņš pastāstīja, ka šis gads kūdras ieguvei un pārstrādei bijis labvēlīgs. Uzņēmums eksportē produkciju uz Itāliju, Vāciju, Beļģiju un citām Eiropas Savienības valstīm. Klātesošajiem deputātiem viņš novēlēja nest ziņu valdībai, lai domā par stabilu nodokļu politiku, lai atceras, ka valsts pamatā ir uzņēmumi, kas dod darbu saviem cilvēkiem un par viņiem  maksā nodokļus.

Bērzpilī lustējas zelta fonda ļaudis

 

Sestdien Bērzpils saietu namā, kā uzsvēra kultūras darba organizatore Anna Kriviša, pulcējās Bērzpils zelta fonds – vecākā paaudze, lai lietderīgi un jauki pavadītu brīvo laiku. Savukārt pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane pavēstīja, ka nākamgad ir iecere noorganizēt pasākumu visiem bijušās saimniecības darbarūķiem. “Gribas iekustināt arī tos, kuri neapmeklē senioru vakarus,” viņa piebilda.


Novēl labu veselību. Bērzpils pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane nešaubās, ka ir jauki sanākt kopā un pakavēties atmiņās. “Lai arī cilvēku fiziskais ķermenis ar katru dienu noveco, dvēsele mums arvien ir jauna,” viņa uzskata.


Sniedz noderīgu informāciju. Sociālā darbiniece Rudīte Dārziņa, tiekoties ar pagasta senioriem, atgādināja par iespējām, ko piedāvā sociālais dienests: “Vientuļi pensionāri, kuri ir deklarēti un dzīvo vieni paši savā mājā, var pretendēt uz mājokļa pabalstu 108 eiro gadā saņemšanu. Tie, kuri pusi summas jau saņēmuši, lūdzu, nāciet un rakstiet iesniegumu, lai saņemtu otro daļu pabalsta. Ja ģimenē dzīvo divi pensionāri, kuru ienākumi nepārsniedz 198 eiro uz katru pensionāru, arī var pretendēt uz mājokļa pabalstu - 90 eiro gadā.”


Savdabīgs uzdevums. Krišjāņu pagasta kultūras darbiniece Inese Kalniņa klātesošos mudināja sasveicināties, kā to dara citviet pasaulē, piemēram, sakši – apskaujas; eskimosi – saberzējas ar vaigiem; horvāti – apskaujas un saskaras ar deguniem; japāņi un ķīnieši – paklanās. Jāpiebilst, seniori ar šo uzdevumu tika veiksmīgi galā.


Vislabākie. Anna Kriviša, atklājot pasākumu, paziņoja, ka saietu namā sanākusi pagasta vislabākā daļa - visjautrākie un vislustīgākie cilvēki, kā arī pieredzes bagātākie, jo neizpalika ne nopietnas pārdomas, ne nebēdnīgi smaidi.


Top traktāts. Anna Kriviša aicināja seniorus nosaukt divdesmit īpašības vārdus, kā rezultātā tapa, tā teikt, dokumentāls stāsts par notiekošo Bērzpilī: “...notika smukā atpūtas pēcpusdiena pagasta gudriem, veseliem cilvēkiem. Laiku lieliski atnāca pavadīt veiksmīgas sievas un vīri no Bērzpils ciema... Sapucējusies ieradās viena no godu saimniecēm - untumainā Veronika Odumiņa. No viņas pucēšanās un lustēšanās ziņā neatpalika Veronikas konkurente, arī godu saimniece draiskulīgā Broņislava Gaspažiņa ar saviem veciem kaimiņiem...”


Svinīgs solījums. Inese Kalniņa kopā ar klātesošajiem svinīgi paziņoja, ka garastāvoklis ir lielisks un neatkārtojami labs. “Un lai žagas mani rausta, ja es kādam to sabojāšu,” solīja pasākuma dalībnieki.


Tālākie ciemiņi. Žīguru lauku kapelas muzikanti mudināja ne tikai dziedāt līdzi, bet arī dancot. Divreiz tas nebija jāsaka...


Geišas padomi. Bērzpiliešiem noderīgus padomus sniedza geiša jeb Krapaču Ļuce, kura ieradās kopā ar Japānā satiktu samuraju. Viņa klātesošajiem atgādināja laimīga cilvēka baušļus, piemēram: mīliet savu gultu kā sevi pašu; ja redzat kādu atpūšoties, tad palīdziet; darbs ir svēts, tāpēc labāk to neaiztikt; no pārmērīgas atpūtas neviens nav nomiris.


Jubilāre. Īpašus aplausus izpelnījās Anna Poševa, kura 21.novembrī svinēja dzimšanas dienu. Jautāta, kādas ir izjūtas, Anna atklāja, ka diena ir jauka. “Īpaši mīļš būs vakars, kad ciemos atbrauks mazdēls un mazmazdēliņš no Anglijas,” viņa paskaidroja.


Vai nav jauki? Senioru pēcpusdienas organizatori ir pārliecināti, ka kopā būšana nāk par labu ikvienam cilvēkam. Par to, šķiet, nešaubās arī Ināra un Antons Atpiļi, kuri vieni no pirmajiem grieza valsi.

Reportāžas

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

  • „Viņiem ir ko rādīt!”

    (Reportāža)

    Sestdien autovadītājiem, dodoties uz pirmo Viļakas novada autoru dziesmu koncertu “Mūsu dziesma”, bija jārēķinās ar gaidīšanu pie luksoforiem. “Nu gluži kā lielpilsētā,” sprieda nepacietīgākie. “Labs nāk ar gaidīšanu,” šķiet, nodomāja citi. Un...

  • Piemin komunistiskā genocīda upurus

    (Reportāža)

    Pie izsūtītā Staņislava Cunska mājas Borisovā. Novadpētniece Maruta Brokāne atzina, ka, lasot Staņislava lietu, redzējusi vīziju, kā St.Cunskis tiek aizvests projām no mājām: “Atnāca svešie vīri ar plintēm rokās, deva laiku savākties. Staņislavs,...

Laika prognoze

Balvi

Humidity:
Wind: at
/
/
/
/
KWeather is powered by Kaleidoscoop
vadi

Veiksmes prognoze

Otrdiena

Pilnmēness otrdiena ar pilnmēness provokācijām: riskēšana, savu spēju pārvērtēšana, ātra braukšana, skaļa bļaušana, klupšana, laušana, kaušanās, dzeršana, speršana, degšana, slīkšana un citas nejaukas – šanās. Kurām noteikti būs gatavi mūsu glābšanas dienesti: policisti, mediķi, ugunsdzēsēji, elektriķi un citi. Paldies jums – mūsu sargeņģeļi, lai mums un jums mierīgas šīs pilnmēness dienas un naktis!