Rakstos

Loģisks deviņu mēnešu rezultāts

7.augustā Balvos un Gulbenē svinīgi atklāja renovētās slimnīcas, kas izmaksāja 2,5 miljonus latu. Slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis pirms Balvu slimnīcas atklāšanas uzsvēra, ka esam piedzīvojuši slimnīcas pārdzimšanu: “Celtniecība no būvatļaujas saņemšanas brīža paveikta deviņos mēnešos. Galarezultātu var salīdzināt ar bērna piedzimšanu, kas, ceru, nav ne neiznēsāts, ne pārnēsāts.”

Jautāts, kā vērtē pēdējos divos gados izskanējušās bažas un pārmetumus par un ap Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, M.Zeitmanis paskaidroja, ka sirdī neizjūt nekādu rūgtumu: “Jebkuras pārmaiņas prasa ļoti daudz emociju gan pārmaiņu veicējiem, gan visiem tiem, kuri ir apkārt. Arī pats esmu šaubījies, vai visi pieņemtie lēmumi ir pareizi. Redzot rezultātu, saprotu, ka esam gājuši pareizo ceļu.” Mūspuses ļaudīm viņš vēlēja ticēt sev un būt uzņēmīgākiem. “Ir jāaizmirst par pabalstiem, ir jāaizmirst par došanos uz Rīgu vai Īriju, kas nav zelta bedre. Mēs varam ļoti daudz izdarīt tepat, uz vietas – tā ir mana 100% pārliecība,” viņš piebilda. Līdzīgās domās bija arī valdes locekle Alīda Vāne. Viņa uzsvēra, ka darbs vēl nav pabeigts: “Mēs ietaupījām naudu, un tas nozīmē, ka iegādāsimies dažādas medicīniskās iekārtas. Būtiski tikai, ka beigusies remontdarbu daļa.” Tincināta par abu slimnīcu nākotni, A.Vāne atzina, ka svarīga ir valdības sapratne un izpratne par mazo slimnīcu, kas atrodas tālu no centra, nepieciešamību lauku iedzīvotājiem: “Ja politiķi nospriedīs, ka Latvija beidzas pie Mārupes, tad nekas labs nav gaidāms.”

Foto vēsturei. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis nešaubās, ka turpmākajos gados apvienība būs plaukstošs uzņēmums, kas piedāvās pakalpojumus 200 kilometru rādiusā: “Tāpat mēs būsim konkurētspējīgi un patīkami Krievijas iedzīvotājiem.”

Mūsdienīga operāciju zāle. Izrādās, Balvu slimnīca 1952.gadā bija pirmā, kas uzbūvēta Padomju Latvijā. Svētku pasākuma apmeklētājiem bija brīnišķīga iespēja noskatīties kinožurnāla Nr.32 “Padomju Latvija” sižetu par mūsu slimnīcas atklāšanu pirms 61 gada. Ne mazāk interesants objekts ir tā saucamais ķirurģijas korpuss, kas ekspluatācijā nodots 1987.gadā. Ar ko zīmīga šī būve? Ar to, ka operāciju zāle ir bez logiem. “Tas nozīmē, ka projektētāji paredzēja arī iespējamā kara draudus,” zināja teikt M.Zeitmanis.

Izpilddirektore un valdes priekšsēdētājs. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis vairākkārt teica paldies vārdus slimnīcu apvienības izpilddirektorei Evai Smirnovai. Pasākuma noslēgumā viņš kopā ar valdes locekli Alīdu Vāni atzina, ka balvenieti Evu vienlaikus uzskata par savu labo un kreiso roku.

Labierīcības visām gaumēm. Slimnīcu atklāšanas svētkos klātesošie pārliecinājās, ka abās slimnīcās ir izveidotas mūsdienu prasībām atbilstošas palātas, moderni sanitārie mezgli, jauna, efektīva ventilācijas sistēma, turklāt visas telpas piemērotas arī pacientiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem. “Labierīcības, ieskaitot dušu, izveidotas visām gaumēm – sievietēm, vīriešiem, invalīdiem utt.,” lepojās valdes locekle Alīda Vāne.

Mūsu dakterītes Gulbenē. No kreisās: Natālija Zondaka, Daina Parisa un Rūta Aborinska. Slimnīcu atklāšanas svētkos paldies vārdus saņēma arī bijušie un esošie mediķi, slimnīcu galvenie ārsti, tostarp balveniete Daina Parisa. Viņa galvenās ārstes amatu Balvos pildīja no 1973.gada 1.februāra līdz 1986.gada 1.februārim. Jautāta, kā tolaik klājās, dakterīte pastāstīja, ka atsevišķi gadījumi ir pat humora grāmatas vērti. Piemēram, lai izcīnītu ķirurģijas korpusa būvi Balvos, kas nebija iekļauts plānos, viņai nācies izmantot sievišķīgo šarmu. Tiesa, tikai piektajā reizē galvenā ārste no Rēzeknes būvniekiem saņēma ‘jā’ vārdu – celtniecība būs! Jāpiebilst, ka galveno ārstu darbs tolaik (visticamāk, arī mūsdienās), nebija rozēm kaisīts. Piemēram, D.Parisa saņēmusi rājienus gan par gonorejas uzliesmojumu Vīksnas pusē, gan par dizentēriju Tilžā. Lēmumu par galvenās ārstes amata atstāšanu viņa pieņēma pēc atgadījuma, kad kāds iereibis darbinieks ar smago automašīnu ietriecās autobusā, kā rezultātā gāja bojā 18-gadīga jauniete. “Kā es varēju skatīties vecāku acīs, ja kāds nelietis laupījis jauna cilvēka dzīvi. Tas man bija pēdējais punkts...,” atceras dakterīte.

Pārgriež lentu Balvos. Balvu slimnīcā lentu pārgrieza Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis un slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis. A.Kazinovskis uzsvēra, ka gandarījums par izdarīto jāizjūt katram: “Nav ko slēpt – pēdējos gados bija gan šaubas, gan problēmas. Kā redzat, tās ir sekmīgi atrisinātas. Un tiem, kuri joprojām šaubās, gribu pateikt – vajag darīt tā, kā to dara slimnīcas vadība, un rezultāts neizpaliks. Tā turpināt!”

Pēc rekonstrukcijas. Balvu slimnīcā renovācija notikusi 3 200 kvadrātmetros - nomainīts jumts, izremontēta fasāde, nomainīti logi un visas komunikācijas, kā arī atjaunotas palātas. Tāpat renovētas ķirurģijas, bērnu, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Šobrīd slimnīcā ir 101 pacientu gulta.

Pārgriež lentu Gulbenē. Gulbenes slimnīcā lentu pārgrieza Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne un Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. A.Vāne, atklājot Gulbenes slimnīcu, atzina, ka ikdienā svētki ir reti: “Reti kad mēs sakām labus vārdus. Šī ir viena no retajām dienām, kad visi ar prieku un smaidu apmeklējām Balvu slimnīcu. Šobrīd esam Gulbenē, kur izdarīti ne mazāk nozīmīgi remontdarbi. Mūsu uzdevums bija atdot pirmo stāvu slimnīcas ambulatorajai daļai, bet otro - dienas stacionāram un aprūpes nodaļai, turklāt tā, lai nodrošinātu pieejamību pacientiem ar ierobežotām funkcionālām spējām. Lai to veiksmīgi izdarītu, no jauna uzcelta piebūve, būvapjomam palielinoties par 30 kvadrātmetriem katrā stāvā. Fantastiski slikto projektu, kāds līdz šim bija šai slimnīcai, kā arī, šķiet, joprojām ir Alūksnē un Madonā, ir izdevies pārplānot.”

Izremontētajās telpās. Slimnīcas galvenā ārste Sarmīte Andrukele un bērnu nodaļas vecākā māsa Tatjana Aleksejeva pie izremontētās bērnu slimību nodaļas.

Dzimis fantastiski sliktā projektā. Svētku vadītājs Valters Krauze, izdzirdot A.Vānes stāstu par fantastiski sliktajiem Gulbenes, Alūksnes un Madonas slimnīcu projektiem, ar smaidu atklāja, ka piedzimis briesmīgā projektā, proti, Madonas slimnīcā. Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks A.Caunītis neslēpa, ka piedzimis Gulbenes projektā.

Epilogs. Slimnīcu atklāšanas svinīgā daļa noslēdzās Vecgulbenes muižā.

Aizvadīts astoņpadsmitais “Osvalds”!

Atklājot astoņpadsmito mūzikas festivālu “Osvalds 2013”, festivāla organizators Māris Lāpāns atzina, ka negribētu daudz runāt, jo, iespējams, viņš atkārtosies: “To, visdrīzāk, teicu pērn, kā arī pirms pieciem un desmit gadiem: labdien, Baltinavā!”

Festivāla “tētis”. Māris Lāpāns pirmo reizi, atklājot festivālu, veltīja dziesmu skatītājiem.

Pirmais lēciens. Vārdu salikumu pirmo reizi festivālā varēja dzirdēt vairākkārt. Piemēram, pirmais lēciens ar katapultu, pirmā ciemošanās Baltinavā, pirmais laimests dzīvē, nerunājot par pirmo putu ballīti Latvijas mazākajā novadā. Piemēram, Irita Muša no Jēkabpils pirmo reizi dzīvē izmēģināja katapulta jaukumus. Turklāt viņa bija pirmā, kas to izdarīja Baltinavā.

Atbildīgais par jauno skatuvi. Uz jaunās skatuves atraktīvi strādāja Aigars Runčis, kurš “Osvaldu” apmeklēja piekto reizi. “Esmu uzstājies “Borowa MC” sastāvā, esmu arī vadījis pasākumu,” viņš paskaidroja. Jautāts, kurā ampluā labāk jūtas, Aigars atzina, ka lepojas ar iespēju šogad pieteikt grupas uz jaunās skatuves. Jāpiebilst, “Borowa MC” piektdien uzstājās Rēzeknes pilsētas svētkos.

Vēro kolēģu darbu. Latgaliešu dziesminieks, roka mūziķis Sovvaļnīks jeb Ingars Gusāns, kurš ir arī grupas “Borowa MC” dalībnieks, aktīvi vēroja, kas notiek uz visām trīs festivāla skatuvēm. Viņš “Vadugunij” atklāja, ka jūtas saviļņots, esot Baltinavā pēc sešiem gadiem. Tāpat I.Gusāns pastāstīja, ka ar nepacietību gaida grupas “Neon Saturdays” uzstāšanos, kurai, viņaprāt, gaidāma spoža nākotne.

Putu ballīte. No malas noraugoties uz, tā teikt, saziepētajiem dejotājiem, tā vien gribējās jautāt, par ko viņi tā priecājas? “Tas taču ir kolosāli!” apgalvoja jaunieši.

Nākamās slavenības. Četru siguldiešu nesen izveidotā pop/rock un alternative grupa “Neon Saturdays” pārsteidza skatītājus ar savu profesionalitāti. Mūzikas speci šai grupai prognozē lielu popularitāti. Paši puiši gan kautrīgi atzina, ka Baltinavā ne tikai uzstājās, bet arī ciemojās pirmo reizi.

Veiksmīga nedēļa. Evai Rubenei no Rēzeknes pagājusī nedēļa izvērtās īpaši veiksmīga. Pirmkārt, viņa divreiz pēc kārtas Latgales radio laimēja pa divām biļetēm uz “Osvaldu”. Otrkārt, konkursā saņēma balvu no paša Aigara Runča rokām. “Tik veiksmīga ciemošanās pie vecvecākiem Bērzpilī nekad nav bijusi,” sprieda jauniete.

Meiteņu mīlulis. Meitenes, jaunietes, kā arī dāmas Baltinavā apliecināja, ka Nikolajs Puzikovs ir viņu mīlulis – neizpalika ne spiedzieni, ne uzmundrinājuma saucieni.

Pirmās iemēģina elektroniskās mūzikas skatuvi. Kā pirmās uz elektroniskās mūzikas skatuves sāka dejot Madara Uiska un Sintija Pušpure no Lejasciema. “Mums šeit patīk,” apgalvoja jaunietes.

Čakli dejotāji. Gunta un Artis Kļaviņi no Gulbenes saņēma speciālbalvu kā aktīvi dejotāji. Tincināti, kā nokļuvuši Baltinavā, viņi atsmēja, ka šeit dzīvo meitas draugs. “Tas ir lieliski, ka liktenis mūs šurp atveda,” piebilda Kļaviņu pāris.

Trasē dodas gandrīz trīs simti sportistu

Aizvadītajās brīvdienās leģendārajā mototrasē “Baltais briedis” notika 4.Latvijas čempionāta un Latvijas kausa posms motokrosā, kur prestižajā MX1 klasē abos braucienos uzvaru izcīnīja Dāvis Ivanovs, aiz sevis atstājot pieredzējušo motobraucēju Lauri Freibergu, kā arī savu komandas biedru Dāvi Līvu. Sacensību organizators Ēriks Eizāns priecājas, ka šogad “Baltajā briedī” startēja rekordliels skaits sportistu.

Rekords Latvijas mērogā. Kvadraciklu klasē startēja 19 sportisti, kas, kā izrādās, ir rekordliels skaits pat Latvijas mērogā. Kopvērtējumā 2.vietu “Kvadri 100” klasē izcīnīja balvenietis Lauris Eizāns, kaut gan pirmajā braucienā viņš palika nepārspēts.

Ilggadējais tiesnesis. Sacensību atklāšanu uzticēja ilggadējam sacensību galvenajam tiesnesim un organizatoram Antonam Bozovičam. Tieši Antonam jāpateicas par 1969.gadā dzimušo Balvu rajona laikraksta “Vaduguns” kausa izcīņu motokrosa trasē “Baltais briedis” Viļakas pievārtē. Viņš novēlēja, lai motosporta tradīcijas turpinās!

Instruktāža. Sacensību dalībnieki saņem pēdējos norādījumus, lai stātos uz starta.
Noguris, bet priecīgs. Sacensību organizators Ēriks Eizāns atklāja, ka pēdējās trīs nedēļas no agra rīta līdz vēlam vakaram trasē strādāja uzņēmīgi cilvēki, lai priecētu skatītājus. Sportistiem viņš novēlēja būt uzmanīgiem: “Būtiskāk ir nevis uzvarēt, bet būt veseliem šodien, rīt, kā arī turpmāk.”

Demonstrē startu. Jaunietes sacensību dalībniekiem demonstrēja, kā tiks dota komanda, lai sāktos cīņa.

Putekļu varā. Pirmajā braucienā blakusvāģi iemanījās sacelt augstus putekļu mākoņus, neskatoties uz to, ka ugunsdzēsēji trasi regulāri laistīja.

Nones no trases. Mediķiem divās dienās darba netrūka. Otrajā dienā no trases nonesa blakusvāģa braucēju no Somijas, kurš, par laimi, nopietnas traumas neguva.

Beidzot uzvara! Elvis Bartkevičs pirms kāpšanas uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena atzina, ka ir priecīgs, ka uzvarējis tieši “Baltā brieža” trasē.

Ierunā veiksmi. Gunita Maksimova no Rekovas bija pirmā no trim veiksminiekiem, kuri, iegādājoties ieejas biļeti, laimēja 500 eiro. “Vīram teicu, ka man laimēsies. Iznāk, ka laimestu ierunāju,” sprieda Gunita.

Piecsimt eiro par četriem latiem! Guntars Voicišs no Sudarbes, saņemot laimestā 500 eiro, jokoja, ka biļete ir atpelnīta. Jautāts, ko darīs ar 500 eiro, jaunietis atzina, ka visticamāk naudu izlietos autovadītāja apliecības iegūšanai.

Ar rezultātu apmierināts. Elvis Bartkevičs izcīnīja godpilno 1.vietu iesācēju klasē. “Pirmajā braucienā startā biju otrais un sapratu, ka varu cīnīties par līdera pozīciju. Jau pirmajos tramplīnos izrāvos vadībā un pārsvaru noturēju līdz galam. Savukārt otrajā braucienā uzreiz izdevās izrauties vadībā,” priecājās sportists.

Nedaudz pietrūka. Lietusgāze sākās pirms pēdējā brauciena, kad trasē devās blakusvāģi. Tiesa, tas nenobaidīja ne sportistus, ne skatītājus, jo adrenalīns, redzot dubļu vannās braucošos, acīmredzami auga. “Tas ir vareni!” sauca līdzjutēji.

Lido pa gaisu. Mototrase “Baltais briedis” kā vienmēr iepriecināja ar tramplīniem. Jāpiebilst, ka pa gaisu lidoja gan moči, gan kvadracikli, gan arī blakusvāģi.

Kopvērtējumā uzvar kandavieši. Pieaugušo klubu ieskaitē uzvaru izcīnīja līdzšinējie kopvērtējuma līderi – Motoparks Kandava, 2.vietu – Camk Latgale, bet 3.vietu – Motosports Racing Team.

Ar vabolēm kā ar laika prognozēm

Nereti mēdz jokot, ka laika prognozes atbilst jebkurai gaumei, proti, sinoptiķi vietām sola lietu, vietām - sauli, vietām - vēja brāzmas un pat krusu, nerunājot par temperatūras svārstībām 10 grādu diapazonā. Līdzīga situācija ir Balvu pilsētas mazdārziņos, kur vietām Kolorādo vaboles vērojamas kā melna sērga, bet citviet tās nemaz nav manītas. Vienā prognozē mazdārziņu īpašnieki gan nešaubās – šogad būs laba ābolu raža.

Labāk dārzā, nekā darbā! Pensionārs Genādijs Zaķis atzīst, ka katru dienu pavada mazdārziņā Verpuļevā. Viņš nešaubās, ka šogad būs laba ābolu, gurķu un tomātu raža. Jautāts par Kolorādo vabolēm, pensionārs atjokoja, ka mūsdienās daudzi cilvēki atvēl lielāku zemes gabalu atpūtas zonai – mauriņiem, nevis kartupeļiem, “tad arī ar vabolēm problēmu nav,” viņš paskaidroja.

Kā pēc kara. Mazdārziņos Verpuļevā, tāpat kā “Ezermalā 1” un “Ezermalā 2”, blakus skaisti iekoptiem dārziem vērojami aizauguši, pat ar graustiem savdabīgi zemes plači. Tie, kā uzsvēra aptaujātie mazdārziņu īpašnieki, ne tikai bojā omu, bet arī skādē tuvākajiem kaimiņiem: “No nekoptajiem mazdārziņiem izplatās nezāles, tajos dzīvo dažādi kaitēkļi.”

Vienviet ķirši ir, citviet nav. Balvenietis Staņislavs Rakstiņš uz Verpuļevu devās appļaut zāli. Viņš zināja teikt, ka mazdārziņā šogad ķiršu nebūs, savukārt pie privātmājas par ražu nevar sūdzēties. Jāpiebilst, ka ķiršu raža, kā atzina mazdārziņu īpašnieki, šogad būs skopa vai tās nebūs vispār . “Ja arī kādam paveicies, tad ķiršus zibenīgā ātrumā notiesā strazdi,” sprieda balvenieši.

Kamēr tētis strādā. Septiņgadīgais balvenietis Kristaps Ķerģis izmanto iespēju pamakšķerēt Balvu ezerā, kamēr tētis Raimonds mazdārziņā “Ezermala 1” pļauj zāli. Jautāts, kā veicas, Kristaps norādīja uz jau noķertām četrām raudiņām.

Jāņi visu gadu. Ainas Višņakovas vislielākais bieds ir kurmji. Lai ar tiem cīnītos, mazdārziņa saimniece iegādājusies speciālu ierīci, kas darbojas ar saules baterijām. Tiesa, ierīce diez ko nepalīdz, tāpēc A.Višņakova dārzā uz mietiņiem izvietojusi dažādas krāsas un izmēra skārdenes. “Tās vēl pirms gada palika pāri pēc Jāņiem. Bundžiņas vējā grab un klaudz, kas, kā esmu pārliecinājusies, atbaida kurmjus,” nešaubās viņa.

Peldvietas praktiski nav. Jānis Pilāts jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Salaspilī. Ciemojoties pie vecākiem Balvos, viņš kopā ar meitiņām Annu Mariju un Sofiju devās uz Pērkonu ezeru nopeldēties: “Ja par pilsētas izaugsmi var teikt tikai pozitīvus vārdus, tad jāsecina, ka ezera krasts atgādina džungļus.”

Sibīrijas variants. Aleksandrs Pančenko pastāstīja, ka savā mazdārziņā “Ezermalā 2” no kartupeļiem nolasa pusglāzi ar Kolorādo vabolēm. “Ķīmiju mēs neizmantojam,” viņš piebilda. Savdabīga un interesanta Pančenko ģimenē ir gurķu audzēšanas metode, kas noskatīta Krasnojarskā. “Izmantojam Sibīrijas variantu. Uz mēslu kaudzes uzbērtās melnzemes gurķi aug griezdamies. Gurķiem ir omulīgi gan dienā, kad spīd saule, gan arī naktī, kad siltums izgaro no mēsliem. Augšanas process notiek daudz ātrāk un kvalitatīvāk!”

Nepērciet kaķi maisā! Mazdārziņu “Ezermala 2” valdes priekšsēdētājs Valdis Sīmanis joprojām ir pārsteigts, kāpēc tik daudzi zemes plači ir atstāti novārtā. Tāpat viņu izbrīna cilvēku vieglprātība, iegādājoties mazdārziņu. “Pērkot īpašumu, cilvēki visticamāk noskaidro, vai tam nav nodokļu parādu, neiedomājoties uzzināt, vai nav arī citu parādu, piemēram, par elektrību vai ūdeni. Šo informāciju var noskaidrot pie manis – nepērciet kaķi maisā!” aicina V.Sīmanis.

Pietrūkst lietus. Vera Gušča un Irina Sviridova šīs vasaras laika apstākļus vērtē pozitīvi. Viņām piederošajos mazdārziņos “Ezermalā 2” raža būs laba. “Pietrūkst tikai lietus,” atzina saimnieces.

Mazdārziņš kā muzejs. Valda Sīmaņa dārzā var ieraudzīt daudzus jaukus objektus, piemēram, atsperratus.

Retrorallijā startē vairāk nekā sešdesmit spēkrati

Sestdien Viļakas novada Vēršukalna muzejs atgādināja motormuzeju. Kā nu ne, ja tur pulcējās vairāk nekā 40 retro un 20 modernu motociklu īpašnieki no bezmaz vai visas Latvijas! Ziemeļlatgales retrorallija organizators Dzintars Dvinskis atzina, ka atmosfēra rallijā bija sirsnīga. "Septītais retrorallijs aizvadīts!" viņš piebilda solot, ka nākamgad atkal tiksimies.

Pirmskara motocikls. Kluba "Cīrulīši" un retrorallija vadītājs Dzintars Dvinskis parādē pirmo reizi brauca ar pirmskara laikā ražotu motociklu "BMW 35". "Piecus gadus to cītīgi restaurēju," atzina Dz.Dvinskis. Jautāts, kādi pārsteigumi gaida retrorallija dalībniekus, Dzintars atklāja, ka paredzēts parādes brauciens, orientēšanās, veca motocikla apgleznošana, kā arī sacensības "Kuram labāk ripo!".

Motociklists kopš 1971.gada. Aloizs Martinovs motociklu "Iž Jupiter 2" iegādājās 1971.gadā. "Apmēram divdesmit gadus braucu, tā teikt, dienu un nakti. Kur tik nav pabūts! Esmu aizbraucis arī līdz Pleskavai," pastāstīja A.Martinovs.

Apglezno moci. Viļakas bērniem retrorallija laikā bija vienreizēja iespēja apgleznot vecu motociklu "Iž". Diāna Dupuža (no labās) sprieda, ka mocis pēc apgleznošanas būs ļoti skaists. "Ar tādu arī es gribētu pabraukt," prātoja meitene.

Septītā retrorallija dalībnieki. Retrorallija vadītājs Dzintars Dvinskis nešaubās, ka aizraušanās ar motociklu restaurēšanu ir savdabīga slimība: "Ja esi sācis to darīt, tad apstāties nav iespējams."

Atbrauc piecās stundās. Rīdzinieks Rūdolfs Brūzis un viņa sieva Aiga Vēršukalnā ar motociklu "Ural" ieradās jau piektdienas vakarā. "Mocis kalpo labi. Esmu pat vienas dienas laikā izbraukājis Munameģi – kopumā 600 kilometrus," lepojās Rūdolfs. Tāpat viņš uzsvēra, ka ceļu stāvoklis Latgalē nav sliktāks par, piemēram, ceļiem Kurzemē vai citviet Latvijā.

Savdabīga numurzīme. Tilžēnietis Kaspars Romanovs motobraucējus pārsteidza ar labi saglabātu 1957.gadā Vācijā ražotu motociklu "MZ-250". "Palūkojieties uz numurzīmi – tā ir oriģināla!" viņš mudināja.

Ak, cik gardi! Pirms parādes brauciena motociklisti un viņu līdzbraucēji Vēršukalnā cienājās ar dažādiem lauku labumiem. Rainers, Marianna un Betija no Tilžas sprieda, ka šeit ceptā maizīte ir ļoti garšīga. "Diena izdevusies. Vēl jau brauksim ar močiem," stāstīja bērni.

Piekabe, kas pārsteidz. Klātesošie ar interesi pētīja 1968.gadā ražoto "Jawu" un līdz šim neredzētu piekabi "PAV 40". Motocikla īpašnieks Gints Langenfelds no Madonas novada Aiviekstes zināja teikt, ka arī piekabe ražota 1968.gadā. "Tas ir vectēva un tēva motocikls, ko remontēju piecus gadus," atklāja ciemiņš. Sievas kundze Ieva, jautāta, kā vērtē vīra aizraušanos ar motocikla restaurāciju, atjokoja, ka labāk, lai Gints ir garāžā, nekā meitās.

Parādes brauciens. Parādes braucienā devās vairāk nekā 60 motociklisti. Pie Viļakas estrādes ikviens varēja spēkratus ne tikai apskatīt, bet arī, tā teikt, aptaustīt.

Ģērbti formas tērpos. Juris Vaskis, Santa Korkla un Guntars Vaskis no Krišjāņiem retrorallijā ieradās ar motociklu "K-750M". Viņi atzina, ka skatītāju uzmanību piesaista ne tikai viņu motocikls ar blakusvāģi, bet arī formas tērpi.