Rakstos

Baltinavā sporto lieli un mazi

Aizvadītajā sestdienā Baltinavā mazus un lielus vietējos un citu novadu iedzīvotājus pulcēja sporta svētki.

Uz sportiskām aktivitātēm baltinaviešus un ciemiņus aicināja brāļi Rolands un Ilgvars Keiši. Jaunieši jau iepriekšējos gados aktīvi piedalījās sporta svētku organizēšanā, bet šogad organizēja paši. "Domāju, svētki izdevās, dalībnieki bija jautri un aktīvi. Gribētos, lai nākamgad, ja notiks līdzīgas aktivitātes, sporta svētkus apmeklētu lielāks skaits iedzīvotāju," atzīst Rolands Keišs. Viņš saka paldies novada domei, ka ļāva organizēt svētkus, dalībniekiem - par piedalīšanos, tiesnešiem un Ilgai Plešai - par palīdzēšanu, Dainim Ločmelim - par iespēju izmantot batutu. Pēc sportošanas iedzīvotājiem bija iespēja atpūsties ballē, kas notika novada kultūras namā.

Ar apgleznotām sejām. Jautrākai un neparastākai svētku noskaņai iedzīvotāji, arī Janīna Keiša, Ojārs un Regīna Lāči (attēlā), labprāt piekrita seju apgleznošanai.

Priecājas par batutu. Izkustēties sporta svētku dalībnieki varēja arī uz batuta. Par to priecājās arī Edgars Jermacāns, Liene Logina un Sandra Petrova (attēlā).

Netradicionālais volejbols. Komandas sacentās trāpīgo un izveicīgo metienu izpildīšanā.

Svētku dalībnieku kopbilde. Iedzīvotāji piedalījās gan individuālajos, gan komandu sporta veidos. Visaktīvāk, kā atzina R.Keišs, no individuālajām disciplīnām sportisti izmēģināja basketbola metienus. Pirmo trīs vietu ieguvēji (katrā disciplīnā) balvā saņēma medaļu un diplomu. Svētku organizatori paši no koka izgatavoja medaļas, krāsoja tās zelta, sudraba un bronzas krāsās. Idejas dažādajām sporta svētku disciplīnām organizatori meklēja internetā, kā arī izmantoja iepriekšējo gadu pieredzi.

Tāllēkšana atmuguriski. Šajā disciplīnā piedalījās azartiski un drosmīgi dalībnieki, arī Jānis Kašs (attēlā) izmēģināja ačgārno tāllēcienu.

Zirnekļa tīklos. Violenta Kubuliņa (attēlā) bija viena no dalībniecēm, kura centās atrast izeju no izveidotā zirnekļa tīkla.

Neparastais basketbols. Precīzus metienus grozā centās izpildīt ikviens, arī Egita Keiša (attēlā). No malas raugoties, šķita neticami trāpīt grozā, metot bumbu atmuguriski, bet daudziem tas tomēr izdevās.

Florbols. Par uzvaru cīnījās Kārsavas un Baltinavas spēlētāju komanda. Šoreiz veiksme bija ciemiņu pusē. Līdz ar to viņiem lielāks prieks par spēli, kā arī apņēmība piedalīties svētkos nākamgad.

Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!

Aizvadītajā ceturtdienā Balvu Kultūras un atpūtas centrā vairāk nekā divi simti skolotāju no Balvu, Baltinavas un Rugāju novadiem pulcējās ikgadējā izglītības darbinieku konferencē. Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne, novēlot kolēģiem veiksmīgu jauno mācību gadu, citēja izpilddirektores Intas Kaļvas vārdus: "Neskatieties uz grīdu - skatieties uz augšu!', kurus I.Kaļva teica, apsekojot novada skolās izdarītos remontdarbus.

Reģistrācija. 29.augusta rītā Balvu Kultūras un atpūtas centrs atgādināja bišu spietu. Ja nereti mēdz teikt, ka skolās spieto bērni sārtvaidži, tad šoreiz kultūras namu ar smaidiem un laba vēlējumiem piepildīja cēlākās profesijas pārstāvji – 225 pedagogi.

Atklāj konferenci. Priecājoties par Laicānu ģimenes muzikālo sveicienu, pedagogi vēlreiz pārliecinājās, ka mūspuses jaunieši ir vislabākie un talantīgākie.

Svinīgas uzrunas. Balvu novada pašvaldības izpilddirektore Inta Kaļva atzina: "Gribu uz skolu!". Viņa nešaubās, ka nav tāda cilvēka, kuram 1.septembris ir vienaldzīgs. Radošumu un profesionālo gandarījumu par paveikto pedagogiem vēlēja arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa un Rugāju novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Biruta Berkolde.

Liels paldies! Šogad pelnītā atpūtā devās seši pedagogi: Lidija Vaidere (skat. foto), Aina Breidaka, Līga Baranova, Lilioza Balode, Ņina Ļeļe un Emerita Maslovska. Viņiem kolēģi teica milzum lielu paldies par ilggadējo darbu.

Sumina direktorus. Katrs izglītības iestādes vadītājs saņēma unikālu bilžu karti.

Vairāk nekā divi tūkstoši! Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne zināja teikt, ka Balvu novadā šogad mācīsies vairāk nekā divi tūkstoši bērnu. Jāpiebilst, ka darba gaitas uzsāks trīs jauni pedagogi Kubulos, Tilžā un Rugājos.

Sandis Štāls. Jaunais vēstures skolotājs darbu uzsāks Rugāju novada vidusskolā. Viņš atzīst, ka ir apjucis, jo skolotāja darba pieredzes pagaidām nav. "Mazliet dīvaini šķiet, ka bijušie skolotāji nu jau kļuvuši par kolēģiem, jo esmu Rugāju vidusskolas absolvents. Mani uzņēma ļoti jauki. Viss izdosies!" Sandis nešaubās.

Māra Kokoreviča. Sākumskolas skolotāja uzsāks darbu Stacijas pamatskolā. Balveniete smej, ka ir vienādās starta pozīcijās ar saviem pirmklasniekiem: "Man un viņiem tas būs pirmais gads skolā!"

Gatis Kokorevičs. Viņš mācīs ģeogrāfiju Tilžas internātpamatskolā.

Trīs novadi kopā. Balvu, Baltinavas un Rugāju novadu pedagogi kopā jutās komfortabli un omulīgi, apliecinot, ka Latvijas skolotājiem nav ko dalīt.

Atpūšas Saipetniekos

Aizvadītajā sestdienā Lazdukalna pagasta “Saipetniekos” notika ikgadējais netradicionālo sporta spēļu un atpūtas pasākums “Saipetnieku diena 2013”.

Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apmeklētāju bija nedaudz mazāk. Tomēr ikviens no pasākuma dalībniekiem, īpaši bērni, guva prieku no piedāvātajām aktivitātēm.

Ceļš uz Saipetniekiem. Kamēr bērni un daļa pieaugušo izmēģināja spēkus atrakcijās un spēlēs, citi staigāja un vēroja Saipetnieku apkārtni, skaisti ziedošās puķes (rozes, samtenes, dālijas u.c.), kā arī apskatīja senlietu kolekciju.

Tikai nenokrist! Staigāšana uz koka kājām šogad bija jaunums, ko centās izmēģināt vairāki pasākuma apmeklētāji, arī Andris Laganovskis (attēlā). Vieglāk bija tiem, kuri garāki augumā un spēcīgāki, jo bērniem, īpaši meitenēm, pacilāt koka kājas nebija nemaz tik vienkārši.

Viss patīk! Balveniete Laura (attēlā) sportiskās aktivitātes Saipetniekos apmeklēja otro gadu. Šoreiz viņa atzina, ka patīk viss, īpaši šautriņu mešana, piepūšamās atrakcijas un zirgi, no kuriem viņa nebaidās. Uz pasākumu meitene ieradās ar tanti Līgu. “Gribētu, lai Līga ir mana krustmāte,” atklāja Laura.

Visgaidītākā atrakcija. Bērni ar nepacietību gaidīja, kad pienāks rinda (visus gribētājus uzreiz atrakcijā nelaida), lai varētu lēkt un skriet, tā teikt, no sirds.

Lej un sver ūdeni. Pagājušā gada netradicionālo sporta spēļu dalībnieki atceras, ka vienā no aktivitātēm vajadzēja precīzi iebērt un nosvērt smiltis. Šogad smilšu vietā bija izvēlēts ūdens. To lēja un lika uz svariem gan mazi, gan lieli, arī Beatrise Maslovska no Lazdukalna.

Jātrāpa grozā! Iemest bumbu basketbola grozā šoreiz bija nedaudz sarežģītāk, jo rokās bija jāvelk boksa cimdi. Tomēr kādu punktu izdevās nopelnīt, arī Adrians Rakstiņš (attēlā) izpildīja veiksmīgu metienu.

Piedalīsies visās aktivitātēs. Ripināt baļķa ripu sadūšojās vairākas daiļā dzimuma pārstāves. Evita Anckina (attēlā) pastāstīja, ka centīsies izmēģināt veiksmi un piedalīties visās aktivitātēs. Ikdienā viņa dzīvo un strādā Rīgā, bet vasarā, apciemojot mammu, apmeklē vairākus vietējos pasākumus, arī sportiskās aktivitātes Saipetniekos.

Pirmoreiz uz zirga. Sešgadīgais Kristers (attēlā) no Rugājiem droši vizinājās zirga mugurā un, kā pats atzina, bail nebija nemaz. Vizināšanos ar zirgiem, kas bija maksas pakalpojums, izmantoja gan pavisam mazi bērni, gan cilvēki gados. Tomēr, šķiet, lielākā daļa ar patiku vēroja graciozos un skaistos dzīvniekus.

Upītes svētki – skaista tradīcija

17. augustā Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītē notika svētki “Saime”. Vienlaikus ciemā ar pašdarbnieku koncertu atzīmēja arī Upītes bibliotēkas 60 gadu jubileju, bet bērni un jaunieši varēja sūtīt darbus izstādei “Muns dvors, muna muiža”. Svētku organizatori Andris Slišāns, Ligita Spridzāne un Lolita Spridzāne ir gandarīti, ka, neskatoties uz daudzajiem pasākumiem citās vietās, uz svētkiem Upītē atbrauca daudz kaimiņu pagastu cilvēku.
Kad loterijā bērni, jaunieši un visi interesenti bija nodevuši vienpadsmit meistardarbnīcu apmeklējumu grāmatiņas, atklājās, ka pavisam tajās piedalījušies 83 dalībnieki! Upītes svētki notiek jau sesto gadu. Tā ir laba tradīcija, kas veido arvien dziļākas saknes un kuplo kā koku lapotnes. Nakts trasītē, kurai pieteicās aptuveni sešdesmit dalībnieki, piecās pieturvietās vajadzēja likt lietā izdomu un uzbūvēt māju no pamatiem līdz pat jumtam, bet noslēgumā iekurt saimes ugunskuru, tā simbolizējot dzimtās vietas mīlestību un ģimenes stiprumu. Sacensībās noteica stiprāko puisi – Vilni Ķeveru, un veiklāko meiteni – Sanitu Loginu. Meistardarbnīcas, atrakcijas, sportiskās aktivitātes, koncerts ar Vari Vētru, balle ar “Medņevas jauniešiem” - Upītē visas dienas garumā varēja priecāties gan jauni, gan veci.

Eko meistardarbnīca. Skolotāja Sandra Bukša vadīja eko meistardarbnīcu, kuras laikā zeķbiksēs vajadzēja sapildīt skaidas, apbērt ar rudzu graudiem, izveidot sejiņu un mājās laistīt, līdz graudi izdīgst, veidojot matus.

Piedalās kļočku darbnīcā. Agija Grantiņa centīgi rīvēja kartupeļus, lai vēlāk visi kopīgi veidotu klimpas un vārītu zupu. Šīs meistardarbnīcas vadība bija uzticēta skolotājai Aijai Kornejai.

Pazīstat mūs? Portretu darbnīcas dalībnieki uz kartona zīmēja savu portretu, grieza un līmēja, līdz vadītāja Dina Krakope teica: “Stop!” Tad visi dalībnieki fotografējās, minot, kurš ir kurš.

Šašlikus gatavo no dārzeņiem. Annele Slišāne meklēja gurķus, tomātus, kabačus, kāļus, burkānus un citus dārzeņus, lai dalībnieki tos mizotu, grieztu un vērtu uz iesma. Šašliks no dārzeņiem garšoja arī Katei Slišānei (no kreisās) un Sonorai Matisānei.

Muzicē dziesminieks Varis Vētra. “Divas skudras reiz krustcelēs satikās,/ Un abas par dzīvi runājās./ Pukstēja abām tai pasakā sirsniņa,/ Un man blakus ir mana māmiņa…” Līdzi viņam dziedāja arī Kate Slišāne un Esmeralda Mežaka.

No frizētavas uz vafeļu darbnīcu. Frizētavā darbojās Alise Kondratjeva, bet vafeļu - Liene Logina. Uz šīm darbnīcām veidojās pat rindas, tik daudz bija gribētāju tikt pie skaistuma un saldā garduma.

Nakts trasītē. Ar svecēm izgaismotos piecos punktos pa visu Upīti trasītes dalībnieki atrada meistarus, kuri četrām komandām deva pienākumus - būvēt māju pamatus, likt logus, gatavot spāres un darīt citus darbus, saistītus ar mājas būvniecību. Uzdevumi radīja jautrību, dalībnieki ar tiem tika galā veiksmīgi.

Kubulu pagasts svin svetkus

10.augusta jau astoto reizi notika Kubulu pagasta svetki. Jau iepriekšeja vakara pie pagasta ekas pulcejas ciema iedzivotaji, lai iepriekš sagatavotos karkasos, smilts audeklos veidotu savdabigas, ar neparastu izdomu raditas dabas gleznas. Otra diena sakas ar makškerešanu diki pie bernudarza “Ievina”, kur, ka velak izradijas, vareja nokert krietnus lomus. Skatitajus parsteidza ritenotu braucamriku parade. Šeit lieta bija likta izdoma - riteni bija pierikoti pat kubulinam!
Talak sekoja jautra sportošana – gan viriešiem, gan sievietem vajadzeja sevi pieradit kvasa atrdzeršana, staigašana ar koka kajam, škeršlu joslas parvarešana, šaušana un pat kaklasaites siešana. Komandam, kuras vajadzeja but cetriem cilvekiem, vajadzeja sevi apliecinat desmit atraktivos sporta veidos - puzles likšana, naudas lidzsvarošana, iejusties jautra makslinieka loma, iesist ripu vartos, trapit kustiga merki, laivot, piepildit kubulu, gazt podus. Neizpalika ari futbola turnirs. Bernus iepriecinaja piepušamas atrakcijas, bet, kamer visi darbojas, caklas saimnieces gatavoja virumus - zupas un sautejumus, kurus visi velak baudija, nevarot vien izveleties gardako. Pec tam ciema iedzivotaji devas uz atputas vietu “Azote”, lai amfiteatri noskatitos brivdabas izradi, bet svetku nosleguma koncerta sanemtu diplomus, balvas un klausitos dziedošo Laicanu un Ragelu-Zepu gimenu priekšnesumus. “Svetki mums dod energiju un uzliek atbildibu. Mes sakopjam setas un svinam, par ko visiem paldies!” teica pagasta parvaldnieks Arturs Luksts. Pasakums nosledzas ar balli kulturas nama.

Uz amfiteatra skatuves – “Bykoviši”. Atputas vieta “Azote” Gaigalavas amatierteatris “Bykoviši” izradija Danskovites lugu “Sivasmotes lobo sirds”. “Strautenu” maju saimniece Maruta Castrova ar ziediem sveica aktierus, bet Kubulu pagasta parvaldnieks Arturs Luksts pauda prieku, ka pagasta ir cilveki, kuri rada sakoptas un skaistas vietas, kur baudit makslu.

Piepilda kubulu. Komanda “Radini” paši pirmie starteja udens kubula piepildišana, un Gintai, Salvim, Inesei un Ludmilai tas nebut nenacas viegli. “Mums loti patik šie svetki, es tajos piedalos vienmer. Šogad mani piespieda ari pasportot,” pec startiem teica Ludmila Kozlovska, piebilstot, ka pirmajiem vienmer ir grutak.

Ritenota parade. No bijušas dzelzcela stacijas lidz pat bernudarzam, policijas mašinas pavaditi, celu meroja saposti un izrotati braucamriki, kuru priekša skreja melns sunitis Madis. Andris Supe kubula veda savu delenu Gvido. Ugis Ilsjans uz sava velosipeda veda rudens veltes, bet Amandas velosipedu palidzeja sapost mamina Dzintra. Esteres Ušackas un Greka Gorodko dzeltenos kreklinus parades braucienam piemeklejušas omites, bet jaunakie brauciena dalibnieki bija Gustavs un Sintija Trupovnieki.

Apbrino ziedu paklaju izstadi. Vairak neka divi simti skatitaju bija atnakuši apbrinot neparasto ziedu paklaju izstadi pie Kubulu pagasta ekas, kuru iepriekšeja vakara teju cetras stundas no darza ziediem un citiem dabas materialiem veidoja pagasta iedzivotaji. Balsotaji bija nesaprašana, ka lai izvelas labako no 24 ziedu gleznu kompozicijam. Janis Bukšs pauda prieku par redzeto, visiem ziedu paklaju veidotajiem sutot paldies vardus. Ari Tatjana ar draudzeni Ligitu, Guna un Toms nevareja vien izveleties, kuram veidojumam atdot savu balsi. Ari nosaukumi bija loti piemeroti - “Milesim viens otru”, “Mammas un teta sirsnina”, “Kubuli zied”, “Laimes pakavs”, “Ežusalas nakts”, “Auglu grozs” un citi. Skatitaju balsojuma pirmas tris vietas ieguva ziedu gleznas “Milesim viens otru”, “Stacijas pamatskolas logo” un “Kur Kurnas upe apmet loku”.

“Ašie rulle”. Rainers, Oksana, Diana un Aleks stajas uz starta, kur distanci vajadzeja veikt, ejot ar koka kajam. Tiesnesis Leons Belka bija pretimnakošs un katram dalibniekam atlava vispirms izmeginat, tikai tad deva starta signalu.

Kuras tris ugunskuri. Kamer svetku dalibnieki sportoja, caklas pavares gatavoja edienu. Pagasta pavarem tapa plovs, bernudarza “Ievina” pavarites varija pupinu zupu, bet pamatskolas pavarem padoma bija zivju zupa. Sarmite Leišavniece un Natalija Ambarova par godu šim notikumam bija pagatavojušas ipašas cepures un smeja, ka zivis nakot no “Rukišu” dika. Lai ari ka labako atzina pagasta saimniecu gatavoto plovu, visi tris katli tukšojas strauji.

Pateiciba gimenu biedribai pasniedz arbuzu. Kubulu pagasta gimenu biedribas vaditajai Irenai Zacevai parvaldnieks Arturs Luksts pateicas ipaši, pasniedzot arbuzu un paužot prieku par vinu aktivitatem. “Ceru, ka pratisiet sadalit un pietiks visiem,” piebilda A.Luksts.