1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
23-05-2024
Vārdadienas šodien: Ilvija, Marlēna, Ziedone

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (16.12.2022.)

Pie apaļā galda

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

 

Lai nākotnes sabiedrība Latvijā būtu politiski aktīva, skolēni jau šodien jāiedrošina līdzdarboties politiskajās un sabiedriskajās norisēs. Jauniešos jārada pārliecība, ka viņos ieklausās un viņu viedokli ņem vērā. Jaunieši jāiedrošina ne tikai izteikties un iesniegt priekšlikumus, bet arī iesaistīties ideju realizēšanā. Lai noskaidrotu, kāds ceļš jaunatnei ejams, lai viņos ieklausītos politiķi, kā arī to, kas viņiem ir būtisks un svarīgs, Balvu novada Bērnu un jauniešu centrs (BNBJC) rīkoja apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās novada skolu audzēkņu un domes deputātu pārstāvji. Par jaunajai paaudzei aktuālām tēmām sprieda Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolnieces BEĀTE KAŅEPE un LĪNA LEIŠAVNIECE, Bērzpils pamatskolas audzēkne LĪVA RACIBORSKA un Balvu Valsts ģimnāzijas skolniece ALĪNA ŽOGOTA, kā arī Balvu novada domes deputātes SANDRA KINDZULE un AIJA MEŽALE. Jauniešus iztaujāja un sarunā piedalījās arī BNBJC speciāliste jaunatnes politikas jautājumos GUNITA MINCĀNE.

Vai zināt, pie kā vērsties, lai atrisinātu kādu sev interesējošu jautājumu vai problēmu?
BEĀTE: – Ja tas ir skolas mērogā, tad vispirms vērsīšos pie klases audzinātājas. Ja skolotāja nevar līdzēt, došos runāt ar skolas vadību – direktora vietniekiem. Ja tas nav viņu kompetencē, iešu uz domi. Žīguros labi pazīstu kultūras nama vadītāju, jo reizēm palīdzu viņai pasākumu vadīšanā. Ja jaunieši vēlētos sarīkot kādu pasākumu, droši vien vērstos pie viņas, tad abas kopā uzrunātu pagasta pārvaldnieku. Ja šī problēma būtu plašāka mēroga, tad vērstos pie jauniešu centra darbiniecēm, piemēram, Gunitas Mincānes, un kopā ar viņu domātu, ko darīt tālāk.
LĪNA: – Skolā tā noteikti būtu skolēnu pašpārvalde, jo tur cenšamies palīdzēt ar ideju realizēšanu. Plašāka mēroga problēmas risināšanai vērstos pagasta pārvaldē, bet tālāk – novada domē.
LĪVA: – Bērzpilī tas notiktu līdzīgi. Sākumā vērstos pie skolas vadības, kā arī skolēnu pašpārvaldē. Bieži vien visu izdodas atrisināt ar pašpārvaldes palīdzību. Ja vajag, būdama pašpārvaldes prezidente, vēršos pagasta pārvaldē. Mēs pagastā visi viens otru pazīstam, mums ir labas attiecības, tādēļ pastāv iespēja visu sarunāt.
ALĪNA: – Būdama radoša personība, visdrīzāk gribētu realizēt kaut ko radošu, tāpēc sākumā vērstos jauniešu centrā. Man ir ļoti labas attiecības ar centra darbiniecēm.
GUNITA: – Pēdējā laikā neesam vērsušās pie novada domes deputātiem ar jauniešu idejām. Tās visbiežāk realizējam, izmantojot savus, biedrības resursus, rakstot projektus. Lepojamies ar vienu no mūsu audzēknēm Sindiju, kura pati uzrakstījusi projektu Latvijas jaunatnes padomes izsludinātajam projektu konkursam. Viņai tā būs lieliska pieredze. Pēdējā reize, kad vācām jauniešu parakstus, bija par BMX trases ierīkošanu Balvos. Toreiz jaunieši bija tik aizsvilušies ar šo ideju, ka parakstus savācām un visu nokārtojām divās dienās. Bija tik forši, kad viss notika. Tas bija kā tāds neliels brīnums.
SANDRA: – Jauniešiem viss izdodas, ja viņi to ļoti, ļoti grib. Tieši tāpēc mums nepieciešams zināt viņu vēlmes. Tie, kuri atbild par naudas sadalīšanu, varbūt iedomājas, ka jauniešiem vajag to, ko patiesībā ne jaunieši, ne visa sabiedrība negrib. Tāpēc ir jādara zināmas savas vēlmes. Tāpat jāņem vērā, ka bērni izaug un aiziet savā dzīvē, un reizēm ideja, kas viņiem bija svarīga, vairs nav tik būtiska tiem, kuri nāk viņu vietā.
Ar ko Jūs sāktu savas idejas realizēšanu?
BEĀTE: – Pirmkārt, tā būtu jauniešu aptauja, piemēram, ar anketu palīdzību. Ir daudz dažādu metožu. Otrkārt, parasti augstākstāvošie ideju atbalsta, ja mēs paši esam gatavi to realizēt. Tādēļ vispirms ir jāsavāc domubiedru grupa. Varu minēt piemēru no savas pieredzes. Mums Žīguros bija veca, jau apdrupusi autoosta, kas nokrāsota oranžā krāsā. Gribējām to pārkrāsot, lai tā kļūtu pievilcīgāka. Savācām idejas piekritēju pulciņu, gājām uz pagastmāju, un tur mums iedeva naudu krāsas iegādei, bet ar nosacījumu, ka darbu izdarīsim paši. Tāpēc piesaistījām vizuālās mākslas skolotājus, arī no Viļakas, savācām cilvēkus un skaisti izkrāsojām autoostu. Tagad tur ir gan saulriets, gan vietējā hokeja kluba emblēma. Tā iedzīvotāji, kuri bija ieinteresēti, realizēja savu ideju.
LĪNA: – Pilnīgi piekrītu Beātei.
LĪVA: – Jā. Sākumā jāsapulcē idejas piekritēji, lai pierādītu, ka jaunieši tiešām to grib un viņiem to vajag.
ALĪNA: – Sākumā tas ir ļoti jāgrib pašam. Pēc tam, protams, jāvāc domubiedru pulciņš, kas to darīs kopā ar tevi, un pēc tam vai nu jāvāc paraksti, vai jāraksta projekts. Jāiekustina darbība. Arī šādas tikšanās ar politiķiem jauniešu centrā ir laba metode.
AIJA: – Pavasarī, piedaloties pasākumā “Kafija ar politiķiem” lēmām, ka jaunieši izveidos padomi, kas nāks uz komiteju sēdēm domē un izvirzīs izskatīšanai savus jautājumus. Mēs tos noteikti izskatītu un pakāpeniski virzītu risināšanai, piesaistot arī izglītības pārvaldi. Tie varētu būt saistīti ar līdzfinansējuma piesaisti projektiem. Varbūt tie būtu saistīti ar kaut kādiem juridiskiem jautājumiem vai tādiem, kas attiecas uz saistošajiem noteikumiem. Gaidīsim jauniešu domi mūsu sēdēs un noteikti jūsos ieklausīsimies.
SANDRA: – Nenāk prātā neviens gadījums, kad no pašvaldības puses būtu atteikts kāds līdzfinansējums projektam lielākām vai mazākām biedrībām. Ja ne citādāk, tad idejas ir iespējams realizēt caur projektiem.
Kādas iniciatīvas Jūs kā domes deputātes vēlētos sagaidīt no jauniešiem?
AIJA: – Esat izstrādājuši diezgan jaudīgu jauniešu stratēģijas dokumentu. Šobrīd strādājam pie novada budžeta, darbs droši vien turpināsies arī gada pirmajos mēnešos. Varbūt jauniešiem ir kādas svarīgas idejas, kas būtu jāņem vērā?
SANDRA: – Vairākkārt esmu teikusi un vēlreiz gribu atgādināt, ka novadā dzīvo ne tikai skolas vecuma jaunieši, un ideju ģenerēšanā un lēmumu pieņemšanā ir ļoti svarīgi iesaistīt arī viņus. Mums ir svarīgi, lai jaunieši, izmācījušies augstskolās, nāk atpakaļ un dibina šeit ģimenes. Nereti esmu dzirdējusi, ka viņiem zūd piederības sajūta pēc aiziešanas no skolas. Noteikti ir daudz jāstrādā, lai viņi atgrieztos.
Kādi kritēriji būtu jāievēro, veidojot novada jauniešu domi?
BEĀTE: – Noteikti gribētu darboties jauniešu domē, pārstāvot savas skolas intereses. Uzskatu, ka sākumā domē vajadzētu iesaistīt pa pārstāvim no katras skolas, kuri nodotu informāciju savas skolas audzēkņiem. Ja jaunietis stāsta jaunietim, tas ir citādāk nekā tad, ja to dara pieaugušais. Jaunieši ātrāk atrastu kopīgu valodu un aizdomātos, ka savas idejas tiešām ir iespējams realizēt.
LĪNA: – Piekrītu, ka jauniešu domē jābūt pārstāvētām visām novada skolām, lai informācija nokļūtu līdz katras skolas audzēkņiem. Pati ļoti labprāt iesaistītos jauniešu domes darbā, jo ļoti patīk izteikties un realizēt idejas. Būtu labi, ja šīs domes sēdes katru reizi notiktu citā pagastā.
LĪVA: – Esmu aktīva, tāpēc ar prieku piedalītos domes darbā. Divas reizes nedēļā braucu uz Balviem, uz deju mēģinājumiem, tādēļ varētu apmeklēt jauniešu domes sēdes. Piekrītu, ka tajā jābūt pārstāvētiem skolēniem no visām skolām, jo jaunieši runā citā valodā, viņi informāciju pasniegtu citādāk, ieinteresējot vienaudžus. Būtu tikai godīgi, ja domes sēdes katru reizi notiktu citā pagastā.
ALĪNA: – Man ir stingrs viedoklis par jebkuru tēmu un to labprāt paužu, tādēļ gribētu iesaistīties jauniešu domes darbā. Būdama skolas pašpārvaldes dalībniece, jau tagad zinu skolēnus, kuri spētu un gribētu darboties šajā domē.
SANDRA: – Gribu piebilst, ka likumā par pašvaldībām notikušas būtiskas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Viena no izmaiņām būs iespēja pagastos veidot iedzīvotāju padomes. Būtiski, ka uz iedzīvotāju padomes locekļa statusu var pretendēt fiziskas personas, sākot no 16 gadu vecuma. Tā būs iespēja jauniešiem būt aktīviem, piedaloties šo padomju vēlēšanās. Ja no vecāka gadagājuma cilvēkiem nereti dzirdu tikai pesimismu, tad jauniešus aicinu aktīvi iesaistīties, jo jūs tam noteikti redzat lielāku pievienoto vērtību nekā pārējie, kuri nereti nenovērtē pašnoteikšanās iespēju.
AIJA: – Mūsu novadā ir astoņas skolas. Piekrītu, ka jauniešu domē ir jābūt pārstāvjiem no tām visām. Pēc tam izkristalizēsies līderi, kas būs vadībā, virzīs un kopā ar jauniešu darba speciālistiem aktivizēs pārējos. Var jau iesākt ar lielu entuziasmu, bet ir jāstrādā ilgtermiņā. Tas nebūs viegli.
Ja Tu būtu domes deputāte, ko gribētu uzlabot savā tuvākajā apkārtnē?
BEĀTE: – Diezgan sarežģīts jautājums. Domāju, tas būtu saistīts ar manu bijušo Žīguru pamatskolu, kas tagad ir Viduču pamatskolas pakļautībā. Ieejot skolā, redzam apdrupušas sienas. Tā man joprojām ir sirdij tuva skola, tādēļ sāp sirds. Gribētu Žīguru pamatskolā izremontēt vismaz iekštelpas.
LĪNA: – Noteikti vēlētos izveidot vairākas vietas Balvos un Naudaskalnā, kur pusaudžiem pavadīt brīvo laiku. Jā, ir jauniešu centri, bet liela daļa jauniešu neiet uz šiem centriem, bet vēlas pavadīt laiku ārā. Taču viņiem īsti nav kur aiziet, tādēļ nereti viņi dara lietas, ko nevajadzētu darīt, un Lāča dārzs tam ir labs piemērs. Tāpēc viņiem ļoti vajag vietu, kur pavadīt laiku, lai nedarītu to, ko nevajag darīt.
LĪVA: – Arī es noteikti pievērstos savas Bērzpils skolas telpu uzlabošanai, iegādātos jaunus solus un krēslus datorklasei. Lai gan man tur atlicis mācīties pāris gadus, gribētos šo skolu padarīt mājīgāku nākamajiem skolēniem.
ALĪNA: – Viennozīmīgi kaut kur Balvos gribētu izveidot vietu, kur jaunieši varētu pavadīt laiku. Internetā esmu redzējusi, ka citur ierīkotas tādas kā lapenītes ar caurspīdīgām sienām, ar iekšā izvietotiem krēsliem. Var skatīties, kas notiek ārā. Tā varētu būt laba vieta, kur jauniešiem atpūsties.
SANDRA: – Piekrītu, ka pavasaros un vasaru vakaros, kad jauniešu centrs jau slēgts, jaunatnei īsti nav, kur apmesties. Tādu vietu varētu ierīkot skvērā vai ezermalā. Igaunijā un Lietuvā esmu redzējusi šādas vietas, kur uzstādīti interesanti, moderni soli. Ja daudz domājam par bērniem domātu rotaļu laukumu ierīkošanu, tad jauniešu brīvā laika pavadīšanas vietas vispār netiek apspriestas.
LĪVA: – Kad mums pirms pāris gadiem Bērzpilī uzbūvēja lapeni, jaunieši uzreiz tur sāka pulcēties. Paši pēc savas iniciatīvas to labiekārtojām. Jauniešiem vajag, kur pasēdēt.
Ko Jūs zināt par pašvaldību? Cik novada domē ir deputātu, ko viņi dara? Kādas pašvaldības iestādes varat nosaukt?
BEĀTE: – Zinu, ka Balvu novada domē strādā 15 deputāti. Domes priekšsēdētājs ir Sergejs Maksimovs, viņa vietniece ir Sandra Kapteine. Pati esmu saskārusies ar deputātēm Mariju Duļbinsku un Aiju Mežali. Saprotu, ko dara deputāti. Viņi izvirza priekšlikumus dažādos saimnieciskos jautājumos un lemj par citu izvirzītiem priekšlikumiem. No pašvaldības iestādēm zinu pagasta pārvaldi, Balvos ir dome. Skolas arī ir pašvaldības iestādes.
LĪNA: – Zinu, ka ir 15 deputāti un Sergejs Maksimovs ir domes priekšsēdētājs. Pati tā īsti neesmu sadarbojusies ar pašvaldības iestādēm. Zinu tikai to, ko stāsta mamma, jo viņa biežāk ar to visu saskaras. No pašvaldības iestādēm zinu domi, Balvu pagasta pārvaldi, sociālo dienestu, jauniešu centru.
LĪVA: – Par deputātiem meitenes jau pateica. Zinu Sergeju Maksimovu. Esmu kontaktējusies arī ar Aiju Mežali un Sandru Kindzuli, esmu viņas satikusi arī Bērzpilī. Ar citiem deputātiem bijusi mazāka saskarsme, jo dzīvoju pagastā. No pašvaldības iestādēm Bērzpilī zinu pagasta pārvaldi, skolu un saieta namu.
ALĪNA: – Neko jaunu nepateikšu. Pašai saskarsmes ar deputātiem nav bijis. Pēc sejām viņus zinu, bet vārdus nepateikšu. Taču mana ģimenē viņus zina, arī mājās nereti runājam par politiku.
AIJA: – Mēs jauniešus varētu uzaicināt uz kādu komitejas sēdi, lai atnāk paklausīties, kas tur notiek. Visi jautājumi, par ko lemjam komitejās, tālāk tiek virzīti uz domes sēdēm. Jauniešu domes sistēma ir tāda pati, tādēļ viņi noteikti varētu atnākt paskatīties, kā mēs strādājam, pārņemt mūsu pieredzi. Sarunāsim, ka atnāksiet jau uz kādu komitejas sēdi decembrī. Pavērojiet, kā politiķi strādā, arī izmantojot “Facebook” .
SANDRA: – Domes sēžu ierakstus varat noklausīties arī internetā. Komiteju sēdes notiek katra mēneša trešajā ceturtdienā, bet domes sēdes – pēdējā ceturtdienā. Aicinu atnākt.
Ko Jūs uzskatāt par personīgo ieguldījumu savas skolas, pagasta vai pilsētas izaugsmē?
BEĀTE: – Esmu skolas prezidente, un mans ieguldījums ir tas, ka popularizēju savas mācību iestādes vārdu citās skolās, ārpus novada un aiz Latvijas robežām. Organizēju un piedalos skolas pasākumos, darbojos jauniešu centrā, stāstu par savu mācību iestādi un cenšos visādā veidā atbalstīt savu skolu. Mācoties gan Žīguros, gan Viļakā, vienmēr esmu piedalījusies arī dažādās apkārtnes sakopšanas talkās.
LĪNA: – Tāpat kā Beāte, es piedalos skolas pašpārvaldē, palīdzu organizēt un vadīt pasākumus. Kopā ar mammu vācām iedzīvotāju parakstus iniciatīvai, lai mūsu pagastā ierīkotu ielu apgaismojumu, bet tagad vācam parakstus, lai Balvu pagasta Naudaskalnā uzstāda gulošos policistus, jo te dzīvo daudz mazu bērnu. Esmu piedalījusies arī sakopšanas talkās Naudaskalnā.
LĪVA: – Jau trešo gadu darbojos pašpārvaldē. Esmu skolēnu pašpārvaldes prezidente un žurnālistikas pulciņa redaktore. Popularizēju skolas un pagasta vārdu, piedaloties sacensībās, kā arī pārstāvot savu skolu citās mācību iestādēs un jauniešu centros. Darbojos arī Jaunsardzē. Parasti piedalos skolas un pagasta apkārtnes sakopšanas talkās. Pagājušajā gadā kopā ar jaunsargu vienību sakopām kapu apkārtni.
ALĪNA: – Esmu aktīva pašpārvaldes dalībniece, piedalos gandrīz visu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā. Tāpat labprāt iesaistos jauniešu centra pasākumu rīkošanā. Nesen piedalījos projektā Kaunatā, kur pēc mūsu viesošanās Balvus noteikti atcerēsies, jo izcēlāmies – abas Balvu skolu komandas uzvarēja spēlēs. Ja ir laiks, labprāt iesaistos arī sakopšanas talkās.
SANDRA: – Tas, ka esmu iesaistījusies vietējā politiskajā dzīvē, arī ir darbs sabiedrības labā. Savulaik biju Balvu Valsts ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētāja, darbojos ģimnāzijas atbalsta biedrībā, kur realizējām dažādus projektus. Tāpat kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem esam nodibinājušas sieviešu biedrību. Piedalāmies labdarības akcijās, rakstām projektus. Jau skolas laikā biju ļoti aktīva, darbojos dažādos pulciņos, skolēnu padomē. Tāpēc domāju, ka arī jūs nākotnē būsiet sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri darbosies ne tikai skolas, bet arī plašākas sabiedrības labā.

Kāds ceļš jauniešiem ejams, lai viņos ieklausītos politiķi?

BNBJC speciāliste jaunatnes politikas jautājumos GUNITA MINCĀNE: – Jauniešu ceļš uz kaut kādu sabiedrisko līdzdalību un iesaistīšanos jebkādās aktivitātēs sākas jau ģimenēs, īpaši tādās, kurās vecākiem nav vienaldzīga vietējās kopienas dzīve, kuri ir sabiedriski aktīvi. Protams, skolā tā ir skolēnu pašpārvalde, kas parāda, ka skolēnam ir ļauts runāt, ka visi grib dzirdēt viņa viedokli. Tāpat mēs bērnu un jauniešu centrā rīkojam dažādas līdzdalības aktivitātes, piemēram, pasākumus “Kafija ar politiķiem”, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem utt. Tā arī ir iespēja sanākt kopā, mācīties no citu pieredzes un kādā brīdī apjaust, ka Tu drīksti un ka Tev vajag pajautāt to, kas interesē. Atslēgu uz skaidrību atradīsi, tikai mēģinot noskaidrot to, kas tevi interesē. Šobrīd esam apņēmušies iedzīvināt ideju par Balvu novada jauniešu domi, izplānot tās struktūru, atrast labākos risinājumus, kā šī organizācija varētu darboties un kādas problēmas tā varētu risināt. Tā būtu iespēja jauniešiem paust savu viedokli. Jauniešu dome būtu viņu pārstāvniecība, tiekoties ar novada pašvaldības deputātiem, iespējams, pat rakstot priekšlikumus komisijām ar ierosinājumiem par konkrētu viņu ideju īstenošanu, sasāpējušu problēmu risināšanu. Iespēju realizēt idejas ir milzīgi daudz, un tās ir ļoti daudzveidīgas. Kaut vai apgūt līdzekļus, izmantojot jauniešu biedrību projektos. Tikai jābūt drošam. Ir jāsaprot, ka Tev ir iespējas izteikties, to drīksti un vajag darīt, jo domes deputāts ir tavs sabiedrotais. Viņam ir pieredze un vairāk iespēju. Deputāts situāciju no malas redz labāk. Un, ja pajautāsi deputātam, viņš var sniegt ieteikumu vai padomu, bet varbūt piedāvāt jau gatavu risinājumu. Deputāti tomēr ir cilvēki ar zināmu sabiedrisko un politisko pieredzi. Tā būs mijiedarbība caur sarunu, bet saruna var atrisināt jebkuras problēmas. Galvenais ir saprast, ka jaunietis drīkst un viņam ir jājautā. To varētu formulēt arī kā jauniešu domes galveno uzdevumu.

 

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (09.12.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Bidstrupa pēdās

Sadarbojoties ar Balvu Valsts ģimnāziju, jau septembra sākumā organizējām politisko zīmējumu konkursu. Karikatūras ir arī viena no vizuālās mākslas programmas tēmām mācību iestādēs. Veicām jauno talantu aptauju, lūdzot viņus atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kā un kāpēc viņi redz politiku un politiķus. Vizuālās mākslas skolotāja Indra Keiša uzticēja Ziemeļlatgales laikraksta “Vaduguns” žurnālistiem un ekspertei, karikatūristei Gaļinai Gruziņai apskatīt un izvērtēt skolēnu darbus.  Kopīgo veikumu varat redzēt un lasīt šajās lappusēs.

Tas man ir kas jauns!

Evelīna Bule, 11.b klase, Ziemeļlatgales laikraksta  “Vaduguns” 2023.gada kalendāra vāka karikatūras autore: – Atklāju, ka patīk zīmēt karikatūras, jo tas man ir kaut kas jauns. Iedvesmojos, skatoties uz dažādiem attēliem un karikatūrām internetā. Manuprāt, grūtākais zīmēšanas procesā ir izdomāt, ko zīmēt, un tieši tas aizņem daudz laika. Man patīk gan krāsainas, gan melnbaltas karikatūras, bet zīmēt labāk izvēlos melnbaltas. Esmu dzirdējusi par dažiem kariktūristiem, bet visvairāk mani ieinteresēja Ernesta Kļaviņa karikatūras. Es savā karikatūrā runāju par tēmu, kas skar daudzus cilvēkus dažādās vecuma grupās. Daudzi no viņiem nesaņem vajadzīgo atbalstu vai baidās lūgt palīdzību. Mana zīmējuma centrā ir klauns, kuru  visi redz vienmēr priecīgu, neuztver nopietni, bet neviens nevar iedomāties, ko jūt cilvēks aiz uzliktās maskas.

Ar smaidu atspoguļo svarīgus procesus sadzīvē un politikā

 

Sonora Puķīte no 8.a klases atzīst, ka viņai patīk zīmēt karikatūras, jo tajās nav jāievēro precīzas zīmēšanas proporcijas, arī tas, ka tapšanas process ir ātrs. Citreiz idejas rodas galvā, bet reizēm jāmeklē internetā vai citos pieejamos resursos. “Vizuāli man patīk gan melnbaltas, gan krāsainas karikatūras, taču zīmēt labāk padodas melnbaltas, jo tas, manuprāt, ir vienkāršāk. Biežāk karikarūras es pamanu laikrakstos un vienmēr, kad tās redzu avīzēs, rūpīgi apskatu. No latviešu karikatūristiem vispazīstamākie ir Gatis Šļūka un Gunārs Bērziņš. No ārzemju zinu Onorē Domjē. Taču visforšākais tomēr ir un paliek Gunārs Bērziņš,” uzskata Sonora.
Diāna Daniela Voika no 11.b klases agrāk zīmēt karikatūras nekad nebija mēģinājusi, jo neaizdomājās par šādām sociālām tēmām, par tādu žanru. Tomēr viņa uzskata, ka pirmajai reizei sanāca uzzīmēt diezgan labi, tāpēc radās vēlme pamēģināt vēlreiz. “Manuprāt, visgrūtāk ir izdomāt ideju, jo tas ir pats galvenais. Grūtības sagādā, ja uzdod tēmu, kas nesaista un par kuru ir maz zināšanu, tāpēc palīdzību meklēju programmā “Pinterest”. Pati dodu priekšroku melnbaltai karikatūrai, bet ideja un izpildījums nav atkarīgs no krāsojuma. Internetā biežāk redzu satīriskus komiksus, nevis karikatūras. Vienīgo karikatūristu, pateicoties mācību stundām, es zinu Gati Šļūku,” pastāsta Diāna Daniela.
Savukārt Toms Silinieks no 8.b klases saka, ka patīk zīmēt karikatūras tikai tad, ja tajās var iekļaut melno humoru. Ja nē, tās viņu neaizrauj. Protams, ja nepieciešams, zīmēs. Viņš domā, – lai karikatūra būtu interesanta un tajā pašā laikā skaisti noformēta, ir vajadzīgs laiks – vispirms, lai izdomātu, ko un kā zīmēt, tāpēc, viņaprāt, tas nav viegli.
Arī Laura Kopāne no 11.a klases agrāk karikatūras nebija zīmējusi, tāpēc tas viņai ir kaut kas pavisam jauns. “Pateicoties vizuālās mākslas stundām, sāku par tām interesēties un pievērst uzmanību. Manuprāt, mūsdienās karikatūras ir labs veids, kā attēlot aktuālas problēmas ar humoru. Nesagādā grūtības to zīmēšana, ja dots konkrēts uzdevums, tomēr izaicinājumu rada cilvēku attēlošana. Patīk gan melnbaltas, gan krāsainas karikatūras, jo zīmējuma krāsa palīdz izpaust emocijas un radīt vēlamo noskaņu. Zinu vairākus karikatūristus, bet man ļoti patīk mūsu vietējā karikatūriste Gaļina Gruziņa. Viņas darbus var redzēt laikrakstā “Vaduguns”,” pārliecinoši saka Laura.
Zīmēt karikatūras patīk arī Evelīnai Aleksejevai no 11.c klases, tikai žēl, ka to darīt sanāk reti, jo ne vienmēr izdodas izdomāt idejas. “Manuprāt, karikatūras ir lielisks veids, kā paust savu viedokli par kādu tēmu, izmantojot humoru. Iedvesmai izmantoju citus māksliniekus un mūziku, kuru klausos zīmējot. Manuprāt, labākās idejas ir tās, kas rodas spontāni. Vislabāk patīk krāsainas karikatūras, jo ar krāsu palīdzību ir vieglāk paust noskaņojumu un padarīt karikatūru pamanāmāku. Sociālajos tīklos (“Instagram”, “TikTok”) ļoti bieži gadās sastapties ar dažādām karikatūrām gan latviešu, gan angļu valodā. Preses izdevumus ikdienā īpaši nelasu, bet, ja kādreiz nolemju ko apskatīt, pirmās ir karikatūras. Latviešu karikatūristu Gati Šļūku pazīst, pateicoties viņa karikatūrām “Latvijas Avīzē”. Bērnībā mājās bieži pirkām šo avīzi, un līdz pat šai dienai man tā saistās ar Gata Šļūkas karikatūrām,” atklāj Evelīna.
Guntra Gibala no 8.a klases stāsta, ka viņai jau kopš bērnības ir patikusi māksla. “Ar karikatūrām iepazinos, kad mācījos mākslas skolā, un jau tad tās sāka interesēt, tāpēc šī interese turpinās. Vasarā bija mans mākslas skolas izlaidums, bet gala noslēguma darbam izvēlējos keramikas novirzienu, tāpēc biju iepriecināta, ka skolā atkal vajadzēja zīmēt karikatūras. Agrāk mēdzu tīši meklēt iedvesmu, lai rakstītu, gleznotu vai citādi izpaustos, bet tagad vairs neredzu tam vajadzību, jo, ja ir ideja, to vajag pilnveidot. Protams, reizēm to iedvesmu vajag! Tās gūstu no dabas, ceļojumiem, grāmatu lasīšanas un dziesmu klausīšanās. Gadās, ka varu visu skici izstrādāt līdz sīkākajai detaļai, izdomāt un uzzīmēt apmēram desmit minūšu laikā. Bet reizēm, lai uzsāktu zīmēt vienu ideju, paiet vairāki mēneši. Esmu cilvēks, kas visu redz krāsainu – gan savus darbus, gan apkārtni un savu personību. Bet tagad mani sāk vilināt melnbaltais stils, jo reizēm pietiek tikai ar divām krāsām, lai visu padarītu perfektu. Ik pa brīdim sekoju līdzi aktualitātēm mākslas pasaulē, tāpēc brīžiem arī īpaši meklēju populārākās karikatūras un to autorus. Tas ir tik vilinoši! Mācību stundās vairāk uzzināju par karikatūristiem Gati Šļūku, Gunāru Bērziņu. Viņi ir tīkamākie, pateicoties savam autentiskumam. Piemēram, G.Bērziņu vienmēr var atpazīt pēc melnā kaķa viņa karikatūrās. Par viņa darbiem mēdzu teikt, ka tās ir ar nelielu retro pieskaņu, jo tādas karikatūras gadās redzēt aizvien retāk. Savukārt G.Šļūkas karikatūras man patīk, jo tās ieraugot vienmēr būsi labā noskaņojumā. Labs ir viņa darbos attēlotais humors, kā arī savs mākslinieka rokraksts. Jebkuram jaunajam māksliniekam ir jāturpina pilnveidoties, jāatklāj savs stils. Nekad nevajag padoties, – ja padosies kritiķu spiedienam, zaudētājs būsi tu pats, jo katra cilvēka lielākais šķērslis uz viņa izaugsmi ir viņš pats. Tāpēc turpiniet meklēt, pilnveidoties un izpausties!” visiem novēl Guntra Gibala.

Interesi rada mācību stunda “Humors mākslā”

 

Indra Keiša, vizuālās mākslas skolotāja: – Ieviešot jauno “Skola 2030” programmu, dažas vizuālās mākslas stundu tēmas ir nedaudz mainītas – ir jaunas, agrāk nemācītas. Viena no tām ir “Humors mākslā”. Iepazīstinot skolēnus ar šo mākslas veidu, secināju, ka daudzi nemaz nezina, kas ir karikatūra. Jauniešus interesējošajās interneta vietnēs tās sastopamas ļoti reti. Tādēļ, apskatot joku zīmējumus, komiksus, plakātus, skolēni secināja, ka šī tēma ir pat ļoti interesanta. Viņi iepazinās gan ar latviešu karikatūristiem, gan pasaules slavenībām. Humors ir spēja dzīvē saskatīt, izteikt un mākslā attēlot dzīves pretrunas to smieklīgākajās izpausmēs, komiskas īpašības un parādības. Kad skolēni centās uzzīmēt savas karikatūras par dažādām sociālām problēmām, viņi secināja, ka vienkāršiem paņēmieniem attēlot dzīves nebūšanas ir ļoti sarežģīti.
Es pati apbrīnoju pasaulslaveno karikatūristu Herlufu Bidstrupu – viņa smieklīgie zīmējumi, kas tapa pagājušā gadsimta vidū, ir aktuāli arī mūsdienās. Un, protams, mūsu Gatis Šļūka – izcils, jauns cilvēks ar tik asu dzīves uztveri un izpratni. Lepojos, ka viņa karikatūras guvušas atzinību pasaulē. Paldies saku arī mūsu novadniecei Gaļinai Gruziņai – gribētu redzēt laikrakstā “Vaduguns” viņas karikatūras biežāk.

Galvenais ir ideja!

 

Gaļina Gruziņa, karikatūriste, izdevusi grāmatu “Kiņķēziņi”, karikatūras publicētas vairākos izdevumos: – Ar interesi aplūkoju skolēnu zīmētās karikatūras. Paldies jauniešiem par ieinteresētību un sava viedokļa paušanu par dažādajiem sabiedrībā notiekošajiem procesiem gan ikdienā, gan politikā.
Karikatūra ir mākslas žanrs, kas prasa sekot līdzi norisēm sabiedrībā, analizēt tās, arī spēja pētīt cilvēku uzvedību dažādās situācijās – gan sadzīvē ar tuviniekiem un draugiem, gan darbā ar kolēģiem, gan dažādās ar valsts politiku saistītās jomās.
Kas nepieciešams, lai varētu uzzīmēt karikatūru? Kā jau katrā darbā, tā ir vēlēšanās to sākt un izdarīt!
Vai jāmāk labi zīmēt? Protams, jāmāk! Vai ļoti labi jāmāk? Karikatūrā, manuprāt, galvenā ir doma, ideja. Zīmējums var būt vienkāršāks, robustāks, bez smalkām detaļām. Var salīdzināt mūsu karikatūristus Imantu Melgaili ar lakoniskiem zīmējumiem un Edgaru Ozoliņu, Agri Liepiņu ar smalki izstrādātām detaļām. Cilvēks gan jāmāk zīmēt, jo tas tomēr ir galvenais personāžs karikatūrā. Kā jebkurā vizuālās mākslas darbā, arī karikatūrā jāpārzina kompozīcijas pamati.
Vai jāorientējas sabiedriski politiskajos procesos, politikā, lai varētu zīmēt karikatūras? Protams! Vismaz jāpārzina galvenie, svarīgākie notikumi mums apkārt, valstī, pasaulē. Politika jau nav tikai kaut kas tur augšā, stikla kalnā. Politika ir gan mūsu darbs, gan bērnu izglītība, gan sabiedriskās organizācijas, gan mākslinieciskā pašdarbība, gan mūsu algas, pensijas, pabalsti. Tas viss ir politika.
Vai karikatūru uzzīmēt ir viegli? Vai visi var zīmēt karikatūras? Es negleznoju, bet karikatūru uzzīmēt varu. Kāda māksliniece glezno izcilus ziedus, bet par karikatūru saka, ka neprot. Katram savs.
Skatoties skolēnu karikatūras, pievērsu uzmanību gan izvēlētajām tēmām un to atspoguļojumam, gan vizuālajam izpildījumam. Priecē, ka jaunieši interesējas par notikumiem sabiedrībā – vietējiem notikumiem, vēlēšanām un ar tām saistītām norisēm, situāciju valstī, pasaulē. Karikatūra ir interesanta ar to, ka darbā apvienojas vizuālais un filozofiskais. Viena frāze vai teikums var būt par iedvesmu pat vairākām karikatūrām. Skolēni to ļoti dažādi attēloja, rādot politiķu solījumus.
Uzrakstīju pārdomas par katra skolēna darbu un savu redzējumu, ko varētu attēlot nedaudz citādi, piemēram, pamainot kompozīciju.
Paldies jauniešiem par ieguldīto darbu!

“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

Esi burvis – taisi no nekā! (2.12.2022.)

“Alutiņi, vecais brāli…”

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Ka paskaita izklaidejūša rakstura literaturu par styprynuotīm dzierīnim, kotrā ziņā atrasit atziņu, ka ols ir dyžonuokais ciļvēcis sasnāgums, a vēļ varonuoks par tū ir… Latgolā dareits mīsteņš! Tam var pīkrist voi cīši pretuotīs, a vīns fakts palīk namaineigs – ols ir na tik izplateituokais alkoholiskais dzierīņs pasaulī, a i trešais popularuokais aiz iudiņa i čaja. Vysagruokuos līceibys par ola vuoreišonu dateitys nu 3500. da 2900.godam vēļ pyrma myusu erys i nuok nu Mezopotāmejis šumeru kuļturys. Tikom par mīsteņa dareišonu myusdīnu Latvejis teritorejā fragmentarys zinis var atrast dažaidūs 13.- 16.godsymta raksteitajūs olūtūs. Taipat zynoms, ka 1386.godā Reigā nūdybynuoja ola i veina nesieju bruoleibu, kas pastuovieja da 19.godsymta ūtrajai pusei. I kai gon var napīminiet muojis ola vuoriešonu Latgolā, kas, nu paaudzis paaudzē nūdūdūt seņču godu dasmytim kruotū pīredzis pyuru, ir vīna nu vacuokuom tradicejom itymā regionā i plotai aprunuota latvīšu folklorā. Par reizi gon juoatguodynoj, ka puormiereiga ola lītuošona ir kaiteiga veseleibai, a tys nabyut nadora mozuoku šuo dzierīņa bogotū viesturi, i lai putoj tys mīsteņš!

Ols ai Latgolys dyumu garšu

 

Myusdīnuos rati kurs zyna, kaids beja agruokū Latvejis lauku saiminīku vuoreitais ols. Tymā beja apkūpuots vyss, kū myusim dūd zeme, muokūni, saule, viejš. Tymā beja jyutami vysi zemnīka prīka gori, kas dorbā saleikušū mugoru gūdūs dareja taisnu, kuojis – vingrys, a ryupem nūmuoktū pruotu – vīglu i lusteigu. Taišni taidys tradicejom baguotuos santāvu receptis augstā gūdā tur ari Bierzpiļs pogosta lauku muojis “Kolnasāta” saiminīks DAINIS RAKSTIŅŠ ai saimi, kurs jau godim ilgi piec myusu senču metodim vuorej eistu Latgolys olu.

Nu pošu mīžim i malnajā piertenī kaļteits
Dainis myusu santāvu tradīcejis uztur dzeivys kūpā ai pošim vystyvuokajīm – dālu Jāni i dzeivisbīdri Ilonu Gruševu, kurei ai latgalīšim rakstureigū vīsmīleibu pasaryupej gon par gostu uzjimšonu, gon ari apdora daudzus cytus muojis sūļus, kab “Kolnasātā” ikvīns justūs gaideits. Dainis jau kūpš agrys bierneibys pīmiņ, kai muojis olu vuorieja juo vacuomuote i tāvs. Parosti poštaiseitais mīsteņš žbanūs tyka salīts i calts goldā divejis reizis godā, tymā skaitā vosorys pylnbrīda svātkūs Juoņūs. Jemūt vārā, ka ols beja eistyn gords i ari vuoreišonys process – interesants, Dainis laika gaitā nūsprīde, ka vysi šuos tradicejom bogotuos nūdarbis nūslāpumi juoatkluoj ari jam pošam. “Dali zynuošonu par muojuos vuoreitu olu sajiemu montojumā nu tāva. Prūtams, ai godim vuoreišonys procesu pylnveiduoju i īvīsu zynomus jaunynuojumus, ari vodūtīs nu sovys personeiguos pīredzis. Voi ir atškireiba storp munu i sovulaik tāva vuoreitū olu? Tys gon ir gryuts vaicuojums! Drūši viņ nalelys atškireibys varietu atrast, nu dūmuotīs jau tys garšuotu cīši leidzeigi,” sprīž Dainis.
Nu kaids tod ir “Kolnasātas” ola vuoreišonys process? Dainis i Ilona meilu pruotu tū pastuosta i ari pīzeist, ka nikaidu nūslāpumu nav, nu ai smaidu sejā atguodynoj vacu jū vacu gudreibu. Prūti, sova vuoreituo mīsteņa recepti var izstuosteit nu gruomotys pyrmuos lopys da pādejai, nu taidys pošys garšys olu neisadūs sataisiet nivīnam cytam, kai tikai pošam saiminīkam! Tys ir leidzeigi taipat kai ai saimineicys taiseitu iedīni. It kai nu vīnom i tuom pošom sastuovdaļom, nu kotleti taipat kotrai saimineicai garšoj nadaudz cytaiži. Sovukuort, runojūt par ola darynuošonys procesu, eipaši juoizceļ tys, ka “Kolnasātā” vysys vādzeiguos ola izejvīlys ir pošu audzātys i dabiskys. Prūti, pošaudzietūs mīžus, īsolu žuovej malnajā pierteņā, apiņus kai dabeigū ola konservantu izmantoj tikai Latvejā audzātus, ols teik vuoreits kūka traukūs. Tys ir skaisti, piec myusu santāvu lobuokuom tradicejom i ai eistenu Latgolys romantiku! “Myusu vuoreitajam olam, atškireibā nu daudzim cytim, rakstureiga dyumu garša. Šaids ols ir cīši izplateits taišni Latgolys regionā, – dyumu garšu daboj, īsolu kaļtejūt caur malnuos pierts dyumim. Saprūtams, ir ari cyti dyumali, nu divejus vīnaidus drūši viņ nāatrast. Juosoka, tei ir dīzgon specifiska garša. Mož kaidam šaids ols napavysam naīt pi sirds, nu daudzim tys nu tīsys garšoj, kuru dzerūt, atmiņā ataust ari bierneibys atminis par tū, kai olu vuorieja jūs vacvacuoki,” stuosta “Kolnasātas” saiminīki.

Santāvu prasmis juonūdūd nu paaudzis paaudzē
Daiņa i juo saimis vuoreitais mīsteņš na tikai aizceļoj iz tuvuokom i tuoļuokom vītom Latgolā, šū godu laikā īgiustūt dīzgon plošu atpazeistameibu i ikvīnu prīcejūt ai ola garšu, a “Kolnasātas” saiminīki ikvīnu interesentu aicynoj apcīmuot ari sovys lauku muojis. Tī var īpazeit Latgolys ola dareišonys procesu, nūgaršuot i nūpierk poštaiseitū mīsteni, kai ari izbaudeit cytus vīsmīleigū latgaļu lobumus. Kluot vēļ Dainis i juo saime ir ari sabīdriski aktivi, ai pošu darynuotū muojis olu veicynoj na tikai Bolvu nūvoda i Latgolys atpazeistameibu, nu i pīsadola ari vaļsts i pat storptautiska mārūga pasuokumūs. Pīmāram, sovulaik Dainis pīsadaleja “Latgales dienās” Sanktpieterburgā, 2018.godā 11.novembra krostmolā, Reigā, par gūdu Latvejis simtgadis svineibom brauce iz lelpasuokumu “Lauki ienāk pilsētā”, kai ari popularizeja Bolvu nūvoda muojražuotuojus i tuo viesturiskū kulinarū montuojumu Keipsolys reikuotajā storptautiskajā izstuodē “Riga Food 2018”. Sovukuort 2019.goda vosorā nūvodu garšys svātkūs Kruoslovā dabuoja apmeklietuoju atzineibu par lobuokū garšu i īgiva tīseibys pīsadaleit finala pasuokumā “Nogaršo Latviju Rīgā” Hanzys peronā. Pazasokūt gordījam poštaiseitajam olam, “Kolnasātas” saiminīki sajiemuši ari dažaidus apbalvojumus.
Savukuort praseits, cik svareigi jam ir saglobuot santāvu tradīcejis, Dainis atkluoj, ka beja breids, kod muojražuošona Latvejā pīdzeivuoja krīzi i nabeja eipaši populara. Tūlaik ari jī beja tyvu tam, kab ola dareišonu puortrauktu. Par laimi vysim “Kolnasātas” ola mīļuotuojim, tys nanūtyka, par kū tān Dainis ai saimi ir cīši prīceigi – ari vysa veida muojražuošoana, godim ejūt, Latvejā otkon uzplaukuse. “Latvīši ir cīši seiksta i struodeiga tauta, partū, dūmoju, vysu laiku byus entuziasti, kurī censīs saglobuot myusu santāvu tradicejis. Tys ir cīši svareigi, i runa nav tikai par muojis ola vuoreišonu, nu i sīra voi, pīmāram, maizis, voi jebkuo cyta sagataveišonu. Tys ir skaisti, i šei prasme i pīredze myusim juonūdūd nu paaudzis paaudzē,” puorlīcynuoti “Kolnasātas” saiminīki.

Ola dareitova likteņupis krostūs

 

Sūpluok Latvejis likteņupis Daugovys krostim jau vairuok nakai godsymtu, kūpš 1860.goda, atdareita Daugovpiļs ola dareitova, kuruos bogotuo viesture cīši saisteita na tikai ai piļsātys, nu ari vysys Latgolys paguotnis nūtykumim. Tān ola ražuotne SIA “Latgales Alus D” var lapuotīs ai unikalom eistuo dzeivuo Latvejis ola tradicejom i puormontuotuom vyslobuokuom Eiropys ola eipašeibom, i kūpš 2012.goda ari dabuojuse jaunu elpu – izcelta moderna ražuošonys telpa, kas apreikuota ai jaunuokuom īkuortom nu rītumvalstu progresivuokīm ola ražuotuojim.

Ryupneicys pamatliciejs – legendarais Gurvičs
Visagruokī miniejumi par ola dareišonu Daugovpilī rūnami 1765.godā, kod raksteits par piļsātys īdzeivuotuojim, kurī puorteik nu zemkūpeibys i dzierīņu puordūšonys. Ai dīzgon lelu tycameibu var apgolvuot, ka šūs dzierīņu vydā beja ari ols. Tikom 19.godsymta pyrmajā pusē Daugovpiļs piļsātys teritorejā, Daugovys upis krostā, gildis tierguotuojs Ševels Gurvičs atviera jaunys ražuotnis – moltuvi i kūkzuogietovu ai ieveļmašynom, kuruos darbynuoja tvaika mašynys. Tūlaik tei beja lela grezneiba i progress. Taišni tīpat 1860.godā Š.Gurvičs atviera ari sovu ola dareitovu, kurā suokūtnieji struoduoja ostoini cylvāki i vuorieja 12 tyukstūšus spaņu ola godā. Vāluok ola ražuotnī beja nūdarbynuoti jau 13 cylvāki, nu zaltainuo i uorkuorteigi pīpraseituo dzierīņa apjūms pasalelynuo jau da 23 tyukstūšim spaņu ola 12 mienešūs. Piļsātā kliva vys vēļ vairuok krūgu, kurymūs baudeja Gurviča olu, a putojūšū dzierīni ūzūla bucuos pīguoduoja gon iz Reigu, gon ari Polocku i Vitebsku. Jau 19.godsymta beiguos Š.Gurviča ola dareitova sasnīdze tūlaik napīredzietu vierīni. 463 Krīvejis Eiropys dalis i Pūlejis caristis ola dareitovu vydā Š.Gurviča ražūtne beja vīna nu desmit leluokuom. Struodnīku skaits sasnīdze 50 cylvākus, kuri vuorieja jau 150 tyukstūšus spaņu ola godā! Tīsa, na vyss guoja gludi. Ola dareitova cīte pūstūšā guņsgrākā, nu vysleluokais kaitiejums tyka nūdareits revolucejis godūs, kai ari Pyrmuo i Ūtruo pasaulis kara laikā, kod ola ražuošona sazamazynuoja četrys reizis. Tei tīpat tyka ari vairuokys reizis izcalta nu jauna, leidz pīnuoce ari saleidzynūši napaseņ 1990.godu krizis godi. Sovukuort piec regularys produkcejis samozynuošonys 2008.godā ola ražuošonu puortrauce vyspuor.

Nūviertej modernūs ražuošonys apstuokļus
Tūmār godi nastuov iz vītys, i ari Daugovpiļs ola dareitovai tī nasušs pamateigys puormainis. 2012.godā iz tuos pošys zemis, iz kuruos legendarais Š.Gurvičs suoka vuoreit olu, tyka izcalta jauna ola ražuošonys telpa 1200 m2 plateibā ai modernom īkuortom. Sovukuort 2014.godā, izmontojūt jaunuokū čehu apreikojumu i pīaicynūt šuos valsts tehnologus, tyka sataiseita ari myusdīneiga i vysom praseibom atbilstūša ola īsola ražūtne. SIA “VLABA” vaļdis lūceklis VLADIMIRS i JŪLIJA BAĻUKEVIČI, kuri ola ražuošonys mierkim īrej Daugovpiļs ola dareitovys telpys, gon nasliep, ka daļā sabīdreibys volda maļdeigi stereotipi, ka “Latgales Alus” nav eipaši kvalitativs. Patīseibā tys ni tyvu nav patīseibai, par kū, gastejūt ola dareitovā, puorsalīcynoj ari laikroksta “Vaduguns” žurnalists. “Ikvīns, kurš gastej Daugovpiļs ola dareitovā, vysod augstu nūviertej ražuošonys jaudu leimeni i tū, kaidūs modernūs apstuokļūs ols itūšaļt teik vuoreits. Dūmuotīs šaids maļdeigs prīkšstots saisteits ai kaidu nu ražuotnis padūmu laika periodim. Kai soka, tuo laika ražuotnis seņ vairs nav, a koč kaida viļšonuos palykuse. Maņ gon par tū gryuši sprīst. Tei jau ir viesture, i tān ola dareitovys golvonais darbeibys princips ir napuortraukta tīkšonuos piec vys vēļ augstuokys i augstuokys kvalitatis,” izceļ Vladimirs.
Par tū līcynoj ari fakts, ka Daugovpiļs ola dareitova pīsadalejuse dažaidūs konkursūs, kotrai nu ola škirnem sajemūt na tikai vairuokus apbolvojumus i medalis, a naatkareigi eksperti šuo ola kvalitati nūviertiejuši ari ai augstom atzeimem. Kas zeimojās iz ražuošonys procesu, Vladimirs stuosta, – ka ražuotni nūdarbynuotu ai absoluti pylnu jaudu, itūšaļt tei varietu saražuot leidz pat 100 tonnom litru produkcejis mienesī. Prūtams, “Latgales Alus” teik puordūts pudelēs veikalūs (tymā skaitā, pīmāram, Lītuvā), a puorsvorā uzsvors teik lykts iz izlejamū gon gaišū, gon ari tymsū olu dažaiduos kafejneicuos, bārūs i tamleidzeiguos atpyutys vītuos.

 

Bogoti jaunom idejom
Lyugti nūvierteit ola tradicejis Latvejā, Vladimirs i Jūlija izceļ, ka tuos tik teišom ir īspaideigys i, kas pats svareiguokais, turpynoj palikt lobuoks i strauji atsateisteit. “Latvejā ir ola dareitovys, eipaši leluos, kuruos plošā kluostā pīduovoj taišni myusu valstei tradicionalu olu. Sovukuort vysmoz daļa mozūs ola ražūtņu lelā mārā pīduovoj Latvejis tiergam natradicionalu olu. Pīmāram, taidus ola škirnis kai Indejis gaišais eils jeb IPA, kas vairuok sastūpams Lelbritanejā voi cytuos valstīs. Juosoka, šaida ola ražuošona ir saleidzynūši vīgluoka nakai Latvejis tradicionaluo ola vuoreišona, kas, lai uzturātu pošu augstuokū kvalitati, prosa modernuokys īkuortys. Nu Latvejis tradicionaluo ola ražuotuojim eipaši varu izceļt ola dareitovu “Tērvete”, kas ir cīši konkurietspiejeigs uzjāmums. Ari muns tāvs studeju godūs ik pa laikam nūgaršuoja taišni “Tērvetes alu”,” ai smaidu sejā pīmiņ Vladimirs.
Tyvojūtīs Daugovpiļs ola dareitovys apmekliejuma nūslāgumam, vīsmīleigī Vladimirs i Jūlija ikvīnam “Latgales Alus” cīneituojam ari nadaudz paviere prīkškoru iz ola dareitovys nuokūtnis planim. Prūti, jī puorlīcynuoti, ka sevkurs inovativs i iz atteisteibu tendiets uzjāmums ilgtermiņā navar veiksmeigi struoduot, ka sovā darbeibā nikuo namaina. Deļ tuo plānuots izveiduot jaunu produkcejis lineji i ola sortimentus ai cytu zeimūlu, a nu leidzšinejuo ražuotuoja – Daugovpiļs ola dareitovys. “Prūtams, vysus nūslāpumus itūšaļt atkluot navaram, nu idejis ir aktivā procesā. Sekojit jaunumim!” izceļ Vladimirs i Jūlija.

Golvonuo problema – energoresursu izmoksu kuopums

 

Par tū, kai myusu vaļsts īdzeivuotuojus vadynoj vēļ vairuok pīsavierst santāvu dzeivisziņai, kai ari par šuo breiža aktualitašom i izaicynojumim ola nūzarē Latvejā, saruna ai “Latvijas Alus darītāju savienības” (LADS) vaļdis prīkšsādātuoju PĒTERI LINIŅU.

Ai kū nūsadorboj LADS i kaidi ir tuos mierki?
– LADS apvīnoj lelu daļu Latvejis ola dareitovu, tuos pyrmsuokumi meklejami Ciesīs, kur 1993.goda 21.oktobrī sanuoce kopā 12 uzjāmumu puorstuovi, kab nodybynuotu organizaceju ai mierki apvīnuot Latvejis ola dareitovys. Itūs 29 pastuoviešonys godu laikā LADS veicynuojuse ola nūzaris popularizaceju i atteisteibu valstī, taidā veidā styprynūt godu dasmitim vacys ola ražuošonys tradicejis Latvejā. Sovys pastuoviešonys laikā LADS ir aktivi dorbuojusies dažaidu ai ola nūzari saisteitu likumprojektu izstruodē, kai ari pauduse vīdūkli par ola nūzarei byutyskim vaicuojumim. Organizacejis darbeibys pamatvierzīni ir ola darietuoju ekonomiskūs interešu aizstuoveiba, daleiba likumdūšonys pylnveiduošonā, storptautiska sadarbeibys veiduošona ai leidzeigom organizacejām, kai ari ola nūzaris popularizaceja i atteisteiba valstī.
Kai viertejat ola ražuošonys tradicejis Latvejā? Cik tuos ir vacys i spieceigys?
– Ola nūzarei ir byutyska lūma Latvejis tautsaimnīceibā, tuos pyrmsuokumi meklejami 16.godsymtā i vēļ agruok. Ola nūzarē teik nūdarbynuoti vairuok nakai treis tyukstūši cylvāku, snīdzūt lelu īguļdejumu regionu atteisteibā i byutyskus ījāmumus vaļsts budžetā.
Kas byutu juodora, kab ola nūzari Latvejā atteisteitu vēļ vaira?
– Kvalitatis i garšys ziņā maņ nikaidu šaubu nav – itymā jūmā asam cīši konkurietspiejeigi, tradicejis myusim ir vacys, specialisti – lobi i ražuošona – augstā leimenī. Svareigi, kab Latvejā produktu varietu izdeveigi puordūt i ari ražuošonys process izmoksu ziņā byutu konkurietspiejeigs. Nūzaris i ražuošonys konkurietspieju veidoj daudzi saskaitamī. Pīmāram, īpakojums, izejvīlys, energoresursi, dorbaspāks. Gon uzjāmumu, gon vaļsts leimenī juoprūt šūs lelumus sabalansiet, kab rezultatā cenys ziņā varam byut konkurietspiejeigi Baltejis, Eiropys i pasaulis mārūgā. Vādzeiga ari sapruoteiga alkoholiskū dzierīņu apritis politika. Mes, ražuotuoji, vysod asam saprotušs i ari publiski sacejušs, ka alkohola lītuošonai juobyut samiereigai, nu bīži sasaduram ai populistiskim i nesamiereigim prīkšlykumim nu vaļsts pusis attīceibā iz alkohola kaiteigumu. Itymūs krīzis apstuokļūs nikaida papyldu nūdūkļu ceļšona nav pīļaunama. Latvejis tiergs ir nalels, i leluo ola nūzaris daleibnīku skaita dēļ tys palīk vys vēļ šauruoks. Vīnlaikus eksports napīaug proporcionali tierga pīsuotynojumam. Ir juoroda finanšu atbolsta instrumenti ola nūzaris eksporta veicynuošonai. Ola dareitovys jau nūsadorboj ai eksporta atteisteibu, a tys nav pīteikami, kab ietekmietu kūpejū realizacejis apmāru. Jūprūjom ir cīši daudz juostruodoj. Taisneiba, nav vīnkuorši atrast eksporta partneri i nūsyuteit produkcejis kravu. Cik asu runuojs ai ražuotuojim, tys prosa vysmoz vīna, diveju godu dorbu konkretajā valstī iz vītys. Ir vādzeiga tierga izpiete, mārketinga aktivitatis i daudz kas cyts, kab sovu produktu varietu pīduovuot konkretuos valsts tiergā. Pi tam, tymā laikā konkretais produkts nūnuok lelveikalu plauktūs, pīmāram, Anglejā, tuo cena īvārojami pīaug. Vysim ražuošonys izdevumim, kas ir vītejā tiergā, papyldus nuok kluot muitys nūdūkli, mārketinga i reklamiešonys izdavumi konkretajā valstī. Sovutīs nuokamuo problema ir, ka juovar nūdrūšynuot ražuošonys jaudys, kab apmīrynuotu pīprasejumu. Tys ir risks, partū ka Latvejā ola dareitovys zīmā struodoj ai napylnom jaudom, a vosorā jaudys napīteik. Ir jāatrūn vidusceļš.
Kaidys ir golvonuos problemys i izaicynojumi, ai kuruom itūšaļt sazaskar ola nūzare Latvejā?
– Itūšaļt golvonuo problema ražuošonā ir straujais energoresursu izmoksu kuopums. Leidz ai tū pasalelinoj ari vysys puorejuos ražuošonys izmoksys. Ola ražuošona ir dorba i energoītylpeigs process, deļ tuo myusu nūzare itū krīzi sajiut eipaši suopeigi. Pīmāram, naseņ runuoju ai kaidu Latvejis ražuotuoju, kurījam vīnā mienesī ryupneicys riekins par gāzi beja 2500 eiro, a nuokamajā – jau 12 500 eiro. Pi itaida vīnys pozicejis izmoksu pīauguma saglobuot ražuošonu ir lels izaicynojums. Ari cenu ceļšona nav rysynojums, partū ka īdzeivuotuoju pierktspieja inflacejis apstuokļūs īvārojami sazamozynoj. Krīzis puorvariešona navar tikt atstuota tikai uzjiemieju ziņā. Uzjiemiejim juobyut vīnā komandā ai vaļsti, partū ka tikai tai mes puorvariesim itūs izaicynojumus i, mož, nu krīzis izīsim vēļ stypruoki. Nu uzjāmumu dzeivuotspiejis ir atkareiga vaļsts ekonomika, a nu vaļsts ekonomikys – sabīdreibys lobkluojeiba.
Ministru kabineta apstyprynuotajā likumprojektā par atbolstu energoītylpeigim apstruodis ryupnīceibys uzjāmumim Krīvejis militaruos agresejis pret Ukrainu radeitū seku mozynuošonai nu atbolsta sajiemieju lūka beja izslāgti vysi Latvejis ola ražuotuoji, tymā skaitā mozuos ola dareitovys. Voi taidā veidā naleluos ola ražuotnis ir pakļautys iznīceibai?
– Pret šaidu lāmumu osi ībyldam, partū ka tys beja diskriminejūšs myusim kai tradicionalai ražuošonys nūzarei, kas snīdz byutisku īguļdejumu Latvejis tautsaimnīceibys atteisteibā itī Ministru kabineta nūteikumi ir lobuoti i ola ražuošona īkļauta atbolstamū nūzaru sarokstā.
LADS muojislopā raksteits nūvielejums vysod palikt uzticeigam Latvejā ražuotam olam. Voi myusu olam juosazaskar ai spieceigu konkurenci nu tuo ols, kū ražoj uorzemēs i puordūd Latvejis tiergā?
– Saskaņā ai Vaļsts ījāmumu dīnesta datim, šuo goda pyrmajūs ostoiņūs mienešūs Latvejā īvasti 6 939 966 dekalitri ola, kas ir par 7,7% vairuok nakai attīceigajā periodā paguojušūgod. Importietuo ola apjūms pīaug. Nu lobuo ziņa ir tei, ka ik godu pīaug Latvejā registrātū ola dareitovu skaits. Itūšaļt Latvejā registrātys 68 ola dareitovys, kas ir pīteikami lels skaits Latvejis tiergam. Latvejis ražuotuojim ir dīzgon gryuši konkuriet ai importa produkceju cenys ziņā. Nu Latvejis patārātuoji ir cīši patriotiski i dūd prīkšrūku Latvejis zeimūlim. Tys ari dūd stimulu Latvejis ražuotuojim čakli struoduot i radeit jaunys ola škirnis.
Dūmoju, byusit mīrā, ka lela daļa Latvejā ražuotuo ola eistyn labi garšoj i tys ir kvalitativs. Jyusupruot, kas ir veiksmis atslāga?
– Pyrmkuort, ola ražuošonys meistaru profesionalitate i sova orūda mīlesteiba. Latvejis ola meistaru namiteiguo vielme sekuot leidza pasaulis ola dareišonys tendencem i ryupis par kvalitati ola ražuošonā. Ūtrkuort, ola dareišonys vacuos tradicejis Latvejā, kas teik nūdūtys jaunīm meistarim, taidā veidā napazaudejūt Latvejis ola eipašū raksturu. Ticit maņ, ola ražuošonā ir cīši daudz smolku nianšu, kas nūvad leidz lobam rezultatam i dūd dzierīņam tuo eipašū garšu. Vysbeidzūt ari patārātuoju lojalitate Latvejā ražuotajam olam, partū ka taišni patierietuoju uzticeiba dūd ražuotuojim stimulu namiteigi augt i pylnveiduot Latvejā ražuotū olu.
Kai, Jyusupruot, Latvejis īdzeivuotuojus vēļ vairuok aicynuotu pīsavierst santāvu dzeivisziņai, tymā skaitā ola dareišonai?
– Tū navar muoksleigi radeit – pīsavieršonuos santāvu dzeivisziņai atnuok pati, partū ka tei bejuse myusūs daudzu godsymtu garumā. Tū pīruoda ola ražuošonys i baudiešonys kulturys popularitate. Ari tys, ka likumūs nav īraksteits, ka ols ir Latvejis tradicionaluo nūzare, a vysi tū taipat saprūt. Taipat ir ari ai tradicejom i pīdereibu valstei. Muojuos, sovā zemē, ir vyslobuok. Tū mes izjiutam i puormontojam nu vacuokim.
Navaru napavaicuot, voi ari Jyusim garšoj ols?
– Vīnnūzeimeigi! Nasabeistūs saceit, ka ols ir muns meiluokais dzierīņs. Itūšaļt gon vairuok dūdu prīkšrūku bezalkoholiskajam olam. Ari Latvejā ražuotuo bezalkoholiskuo ola sortiments pādejūs godūs ir byutyski pīaudzs. Nu pīļaunu, ka piec zynoma laika atsagrīšu ari pi klasiskuo ola baudiešonys.

 

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

 

Esi burvis – taisi no nekā! (25.11.2022.)

Ar gudru pīpi uz sava jumta

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Latgalē interese par saules paneļiem palielinās ik gadu. Saules paneļu uzstādīšana arī visā pasaulē  šobrīd ir pieprasīts atjaunojamās enerģijas iegūšanas veids, kas  ilgtermiņā  ir izdevīgs risinājums kā mājsaimniecību, tā arī uzņēmumu enerģijas izmaksu mazināšanai. Tas ir arī videi draudzīgs un mazina energoresursu ietekmi uz klimatu. Balvu novada zemnieku saimniecībā “Ičmalas”, kur saimnieko Irēna un Jānis Romāni, sadzīvei nepieciešamo elektroenerģiju jau kopš 2016. gada iegūst no saules paneļiem. Arī viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem un lielākajiem nodokļu maksātājiem Latgales reģionā –akciju sabiedrība “Preiļu siers” – izveidojis saules paneļu elektrostaciju, šādi iegūstot daļēju neatkarību no elektroenerģijas mainīgajām cenām un kļūstot arī par videi draudzīgāku uzņēmumu. Sarunā ar “Ičmalu” un “Preiļu siera” saimniekiem un vadītāju uzzināsim, ar kādiem ieguvumiem vai zaudējumiem jārēķinās, uzstādot saules paneļus.  Uzzināsim, kādu atbalstu iespējams saņemt no valsts. Uzklausīsim arī ekspertu komentārus.

Cik Latvijā saules, tik arī enerģijas

 

Sarunā ar “Preiļu siers” valdes priekšsēdētāju Jāzepu Šņepstu uzzinājām, ka piena pārstrādes uzņēmumā uz šķeldas noliktavas jumta atrodas Latgalē lielākā saules enerģijas elektrostacija. Viņš uzsvēra, ka šādi meklē iespējas samazināt elektroenerģijas izmaksas, un viens no risinājumiem ir saules paneļi.

Jāzeps Šņepsts uzsver, ka vēlētos saules paneļu elektrostacijas jaudu palielināt, taču sarežģījumu rada vietas trūkums, kur izvietot saules paneļus.
Vārds AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājam Jāzepam Šņepstam:
– Preiļu novadā esam viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem. Mūsu ražošanas apjomi ir tādi, ka mēs gada griezumā, ja skatāmies 2017., 2018. un 2019. gadu, tērējam aptuveni no 10 līdz pat 11 miljoniem kilovatu elektroenerģijas. Pakāpeniski augot elektrības cenai, it sevišķi pēc OIK (obligātā iepirkuma komponente) ieviešanas, kļuva skaidrs, ka mums steidzami jāmeklē un jādomā citi risinājumi. Pirmkārt, tāpēc, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Pie saules paneļu uzstādīšanas projekta sākām strādāt 2020.gadā, un jau 2021.gada maijā šo elektrostaciju nodevām ekspluatācijā. Tās jauda ir 152 kilovati. Saules paneļus novietojām uz šķeldas noliktavas jumta. Vissvarīgākais faktors tajā, – cik mums ir saules. Kad tās nav, ieguvums ir samērā mazs. Ja paskatāmies uz skaitļiem, piemēram, šogad janvārī mums šī stacija saražoja tikai 760 kilovatus, bet jūnijā, kad ir garākā diena un vairāk saules, tā pati stacija saražoja 21 720 kilovatus. Lūk, kāda starpība! Otrkārt, rūpnieciskajiem ražotājiem jāatceras, – būs saule, būs elektroenerģija. Lai jums ražošanā būtu maksimālais efekts, ražošanas iekārtām jādarbojas dienas gaišajā laikā, jo tikai tad varēsiet izmantot saules paneļu saražoto enerģiju simtprocentīgi.
Mēs, plānojot attīstīt arī meitas uzņēmumu, saskārāmies ar kādu faktu – mūsu reģionā “Sadales tīkliem” nav ģenerējošo jaudu, līdz ar to mēs tīklā vairs nevaram iedot savu saražoto elektroenerģijas daudzumu. Tas nozīmē, ka saules paneļu saražotā elektroenerģija rūpnieciskajiem ražotājiem jāizmanto pašiem. Vai tuvākajā nākotnē “Sadales tīkli” atrisinās šo jautājumu? Manuprāt, nē, bet laiks rādīs. Vācijā, piemēram, veido energokopienas, un tās ietvaros viens ražo elektrību, pārējie izmanto. Latvijā diemžēl tādas normas likumdošanā nav nostiprinātas, līdz ar to saules paneļi efektīvi var būt tikai tad, ja elektroenerģiju, ko tie saražo, izmanto pats. Mūsu gadījumā ieguvums ir tas, ka elektrība nav jāpērk pa dārgo cenu, kā tā šobrīd maksā.
Lai attīstītos alternatīvās enerģijas ražošana, pirmkārt, vajag noņemt OIK, otrkārt, ne jau simtprocentīgi visu likt tikai uz saules paneļiem vai vēja parkiem, kam ir sezonāls raksturs. Uzskatu un par to esmu runājis jau ar bijušo ekonomikas ministru Ašeradena kungu, ka svarīga būtu arī biomasas pārvēršana enerģijā. Pirmais solis varētu būt, ka vispirms ražotu nevis elektrību, bet gan gāzi. Apmēram 30% no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas iepriekšējos gados saražoja no dabas gāzes, ko mēs pirkām no Krievijas. Taču arī Latvijā ir milzīgs potenciāls pārvērst biomasu enerģijā – mums ir daudz kūtsmēslu gan no govīm, gan cūkām un putniem. Gāzi viegli tālāk pārvērst elektroenerģijā, un tas efekts būtu krietni lielāks. Pie pašreiz pieejamajām iekārtām elektroenerģiju varētu ražot patstāvīgi, un mēs nebūtu atkarīgi no saules vai vēja. Smejos, ka dabā tā iekārtots, ka lopi un putni šo biomasu ražo visu gadu. Biomasai ir nākotne, arī mums ir šāds projekts, bet mēs nevaram pārliecināt valdību un Ekonomikas ministriju, lai tam ar likuma spēku dotu zaļo gaismu.
Mūsu ražošana pārsvarā neapstājas. Vasarās produkciju ražojam vairāk, līdz ar to vairāk tērējam arī elektroenerģiju. Ziemā klāt nāk apkure un apgaismojums, tāpēc svarīgi, lai elektroenerģijas ražošana būtu vienmērīga visu diennakti.
Secinājums: alternatīvā enerģija, ko ražo no saules, vēja vai biomasas, būs daudz lētāka, nekā mēs to iepērkam pašlaik. Man arī privāti ir uzstādīti saules paneļi ar 10 kilovatu jaudu, un tas pie šīm energoresursu cenām ir izdevīgi. Tikai mums vajadzēja mācīties no Igaunijas, kuri to izdarīja daudz agrāk, nekā mēs Latvijā. Informācija par saules paneļiem ir jau sen, bet iekārtas vēl nebija tik ekonomiskas, kādas ir tagad. Mēs ejam soli nopakaļ igauņiem. Pie mums valstī viss notiek kampaņveidīgi, kas nozīmē, ka vienā brīdī piedāvājums nevar apmierināt pieprasījumu, līdz ar to viss kļūst dārgāks.
Taču arī alternatīvo energoresursu ražotājiem jābūt daudzveidībai, mēs nevaram visu likt uz vienas kārts. Tā mēs pazaudējam konkurenci, rezultātā saņemam dārgāku gala produktu. Latvijas konkurētspēja, pateicoties daudzām neizdarībām, ārējos tirgos samazinās, tāpēc no kampaņveidīga lobisma alternatīvās enerģijas ražošanā jāpāriet uz nākotnes risinājumiem.

Ir siltums, gaisma un iespēja uzlādēt elektroauto

 

Balvu novada Krišjāņu pagasta zemnieku saimniecībā “Ičmalas” saules paneļu enerģiju izmanto jau kopš 2016.gada. Šobrīd Irēnas un Jāņa Romānu ģimenei ir elektroauto “Škoda”, pašgatavots elektrokvadracikls, arī elektroautomašīnas mazbērnu ciemošanās reizēm.

Irēna un Jānis Romāni mūspusē bija pirmie zemnieki, kuri uzdrošinājās uzstādīt saules paneļus, jo viņiem bija un joprojām ir gan ticība visam jaunajam, gan vēlme dzīvot zaļāk un izdevīgāk, lai nav jāmaksā par šobrīd tik dārgo elektroenerģiju. Saules paneļus viņi uzstādīja pašu spēkiem, elektrisko daļu un dokumentāciju pieslēgumam palīdzēja sakārtot “Solarshop.lv”, kas nodarbojas ar saules paneļu uzstādīšanu visā Latvijā. “Atļauju iegādāties, uzstādīt paneļus un izmantot enerģiju savām vajadzībām dabūjām 2016. gada aprīlī, toreiz to vajadzēja saskaņot ar Ekonomikas ministriju un nevarēja tik ātri izdarīt, kā tagad. Sākumā ražojām 5-6 kilovatus, tad jaudu pamazām palielinājām līdz 11 kilovatiem. Toreiz saules paneļus bija grūti dabūt, sūtījām no Vācijas, meklējām visur, kur varēja nopirkt. Izvēlējāmies piegādātājfirmu no Vācijas, no kuras arī tika pasūtīti saules paneļi. Sākumā saules baterijas likām uz zemes, tad uz jumta. Pagaidām elektrības mums pietiek, bet tagad, kad ir jāuzlādē auto, skatīsimies, cik patērēsim. Ar vienu uzlādi varu izbraukāt Rīgu, bet, lai tiktu līdz Krišjāņiem, atceļā Gulbenē tomēr vēl jāpalādē. Kamēr apēd hamburgeru, izdzer kafiju, minūtēs piecpadsmit mašīna ir papildināta ar jaunu enerģiju,” smaidot pastāsta Jānis Romāns. Viņš paskatās saulrieta debesīs un saka, ka vēl kādus kilovatus var iegūt, bet lietus dienās enerģijas daudzums ir mazāks, ziemā paneļi lielākoties atpūšas. Irēna un Jānis atzīst, ka zaļā enerģija viņu saimniecībā ir atmaksājusies. Šogad alternatīvās enerģijas interesentiem pieejami dažādi valsts atbalsti, kas samazina saules paneļu atmaksāšanās periodu. Piemēram, no “Altum” vai Vides investīciju fonda privātpersonas var saņemt atpakaļ līdz pat 4000 eiro. Ar nākamo gadu gaidāmi grozījumi, kas ļaus uzstādīt saules paneļus lauku mājā, bet ar saražoto enerģiju noklāt arī pilsētas dzīvokļa rēķinu. Pagaidām ar to, kas ir, ģimene ir ļoti apmierināta. “Mēs visu, kur sadzīvē vajadzīga elektroenerģija, nodrošinām ar saules paneļiem,” piebilst Jānis. Lieko enerģiju, ko nepatērē pašu vajadzībām, ir iespējams uzkrāt tīklā, bet ziemā paņemt atpakaļ, izmantojot tīklu kā akumulatoru. Par to gan ir jāsamaksā pārvades tarifs.

Sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi valsts atbalsta programmu iedzīvotājiem pieaugošo energoresursu cenu samazināšanai un to kompensēšanai. Atbalsta programmas īstenošana ļaus kāpināt uzstādīto atjaunojamo energoresursu jaudu un sniegs iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, lai ilgtermiņā samazinātu rēķinus par elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu.

Ņemot vērā iedzīvotāju ļoti augsto interesi saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantojošo iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī augstās energoresursu (t.sk. dabasgāzes) un elektroenerģijas cenas, valdība šī gada 1. martā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros apstiprināja projektu –atklāta konkursa nolikumu, kas ietver projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kā arī projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību. Atbalsta programmas mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās, sniedzot atbalstu mājsaimniecībām pārejai no fosilo energoresursu izmantošanas uz siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. SIA “Vides investīciju fonds” atbalsta programmas ietvaros pieņem un vērtē projektu iesniegumus, kā arī pieņem lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai atteikumu.
Konkursa ietvaros tiek atbalstītas šādas aktivitātes: 1) pāreja no esošām fosilo energoresursu (piemēram, dabasgāze, ogles, dīzeļdegviela) apkures iekārtām uz jaunām atjaunojamo energoresursu apkures iekārtām (biomasas granulu katli, saules kolektori, siltumsūkņi), 2) jaunu atjaunojamo energoresursu iekārtu elektroenerģijas ražošanai iegāde (saules paneļi, vēja ģeneratori) un 3) pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai – projektēšana un siltummezgla izveide.
Atbalstu sniedz iedzīvotājiem (arī biedrībām un nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām), kuriem zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju vai dzīvojamās mājas sastāvā esošo dzīvokļa īpašumu, piemēram, viena dzīvokļa māju, dārza māju, individuālu dzīvojamo māju un vasarnīcu ar koka, mūra vai mūra-koka ārsienām, divu dzīvokļu māju, dvīņu, rindu un atsevišķu divu dzīvokļu māju, kā arī triju vai vairāku dzīvokļu māju, lai tajā īstenotu plānotās aktivitātes. Atbalsta programmā ietverti vairāki nosacījumi gan atbalsta saņēmējiem, gan dzīvojamām mājām, kurās īstenotas projekta aktivitātes, piemēram, dzīvojamai mājai ir jābūt nodotai ekspluatācijā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai SIA “Vides investīciju fonds” (ja ēka nav nodota ekspluatācijā, tas jāveic piecu gadu laikā pēc projekta līguma noslēgšanas, neattiecas uz apkures iekārtu iegādi un uzstādīšanu), atbalsts tiek sniegts dzīvojamām mājām ar noteiktiem būves klasifikācijas kodiem, jāņem vērā nosacījumi attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu dzīvojamajā mājā, jāņem vērā prasības koksnes biomasas apkures katliem attiecībā uz energoefektivitātes klasi, dažādām atjaunojamo energoresursu iekārtām ir noteikta dažāda maksimālā nominālā jauda, atbalsta lielums ir atkarīgs no atjaunojamo energoresursu veida un iekārtas jaudas. Par vienu dzīvojamo māju var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu. Konkursa nolikums paredz, ka atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un siltummezgla izveides izmaksām, nepārsniedzot noteiktu atbalsta apjomu atkarībā no konkrētas atjaunojamo energoresursu iekārtas un tās parametriem, kas noteikti konkursa nolikumā.
Jautājumu no iedzīvotājiem ir daudz, tie ir ļoti dažādi – individuāli, tādēļ aicinām sazināties ar SIA “Vides investīciju fonds” pārstāvjiem, kuri sniegs izsmeļošu atbildi atbilstoši konkrētajam gadījumam. Vairāk informācijas varat uzzināt, rakstot e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , vai zvanot pa tālr. nr. 67 845 111. /Raimonds Kašs, VARAM klimata pārmaiņu departamenta direktors/

Iedzīvotāji pozitīvi vērtē sniegto atbalstu

 

Attīstības finanšu institūcija ALTUM jau šī gada aprīlī sāka pieņemt pieteikumus privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā, bet jūnija vidū veica pirmās finanšu līdzekļu izmaksas. Patlaban ar iesniegtajiem vairāk nekā 1240 pieteikumiem (to kopējā summa ir aptuveni 4,5 miljoni eiro) jau rezervēti aptuveni 90% no programmas līdzekļiem, atbalsts izmaksāts vairāk nekā 400 privātmāju īpašniekiem, savukārt pārējie projekti ir īstenošanas stadijā.

Patlaban 56% pieteikumu ir saules paneļu uzstādīšanai, pārējie 44% – ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. No energoefektivitātes darbiem māju īpašnieki visbiežāk veikuši būvdarbus dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās – logu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, bēniņu siltināšanu, apkures veida nomaiņu, ūdens sildīšanas iekārtas nomaiņu un rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu.
Atsauksmes liecina, ka privātmāju īpašnieki ļoti pozitīvi novērtē sniegto atbalstu. Kopumā pieteikumi ir pamatoti un labi sagatavoti, vidēji tikai viens līdz divi no desmit pieteikumiem nekvalificējas atbalsta saņemšanai, un biežākie atteikumu iemesli ir Zemesgrāmatā reģistrētu īpašumtiesību uz māju neesamība, māja neatbilst viena vai divu dzīvokļu mājas klasei, vai pieteikuma iesniedzējs jau ir uzstādījis un pieslēdzis tīklam saules paneļus, pirms noslēgts līgums ar ALTUM. Aicinu interesentus izmantot iespēju atbalsta saņemšanai, vienlaikus rūpīgi iepazīstoties ar programmas nosacījumiem.
Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā atbalsts ir paredzēts dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Atbalstu var saņemt, ja privātmāja atbilst viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas klasei, tā ir nodota ekspluatācijā un privātmājā netiek veikta saimnieciskā darbība. Tāpat Zemesgrāmatā ir jābūt nostiprinātām īpašuma tiesībām uz māju privātpersonai, kura piesakās atbalstam, kā arī ģimenē jābūt vismaz vienam bērnam.

Pieejamie atbalsta veidi
Lai pretendētu uz atbalstu ALTUM privātmāju energoefektivitātes programmā, mājai ir jāatbilst šādiem kritērijiem: māja atbilst viena vai divu dzīvokļu mājas klasei, tai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, mājā netiek veikta saimnieciskā darbība, kā arī pieteikuma iesniedzējam ir jābūt ēkas īpašniekam un viņa apgādībā un kopā ar viņu jābūt deklarētam vismaz vienam bērnam. Šādi kritēriji ir noteikti Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šīs atbalsta programmas darbību.
Grantu 5000 eiro apmērā un tehnisko palīdzību 1000 eiro apmērā varēs saņemt iedzīvotāji, kuriem pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ir paaugstināta dzīvojamās mājas energoefektivitātes klase vismaz līdz C līmenim un samazināts siltumenerģijas patēriņš apkurei vismaz par 20%.
Grantu elektroenerģijas ražošanas iekārtām – saules paneļiem vai vēja ģeneratoriem – varēs saņemt, ja plānots iegādāties un uzstādīt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar jaudu līdz 11,1 kW (ieskaitot) ar un bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam. Atbalsta apmērs būs atkarīgs no uzstādītās iekārtas jaudas.
ALTUM arī izsniegs garantiju bankas aizdevumam līdz 30% no aizdevuma summas, ja iedzīvotājam nepieciešams papildu nodrošinājums kredītiestādes aizdevumam, bet nepārsniedzot 20 000 eiro. Šādas garantijas termiņš ir desmit gadi, un uz to var pretendēt jebkura fiziska persona, kuras īpašumā ir ekspluatācijā nodota privātmāja. Garantija būs pieejama pēc sadarbības līgumu noslēgšanas ar bankām.
Lai pieteiktos dalībai programmā, šogad bankas aizdevums nav obligāta prasība – valsts atbalsta pasākumus var īstenot arī par saviem līdzekļiem. Ja atbalsta pasākumus plānots īstenot ar bankas aizdevuma palīdzību, vispirms jāvēršas pie savas komercbankas, lai saņemtu konsultāciju par aizdevuma saņemšanas iespējām.
Privātmāju energoefektivitātes programmā jāsniedz elektroniski portālā mans.altum.lv. Pieteikumus privātmāju energoefektivitātes programmā izskata divdesmit darba dienu laikā pēc to iesniegšanas.
Kas var pieteikties atbalsta saņemšanai?
– Ministru kabineta noteikumos ir noteikti konkrēti kritēriji, kas regulē konkrētās atbalsta programmas darbību. ALTUM atbalstu privātmāju energoefektivitātes programmas ietvaros var saņemt jebkura fiziska persona, kurai pieder privātmāja, kas ir nodota ekspluatācijā un kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, kā arī pieteikuma iesniedzēja apgādībā ir jābūt un kopā ar viņu ir jādzīvo (jāsakrīt deklarētajām adresēm) vismaz vienam bērnam.
Kādus pasākumus privātmāju īpašnieki var īstenot, lai saņemtu atbalstu?
– Māju īpašnieki var pieteikties atbalsta saņemšanai inženiersistēmu (piemēram, apkures un ventilācijas iekārtu) iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās (mājas ārsienu, griestu pārsegumus vai jumta siltināšana); jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegādei un uzstādīšanai; mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi; citiem pasākumiem, ja tie nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai vienlaikus ar iepriekšminētajiem pasākumiem. /Ieva Vērzemniece, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja/

 

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

 

 

Esi burvis – taisi no nekā! (11.11.2022.)

Vīngliemezis galdā un uz sejas

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Preiļu pusē AINIS NOVIKS nodarbojas ar vīngliemežu biznesu, sākot ar audzēšanu, beidzot ar pārstrādi, degustācijām un sejas maskām. Par to noteikti dzirdējuši daudzi, un pieļauju, ka apmeklējuši arī “Ošu mājas”, kas atrodas aiz Preiļiem, dodoties Daugavpils virzienā. Esmu lasījusi, ka saimnieks labprāt sarunājas latgaliski, – nu kā gan citādi, ja dzīvo Latgalē! Dzirdēts arī, ka viņš ir cilvēks ar humora izjūtu, par ko pārliecinos tiekoties. Ir oktobra vidus. Vējš kokiem bezkaunīgi norauj pēdējo apģērbu, un gliemeži dodas ziemas guļā. Varam ļauties sarunai, lai gan saimnieks ik pa laikam to pārtrauc, lai nokārtotu kādas darīšanas, – atbildētu uz telefona zvaniem vai dotu rīkojumu strādniekiem, kuri vienā no saimniecības ēkām uzstāda apkures katlu. Stāstot par gliemežiem, Ainim pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Ar vīngliemežu biznesu un tūristu uzņemšanu viņš nodarbojas jau 13 gadus.

Kas tagad notiek vīngliemežu audzētavā un gliemežu dzīvē?
– Tikko beigusies tūrisma sezona. Ārā jau ir auksts, bet cilvēkiem gribas mierīgi pastaigāt, kaut ko paskatīties, pamēģināt, izmēģināt. Arī gliemeži aizgājuši gulēt. Cikls viņiem ir no 15.maija līdz 15.oktobrim. Oktobrī viņi lien zemē iekšā, aptuveni 40 centimetrus, un guļ līdz pavasarim. Zinātniski tas saucas, – caur sevi pārstrādā zemi. Pēc gliemežiem var pateikt, vai ziema būs auksta. Nebūs auksta, jo gliemeži vēl ir augšā. Ja gliemeži pazūd oktobra sākumā, – zini, būs barga ziema. Šogad vēl ir augšā, būs laba ziema. Gliemezis pats atrod vietiņu, kur ielīst iekšā. Kur ielien, tur arī izlien. Bet ielien viņi līdz pat 40 centimetriem dziļi. Vīngliemezis ir ļoti izturīgs – iztur līdz mīnus 103 grādiem pēc Celsija. Laboratoriski pierādīts, ka dzīvības pazīmes gliemezis izrāda pat šādā temperatūrā.
No kurienes tādas zināšanas? Pats esat to pārbaudījis?
– Tad, kad izdomāju, ka man jānodarbojas ar tūrismu, sapratu, ka cilvēkiem, kuri atbrauks pie manis, jāpastāsta kaut kas interesants, ko viņi nezina, ko zinu tikai es vienīgais. Sēdēju dienām un naktīm, tulkoju zinātniskos darbus no angļu valodas. Šie un citi fakti nāk no turienes. Tas, ko semināros Latvijā stāstīja par vīngliemežu audzēšanu, bija tīrākā ūdens liešana. Internetā iegūtā informācija izrādījās daudz noderīgāka. Tagad man pašam ir 13 gadu pieredze vīngliemežu audzēšanā un neskaitāmas tikšanās ar tūristiem, kuri uzdod dažnedažādus jautājumus. Spēj tik atbildēt! Ja neuzdod, tad centies ieinteresēt pats. Esi atraktīvs, un reklāma aizies no mutes mutē.
Šogad tūrisma sezona beigusies. Televīzijā izskanēja apgalvojums, ka tūrisma nozarē šogad bijis jūtams pacēlums. Vai to izjuta arī “Ošu mājas”?
– Atklāti runājot, šī sezona bija visbēdīgākā no visām. Labos laikos dienā saimniecību apmeklēja septiņi autobusi, pilni ar tūristiem. Šogad, izsludinot braucienu pa Latviju, tūrisma firma grupu varēja savākt labi ja pusotra mēneša laikā. Kāda Daugavpils skola regulāri rudenī atveda ekskursijā četras – piecas klases. Šogad arī pieteica, bet pēc nedēļas zvana: mēs nebūsim. Kas noticis, – jautāju. Par autobusu prasa 250 eiro, un tas tepat – 50 kilometru attālumā. Ja uz Milānu var aizlidot par 30 eiro, tad ar to viss pateikts. Arī pārējiem tūrisma objektiem šogad tā bēdīgāk. Es nesūdzos, man pietiek. Apgrozījums ir, viss kārtībā.
Vai Covid laikā nebija bēdīgāk?
– Kovida laikā cilvēki brauca. Lūk, tas bija pacēlums! Latvijas cilvēki brauca pa vietējiem tūrisma objektiem, jo ārpus Latvijas nevarēja tikt. Visi bagātnieki brauca, kuri savā mūžā nav ceļojuši pa Latviju. Kādi tikai cilvēki nebija pie manis! Tagad visi aizbrauc uz ārzemēm. Tagad, saskaņojot laikus, vācu kopā vairākas mazas grupiņas, atsevišķus braucējus, lai sanāktu viena lielāka grupa.
Kas esat pēc profesijas un ko darījāt, pirms uzsākāt nodarboties ar gliemežu tūrismu?
– O, šī stāsta vēsture ir gara. Pēc profesijas esmu mediķis, medicīna man līdz šim brīdim ir sirdī un dvēselē, bet 90-to gadu sākumā darbs medicīnā vispār bija murgs. Tagad varbūt mediķiem kaut ko maksā, ir dažādas Covid piemaksas. Bet tad strādāju trijos darbos – vīriešu apskates kabinetā, veicu dispanserizāciju un biju ātrās palīdzības feldšeris, strādāju dienu un nakti, bet algā saņēmu grašus. 1991.gadā, kad atļāva izbraukt no Latvijas, aizbraucu uz Vāciju, nopirku pirmo mašīnu un uzreiz to pārdevu. Nopelnīju tik daudz, cik nevarēja nopelnīt, gadu strādājot. Es ātri pārorientējos no vienas nozares uz otru. Vedu no Vācijas sadzīves tehniku, mēbeles. Nodarbojos ar nekustamo īpašumu tirgošanu, nomu diezgan lielos apmēros. Bet 2009.gadā atnāca krīze un viss uzsāktais aizgāja pa burbuli, pareizāk sakot, uz maksātnespēju. Puņķi un asaras! Vienu brīdi jau bija tik tālu, ka ar sievu gribējām emigrēt no Latvijas. No aizbraukšanas atturēja tas, ka dēlam jāsāk bija iet skolā. Palikām, bet ko darīt tālāk? Kā ne no kā radīt kaut ko?
Kā atnāca ideja audzēt vīngliemežus?
– Tolaik daudz rakos internetā un, meklēdams, ko darīt, atradu, ka Durbē, Liepājas pusē, notiks seminārs par vīngliemežu audzēšanu. Par vīngliemežiem tolaik runāja daudz, tos vāca un sūtīja uz ārzemēm, kur Francijā, Vācijā, Itālijā tie ir delikatese, ko ēd ar gardu muti. Skaidrs, ka padomju laikā nekas tāds notikt nevarēja. Padomju laiks bija padomju laiks, kad saimniekot ar netradicionālām metodēm neviens pat nemēģināja. Bet tagad dzīve deva iespēju uzdrošināties darīt arī kaut ko tādu. Īstenībā uz Durbi aizbraucām, lai pārliecinātos, vai šie gliemeži ir tie gliemeži. Vīngliemezis Latvijā ir tikai viens – Helix aspers. Pārējie Latvijā nedzīvo. Un to nevar sajaukt ar mazo, brūno kaitēkli, ko sauc par Spānijas kailgliemezi. Kad mēs 2000.gadā nopirkām šo zemes gabalu, te bija pilns ar gliemežiem. Mēs viņus lasījām un vedām projām, citādi no viņiem nevar tikt vaļā, kā tikai salasīt un kaut kur aizvest, piemēram, kā barību pīlēm. Paņēmām savus gliemežus līdzi uz Durbi, lai pārliecinātos, ir vai nav īstie. Izrādījās, ka tie ir tie paši, tā arī sakām. Kad braucām atpakaļ no Durbes, man pirmā doma bija nevis tos audzēt, bet kaut kā sagatavot, lai piedāvātu tūristiem.
Tālākais, kā mēdz teikt, jau bija tehnikas jautājums?
– Sieva no dabas ir laba kulināre. Sākām eksperimentēt. Īstenībā tas ceļš bija ļoti ilgs, kamēr gliemezi varēja dabūt mutē. Neviens neko nepateica priekšā. Kur zvanām, tur neko nezina. Īstenībā tur ir viens knifiņš, līdz kuram mēs gājām četrus gadus. Lai gliemezis būtu ēdams, ar mīkstu konsistenci, ir jāpieliek kaut kas klāt. Kādreiz no mums restorāni dzīvus gliemežus ņēma, paši vārīja, gatavoja. Bet vienmēr mums zvanīja, – ko tālāk?! Nu ko tālāk? Pēc tam saprata, ka labāk no mums iepirkt gliemežu gaļu. No gliemeža ēdama ir tikai pēdiņa, uz kuras tas balstās. Turklāt piecas sešas dienas gliemežus vajag turēt badā, lai tie izkakājas, lai iekšā nav fekāliju. Pēc tam n-tās reizes mazgāt, lai fekālijas un gļotas, kas aplipušas ap čaumalu, dabūtu nost. Pirmās desmit minūtes jāvāra, lai gliemezi dabūtu ārā no čaumalas. Tad vēl atsevišķi to gaļu vāra ar dažādām garšvielām divas stundas.
Nu piņķerīga lieta!
– Ļoti! Turklāt vēl smakojoša, it kā purva ūdeni vārītu. Istabā to tiešām darīt nevar. Sezonā pārstrādājam 6 tonnas gliemežu. Lai to gliemezi sāktu vārīt, viņš trīs gadus aug. No 15 kilogramiem gliemežu var dabūt kilogramu gaļas. Bet tas darbs! Šogad mani izglāba ukrainietes, viņas to netīro darbu padarīja un aizbrauca uz Harkivu. Tālāk jau sasaldētu gliemežu gaļu (ledusskapī pārtikas un veterinārais dienests to atļauj turēt gadu) tirgojam restorāniem Jūrmalā, Rīgā, Siguldā. Ēdiena pasniegšanas brīdī šķīvī ieliek 2-3 gliemeža pēdiņas, kas jau ir daudz, vai sagatavotu gliemeža gaļu iepilda gliemežvākos. “Ošu māju” ēdienkartē arī ir vairāki ēdieni no gliemežiem, ko piedāvājam tūristiem: ciemiņiem piedāvājam svietā ceptus gliemežus ar ķiplokiem, gliemežus ar garšvielām un gliemežu pastēti, kas daudziem ļoti garšo.
Cilvēki ēd gliemežus, bet ko ēd gliemeži?
– Pavasarī, pamostoties no ziemas miega, gliemju pirmā delikatese ir nātres, kas viņiem ļoti garšo, tad pienenes. Pēc pirmajiem zaļumiem ēdienkartē ienāk zemenes, kāposti, burkāni, kabači, ķirbji, pat latvāņi, kas tiem nav kaitīgi. Nekādā ziņā gliemežiem nedrīkst dot rapša putraimus. Viens cilvēks man pasūtīja darbu. Rakstīju informāciju, ko viņš vēlējās, bet beigās viņš ierakstīja manu vārdu un vislielāko kļūdu, ka gliemežiem dod rapša putraimus. Nedrīkst dot, jo rapsis ir rūgts. Gliemezis ir ļoti jūtīgs – ko ēd, pēc tā arī gaļa garšo. Viņš ir zālēdājs. Kā jau zālēdāji, gliemeži gremo visu laiku, tāpēc barojam tos bagātīgi, īpaši vakaros, jo vīngliemeži ir nakts dzīvnieki. Nenopļauta zāle gliemjiem neiet pārāk pie sirds, bet nopļautā zāles čupā dzīvosies labprāt. Gliemezis ir komposta, siltuma un mitruma cienītājs.
Govi var piesiet striķī, apkārt ganībām uzlikt elektrisko ganu. Bet kā noturēt gliemežus, lai tie neaizrāpo pie kaimiņiem vai uz tuvējo mežiņu?
– Vīngliemežu audzētava atrodas divos voljēros, ko droši vien jau paguvāt apskatīt. To garums ir 30 metri, platums – 8 metri, nožogojums – pusotru metru augsts. Semināros dzirdētais par vīngliemežu audzēšanu praksē izrādījās nederīgs, arī ieteikums par elektrisko ganu, tādēļ pašam nācās domāt, ko darīt, lai gliemeži nevarētu izrāpot no mājvietas. Nopirku aizsargsietu, kādu izmanto ēku remonta laikā, un uzmeistaroju tādu konstrukciju, kas dod garantiju, ka gliemeži no aploka neizrāpos. Sietu 45grādu leņķī visa aploka garumā notur trose, un gliemežiem, rāpojot pa slīpo virsmu, aptrūkstas gļotu, kuras tos notur pie virsmas. Rezultātā tie nokrīt atpakaļ aplokā.
Saimniecības apmeklētājiem kā izklaidi piedāvājat arī gliemežu sejas maskas?
– Jā, tieši šim nolūkam labi kalpo gliemežu gļotas, ko izmanto dārgu sejas krēmu ražošanā. To sastāvā ietilpst mucīns, kam piemīt ārstnieciskas īpašības. Apmeklētājiem piedāvājam veikt sejas masāžu ar vīngliemežu pastaigu pa seju. Sejas masāžu iecienījušas ļoti daudzas sievietes. Skaisti izskatās! Saimniecībā bija ieradušās trīs vienas ģimenes, bet dažādu paaudžu sievietes –baba, meita un mazmeita –, un visas trīs izmēģināja šo procedūru. Kosmētiskais efekts rodas no tā, ka, uzlikts uz sejas, gliemezis cenšas nogaršot ādas virskārtu, skrubinot to ar mēli. Rezultātā tiek atvērtas poras, noskrubinātas atmirušās šūnu daļiņas, un āda pēc tam izskatās samtaina. Procedūra ilgst 15 minūtes, un pēc tās seju nevajag mazgāt divas stundas. Sajūta, kā sejai būtu uzklāts olas baltums. Tā izskatās gludāka, veselīgāka un atpūtusies.
Tad jau vērtīgās gļotas atliek tikai savākt?
– Ja es iemācītos savākt gļotu, es būtu miljonārs. Piemēram, kad gliemežus mazgā, paliek netīrs ūdens, arī gļotas. Kā to gļotu attīrīt? Nelielā daudzumā tas vēl ir iespējams, bet tas neko nedod. Tur vajag daudz. Kaut kā jau to pasaulē iegūst, ja izmanto kosmētikas ražošanā. Ļoti dārgi ir arī gliemežu ikri (par ikriem sauc gliemežu saldētās olas). Oliņas arī biju savācis, bet visas aizgāja bojā, sakalta, sačokurojās. Vērtīgas ir gliemežu aknas. Tās izmanto medikamentu ražošanā vēža slimību ārstēšanai, bet to aknu knapi var redzēt, es to meklēju četrus gadus. Kad beigšu nodarboties ar gliemežu audzēšanu, tad ķeršos klāt pētījumiem.
Saimniecības teritorijā plīvo Ukrainas karogs. Atbalstāt ukraiņu tautu cīņā pret iebrucējiem?
– Karogs man jau ir kopš pirmās Krievijas iebrukuma dienas Ukrainā. Vietējie mani par “banderovieti” sauc. Kā neatbalstīt cilvēkus, kurus šauj nost, bombardē viņu mājas, – nu johaidī! Mēs nodarbojamies ar dažāda veida labdarību. Trīs reizes gadā rīkojam tādus kā labdarības variantus dažādām tūristu grupām – invalīdu biedrībām, bērnu namiem, šogad ukraiņiem. Man patīk, ka varu atbalstīt cilvēkus, arī viņiem labi. Sponsorējam fotogrāfi Madaru Repši, kurai ir lielas veselības problēmas. Tūristi ziedo naudiņu, ir iespēja arī iegādāties viņas gliemežu bildes, kas ir superīgas.
“Ošu mājās” saimniekojat divatā ar sievu, darot arī citus darbus, kamēr gliemeži guļ ziemas miegu. Kas turpinās iesākto? Dēls noteikti jau izaudzis...
– Dēlam palika 19 gadi. Kopš deviņu gadu vecuma mēs katru dienu cēlāmies agri no rīta un braucām uz Daugavpili, uz hokeja treniņiem. Bija labi rezultāti, tika ieguldīts daudz naudas, bet vienā dienā viņš pateica ‘nē’, nometa hokeja nūju un aizbrauca projām. Ko nu?! Es nenožēloju, tā bija mana dzīve, turnīri, skaisti gadi. Tagad savus punus lai sit viņš pats. Tagad dēls strādā Zviedrijā, liek jumtus. Tomēr treniņos ieliktais nav zudis. Svētdien viņam aizsūtīju lielo hokeja somu, esot atradis kādu hokeja komandu tur.
Žurnālisti Jūs apciemo bieži?
– Televīzija ierodas vismaz četras reizes gadā, nerunājot par citiem žurnālistiem. Esmu masu mediju uzmanības izlutināts. Kad pirmoreiz atbrauca televīzija, palūdza paturēt rokā gliemezi, pēc tam kadrā redzu: es turu, bet nagi melni, melni.
Nesen pie manis ciemojās slavens krievu blogeris Iļja Varlamovs. Viņš uzņēma filmu par 15 bijušajām padomju republikām 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, tanī skaitā arī par Latviju. Man patika viņa attieksme. Latviju Varlamovs rāda pozitīvā gaismā. Viņš neatbalsta arī karu Ukrainā. Es šajā filmā pozicionēju sevi kā netradicionālas lauksaimniecības nozares pārstāvi – pirmo vīngliemežu audzētāju Latvijā, un arī vienu no pēdējiem.

Eksperta viedoklis /Dr. Evita Jakušonoka, SIA “Derma Clinic Rīga” dermatoloģe/

Gliemežu gļotas kosmētikas līdzekļos

 

Kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir gliemežu gļotas (mucīns), kļuva populāri pēdējo gadu laikā, bet to ražošana uzsāka jau 1995.gadā. Pirmā valsts, kas mēģināja iegūt gliemežu gļotas, bija iedzīvotāji Latīņamerikā, un tikai dažus gadus vēlāk Koreja sāka ražot krēmus ar gliemeža izejvielām un kļuva par līderiem slavenu zīmolu kosmētikai. Kosmētikā izmanto gan gliemežu gļotas, gan sekrēcijas filtrātu, kas ir atbildīgs par bojāto audu reģenerāciju. Tieši šī filtrāta īpašība pieņemta par pamatu kosmētikas ražošanā.
Gliemežu gļotas sastāv no ūdens un mucīna, kas ir sarežģītas uzbūves olbaltumvielas glikoproteīns. Gļotas izdala dziedzeri stresa brīžos vai gadījumos, kad tiek bojāts gliemežvāks. Tā kā gliemežu gļotādas produkti tiek uzklāti lokāli, ādas kopšanas līdzekļos tiek izmantoti tikai ēdami gliemeži. Populāras ēdamās gliemežu sugas ir romiešu gliemezis (Helix pomatia) un tās tuvais radinieks – dārza gliemezis vai petit-gris (Helix aspersa). Gļotas iegūst laboratorijās, pakļaujot gliemežus fiziskai iedarbībai – rotācijai, kad gliemežu dziedzeri sāk pastiprināti izdalīt gļotas, kas tiek savāktas, izmantojot lielu daudzumu ūdens. Pēc tam gļotas filtrē un apstrādā ar centrifūgu, lai tiktu attīrītas no sārmiem. Šis process nekaitē gliemežiem un neietekmē gļotu īpašības. Pēc 30 minūtēm gliemeži tiek pārvesti atpakaļ uz mājām, lai atpūstos un atgūtu enerģiju, kamēr mucīns tiek savākts un apstrādāts kosmētikas vajadzībām.
Gliemežu sekrēcijas filtrāts ir oficiāli reģistrēta izejviela starptautiskajā kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu sarakstā ar nosaukumu Snail Secretion Filtrate (gliemežu sekrēcijas filtrāts). Kosmētikai, kas satur gliemežu sekrēcijas filtrātu, lielākoties nav vecuma ierobežojumu.
Gliemežu gļotas satur vitamīnus A, C, E, B6 un B12, kā arī glikolskābi, kolagēnu, hitozānu, alantoīnu, elastīnu, proteāzes un citas vērtīgas vielas. Gliemežu gļotās ir arī glikoproteīnu un glikozamīno glikānu fermenti, kas pasargā no ultravioletajiem stariem un veicina šūnu atjaunošanos. Glikoproteīni ir molekulārā līmeņa aizsargbarjera, savukārt glikozamīno glikāni piedalās starpšūnu ūdens un sāļu apmaiņā, normalizē kolagēna un elastīna sintēzi, tiem ir nomierinoša pretkairinājuma un pretiekaisuma iedarbība. Gliemežu sekrēts labi mitrina ādu, pārklājot to ar plānu, neredzamu plēvīti. Kosmētiskie līdzekļi ar mucīnu ir ieteicami cilvēkiem ar dažādām ādas problēmām: vecuma radītām izmaiņām, tūsku, pigmentācijas plankumiem, kā arī veicina brūču dzīšanu. Gliemežu mucīns stimulē fibroblastus (šūnas, kas ir atbildīgas par ārpus šūnu matriksa, kolagēna un elastīna veidošanos), tā veicinot kolagēna, elastīna un hialuronskābes veidošanos, kā arī samazina brīvo radikāļu aktivitāti. Gliemežu gļotas izmanto sejas krēmos, maskās, serumos un sejas tonikos.
Lielākā daļa zinātnisko pētījumu, kas atbalsta gliemežu gļotādas ieguvumus, koncentrējas uz brūču dzīšanas spēju. Apskatot arī virkni ar pētījumiem, kuros tiek izmantots gliemežu mucīns, 6 mēnešos tika samazināta ādas pigmentācija par 12% un par 17% uzlabota ādas elastība un mitruma līmenis. Jaunākie pētījumi ir parādījuši gliemežu gļotādas antioksidantu, antimikrobiālo un antitumorālo iedarbību, kas liek domāt, ka tai ir plašāks ieguvums ādai. Tomēr ir mazāk pētījumu par gliemežu gļotādas kosmētiskajiem ieguvumiem. Lielāko daļu pētījumu rezultātu samazina to mazie paraugu izmēri un citu zināmu anti-novecošanās sastāvdaļu pievienošana to eksperimentālajos preparātos. Tomēr, pamatojoties uz gliemežu mucīna ķīmisko sastāvu un esošajiem pētījumiem, gliemežu mucīns var nodrošināt plašu kosmētisko ieguvumu mūsu ādai.

“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

*Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.