Aizvada amatierteātru salidojumu “Iesaukts dienestā”
22.oktobrī Rugāju novada Lazdukalna saietu namā jau trešo reizi notika amatierteātru salidojums, kuram šoreiz bija tēma “Iesaukts dienestā”. Uz pasākumu ieradās divpadsmit amatierteātri no vairākiem Latvijas novadiem.
Kā pirmie salidojumu ar nelielu skeču par “Policistu un riteņbraucēju” atklāja Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi”. Vakara vadītāji Kristīne Melnace un Jānis Rakstiņš militāro pasākumu nodēvēja par atbildīgu un smagu darbu, kuru pilda karavīrs, ugunsdzēsējs, policists, robežsargs, zemessargs vai citas militārās profesijas pārstāvis. Viņi nolasīja pavēli, kurā bija arī atgādinājums novērtēt aktieru un režisoru darbības uz skatuves un ārpus tās, apbalvot labākos, piešķirot speciālo apbalvojumu. Skaņas un gaismas nodrošināja Nauris Kadakovskis, bet noformējumu militārā stilā bija veidojusi Kristīne Serga, palīgā nākot “Zibšņiem”. Uz Lazdukalnu ceļu mēroja Dricānu kultūras nama amatierteātris “Siebrineicys”, Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centra “Strūžānu skola” amatierteātris “Tādi Šādi”, Zvārtavas pagasta amatierteātris, Līgo kultūras nama teātra kolektīvs, Nautrēnu pagasta Dekteru amatierteātris un vēl daudzi citi kolektīvi.
Zvārtavas amatierteātris “Latviānis”. Zvārtavieši bija iestudējuši skeču “Reiz kādu dienu...”. Jāklausa savu admirāli, jāceļas un jākrīt par savu “teātra rotu”, uzskata viņu režisore Dagnija Pakalne.
Rogovkas amatierteātris. Viņu režisore Maruta Miščenko bija izvēlējusies skeču “Ceļojums ar vilcienu Rīga - Zilupe”. Vakara vadītāja Kristīne skatītājiem ar humoru atgādināja: “Skatoties skeču, atcerieties angļu rakstnieka Gilberta Čestertona teicienu – ceļojumi attīsta prātu, protams, ja tas jums ir.”
Uz skatuves - Krišjāņu amatierteātris. Režisore Inese Kalniņa bija izvēlējusies iestudēt skeču “Ļuce zina vusu”, kurā galveno lomu atveidoja Aina Korkla (no labās). Viņai līdzās aktieri Jānis Kalniņš un Inese Kaša.
Noslēguma salūts. Rugāju novada Lazdukalna pagasta amatierteātris “Zibšņi” un amatierteātru režisori, skeču autori pēc apbalvojumu saņemšanas. Atmiņai viņiem paliks ne tikai dāvanas un pateicības, bet arī piemiņas nominācijas “Roc dziļāk!” - simboliskas dakšas, kas mudinās radīt jaunus darbus nākamajai kopā sanākšanas reizei.
Mudīte Maslova komandē “Bābu bataljonu”. Rubeņu ciema dramatiskais kolektīvs parādīja, ka arī sievietes var dienēt un nav ar pliku roku ņemamas. Mudīte skeču uzrakstījusi pati un arī galveno lomu ar garākajiem tekstiem tēloja pati.
Aizkulisēs. “Bābu bataljona” dalībnieces ar dakšām, cirvjiem un citiem armijai derīgiem instrumentiem, dzirdot smieklus zālē, aizkulisēs pacietīgi gaidīja uznācienu uz skatuves.
Lazdukalna amatierteātris “Zibšņi” sagatavo divus priekšnesumus. Viens viņu uzgājiens bija sākumā, bet noslēgumā režisore Arnita Rakstiņa bija sagatavojusi skeču “Skaistuma etalons”. Attēlā aktieri Sarmīte Jermacāne (no kreisās), Jānis Žīgurs un Mairita Rakstiņa.
Izrādi atved novadniece Indra Madarniece. Ilūkstes novada kultūras centra dramatiskais kolektīvs “Zib … akcija” parādīja skeču “Vienmēr gatavs… ja kas”, liekot skatītājiem smaidīt un skaļi aplaudēt.
Saņem režisora ordeni. Ineta Lindenberga (no kreisās) no Viļakas un citi režisori saņēma ordeņus, pateicības un dāvanas no Rugāju novada domes. Tās pasniedza “Zibšņu” vadītāja Arnita Rakstiņa.
Susāju seniori dodas apskatīt Alūksni
13.oktobrī, kad lauku darbi apdarīti, Viļakas novada Susāju pagasta seniori devās ekskursijā uz Alūksni.
Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns atzīst, ka doma aizvest seniorus ekskursijā bija jau agrāk, taču cilvēkiem rudenī svarīgāk par atpūtu bija novākt ražu savās piemājas saimniecībās, sagatavot ziemas krājumus, sakopt sētsvidu. “Nekur tālu aizbraukt nevaram, jo dažiem cilvēkiem mājās ir lopi un vakarā jāatgriežas apdarīt darbus,” piebilda pagasta vadītājs. Jāteic, ka no mājas izkustēt vēlējās pat Anna Ambarova, kurai 16.oktobrī palika 90 gadi. Viņa iegriezās Bībeles muzejā un ar interesi aplūkoja jauno Tempļakalna ielas tiltu, lai caur gida stāstījumu uzzinātu, kā to uzbūvēja bez ezera aizbēršanas un peldlīdzekļu izmantošanas, saglabājot vidi un neskarot ezera gultni. Marija Voika pastāstīja, ka ar pagastu bijusi ekskursijā pa Daugavas lokiem, kā arī apskatījusi baznīcas Cēsu pusē. “Alūksne pārsteidza. Nekad neiedomājam paskatīt kaimiņu pilsētas visus tūrisma objektus. Mani patīkami pārsteidza renovētās daudzstāvu mājas, prieks skatīties,” atzina M.Voika. Ekskursanti pabija vairākās vietās - iegriezās muzejos, paspēja uzkāpt tornī, uz kultūras centra skatuves nodziedāt “Rūžeņu”, nobaudīt pusdienas vietējā ēdnīcā un pat iemalkot kafiju “Katrīnkrogā”.
Klausās “Vides labirintu” saimnieka stāstījumu. Inga Ganiņa un Ināra Kudure kopā ar citiem dzirdēja, kā saimnieks Aldis Verners stāsta par savu privāto dabas muzeju, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Izstādē “Ahāti – dabas varenības spogulis” skatāmi gandrīz 150 šo dabas veidojumu. Interesanti bija vērot, kā minerālus apstaro ar ultravioletajiem stariem, kurus tie atstaro dažādās krāsās, līdz ar to tumsā izskatās īpaši krāšņi.
Kāpsim tornī? Aleksandra Volkova, Irēna Strupka, Lucija Maļiņina un Valentīna Krēmere apsvēra ideju uzkāpt skatu tornī, kas atrodas pie Alūksnes ezera Tempļa kalna parkā. No torņa, kas ir 37,8 m augsts, paveras skats uz Alūksni. Dažiem šo augstumu izdevās pievarēt.
Samērīsimies? Lilitai un Linardam Jakovļeviem bija interesanti samērīties ar dažādu putnu spārniem, uzzīmētiem uz sienas, jo katram putnam spārnu garums atšķīrās. Līdzās tornim bija veikaliņš, kur varēja nopirkt suvenīrus, un daži šo iespēju arī izmantoja.
Pie Glika ozoliem. Seniori uzzināja, ka vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveica vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem — latviešu valodā iztulkoja Bībeli. Tam par godu viņš mācītājmuižas parkā iestādīja divus ozolus, kuri zaļo joprojām. Blakus tiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu “Glika ozoli. 1685–1689”, kas simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku.
Valentīna Bukovska pie Saules tilta. Tempļa kalnā atrodas ne tikai Slavas templis, bet arī Saules tilts, un šī ir atpūtnieku iecienīta vieta. Valentīna par garākām pastaigām ekskursijas laikā nesūdzējās, bet, atspiedusies uz sava lietussarga, ņipri tipināja citiem pa priekšu.
Pārsteidz grimētavas. Sarmīte Circene pauda apbrīnu plašajām un gaišajām kultūras centra grimētavas telpām, kurās ir vieta arī skaitliski lieliem kolektīviem, piemēram, koristiem.
Bībeles muzejā. Irēna Strapcāne un Lucija Maļiņina, arī pārējie muzeja apmeklētāji, uzzināja, ka bībele bija pirmā bērnu ābece, jo nākamā - īstā Stendera ābece - iznāca tikai pēc 100 gadiem. Bībeles cena toreiz bija tikpat liela, cik 500 kilogrami rudzu vai 140 kilogrami gaļas. Šajā muzejā ir ap 900 grāmatu - bībeles, dziesmu grāmatas, sprediķu grāmatas un dažāda literatūra, bet Bībeles vien ir ap 300, turklāt 38 valodās.
Alūksnes Kultūras centrā. Metodiķe Ilze Briediņa pastāstīja, ka šeit darbojas 9 amatiermākslas kolektīvi -skolotāju koris “Atzele”, senioru koris “Brūklenājs” un citi. Renovēto ēku novērtēja arī Susāju iedzīvotāji, izskatot teju visas telpas, diskozāli un kamerzāli ieskaitot, bet uz lielās skatuves padziedāja “Rūžeņu”.
Interesants atradums. Pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Locāns ar interesi aplūkoja Latvijas laika dzelzceļa verstu stabus ar Latvijas ģerboni. SIA “Jaunsētas tūrisms” īpašnieks Druvis Tomsons paskaidroja, ka tie atrasti tēva laukos, purvā, kur garām gājis šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Valka. “Ir zināms, ka Latvijas ģerbonis tajā iegravēts trīsdesmitajos gados un ir vēl labi saskatāms. Mūsu cements jau sen būtu sadrupis,” teica D.Tomsons.
Garšīga kafija! Susāju seniori, arī Anna Nikolajeva un Irēna Strupka, “Katrīnkrogā” nobaudīja garšīgu kafiju.
“Gada balva izglītībā 2016”
7.oktobrī Balvu pamatskolas telpas bija siltas un sapostas, bet visus Skolotāju dienas pasākuma dalībniekus sagaidīja smaidīgi skolotāji, laipni parādot ceļu uz zāli, kur notika svinīgais pasākums.
Skanot mūzikai, uz skatuves kāpa Balvu novada vadītājs Andris Kazinovskis un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne, kā arī “Gada balvas izglītībā 2016” nominanti. Svinīgo pasākumu atklāja Balvu pamatskolas direktore Māra Pimanova, neslēpjot prieka iemeslu, jo šī diena daudziem ir satraukuma pilna un īpaša, jo tiek pasniegtas Gada balvas izglītībā. “Būt skolotājam ir kas īpašs. Tas ir arods, kas tā meistaram spēj dāvāt neparastu mūžīgo jaunību, jo vienmēr apkārt ir bērnu jautrās un skanīgās balsis. Arods, kas nes īpašu bagātību, jo ļauj piedzīvot sava darba augļus - skolēnu sasniegumus. Arods, kas prasa neatsveramu ieguldījumu, kas kā skolēna labākais ceļvedis rosina, mudina un atklāj. Būt skolotājam ir kas īpašs, jo tā nav tikai misija, bet gan sirdsdegsme un izaicinājums,” teica M.Pimanova.
Noslēgumā visus pārsteidza salūts skolas iekšpagalmā, programma “Skolas piens” un priecēja balle ar grupu “Kārklu blūzs” no Inčukalna. Interesantas dejas balles starplaikos rādīja Žanna Ivanova un Laimdota Zelča.
Nominācija “Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību”. Tajā Gada balvu izglītībā saņēma Balvu Valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere (no labās), kura ir mērķtiecīga, talantīga, profesionāli un nenogurstoši meklē risinājumus skolas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Viņas vadībā izstrādāta skolas stratēģija, misija, mērķi un vērtības, kas organizē ģimnāzijas darbu. Direktore iesaistās projektos, tostarp starptautiskos, regulāri sadarbojas ar augstskolām, uzņēmējiem, skolvadības pieredzē dalījusies ar daudzām Latvijas skolām. Otra izvirzītā skolotāja bija Inta Slišāne, kura vienmēr ir izcēlusies ar savu profesionālo un korekto darbošanos dažādās sfērās.
Nominē skolēnu vecāki. Balvu pamatskolu balvai nominācijā “Par pilsonisko līdzdalību novada un valsts izglītības un kultūrvides veidošanā” nominējuši skolas skolēnu vecāki. Šai pašā nominācijā bija izvirzīta arī Balvu pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis”, kura saņēma “Gada balvu izglītībā 2016”. Iestāžu vadītājas Māra Pimanova (no kreisās) un Antra Eizāne pauda gandarījumu, ka viņu darbs pamanīts un novērtēts. Par sasniegumiem centralizēto eksāmenu kopvērtējumā balvu saņēma Balvu Valsts ģimnāzija, kuru šai nominācijai bija ieteikuši skolēnu vecāki. Balvu Valsts ģimnāzijā 2015./2016.m.g. centralizētajos eksāmenos vidējais procentuālais vērtējums bija par 12,3% augstāks nekā valstī vidējais, kā arī šī vērtējuma kāpums, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir 4,03%.
Nominācija “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamajiem”. Tajā bija nominēti: Bērzpils vidusskolas skolotāja Irīda Maderniece, Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolotājas Gunita Čubare un Vineta Muzaļevska, Balvu Mūzikas skolas skolotāja Lija Ivanova, Balvu Sporta skolas skolotājs Romualds Kokorevičs un Balvu pamatskolas skolotāja Ineta Gargurne (no kreisās), kura saņēma “Gada balvu izglītībā 2016” un kura skolai atdevusi 33 mūža gadus. Gadu no gada viņas sagatavotie skolēni gūst godalgotas vietas starpnovadu, Latgales reģiona, kā arī Latvijas atklātajās matemātikas olimpiādēs. Tā šogad gūtas 1.-3.vietas starpnovadu, 1., 3.vieta reģionālajā, 3.vieta un atzinība valsts atklātajā matemātikas olimpiādē. Arī valsts pārbaudes darbu rezultāti ir par 10% augstāki nekā vidēji valstī.
Nominācija “Par inovācijām izglītības procesā”. Tajā bija nominēti deviņi pedagogi: Bērzpils vidusskolas skolotāja Līga Krauča, Briežuciema pamatskolas direktors Aigars Keišs, Tilžas internātpamatskolas skolotāja Gundega Baranova, Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Sienāzītis” skolotāja Aina Saidāne, Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” skolotājas Irēna Supe-Brokāne, Ilona Kazāka un Inese Salmane, PIKC “Rīgas Valsts tehnikums” Balvu teritoriālās struktūrvienības skolotāja Eleonora Barkāne. Gada balvu izglītībā šajā nominācijā piešķīra Balvu pamatskolas skolotājai Ingai Bukšai, kura atradās Spānijā ar skolēniem Erasmus+ projekta vizītē. Skolotāja Inga Bukša veicina novatorisku un efektīvu svešvalodu apguvi ne tikai skolā, bet arī Latvijā un ārpus tās. Iegūti vairāki republikas mēroga Atzinības raksti, pieredze popularizēta kā Latvijā, tā arī starptautiskajās konferencēs.
Spēlē Arnis Graps. Nominantus un Gada balvas ieguvējus ar muzikāliem priekšnesumiem sveica Balvu Mūzikas skolotājs, pedagogs Arnis Graps, ar kuru Balvu pamatskolai vienmēr bijusi laba sadarbība.
Pasniedz balvas un vēro priekšnesumus. Balvu novada vadītājs Andris Kazinovskis un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne atzina, ka darba svētku sagatavošanā ieguldīts daudz. Vēl bez šiem nominantiem par ieguldījumu skolas attīstībā sveica arī Briežuciema pamatskolas direktoru Aigaru Keišu, kurš akreditējis skolu, neskatoties uz mazo audzēkņu skaitu. “Prieks par Balvu pamatskolas kolektīvu, kurš bija pacenties, lai svētki izdotos,” piebilda N.Apīne.
Nominācija “Par veiksmīgāko pedagoga debiju”. Nominanti bija Stacijas pamatskolas skolotāja Māra Kokoreviča (no labās), Balvu Valsts ģimnāzijas skolotājs Arnis Stucka un Stacijas pamatskolas Vīksnas filiāles skolotāja Skaidrīte Bankova (no kreisās), kura saņēma “Gada balvu izglītībā 2016”. Viņa ar pirmsskolas izglītības grupu piedalās eTwinning starptautiskajos projektos, to rezultātā izveidota animācijas filma krievu tautas pasakai “Pasaka par kukulīti”, organizēti neskaitāmi svētki, notikušas radošās darbnīcas. Viņas bērni pabijuši Balvu Neredzīgo bibliotēkā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, 18.novembrī sniedza svētku koncertu pansionāta iemītniekiem, kā arī Vīksnas pagasta iedzīvotājiem.
Balvu pamatskolas lakstīgalas. Skolotāja Gunta Ripa ik reizi pirms svētkiem pulcē kopā skolotājas ar skanīgām balsīm. Šoreiz skolotājiem dziedāja Kristīne, Iveta, Ārija, Ingrīda, Katrīna, Iveta, Irēna, Ilona, Ilze un Gunta.
Rudentiņš bagāts vīrs jeb kur atrast slotas?
Sestdienas rudens gadatirgus Viļakā, kā sprieda pircēji, bija mazāks nekā pērn. Vairāki sastaptie viļacēni, ticiet vai nē, meklēja, šķiet, visikdienišķāko preci – slotas. “Tās parasti bija nopērkamas tirgus galā, bet šogad nav,” viņi brīnījās. Neskatoties uz slotu neesamību, gadatirgū valdīja omulīga noskaņa. Kā nu ne, ja šajā dienā gan pārdevējus, gan pircējus lutināja rudens saulīte.
Pirmais pirkums. Jau ap pulksten 8 rītā Oļegs no Viļakas mājās stūma kravu ar kāpostiem. Viņš atklāja, ka iegādājies 28 kg šo dārzeņu, lai pēc nedēļas ģimenes lokā tos skābētu. “Mēs esam kāpostu mīļi,” paskaidroja Oļegs. Izpildījis galveno uzdevumu, vīrietis tirgū atgriezās, lai, kā pats smēja, nopirktu kādu sīkumu priekš sirds.
“Tie ir mūsu ķiploki!” Pircēji, kuri tirgū vēlējās iegādāties Latvijā audzētus ķiplokus, aizdomīgi aplūkoja piedāvāto preci. Laimonis no Ludzas bija gatavs katru ķiploku atrādīt apgalvojot, ka “tie ir mūsu ķiploki”!
Pirmo reizi uz ielas. Silvija no Viļakas atklāja, ka pirmo reizi uz ielas tirgo zeķes. Jāsecina, ka cena bija ļoti demokrātiska – 3 eiro par zeķu pāri. Stundas laikā viņa bija noandelējusi četrus pašas adītos zeķu pārus.
Gardumi. Aija (foto) no Šķilbēniem pircējus priecēja gan ar pašceptu maizi, gan ar pīrādziņiem un pat “Vecrīgām”. Jāsecina, ka gardumi bija pieprasīti, ko apstiprināja arī tirgus apmeklētāji. Piemēram, viņi slavēja Birutas Narubinas gatavotās saldās ruletes, kā arī Valda no Rogovkas cepto maizi.
1.oktobra rīts Viļakā. Gadatirgi mūspusē vēl turpināsies. Tiesa, krasi atšķiras pircēju viedokļi par tajos nopērkamās preces daudzveidību - izskan gan pārmetumi, ka tie pārvēršas par lupatu tirgiem, gan neizpaliek uzslavas mājražotājiem, kuri priecē ar garšīgu produkciju.
Aicina ciemos. Baltinaviete Anita Kaša (foto) pircējus mudināja iegādāties ne tikai dažādus sierus, bet arī pašgatavotu ingvera sīrupu. “Tā ir kārtīga vitamīnu deva, kas nepieciešama veselībai,” viņa informēja. Tāpat Anita pircējus aicināja 15.oktobrī doties uz gadatirgu Baltinavā. Jāpiebilst, ka agrāk tik ierastu preci pircējiem piedāvāja baltinaviete Alda, proti, žāvētus ābolus. “Mājās aug 60 ābeļu šķirnes,” atklāja Alda.
Pašu audzētais. Kārlis Mieriņš un Madara Sildaga pircējiem piedāvāja dažnedažādus dārzeņus. Viņi pastāstīja, ka saimniecībā audzē 40 šķirņu tomātus. Taujāti, kā sokas ar tirdzniecību, jaunieši atzina, ka vislabākais noiets esot Gulbenē.
Visiem pazīstams. Valēriju Romanovu mūspusē, kā arī ārpus novada robežām, pazīst kā čaklu dārzkopi. To gadatirgū atzina arī pircēji uzsverot, ka zemnieku saimniecībā “Ievulejas” audzētie bumbieri ir īpaši gardi. Savukārt pats Valērijs smēja, ka šogad “Vadugunī” vēl neesot bijis: “Vismaz vienreiz gadā vajag!”
Viss izaudzis. Mārīte no Žīguriem iegādājās pīto grozu apgalvojot, ka šogad nevar sūdzēties par ražu. Savukārt grozu pinējs Ādolfs no Medņevas zināja teikt, ka čaklākie grozu pircēji dzīvo Balvos.
Izdaiļos mājas apkārtni. Benedikta Motresku bija pārsteigta, ka tirgū neviens neinteresējas par sivēniem. “Varētu piedāvāt, bet intereses nav. Toties slotas meklē,” viņa secināja. Jautāta, kur stādīs tirgū nopirktās tūjas, Benedikta atklāja, ka tās mājvietu radīs žogmalē pie mājas.
Iepazīst Latgales skaistākās vietas
Gaidot Starptautisko veco ļaužu dienu - 1.oktobri, Balvu pensionāru biedrība 20.septembrī organizēja ekskursiju pa Latgali. Maršrutā bija iekļauts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas atrodas Daugavpils cietoksnī, arī cietoksni izzinoša ekskursija. Daudzi Balvu puses seniori pirmo reizi iegriezās Maizes muzejā, lai ieklausītos emocionālajā saimnieces Vijas Kudiņas stāstījumā. Tālāk sekoja Karaļa kalna, Aglonas bazilika ar svētavotu un Leļļu muzeja apmeklējums. “Ekskursija ir iespēja izkustēt no mājām, izrauties no ikdienas un piemirst kādu sāpi,” šādu atziņu atceļā, dziedot un stāstot anekdotes, pauda vairāki seniori.
Cienā ar tēju un šmakovciņu. Maizes muzeja saimniece Vija Kudiņa cienāja ar zāļu tēju, maizīti un galdā cēla arī šmakovku. Viņa teica, ka tā nav ne kandža, ne dzimtenīte, ne vēl kādā citā vārdā saucama, bet tieši šādi dēvējama. Viņa sauca latgaļu ēdienus, un pat gados vecākie cilvēki neatcerējās vārdus ‘krupnīks’, ‘veisteknis’ un citus. Muzejā savāktas senas lietas, kas paredzētas graudu pārstrādei un maizes cepšanai - spriguļi, lizes, abras. Graudu sētuvi izdevās paturēt Modrim Ziediņam (foto).
Kāp droškā! Jānis un Zenta Andersoni vēlējās atcerēties, kā agrāk braukuši zirga pajūgā, tāpēc leļļu muzeja pagalmā nofotografējās īpaši greznos un rotātos ratos. Zenta ir liela anekdošu zinātāja, tāpēc atceļā izsmīdināja visus ar jestra humora pilniem stāstījumiem iz dzīves.
Klausās uzmanīgi. Vija Šķerba (no kreisās), Marija Buliņa un Terese Gruzdule gidu stāstījumos ieklausījās īpaši uzmanīgi. Vija kopā ar senioriem brauca pirmo reizi, arī vairākos apskates objektos - Daugavpils cietoksnī, Rotko centrā, Maizes muzejā - nekad agrāk nav bijusi.
Pie ieejas Daugavpils cietoksnī. Kopīgs foto pie restaurētajiem cietokšņa vārtiem – Nikolaja vārtiem, kas atzīti par 2014.gada labāko restaurāciju Latvijā. Četrdesmit cilvēku lielajai grupai nācās sadalīties divās grupās, tāpēc pa Daugavpils cietoksni viņus vadīja divi gidi.
Pie Maizes muzeja garā galda. Kad noklausīts stāstījums par grauda ceļu līdz maizes klaipiņam, visi nodziedāja “Pi Dīveņa gari goldi...” kā pateicību namamātei par viesmīlīgo uzņemšanu.
Vēro lelles un klausās stāstījumu. Irēna Vecozola vēro leļļu mammas Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā senioru skatieniem atklājās miniatūrās pilis ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. “Tas ir apbrīnojams un nenovērtējams darbs, kaut ko tādu es redzēju pirmo reizi,” atzina Irēna.
Senajā ūdens paceļamajā ēkā. Nata, Ārija, Valda, Vera un Ivars klausījās, kā padomju laikā šī ēka pārtapa par ūdens sūkņu staciju, bet tagad te atrodas kultūras un informācijas centrs. Pašlaik šeit skatāma ekspozīcija “300 spaiņi”.
Kristus Karaļa kalnā. Pie skulptūras “Domātājs” piestāja Daina Pētersone (no kreisās) un Milda Āboliņa.
Izzinoša pastaiga. Anna Zujāne un Gaida Jurka Karaļa kalna apmeklējumu noslēdza ar pārrunām par redzēto. Gaida šeit bija pirmo reizi, taču Anna skulptūru parkā iegriežas ikreiz, kad apmeklē dievkalpojumus Aglonas bazilikā, jo Karaļa kalns atrodas tikai pāris kilometrus tālāk. “Ikreiz uzzinu vai ieraugu ko jaunu - koka tēlus, apstādījumus, šeit vienmēr viss ir sakopts, tāpēc patīkami atbraukt vēl un vēl,” uzskata Anna. Skulptūru autors ir Ēriks Delpers, kurš dzimis Liepnā.
Vairāk rakstu...
Reportāžas
-
Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš...
-
Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai
(Reportāža)Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas...
-
Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona un kāpēc uzņēmējiem par to būtu jāzina
(Reportāža)Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darbavietu radīšanai, Latgales reģionā jau 6.gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ). LSEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017.gada ir...
-
Gudrs saimnieks – veiksmīgs saimnieks!
(Reportāža)Vakar satiku jauno kaimiņu – nu to, kurš pirms pusgada nāca iepazīties, pārņemot sievas mantoto lauku īpašumu. Plāni jaunajiem bija lieli – blakus esošo mežu sakārtot (kur nu tur sēnēm augt – tāda biežņa izpletusies un sakritusi, ka ne kāju spert, ne putnam...
-
Apjomīgākais investīciju līgums un citas uzvaras: Latgales SEZ apkopo gada rezultātus
(Reportāža)2022.gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) ir kļuvis par veiksmīgāko investīciju piesaistes ziņā – 9.novembrī tika parakstīts apjomīgs ieguldījumu līgums ar SIA “Light Guide Optics International” 24,3 milj. eiro apmērā un ar SIA...
-
Balvu centrā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle
(Reportāža)Balvu centrā, Brīvības ielā 57, nama pirmajā stāvā atvērta “Centrālās laboratorijas” Balvu filiāle. Savus klientus tā gaida ik darbdienu no pulksten 8.00 līdz 16.00. Laboratorijas darbam atvēlētas vairākas mājīgas telpas. Uzgaidāmajā telpā var novilkt...
-
Sagaida sesto saulrietu
(Reportāža)Biedrības “Ritineitis” vadītāja Maruta Castrova pāris stundas pirms sestā brīvdabas koncerta “Mūzika saulrietam” apstiprināja, ka gaidāma saulaina diena. “Es to panākšu,” viņa jokoja. Jāsecina, ka neizpalika kārtīga lietusgāze, pēc kuras tik uz tā...
-
Dzimšanas dienu svin Izgudrotāju ciemā
(Reportāža)Sestdien īpaša diena izvērtās astoņiem piecgadniekiem, kurus sumināja Bērnības svētkos Rugājos. “Vai dieniņ, pie visām Jāka mušām, pie tēvoča Klausa kofera, svētki jau sākušies! Ak, dieniņ, esmu aizkavējusies,” pavēstīja Lote, kura, kā jau...
-
Atdod parādus izcilniekiem
(Reportāža)Pagājušajā nedēļā Balvu Kultūras un atpūtas centrā nu jau bijušais novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs sumināja mūspuses izcilniekus, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija saņēmuši viņiem piešķirtos apbalvojumus. Zīmīgi, ka svētku mirkli uzbūra...
-
Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā
(Reportāža)Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais...
Veiksmes prognoze
.