1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
21-02-2020
Vārdadienas šodien: Adrians, Ārija, Rigonda

Apbalvo zemniekus un uzņēmējus

 

27.novembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika Balvu novada “Zemnieku un uzņēmēju balle 2015”. Pasākumu vadīja atraktīvais LNT laika ziņu vadītājs Māris Grigalis. Mūzikas pauzēs un deju vakarā spēlēja grupa “No pusvārda”.

Pasākuma laikā kā ik gadu tradicionāli godināja Balvu novada zemniekus un uzņēmējus vairākās nominācijās. Šogad kā lielāko nodokļu maksātāju nominēja SIA “Balvi Flora”, lielākais darba devējs šogad ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, bet gada mecenāts -  SIA “A.K.7” vadītājs Andrejs Kindzulis, par mūža ieguldījumu uzņēmējdarbībā godināja Jāni un Venerandu Ļubkas no zemnieku saimniecības “Upeslīči”.  Par gada jauno uzņēmēju nominēja SIA “Evalar auto” vadītāju Armandu Penneru, bet par gada mājražotāju kļuva Ilzes Liepiņas mājražošanas uzņēmums. “Gada eksportētājs 2015” šogad ir Joahanns Martens - SIA “Compaqpeat”, bet stipra ģimene laukos – Gunita un Egons Sirmači no zemnieku saimniecības “Kļavkalni”. Lauku mantojuma saglabātājas gods šogad ir Alīnai Zelčai, kura pārmanto vecāku zemnieku saimniecību “Skujenieki”, bet par labāko gada pakalpojumu sniedzēju atzīts uzņēmums SIA “BKL”, kuru vada Jānis Kuļšs. Kā stabilāko uzņēmumu šogad godināja SIA “INVIK”. Pasākumā piedalījās Eiropas Parlamenta, Saeimas deputāti, Balvu novada domes un Gulbenes LAD  pārstāvji, un katram no viņiem bija labs vēstījums un cerīgs novēlējums zemniekiem un uzņēmējiem.


Saņem dāvanu - braucienu uz Briseli. Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule par sasniegumiem Balvu novada attīstībā pasniedza piecas dāvanas - braucienus uz Eiroparlamentu Briselē. Nākamā gada maijā uz Briseli dosies arī Balvu novada pašvaldības aģentūras “Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs” direktore Inta Kaļva (attēlā), Vilnis Dzenis, Aigars Pušpurs, Valdis Ančs un Andrejs Kindzulis.


Ziedus saņem “Eco Fabrika” direktors Guntars Šults. Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs bija pieteicis Balvu novada uzņēmumus “Latgales reģiona uzņēmēju gada balvai 2015”. Šie uzņēmumi bija SIA “Eco Fabrika”, zemnieku saimniecība “Līči”, Retro moto klubs “Rūsa vējā”, bet SIA “Balvi Flora” - lielākais eksportētājs Latvijā.


Gada mecenāts - Andrejs Kindzulis. Viņa uzņēmums “A.K.7” sniedz auto evakuatora pakalpojumus, tehnisko palīdzību uz ceļa, transporta līdzekļu pārvietošanu pa Eiropu, sadarbojas ar Valsts Robežsardzi. Viņš atzina, ka tad, ja ir labi pastrādāts, var arī labi atpūsties.


Alīna Zelča aicina nebaidīties no darba laukos. Viņa no vecākiem Tilžā pārmanto zemnieku saimniecību “Skujenieki” un šajā darbu apritē ir tikai pusgadu, toties silti iesaka jauniešiem nebaidīties no darba laukos. “Tas man šobrīd ir liels izaicinājums, taču esmu pilna entuziasma turpināt, tāpēc paldies visiem, kuri tic manām idejām,” uzsvēra A.Zelča.  


SIA “Compaqpeat” pārstāvji ar ģimenēm. Pēc apbalvojuma devās uzņēmuma menedžeris Valdis Polmanis un ceha vadītājs Kaspars Ezernieks, kuri vada darbus Briežuciema pagasta Lutinānu purvā. Uzņēmuma otrās ražotnes atvēršana Latvijā ir attaisnojusies, pašlaik šeit darbs ir vairāk nekā 20 strādniekiem, sezonā darbinieku ir vairāk. Uzņēmums apsaimnieko 280 hektārus purva, 112 hektārus viņi nomā no pašvaldības.


Gada jaunā uzņēmēja gods - Armandam Penneram. Pēc balvas saņemšanas viņš teica paldies savai ģimenei, kura palīdzēja un atbalstīja materiāli,- uzbūvēja autoservisu. Armands smaidot aicināja visus uzņēmējus auto dzīt mazgāt tieši uz viņa uzņēmumu “Evalar auto”.


Veneranda un Jānis  Ļubkas no zemnieku saimniecības “Upeslīči”. “Ir tikai jāstrādā, daudz jāstrādā bez čīkstēšanas un slinkošanas,” savu saimniekošanas veiksmes atslēgu atklāja Veneranda. Jānis savukārt atzina, ka lieli palīgi saimniekošanā ir dēli.


“INVIK” vadītāji ir gandarīti. Viktors Paršinovs (no kreisās) un Juris Pušpurs ir gandarīti, ka uzņēmums strādā jau 20 gadus. Viņi sniedz transporta pakalpojumus, piedāvā starptautiskos pārvadājumus. Pašlaik uzņēmums darbu nodrošina 15 cilvēkiem, bet vasarās strādājošo ir krietni vairāk.


SIA “Balvi Flora” vadītājs Ivars Zaharāns. Viņš pastāstīja, ka šis gads kūdras ieguvei un pārstrādei bijis labvēlīgs. Uzņēmums eksportē produkciju uz Itāliju, Vāciju, Beļģiju un citām Eiropas Savienības valstīm. Klātesošajiem deputātiem viņš novēlēja nest ziņu valdībai, lai domā par stabilu nodokļu politiku, lai atceras, ka valsts pamatā ir uzņēmumi, kas dod darbu saviem cilvēkiem un par viņiem  maksā nodokļus.

Bērzpilī lustējas zelta fonda ļaudis

 

Sestdien Bērzpils saietu namā, kā uzsvēra kultūras darba organizatore Anna Kriviša, pulcējās Bērzpils zelta fonds – vecākā paaudze, lai lietderīgi un jauki pavadītu brīvo laiku. Savukārt pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane pavēstīja, ka nākamgad ir iecere noorganizēt pasākumu visiem bijušās saimniecības darbarūķiem. “Gribas iekustināt arī tos, kuri neapmeklē senioru vakarus,” viņa piebilda.


Novēl labu veselību. Bērzpils pagasta pārvaldniece Biruta Bogdane nešaubās, ka ir jauki sanākt kopā un pakavēties atmiņās. “Lai arī cilvēku fiziskais ķermenis ar katru dienu noveco, dvēsele mums arvien ir jauna,” viņa uzskata.


Sniedz noderīgu informāciju. Sociālā darbiniece Rudīte Dārziņa, tiekoties ar pagasta senioriem, atgādināja par iespējām, ko piedāvā sociālais dienests: “Vientuļi pensionāri, kuri ir deklarēti un dzīvo vieni paši savā mājā, var pretendēt uz mājokļa pabalstu 108 eiro gadā saņemšanu. Tie, kuri pusi summas jau saņēmuši, lūdzu, nāciet un rakstiet iesniegumu, lai saņemtu otro daļu pabalsta. Ja ģimenē dzīvo divi pensionāri, kuru ienākumi nepārsniedz 198 eiro uz katru pensionāru, arī var pretendēt uz mājokļa pabalstu - 90 eiro gadā.”


Savdabīgs uzdevums. Krišjāņu pagasta kultūras darbiniece Inese Kalniņa klātesošos mudināja sasveicināties, kā to dara citviet pasaulē, piemēram, sakši – apskaujas; eskimosi – saberzējas ar vaigiem; horvāti – apskaujas un saskaras ar deguniem; japāņi un ķīnieši – paklanās. Jāpiebilst, seniori ar šo uzdevumu tika veiksmīgi galā.


Vislabākie. Anna Kriviša, atklājot pasākumu, paziņoja, ka saietu namā sanākusi pagasta vislabākā daļa - visjautrākie un vislustīgākie cilvēki, kā arī pieredzes bagātākie, jo neizpalika ne nopietnas pārdomas, ne nebēdnīgi smaidi.


Top traktāts. Anna Kriviša aicināja seniorus nosaukt divdesmit īpašības vārdus, kā rezultātā tapa, tā teikt, dokumentāls stāsts par notiekošo Bērzpilī: “...notika smukā atpūtas pēcpusdiena pagasta gudriem, veseliem cilvēkiem. Laiku lieliski atnāca pavadīt veiksmīgas sievas un vīri no Bērzpils ciema... Sapucējusies ieradās viena no godu saimniecēm - untumainā Veronika Odumiņa. No viņas pucēšanās un lustēšanās ziņā neatpalika Veronikas konkurente, arī godu saimniece draiskulīgā Broņislava Gaspažiņa ar saviem veciem kaimiņiem...”


Svinīgs solījums. Inese Kalniņa kopā ar klātesošajiem svinīgi paziņoja, ka garastāvoklis ir lielisks un neatkārtojami labs. “Un lai žagas mani rausta, ja es kādam to sabojāšu,” solīja pasākuma dalībnieki.


Tālākie ciemiņi. Žīguru lauku kapelas muzikanti mudināja ne tikai dziedāt līdzi, bet arī dancot. Divreiz tas nebija jāsaka...


Geišas padomi. Bērzpiliešiem noderīgus padomus sniedza geiša jeb Krapaču Ļuce, kura ieradās kopā ar Japānā satiktu samuraju. Viņa klātesošajiem atgādināja laimīga cilvēka baušļus, piemēram: mīliet savu gultu kā sevi pašu; ja redzat kādu atpūšoties, tad palīdziet; darbs ir svēts, tāpēc labāk to neaiztikt; no pārmērīgas atpūtas neviens nav nomiris.


Jubilāre. Īpašus aplausus izpelnījās Anna Poševa, kura 21.novembrī svinēja dzimšanas dienu. Jautāta, kādas ir izjūtas, Anna atklāja, ka diena ir jauka. “Īpaši mīļš būs vakars, kad ciemos atbrauks mazdēls un mazmazdēliņš no Anglijas,” viņa paskaidroja.


Vai nav jauki? Senioru pēcpusdienas organizatori ir pārliecināti, ka kopā būšana nāk par labu ikvienam cilvēkam. Par to, šķiet, nešaubās arī Ināra un Antons Atpiļi, kuri vieni no pirmajiem grieza valsi.

Kāpēc vīrieši nēsā kaklasaites?

 

Pagājušajā piektdienā Briežuciema tautas namā sumināja vīriešus. Tautas nama vadītāja Zita Mežale atzīst, ka Vīriešu dienas pasākums kļuvis par savdabīgu Briežuciema vizītkarti. “Kā nu ne, ja tas notiek jau vairāk nekā 10 gadus,” secina Z.Mežale. Tāpat viņa priecājas, ka ciemos brauc ne tikai kaimiņpagastu dramatiskie kolektīvi, bet arī dziedātāji.


Duets. Pasākumu ar jestru dziesmu atklāja Anita Pakalnīte ar meitu Indru.


Kāpēc vīrieši nēsā kaklasaites? Par šo jautājumu prātoja visi klātesošie, un izrādījās - kaklasaites ir ļoti praktiska lieta. Piemēram, to nēsā, lai kājas nesaltu; lai varētu muti noslaucīt; lai varētu iztrūkstošā krekla pogas nomaskēt; lai vīru uz mājām varētu aizvilkt. Tieši par pēdējo atbildi balvu jeb kaklasaiti dāvanā saņēma Solvita Vika no Salnavas.


Pārsteidz bērzkalnieši. Bērzkalnes aktieri klātesošos pārsteidza ar diviem skečiem – dvieļu deju un stāstu par Annīti, kura, būdama čakla un prātīga, tomēr iemanās flirtēt ar saimniekdēlu.

Dāvina kaklasaites. Pasākumā īpaši godināja vīrus, kuri nēsā kaklasaites. Viņi katrs balvā ieguva pa vēl vienai šlipsei.


Mājinieces. Briežuciema sievas demonstrēja augstu klasi muzicēšanā.


Laiž pa kreisi. Briežuciema dramatiskā kolektīva “Sipiņi” aktieri atraktīvā veidā nodemonstrēja, kādi vīrieši ir Briežuciemā. Atklājās, viņi gatavi laist pa kreisi, kamēr sievas nav blakus. Zīmīgi, ka viņiem ir savdabīga iepazīšanās recepte, proti, būtiski nešļupstēt pirmās piecas minūtes. Arī sievu aizrādījums, ka lopi mājās kā deputāti Saeimā mauj, viņiem šķiet maznozīmīgs.


Uzstājas tilžēnietes. Tilžas etnogrāfiskā ansambļa sievas klātesošos priecēja ar jaukām apdziedāšanas dziesmām, kā arī ciemakukuli. Viņas sprieda, ka sievietes bez vīriešiem tikpat kā blusas bez suņa nevar iztikt. “Gribas taču kaut kam iekost,” viņas paskaidroja.  


Vīri kā ozoli. Samniekdēli no Bērzkalnes apliecināja, ka nav ar pliku roku ņemami.


Gatavas uz visu. Lazdukalna meitenes pierādīja, ka vīriešu labā ir gatavas uz daudz ko, pat tievēt fitnesa zālē. Jautātas, cik nometa, paskaidroja: 50 eiro.


Saknes meklējamas Francijā. Briežuciema tautas nama vadītāja Zita Mežale zināja stāstīt, ka kaklasaites radušās 16. - 17.gadsimtā Francijā: “Tās pirmie sāka nēsāt algotņi, kuri dienēja Francijas armijā. Mūsdienu izskatu kaklasaites ieguva 19.gadsimtā.”


Dīvainā iepirkšanās. Bērzpils aktieri izspēlēja skeču ar iepirkšanos veikalā, kas, kā atklājās, nemaz tik raiti neiet, kad pārdevējs ar pārdevēju nesaprotas.

Nosvin pirmā diska atvēršanas svētkus

 

21.oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā folkloras kopa “Upīte”, pateicoties Kultūrkapitāla fondam, prezentēja savu pirmo disku. Savukārt aizvadītajā sestdienā Upītes tautas namā apkārtnes ļaudis, draugi un ciemiņi svinēja diska “Vusi ļauds breinovuos”, kurā iekļautas 15 dziesmas, atklāšanas svētkus. Projekta autors Andris Slišāns ir pārliecināts, ka diska iznākšana nebūtu iespējama bez daudziem jo daudziem cilvēkiem. Viņš atgādināja, ka jau 70.gados tētis Antons Slišāns sāka pierakstīt un apkopot Upītes skaistākās pērles - dziesmas. “Mums nekas neizdotos, ja nebūtu viņa, mammas Irēnas, ģimenes, draugu un atbalstītāju,” viņš piebilda.


Velta kāzu dziesmu. Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievas folkloras kopai “Upīte” veltīja kāzu dziesmu paskaidrojot, ka jauniešu kopā ir neprecētas meitenes. Ansambļa vadītāja Līvija Supe atgādināja, ka savulaik projekta autors A.Slišāns, vēl mazs būdams, skrējis pāri visai zālei, lai dejotu. “Upīte bez dejām un dziesmām nav iedomājama,” piekrita A.Slišāns.


Tuvākie draugi. Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa sievas nesamulsa, kad folkloras kopai, izpildot dziesmu no viņu repertuāra, nedaudz nojuka meldiņš. “Tā gadās,” viņas smēja.


Cīnās par disku. Klātesošajiem vakara gaitā bija iespējams nopelnīt jauno disku, piedaloties dažādos pārbaudījumos. Piemēram, jābūt izveicīgiem un vērīgiem, lai laikus paceltu kājas vai rokas, kas simbolizēja dziesmu, danci, rotaļu un mūziku.


Svētku vaininieki. Folkloras kopas “Upīte” pirmā diska atklāšana bija spilgta un emocionāla. Jāpiebilst, ka kopa uzstājās jaunos tērpos. Tāpat klātesošos gaidīja jeb, pareizāk sakot, gaida jauns pārsteigums, jo, kā atklāja Andris Slišāns, aiz kalniem nav otrā diska iznākšana.


“Rūtoj saule, rūtoj bite’”. Zīmīgi, ka jaunā diska atvēršanas svētkos folkloras kopa “Upīte” dziedāja dziesmas no uzlūgto draugu repertuāra, bet ciemiņi izpildīja dziesmas, kas iekļautas jaunajā diskā. Mūziķis Guntis Rasims izpelnījās skaļas ovācijas, kad izdziedāja dziesmu “Rūtoj saule, rūtoj bite’”.


Pārsteidz ar čemodānu. Vilis Cibulis pirms folkloras kopas “Rekovas dzintars” uzstāšanās jokoja, ka pārsteigs klātesošos. Viņš nemānījās, jo dzintarieši priecēja gan ar dziesmām, gan ar dāvanu, ko viņi nosauca par “platini čemodānu”. “Dāvinām somu ar uzrakstu “Platini”. Kad jums iznāks platīna disks, to ieliksiet somā un atdosiet mums,” paskaidroja V.Cibulis.


Kārtējais pārbaudījums. Pasākuma vadītājs A.Slišāns pārbaudījumu sarūpēja arī Šķilbēnu pagasta pārvaldniekam Andrim Mežalam, kuram, lai dāvanā saņemtu disku, bija jārauš zelts. A.Mežals ar uzdevumu veiksmīgi tika galā uzsverot, ka diska iznākšana ir vēl viens Latgales veiksmes stāsts.   


Dāvanā saņem diskus. Grupas “Uknown artist” puiši neslēpa pārsteigumu, kad folkloras kopa sāka dziedāt viņu hītu “...ja man nebūtu Krievijas, tad man nebūtu degvielas...”.  


Ciemiņi. Dziedošā Igauņu ģimene atzina, ka ir patīkami pārsteigti, redzot tik kuplu dziedātāju saimi Upītē. “Paldies, ka jūs mākat savas vērtības ne tikai saglabāt, bet arī tālāk nest,” viņi teica.


Lepojas ar bērnu darbu. Folkloriste un pedagoģe Irēna Slišāne teica paldies vārdus ikvienam, kurš devis savu artavu nemateriālās kultūras saglabāšanai Upītē, kā arī citviet Latvijā: “Ontons Slišāns noteikti šodien ir ar mums - viņš mūs vēro, viņš par mums priecājas!”

“Zelta rudenī baltā ābele zied...”

 

“Ai, kā mums gribas, lai būtu
Zelta āboli mūsu ābelei zaros.
Jo, kad gājputni salasās baros,
Ir augļu briešanas laiks.”

Tilžas internātpamatskolā 30.oktobrī jau ceturto gadu pēc kārtas notika atmiņu pēcpusdiena Balvu novada pensionētajiem skolotājiem.


Dienas kārtībā bija ne tikai silta sagaidīšana, bet viss svinīgais pasākums “Zelta rudenī baltā ābele zied...” noritēja pie skaisti klātiem galdiem. Pēc vadītāju uzrunām sekoja radošās darbnīcas, kurās katrs varēja gūt ko sirdij un dvēselei. Balto domu, vārdu darbnīcā varēja izdarīt ierakstus Atmiņu grāmatā, fizioterapeits Andris Bačuks stāstīja, kā dzīvot veselīgāk,  Inta Ozola skolotājus ievadīja smaržu pasaulē, viņus gaidīja arī skaistumkopšanas darbnīca “Ne tikai vesels, bet arī skaists”, kā arī Sņežanas Pundures fotostudija “Baltais mirklis”.


Uzrunā Tilžas pagasta vadītāja Anna Bērziņa. Viņa atgādināja, ka šī ir īpaša - ģimeniska skola, kur par bērniem rūpējas 24 stundas diennaktī. Viņa visiem vēlēja līdzi paņemt mīlestības siltumu, bet mūža pārdomas ierakstīt Atmiņu grāmatā. Katru klātesošo uzcienāja ar pagasta pārvaldes sarūpētajām konfektēm. Vakaru vadīja Veronika Zelča un Aigars Čirka.


Sveic pirmo skolotāju. Tilžas internātpamatskolas direktore Iluta Bērziša (no labās) pauda prieku, ka šajos svētkos ir arī viņas pirmie skolotāji bioloģijā, matemātikā, ģeogrāfijā, ķīmijā. Direktore pasniedza ziedus arī Olgai Zelčai, kura viņai mācīja ķīmiju.


Fotosalonā. Šeit visus gaidīja fotogrāfe Sņežana Pundure, aicinot pasmaidīt, paņemt kādu rudens velti un ļauties fotomirklim. Šoreiz to izmēģināja arī Bērzpils vidusskolas direktore Stefānija Kindzule.


Kopbilde. Mazliet žēl, ka tie pensionētie skolotāji, kuri nepiedalījās radošajās darbnīcās, mājās devās ātrāk, tāpēc kopbildē neiekļuva. Tomēr tie, kuri palika un izturēja, ar skatienu sūta sveicienus saviem bijušajiem audzēkņiem. Aizvadītie mirkļi bija dvēseliski bagāti - paldies!


Cienā ar konfektēm. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apine cienāja ar Tilžas pagasta sarūpētajām konfektēm. Tās garšoja visiem, arī bērzpilietei Genovefai Ogai. Pēc brītiņa katrs skolotājs  no pārvaldes saņēma arī ābeles lapu tēju ar visu lietošanas pamācību, kā arī baltos krizantēmu ziedus.


Sagādā pārsteigumu. Bija padomāts arī par muzikālajiem priekšnesumiem - dziedāja skolotājas Lindas Vītolas meitenes Kristīne Kalneja, Reneta Krakope, Tilžas vidusskolas vokālais ansamblis “Varbūt”, kā arī uzstājās Tilžas kultūras nama bērnu dramatiskais kolektīvs.


Prieks par atkalsatikšanos. Briežuciema pensionētās skolotājas Alla Fjodorova (no kreisās), Vilhelmīne Ločmele, Valentīna Ločmele un Domicella Tjarve priecājās par iespēju atkal satikties un parunāties.


Dāvina Pateicības sertifikātus. Noslēgumā visi skolotāji, arī Līvija Sprudzāne (attēlā) no direktores Ilutas Bērzišas saņēma Pateicības sertifikātus par aktīvu piedalīšanos radošajās darbnīcās.


Ieraksta vēlējumus Atmiņu grāmatā. Grāmatu darinājušas šuvēja Rita Čipate un zīmēšanas skolotāja Iveta Kuģeniece. Aina Zelča mudināja ikvienu, arī bijušos amatnieku skolotājus uzrakstīt kādu atziņu, atmiņu vai vēlējumu. Grāmatā katram skolotājam bija atvēlēta sava lappuse, klāt pievienos fotogrāfiju un nākamajā gadā to nodos citiem pasākuma rīkotājiem.

Reportāžas

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

  • Pretī zelta rudenim...

    (Reportāža)

        11.oktobrī laikraksta “Vaduguns” kolektīvs pārliecinājās, ka nav jābrauc aiz trejdeviņu zemēm, lai gūtu jaunus iespaidus. Madonas un Lubānas pusē lūkojāmies, ar ko lepojas un nodarbojas tautieši simts kilometru attālumā no Ziemļlatgales.   Pirmā...

  • Satikšanās brīži dara pasauli gaišāku

    (Reportāža)

      28.septembrī Medņevas tautas namā ar pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Melodija” dziesmu “Likteņa sūtnis” sākās pensionāru pēcpusdiena, kas turpinājās līdz pat vēlam vakaram. Senioru pēcpusdienas šeit ir kā laba tradīcija jau piecpadsmit gadus,...

  • Ei, latgalieti, kur tu ej

    (Reportāža)

      21.septembrī Viļakas novada Upītē jau astoņpadsmito reizi, svinot simbolisko pilngadību, izskanēja vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kuru vadīja komiķis Jānis Skutelis. Kā jau pilngadības svētkos pieklājas,...

  • Rekovā nosvin Tēva dienu

    (Reportāža)

      Pirms desmit gadiem Saeimas deputāti nolēma, ka turpmāk Tēva diena svinama katra septembra otrajā svētdienā. Vai Latvijas tēvi zina, kad ir viņu īpašie svētki? Šķilbēnu pagasta kultūras centra “Rekova” vadītāja Kristīna Lapsa, kura 8.septembrī...

  • Pirmais stipro skrējiens mazākajā Latvijas novadā

    (Reportāža)

      Sestdien Baltinavas novada Svātūnes karjerā un svētdien Viļakas novada Balkanos pulcējās dažāda vecuma sportisti, lai mērotos spēkiem “Stipro skrējienā”. Ja pērn šāds skrējiens pirmo reizi mūspusē notika Balkanos, tad šogad sava pagasta ļaudis uz...

vadi

Veiksmes prognoze


.