1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
23-05-2024
Vārdadienas šodien: Ilvija, Marlēna, Ziedone

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (23.09.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Prezidentu uzrunas varas maiņas mijā

 

Par politiķi nepiedzimst, par to kļūst, balstoties uz skolā un augstskolā iegūtajām zināšanām un iepriekšējo dzīves pieredzi. Kā izaudzināt labu politiķi? Kur nākamie Saeimas deputāti apgūst pirmās politiskās retorikas un komunikācijas prasmes, kā veidojas viņu domāšana, kur rodas pirmā organizatoriskā pieredze? Visticamāk – mācoties skolā. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka kāds no tagadējiem skolu pašpārvalžu prezidentiem nākotnē vadīs mūsu valsti, noteiks tās politisko kursu un izlems tautas likteni. Tuvojoties 14.Saiemas vēlēšanām, ar interesi uzklausījām Zemgales, Vidzemes, Latgales un Kurzemes vispārizglītojošo skolu prezidentu uzrunas un pārdomas – kāpēc jāiet balsot, kā kļūt par tautas mīlētu un cienītu politiķi, kā arī viņu vērtējumu Latvijas Republikas 13.Saeimas darbam un novēlējumus topošajiem 14.Saeimas deputātiem. Sarunā piedalījās nu jau bijusī Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidente SIMONA ZAREMBA, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidente EVELĪNA JANSONE, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidents JĒKABS PIKŠĒNS un Bauskas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes prezidente SANDIJA SPUNDIŅA. Savukārt viedokli par to, kas jāiemācās jaunietim, lai nākotnē varētu prasmīgi vadīt valsti, pauda Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs MĀRTIŅŠ DAUGULIS.

Kādi bija jūsu priekšvēlēšanu kampaņas galvenie etapi?
E.JANSONE: – Parasti, lai kandidētu uz pašpārvaldes prezidenta amatu, skolēnam jāpārvar divas vēlēšanu kārtas, proti, jātiek ievēlētam skolēnu pašpārvaldē, pēc tam pašpārvaldes dalībnieki balso par prezidentu. Diemžēl iepriekšējā mācību gadā pašpārvaldes vēlēšanās skolēnu aktivitāte nebija tik liela kā iepriekš, tāpēc pirmā kārta izpalika. Arī uz prezidenta amatu nebija daudz kandidātu. Lai pārliecinātu skolēnus par savu atbilstību amatam, sagatavoju nelielu runu par savu motivāciju un plāniem, kurus vēlos īstenot nākamajos gados.
S.ZAREMBA: – Galvenie priekšvēlēšanu etapi bija: priekšvēlēšanu aģitācija, sevis prezentēšana un debates ar vēlētājiem. Pēc tam sekoja pašas vēlēšanas, kurās katram skolēnam un skolotājam bija iespēja balsot par kādu no pretendentiem. To darīja kā īstās vēlēšanās, saņemot vēlēšanu biļetenu, uzrādot skolēna apliecību (pases vietā), dodoties uz vēlēšanu kabīni un tad savu lapu iemetot vēlēšanu urnā. Pēc visa tā komisija saskaitīja balsis un paziņoja rezultātus.
J.PIKŠĒNS: – Mūsu ģimnāzijā vēlēšanas norit nedaudz citādāk. Vispirms kandidāti izsaka savu vēlmi piedalīties vēlēšanās, tad skolēni nobalso par saviem favorītiem, no kuriem nākamo prezidentu ievēl dome. Kandidāti neveido kampaņas, bet gan balstās uz to, cik aktīvi un ievērojami ir darbojušies iepriekšējos gados.
S.SPUNDIŅA: – Sākumā katrs skolēns, kurš vēlējās kandidēt, pieteica savu kandidatūru uz prezidenta amatu. Pēc divām nedēļām notika sēde, kurā katrs pretendents stāstīja, kāpēc tieši viņš būtu vislabāk piemērots šim amatam. Sēdē piedalījās pašpārvaldes dalībnieki, skolas direktore un mācību pārzines. Pēc kandidātu prezentāciju noklausīšanās notika balsojums, kuru apkopoja trīs neatkarīgi skolēni.
Kāpēc skolēni par jums balsoja?
E.JANSONE: – Manu panākumu pamatā bija skolēnu uzticība un, strādājot kopā ar mani, gūtā pieredze. Jau kopš 1.klases esmu bijusi aktīva dažādos skolas pasākumos, tos organizējusi un arī piedalījusies. Skolēni jau iepriekš ir redzējuši mani darbojoties projektos un piedaloties olimpiādēs, tāpēc zināja, ko no manis gaidīt. Esmu pārliecināta, ka uzticību radīja tieši tas, ka skolēni jebkurā brīdī var nākt pie manis ar savām idejām un ierosinājumiem, kā arī pieteikties palīgā, jo esmu ne tikai amata pārstāve, bet arī draugs.
S.ZAREMBA: – Diemžēl pirmajā reizē man neizdevās savākt pietiekamu balsu skaitu. Bet tie, kuri nobalsoja par mani, manuprāt, to darīja tāpēc, ka pratu sevi prezentēt un radīt cilvēkos ticību, ka vārdi pārtaps darbos.
J.PIKŠĒNS: – Manu panākumu pamatā bija aktīva iesaistīšanās skolēnu domes darbībā un aktivitātēs iepriekšējos gados. Esmu arī skolas deju kolektīva “Kande” un kora “Tomēr” dalībnieks. Šādā veidā, būdams aktīvs, veidoju kontaktus ar citiem, kļūstot ievērojamāks un atpazīstamāks.
S.SPUNDIŅA: – Tādēļ, ka jau iepriekš aktīvi darbojos pašpārvaldē. Citi redzēja, ar kādu atdevi un prieku pildu sev uzticētos pienākumus, un zināja, ka vienmēr var man uzticēties, kā arī – ja mani ievēlēs, tad degsme tikai augs, un cienīšu visus, ar kuriem strādāju.
Ko solījāt saviem vēlētājiem priekšvēlēšanu kampaņas uzrunās un kurus no šiem solījumiem esat izpildījis?
E.JANSONE: – Lielākā daļa solījumu jau ir izpildīti pagājušā mācību gadā. Tas pārsteidza arī mani, jo visu biju plānojusi izdarīt divu gadu termiņā. Centos ņemt vērā visu skolēnu vēlmes, pirms tam veicot aptauju, kas bija nepieciešama arī projektam “Covid panēmijas seku mazināšana skolēnu vidū”, ko realizēju pirms semestra sākuma. Līdz ar to uzzināju, kā uzlabot skolēnu labsajūtu, atgriežoties skolā, kā arī pasākumu idejas, ko viņi vēlētos. Skolēni gribēja rīkot skolas balli. To noorganizējām mācību gada noslēgumā un organizēsim atkārtoti arī šajā mācību gadā. Notika dažādi skolēnu saliedēšanas pasākumi, atgriežoties pēc attālinātā mācību perioda. Piemēram, “Dažādā nedēļa”, kad katru dienu ģērbāmies atbilstoši kādai tematikai, kā arī “Labo darbu nedēļa” un sporta dienas. Ļoti aktīvi strādājām arī pie skolas “Instagram” profila izveidošanas un uzturēšanas. Plānojam turpināt visas šīs tradīcijas. Tāpat esam sākuši apdrukāt džemperus ar skolas logo. Centos savus solījumus veidot reālistiskus un īstenojamus, lai, atskatoties uz paveikto, rodas gandarījuma sajūta un prieks, ka viss ir izdarīts.
S.ZAREMBA: – Solīju prezentēt skolas vārdu ārpus tās – tika darīts. Solīju uzklausīt pārējos pašpārvaldes pārstāvjus un skolas skolēnus – tika darīts. Solīju darīt visu, kas manos spēkos – tika darīts. Varētu vēl turpināt, jo solīto izpildīju.
J.PIKŠĒNS: – Mans prezidenta amata termiņš sācies tikai šajā mācību gadā, tāpēc solījumu pildīšana vēl priekšā. Solīju uzturēt aktīvu skolēnu domes darbību, rīkot aktivitātes un pasākumus, kamēr skolas ēka atrodas renovācijas procesā, un stiprināt pašpārvaldes un skolas vadības savstarpējās attiecības.
S.SPUNDIŅA: – Solīju uztaisīt grandiozu skolas balli, padarīt skolas ikdienu interesantāku, organizējot dažādas tematiskas dienas. Solīju, ka nekādā ziņa neuztveršu sevi par svarīgāku un augstāk stāvošu personu. Uzreiz visiem teicu, ka mēs visi esam vienlīdzīgi, jo tas man šķiet vissvarīgākais. Dažas lietas izdevās piepildīt. Piemēram, noorganizēt Ziemassvētku tematiskās dienas, “Jautro čību dienas”, Valentīndienas tematisko dienu u.c. Diemžēl jau pēc mēneša prezidenta amatā visi sēdējām mājās un lielas balles rīkot nevarēja.
Kādi, jūsuprāt, ir skolēnu pašpārvaldes prezidenta galvenie uzdevumi un pienākumi?
E.JANSONE: – Vienmēr esmu teikusi, ka īsts līderis nevis norāda uz darāmo, bet iedvesmo darīt vairāk un būt aktīvākiem. Prezidenta galvenie pienākumi ir rūpēties, lai katram skolēnam ir iespēja izteikties, kā arī lai viņš tiktu uzklausīts. Ir ļoti svarīgi ne tikai uzturēt esošās tradīcijas, bet arī veidot jaunas, balstoties uz pašu skolēnu vēlmēm, jo tieši tā ir galvenā skolēnu pašpārvaldes funkcija. Tāpēc prezidenta pienākums ir kļūt par skolēnu balsi un uzticības personu.
S.ZAREMBA: – Galvenie pienākumi ir tādi paši kā ikvienam skolēnam, tomēr viss jāveic ar lielāku atbildības sajūtu, kā arī jābūt vairāk motivētam darīt un iesaistīt citus piedalīties skolas vides veidošanā.
J.PIKŠĒNS: – Vadīt skolēnu domes darbību, uzņemties atbildību par to, kā arī prezentēt un nest savas skolas vārdu izcilā līmenī. Skolas prezidents ir skolas seja, tas ir ļoti svarīgs pienākums.
S.SPUNDIŅA: – Prezidenta vienīgais un galvenais uzdevums ir uzturēt labu komunikāciju starp skolēniem un skolotājiem. Prezidents ir tas posms, kas uzklausa skolēnus un nodod ziņu, ideju skolotājiem, kā arī uzņemas atbildību par pasākumiem, lai viss noritētu gludi.

Vai cīņā par politisko varu ir atļautas jebkādas metodes?
E.JANSONE: – Cīņā par politisko varu ilgtermiņā var uzvarēt tikai patiess godīgums un mērķtiecība. Lai gan mūsdienās arvien populārāks kļūst termins ‘populisms’ un arvien vairāk politiķu iegūst savu ietekmi tieši šādā veidā, tas nevar strādāt ilgtermiņā. Protams, ir solījumi, kurus tauta vēlas dzirdēt, taču kuri vienkārši nav izpildāmi. Šādi strādājot pie savas kampaņas, pēc laika politiķi zaudē ietekmi. Tāpēc arī es, veicot savu darbu, skolēniem solīju to, kas patiešām ir iespējams. Līdz ar to kopā ar pārējiem pašpārvaldes dalībniekiem, atskatoties uz paveikto, varējām sevi paslavēt. Arī skolēni bija apmierināti, un tas ir galvenais. Tāpat uzskatu, ka cīņā par politisko varu pavisam noteikti nav atļauta nekāda veida vardarbība, tautas maldināšana un korupcija.
S.ZAREMBA: – Protams, nē. Neatzīstu kukuļošanas jeb uzpirkšanas metodi.
J.PIKŠĒNS: – Visvairāk es neciešu kandidātus, kuri liekuļo. Nerunāju par nepatiesu solījumu došanu, jo tā savā ziņā ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņām. Liekuļošana ir kaut kas cits. Kad kandidāti, vācot balsis, rāda, ka viņi jau tagad palīdz cilvēkiem, ka jau tagad rīkojas, kaut iepriekš pat galvu nav pagriezuši šo vēlētāju virzienā. Tas, manā skatījumā, ir pazemojoši un nepareizi.
S.SPUNDIŅA: – Nav atļautas visas metodes, jo tas nav korekti un pareizi. Nekad saviem vēlētājiem nesolītu lietas, ko nav iespējams realizēt. Piekukuļot vēlētājus, lai tikai viņi par jums balso, manuprāt, ir zemiski. Tas jau pašā saknē parāda, ka par jums balsot nevajag.
Kādas īpašības raksturo labu politiķi?
E.JANSONE: – Svarīgi, lai politiķis ir izglītots. Ne tieši politikas zinātnēs, bet jomā, par kuru ir atbildīgs. Lai viņam ir ne tikai universitātē iegūta izglītība, bet arī pieredze vai vienkārši interese par doto jomu. Ja ir interese, tad ir arī vēlme zināt vairāk. Starp 14.Saeimas deputātu kandidātiem ir cilvēki tikai ar pamatizglītību. Par to ir vērts aizdomāties. Tomēr pavisam noteikti svarīga ir arī komunikācija ar tautu. Mēs bieži vien nemaz nenojaušam, kas var tikt panākts vienkāršu sarunu ceļā. Protams, svarīgi, lai komunikācija ir godīga, nevis maldinoša. Politiķim ir jābūt motivētam strādāt tautas un valsts labā, nevis savtīgu iemeslu dēļ. Tas bieži liedz viņam kļūt mīlētam un atbalstītam. Vēlos minēt arī izturību – būt politiķim nepavisam nav viegli, jo pastāvīgi esi uzmanības centrā, katrs vārds un solis tiek vērots. Mēs visi esam tikai cilvēki, kuriem gadās pieļaut kļūdas un pateikt ko nepareizu, tomēr politiķu kļūdas tiek pieminētas vēl ilgstoši. Tāpēc ir svarīgi būt izturīgam un, neskatoties un pieļautajām kļūdām, nepadoties, bet strādāt tālāk. Es varētu minēt vēl daudz īpašību, taču mēs lieliski zinām, ka perfektais politiķis neeksistē. Galvenais ir būt empātiskam, strādīgam, godīgam, darboties valsts un tautas interesēs.
S.ZAREMBA: – Laba politiķa svarīgās īpašības ir mērķtiecība, viņam jāprot uzklausīt citus un uzklausīt kritiku. Politiķim ir jābūt komunikablam, ar labām argumentēšanas prasmēm. Viņš nedrīkst baidīties iesaistīties diskusijās, kā arī viņam jābūt patriotiskam.
J.PIKŠĒNS: – Labs politiķis ir nesavtīgs, godīgs un mērķtiecīgs. Politiķis nedrīkst domāt par amatu kā par algu. Ir jāizprot amata nozīme un tas, kādu atbildību viņš uzņemas.
S.SPUNDIŅA: – Vissvarīgākā rakstura īpašība ir godīgums un atklātums. Ja būsi atklāts pret savu tautu, nemelosi un nedramatizēsi situācijas, tad tauta tev uzticēsies. Kā arī jāprot atrast kopīga saikne ar tautu.
Kādi ir jūsu personīgie ieguvumi, esot skolas pašpārvaldes prezidentam?
E.JANSONE: – Lielāko daļu no ieguvumiem apzināšos tikai nākotnē. Šobrīd noteikti varu minēt, ka šī ir lieliska prakse darbā ar cilvēkiem un komunikācijā, jo esmu iemācījusies uzklausīt, atbalstīt un iedvesmot. Tāpat esmu attīstījusi empātijas prasmes, proti, labāk saprotu, ko cilvēki vēlas un kā jūtas, un tas ir ļoti svarīgi, lai kļūtu par ietekmīgu un labu līderi nākotnē.
S.ZAREMBA: – Esmu kļuvusi atvērtāka, komunikablāka. Man vairs nav tik ļoti bail uzstāties plašas auditorijas priekšā.
J.PIKŠĒNS: – Lai gan neesmu vēl pa īstam sācis savu prezidenta darbu, varu izteikt minējumu, ka šis gads amatā būs neatkārtojama pieredze man pašam.
S. SPUNDIŅA: – Laikam lielākais ieguvums ir pieredze un iegūtā jauniešu uzticēšanās.
Vai nākotnē plānojat startēt pašvaldības vai pat Saeimas vēlēšanās?
E.JANSONE: – Mans mērķis šobrīd nav startēt vēlēšanās. Taču, ja radīsies tāda iespēja, neteikšu ‘nē’. Šobrīd vēlos iestāties universitātē un studēt politikas zinātnes, vēlāk – diplomātiju. Tas pagaidām ir galvenais mērķis, kuru ļoti vēlos sasniegt. Šobrīd ir ļoti grūti kaut ko plānot, jo situācija pasaulē nepārtraukti mainās. Tomēr, ja dzīve piedāvās iespēju startēt vēlēšanās, noteikti nogaidīšu, līdz esmu ieguvusi pietiekamu pieredzi. Kas zina, varbūt patiešām tas kādreiz notiks?!
S.ZAREMBA: – Dotajā brīdī tādu plānu nav, jo līdz šim politika mani nav uzrunājusi. Tomēr, kas notiks vēlāk, nezinu. Iespējams, manas domas mainīsies.
J.PIKŠĒNS: – Pagaidām manos plānos neietilpst startēšana vēlēšanās, jo nevēlos savu karjeru saistīt ar politiku. Tā ir ļoti liela atbildība, ko uzņemties. Ticu, ka man stresa un darbu tāpat būs pietiekami.
S.SPUNDIŅA: – Visticamāk, nākotnē nekandidēšu Saeimas vēlēšanās, jo esmu sapratusi – politika neietilpst manā interešu lauciņā.
Kādēļ ikvienam valsts pilsonim ir jāiet vēlēt?
E.JANSONE: – Vienmēr esmu teikusi, ka tas vispār nav diskutējams jautājums – tas vienkārši ir Latvijas pilsoņa pienākums un minimums, ko vari izdarīt savas valsts labā. Ir žēl noskatīties uz vēlētāju pasivitāti iepriekšējo gadu vēlēšanās, tāpēc šogad plānoju rakstīt projekta darbu par šo tēmu, kurā centīšos izpētīt, kāpēc tā notiek. Turklāt piedalīšanās vēlēšanās aizņem tik maz laika, toties pēc tam vari teikt, ka esi izdarījis visu, lai amatos redzētu tos cilvēkus, kurus vēlies. Ir tik daudz iemeslu, lai balsotu, un tik maz, lai nebalsotu.
S.ZAREMBA: – Jo ikviena balss var būt izšķiroša, jo esam tie, kas veido mūsu valsti un mūsu nākotni.
J.PIKŠĒNS: – Tas ir pilsoņa pienākums. Tā ir katra atbildība, lai veidotu labāku valsti.
S.SPUNDIŅA: – Pirmkārt, lai būtu objektīvāki vēlēšanu rezultāti. Otrkārt, lai pēc tam nesūdzētos par ievēlēto valdību.
Cik politiski aktīva vai neaktīva ir Latvijas jaunatne?
E.JANSONE: – Latvijas jaunatne nav tik aktīva kā citviet Eiropā. Taču par to īpaši neuztraucos, jo zinu, ka mūsu jaunieši ir ļoti spējīgi un gudri. Nesen biju apmaiņas projektā Amerikā, kur rakstījām biznesa projektu kopā ar latviešu skolēniem. Pēc prezentēšanas pasniedzēji no Amerikas bija šokā, – kā mūsu studenti ir spējuši tik īsā laika posmā izveidot tik lielus projektus un vēl tik brīnišķīgi noprezentēt? Latvijas izglītības sistēma ir konkurētspējīga, un jaunieši, kuriem interesē politika, ir gatavi iet līdz galam, lai sasniegtu, ko vēlas.
S.ZAREMBA: – Grūti spriest par Latvijas jauniešiem kopumā. Balvu novada jaunieši, ja ir iespēja, iesaistās dažādu veidu aktivitātēs kopā ar deputātiem vai politiķiem, lai diskutētu par tēmām, kas ir saistītas ar politiku.
J.PIKŠĒNS: – Manuprāt, jaunatne ir aktīva. Viens no iemesliem varētu būt, ka mūsdienās ir svarīgi veidot politiski vienlīdzīgu valsti, tāpēc jaunieši dodas balsot. Mums ir svarīgi, lai nākamie deputāti dara, ne tikai runā.
S.SPUNDIŅA: – Ar katrām vēlēšanām jaunieši kļūst vienaldzīgāki pret politiku, jo vairs nespēj uzticēties mūsu valdībai – politiķi netur solījumus.
Kā novērtētu 13.Saeimas darbu 10 ballu sistēmā un kāpēc?
E.JANSONE: – Zinu, ka Latvijas tauta īsti nebija apmierināta ar 13.Saeimas darbu, tomēr uzskatu, ka šai Saeimai bija jāpārvar dažādi izaicinājumi, kas stājās ceļā. Viņi to izdarīja diezgan sekmīgi. Darbs noteikti nebija viegls. Gribētu teikt, ka mūsu politiķi izdarīja daudz pareizu izvēļu. Ir viegli norādīt uz kļūdām, bet mums vajadzētu pievērst uzmanību arī visam, ar ko veiksmīgi tikām galā. Apsverot visus izaicinājumus un situāciju pasaulē, 13.Saeimas darbu novērtēju vismaz ar 7.
S.ZAREMBA: – Grūti novērtēt, jo, kā jau iepriekš minēju, politika nav mans lauciņš. Līdz ar to nesekoju visam līdzi un daudz ko arī nezinu. Sekoju tikai tam, kas mani interesē.
S.SPUNDIŅA: – Novērtētu ar 6 ballēm, jo viņiem bija jāpārcieš briesmīgie kovida laiki, kad viņus visi nosodīja par katru pieņemto lēmumu, lai gan viņi centās pēc labākās sirdsapziņas.
Ko jūs novēlētu nākamās – 14. – Saeimas deputātiem?
E.JANSONE: – Situācija pasaulē pēdējo četru gadu laikā pierāda, ka nekad nevaram būt gatavi pilnīgi visam. Tāpēc patiešām novēlu, lai izdodas sagatavoties pēc iespējas dažādākām situācijām un scenārijiem! Noteikti novēlu izturību – tas būs pats galvenais, jo, visticamāk, vēl tik drīz nekļūs vieglāk. Tāpēc izturība noderēs ne tikai deputātiem, bet ikvienam pasaules iedzīvotājam.
S.ZAREMBA: – Lai vārdi pārtop darbos un nezūd degsme darīt visu iespējamo valsts uzlabošanai un attīstībai!
J.PIKŠĒNS: – 14.Saeimas deputātiem novēlēšu izturību, godīgumu un atbildības sajūtu. Esiet godīgi pret sevi, savu tautu un valsti!
S.SPUNDIŅA: – Galvenais ir pildīt savus solījumus un iegūt tautas atbalstu, mīlestību un uzticību.

 

Izvēlies maltīti, kas tev garšo

(Atbild Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs)

Kas jāiemācās jauniešiem, kuri vēlas iesaistīties politikā?
– Vispirms jaunietim jāiemācās veidot komandu. Līderība ir svarīga, bet, ja viņš vai viņa nespēs sastrādāties ar citiem cilvēkiem, kopā panākot idejas realizāciju, tad diezgan ātri izlidos arī no partijas, īsti neveiksies arī ar partiju veidošanu. Jaunietim, kurš grib iet politikā, iesaku pirms tam sasniegt kaut ko citā dzīves jomā – sabiedriskā vai komerciālā, vai arī strādājot kādā profesijā. Sākumā jāizmēģina panākt lietas un tikai pēc tam jāiet mainīt valsti. Zināmā mērā esmu konservatīvs, uzskatot, ka jaunietim politikā jāiesaistās pēc iespējas vēlāk, pirms tam kaldinot savas prasmes sabiedriskā darbā, organizējot biedrības, mēģinot sakārtot sev apkārt esošos vidi utt. Sākumā jāiemācās darboties kādā citā lauciņā un tikai tad iet politikā.
Cik liela loma politikā ir retorikas prasmēm?
– Kā jebkurā profesijā, kurā notiek saskarsme ar cilvēkiem, bet politikā tā ir īpaši intensīva, jo valsts vīrs vai sieva sarunājas ar tautu, ar iedzīvotāju grupu, kas ir ārkārtīgi dažāda, spēja argumentēti noformulēt savas domas ir ļoti svarīga. Ja cilvēks nemāk runāt, nemāk izteikties, tad šis darbības lauciņš, visticamāk, viņam nav piemērots. Turklāt nerunājam par kaut kādām super attīstītām retorikas iemaņām. Protams, būs noderīgi, ja šis talants būs izkopts, tas neapšaubāmi nāks talkā. Taču mūsdienās mēs runājam par elementāru spēju argumentēt, artikulēt savas domas sakārtotā veidā. Nevis uz 30 sekundēm, kā, piemēram, “TikTok” video pateikt, – šis ir labi vai šis ir slikti vai uz to es eju –, bet paskaidrot, kā es to panākušu, kā to izdarīšu, kā es atbildēšu uz citiem, pretējiem viedokļiem. Tas ir būtiski. Ja jaunietis domā par iesaistīšanos politikā, pedagoģijā, žurnālistikā vai jebkurā citā nozarē, kur ir saskarsme ar citiem cilvēkiem, tad spēja artikulēti izteikties ir tas, ko vajag sākt izkopt jau tagad lasot, studējot un mācoties. Protams, var apmeklēt publiskās runas vai izteikšanās mākslas kursus – tas neapšaubāmi nāks par labu. Tomēr esmu no tiem, kuri uzskata, ka rakstu valoda izkopj arī runu. Tas nozīmē – ja cilvēks raksta, ja viņš lasa, tad viņam būs desmitkārt vieglāk izteikties, nekā tam, kurš improvizē uz vietas. Protams, ir arī labi improvizētāji. Taču mana pieredze liecina, ka arī tie politiķi, kuri improvizē, vienmēr veic iepriekšēju sagatavošanos pierakstot, zīmējot savas runas uz papīra utt. Tas ir tāds uzvarētāju komplekts – rakstu un runas mijiedarbība, ko apgūst mūža garumā, jo runas mijiedarbību nevar tā vienkārši iemācīties, un gatavs. Šīs prasmes izkopjas gadu no gada, jo runas kvalitātes vajadzības sabiedrībā pastāvīgi mainās.
Ar ko atšķiras jauno Latvijas politiķu retorika?
– Esmu optimists. Tie jaunie cilvēki, kuri nofokusējas, izmēģinot spēkus pašvaldībā vai skolēnu pašpārvaldē vai kandidē kādos citos formātos, piedomā pie tā, kā runāt, piedomā, ka vajadzētu uzvilkt mugurā labu uzvalku vai kostīmu, nevis pie vēlētājiem nākt saģērbtam šā tā. Viņi saprot to nozīmību. Satiekoties un diskutējot ar jauniešiem, esmu pārliecinājies, ka, līdzīgi kā citos laikos, vienmēr būs 20% spoži runātāji, bet pārējie mēģinās pievilkties klāt. Esmu sapratis, ka tie, kuri nolēmuši iet šajā nozarē, piedomā pie tā, ko darīt un kā pārliecināt sabiedrību.
Kāpēc jāiet vēlēt?
– Piedaloties vēlēšanās, realizējam savu Satversmē paredzēto kontroles daļu pār tiem, kas veido politiku. Neesmu fanātiķis, kurš saka, – vai nu tu ej vēlēt, vai mēs tev atņemam pilsonību! Vienkārši ir jārēķinās ar konsekvencēm. Pētījumi ir pierādījuši – ja tu aizej un nobalso, tu mazliet vairāk seko līdzi politiskajiem procesiem. Pēc vēlēšanām var arī vilties, un tas ir normāli. Tas nenozīmē, ka ir slikti. Tā bieži vien ir politiskā realitāte. Piedalīties vēlēšanās ir apmēram tāpat kā izdarīt izvēli jebkurā citā jomā, kur tu to varētu izdarīt, bet varētu arī neizdarīt. Piemēram, kā ēdnīcā. Vai gribi, lai tev pasniedz kaut ko, ko nezini, kā kaķi maisā, vai arī pieliec roku un vismaz tuvini to, ka tev būs maltīte, ko esi izvēlējies. Tas, ka tā tev pēc tam negaršo, tā var būt. Tā ir normāla dzīve. Piedalīties vēlēšanās – tā ir savu politisko, pilsonisko tiesību izmantošana, kas sniedz lielāku kontroles izjūtu pār dzīvi.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (16.09.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Nezināsi likumiņu, dabūsi pa plikumiņu

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amatā Kristīne Bērziņa ievēlēta 2019.gada 21.martā. Viņai ir ilggadēja pieredze vēlēšanu rīkošanā. Pirms apstiprināšanas priekšsēdētājas amatā bijusi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja palīdze, sabiedrisko attiecību vadītāja un Informācijas nodaļas vadītāja. Vasarā TV radījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” priekšsēdētāja atzina, ka Latvijas balsošanas kārtībā nekas īpaši nav mainījies. “Patiesi pašā balsošanas kārtībā, kas vēlētājam Latvijā ir svarīga, būtisku izmaiņu nav,” K.Bērziņa atzina arī “Vadugunij”.

Kas jāzina vēlētājiem?
-Izmaiņas ir ārzemēs pasta balsošanā, bet Latvijā balsošana ir tāda pati – pēc izvēles var iet uz jebkuru balsošanas iecirkni, kas vēlētājam ir ērtāks un tuvāks. Līdzi jāņem pase vai eID karte. Labā ziņa jeb jaunums ir tas, ka cilvēkiem, kuriem ir tikai eID karte, vairs nevajadzēs izņemt vēlēšanu apliecību, jo spiedogus pasēs vairs neliksim. Vēlētājus uzskaitīs elektroniskajā vēlētāju reģistrā, kas būs katrā iecirknī. Šo kārtību jau izmēģinājām pašvaldību vēlēšanās. Tas ir mūsu vairāk kā vēlēšanu komisijas administrēšanas jautājums, bet pašā balsošanas procedūrā tas neko daudz neizmaina. Iecirknī pārbaudīs vēlētāja personas apliecinošu dokumentu, pārliecināsies, ka viņš ir tas, kurš uzrāda šo dokumentu, kā arī ir vismaz astoņpadsmit gadus vecs vēlēšanu dienā. Tad vēlētājam jādodas saņemt vēlēšanu materiālus, kur pierakstīs vārdu un uzvārdu, un tālāk uz balsošanas kabīni.
Kāda ir situācija ar dokumentu derīguma termiņu?
-Šobrīd spēkā (augustā – no aut.) ir prasība, ka dokumentam jābūt derīgam uz balsošanas brīdi. Bet, jā, Ministru kabinets ir atbalstījis Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iniciatīvu, ka personu apliecinošu dokumentu, kuram beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot vēlēšanās.
P.S. Ar grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas stājas spēkā 1. septembrī, pagarināta personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID karte) kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana līdz 2023.gada 30.aprīlim. Izmaiņas arī nosaka, ka Latvijā izsniegtus pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošus dokumentus, kuriem no 2020.gada 1.marta beidzies derīguma termiņš, varēs izmantot personas identitātes apliecināšanai klātienē līdz nākamā gada 30.aprīlim. Grozījumi personu apliecinošu dokumentu likumā veikti, lai nodrošinātu personu tiesību aizsardzību, kā arī, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos, kur personām jānodrošina iespēja tajās piedalīties, skaidrots likumprojekta anotācijā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem uz 4.augustu no 2020.gada 1.marta līdz 2022.gada 4.augustam derīguma termiņš bija beidzies 26 661 Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošs dokuments, kura vietā nav saņemts jauns dokuments, un personas rīcībā nav neviena personu apliecinoša dokumenta, bet kopumā līdz 2023.gada 30.aprīlim tas būs beidzies 301 034 dokumentiem. Šāda situācija radusies tādēļ, ka kopš 2020. gada saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, kad periodiski valstī tika noteikts ārkārtas stāvoklis un ar to saistītie ierobežojumi, iestājās iepriekš neparedzēti apstākļi, kas būtiski ietekmēja gan PMLP klientu apkalpošanas kapacitāti, gan personu iespēju ierasties un noformēt personu apliecinošu dokumentu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Jūs šo lēmumu atbalstāt?
-Jā, noteikti būs vēlētāju daļa, kuri varēs izmantot šo iespēju.
Savulaik masu medijos atzināt, ka zemā vēlētāju aktivitāte ir satraucoša un jāuzklausa eksperti, kā mazināt balsstiesīgo apātiju, tostarp atgādinājāt, ka CVK pamatpienākums tomēr ir informēt par balsošanas kārtību... Kas, Jūsuprāt, vajadzīgs – burkāns vai pātaga?
-Mēs pētām, ko vēlētāji domā pirms un pēc vēlēšanām. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tendence samazināties vēlētāju aktivitātei saglabājas. Kā aktivitāte krītas? Piemēram, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 5.Saeimas vēlēšanās mums bija 89,9% vēlētāju līdzdalība. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2018.gadā tie bija 54,60%. Tas nozīmē, ka apmēram trīsdesmit gadu laikā aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Pēdējais satraucošākais bija rādītājs pēdējās pašvaldību vēlēšanās. Protams, nav objektīvi salīdzināt pašvaldību un Saeimas vēlēšanas, tomēr jāsecina, ka kritums, atkārtošos, bija dramatisks, kad aktivitāte nokrita līdz 34%. Arī valdības līmenī tam pievērsa uzmanību, turklāt Ministru prezidents uzdeva pētīt šos iemeslus. Zinu, ka pētījumi ir arī notikuši. Mēs mērām noskaņojumu, bet mums nav kapacitātes padziļināti pētīt iemeslus. Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, februārī uzdevām jautājumu, kas varētu vēlētājus motivēt, lai piedalītos vēlēšanās? Būtiskākās atbildes jeb iemesli ir: lai ievēlētie deputāti un partijas pilda savus priekšvēlēšanu solījumus; lai vēlētājiem ir tiesības atsaukt savus deputātus, kuri slikti strādā vai zaudējuši uzticību; lai vēlētājiem ir pārliecība, ka valstī kaut kas mainīsies. Var izvirzīt hipotēzi, – ja šo varētu īstenot, tad cilvēki aktīvāk piedalītos vēlēšanās.
Kam par to jāparūpējas?
-Tas ir komplekss jautājums, un nebūs vienas pareizas atbildes. Šķiet, ir trīs galvenie virzieni, ko vajadzētu un varētu darīt, lai, iespējams, šo tendenci apturētu. Viens, kas izriet no šīm atbildēm, – pašām partijām, partiju apvienībām un deputātu kandidātiem tas ir jāapzinās. Ja viņi vēlas, lai vēlētāji iet balsot, acīmredzot viņiem kaut kas savā uzvedībā ir jāmaina.
Pieļauju, ka ir partijas, kas to nekad nevēlēsies?
-Tas vienmēr tā būs, bet mēs runājam par teorētiskām iespējām. Es nesaku, ka viss būs iespējams. Otrs virziens ir izglītība, jo, runājot par šīm problēmām diskusijās, pēdējoreiz “Lampā” nonācām pie secinājuma, ka atslēga ir kaut kur izglītības sistēmā. Piemēram, jauniešiem skolās virspusēji paskaidro, ko nozīmē vēlēšanas demokrātiskā valstī. Jā, viņiem pastāsta, ka mums ir parlaments, kādas ir galvenās iestādes, bet tas ir vispārīgi. Nepastāsta, ka varbūt nevajag no vēlēšanām gaidīt brīnumus – reālistisku izpratni neiemāca. To mēs arī redzam aptaujās, ka vēlētāji katrās vēlēšanās notic politiķu solījumiem un pēc vēlēšanām, kad šos solījumus nevar izpildīt objektīvu iemeslu dēļ, jo mums ir proporcionāla vēlēšanu sistēma, neizpaliek vilšanās. Būsim godīgi, nekad nebūs tā, ka uzvarēs mana partija ar 51% balsu pārsvaru. Ja es aizgāju balsot un deputāti neizpildīja to, ko solīja, tad esmu apvainojies un uz vēlēšanām vairs neiešu. Šāda vairāk vai mazāk ir mūsu politiskās nezināšanas tendence, jo no politiķiem un valdības gaidām to, ko tautas kalpi nemaz nevar izpildīt. Proporcionālā vēlēšanu sistēma vienmēr nozīmēs to, ka ievēlētām partijām būs jāsadarbojas savā starpā, jāveido koalīcijas, kas ļaus sasniegt kaut kādus svarīgākos, bet ne visus mērķus. Tāpat diskusijās izskanēja interesants fakts, ka ne visās skolās ir skolēnu pašpārvaldes, kas ir iespēja jau skolā trenēties pārvaldi – ko tu vari, ko tu nevari ietekmēt. Tad, iespējams, mēs mazinātu šo balsot iet nevēlēšanās tendenci, šo nogurumu vai šo apvainošanos, ka eju vēlēt gadu no gada, bet nekas nemainās. Tātad, pirmkārt, izglītība. Otrkārt, ir kaut kādas lietas, kuras vienmēr var uzlabot vēlēšanu kārtībā, vēlēšanu sistēmā.
Intervijās neslēpjat, ka ir iepauzēta ideja par e-vēlēšanu ieviešanu. Tāpat esat pavēstījusi: “... lai gan jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemta attiecīga koncepcija par nepieciešamību virzīties uz elektronisku vēlēšanu ieviešanu, pēdējā laikā nekāda virzība tuvāk šim mērķim nav notikusi.” Tāpat minat galvenos iemeslus: bažas par kiberdrošību un nespēja nodrošināt pilnīgu balsošanas aizklātību, kas ir būtisks demokrātijas elements.
-Ja mēs salīdzinām vidi, cik viegli vai sarežģīti bija noorganizēt vēlēšanas pirms trīsdesmit gadiem un šobrīd, tad skaidrs, ka visur ir ienācis IT. Mums ir divas vēlēšanu sistēmas: viena – CVK vadības sistēma, ko izmantojām vēlēšanu iecirkņos, lai padarītu informāciju publiski pieejamu; otra – elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas ir Pilsonības un migrācijas pārvaldes informācijas sistēma, ko izmantojam vēlēšanu iecirkņos. Šobrīd CVK uz vēlēšanu laiku mums ir trīs IT speciālisti, kaut gan parasti strādā divi, kas ir nepietiekami.
Bet vēlmju līmenī ir seši?
-Šo vēlmi politiķi pagaidām nav sadzirdējuši.
Piepildījusies Jūsu jūnijā izteiktā prognoze, ka Saeimas vēlēšanām pieteiksies līdz divdesmit partiju vai vēlētāju apvienību saraksti. Vai esat gaišreģe?
-Nevēlos piesavināties cita laurus, tas ir mūsu kolēģis Ritvars Eglājs, kurš ļoti ilgi strādā CVK. Viņam patīk skaitļi un statistika, tā ir viņa prognoze.
Kāda ir Jūsu prognoze, kad Latvijā ieviesīs elektronisku vēlēšanu sistēmu?
-Nepareizi ir saukt par e-vēlēšanu sistēmu. Tas ir balsojums internetā. Tā ir terminoloģija, kuru zina IT speciālisti. Kāpēc mums vajadzīgi IT darbinieki? Pavasarī pieņēma lēmumu, ka vietējos referendumos varētu pirmo reizi izmantot šo interneta balsojuma sistēmu, lai pārliecinātos, kā tā strādā, kā arī saprastu, cik liela nozīme ir tiem argumentiem, ka balsojums internetā vēlētājus aktivizēs. Tas ir jāievieš līdz 2024.gada 1.janvārim. Šis varētu būt pirmais solis ceļā uz interneta balsošanu. Valsts mērogā, ja neparādīsies kardināli jauns risinājums, manuprāt, ātri to īstenot nevarēs.
Jāgroza Satversme, lai atrisinātu drošības un aizklātības jautājumus?
-Ir vairāki aspekti. Ja ir daudz naudas, tad, iespējams, var atrisināt jautājums, kas saistīti ar kiberdrošību. Lielākais uztraukums ir par balsošanas aizklātumu un drošību. Ir pilnīgi skaidrs, ka balsojums internetā nav pilnīgi aizklāts. Bet arī tas ir jautājums. Iespējams, tie cilvēki, kuri vēlas balsot internetā, būtu ar to mierā. “Es arī uz ielas varu pateikt, par ko es balsošu,” iespējams, teiktu viņi. It kā viss kārtībā! Tomēr tad sanāk kaut kādā ziņā atkāpties no tā principa, kas kļuvis par stūrakmeni, ka vēlēšanām jābūt aizklātām. Iespējams, par to politiķi un sabiedrība varētu vienoties. Otrs aspekts ir sliktāks Latvijas apstākļos – iespējamā balsu pirkšana.
Tā ir Jūsu atbildības sfēra?
-Ar priekšvēlēšanu aģitācijas vērtēšanu nodarbojas citas iestādes atkarībā no tā, kurā vietā tā notiek. Vēlēšanu iecirknī to bez problēmām var uzraudzīt, bet ir jau citi aģitācijas veidi, kā, piemēram, slēptā reklāma, ko uzrauga KNAB.
Kādā intervijā Jūs minējāt, ka ¼ daļa zvanu vēlēšanu laikā ir par aģitācijas jautājumiem?
-Jā, tas jaušams vēlēšanu dienā. Pārsteidz, ka cilvēki nereti aģitāciju uztver kā sliktu lietu. Aģitācija ir veids, kā partijas komunicē ar vēlētāju. Jā, protams, jābūt vienlīdzīgiem nosacījumiem. Man liekas, ka aģitācija motivē sabiedrību būt aktīvākai. Bet cilvēki dažreiz domā citādāk: “Ja aģitācija ir par to sarakstu, ko es atbalstu, tad viss ir kārtībā. Bet, ja aģitē konkurents, tad par to ir jāpasūdzas.” Tad neizpaliek lielas kaislības.
Pirms desmit gadiem toreizējais Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Balvos jautāts, vai līdz referendumam, viņaprāt, iespējamas provokācijas jeb absurdas informācijas izplatīšana, kā, piemēram, par CVK pildspalvām, kuru tinte pēc dažām stundām izdzēšas, atzina: “Diemžēl prātu jaukšanai izspēlē arī tādus pekstiņus – cilvēki to nopietni neuztver.” Vai gaidāmi pekstiņi Saeimas vēlēšanās?
-Šķiet, tas bija valodas referendums ar sakaitētu atmosfēru. Mūsdienu iezīme ir dezinformācijas izplatīšana, kuru pēc tam ļoti grūti pierādīt un atspēkot. Jo izglītotāks vēlētājs, jo viņš savādāk to uztvers. Tāpat mūsdienās vēl ir videorullīši, kas nāk no citām valstīm. Līdz galam neizprotu, kur tur ir lielā problēma. Šajās vēlēšanās aicinām vēlētājus nākt ar savām pildspalvām, jo tas ir arī drošāk no epidemioloģiskā viedokļa.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā lasāms, ka Jūsu svarīgākais uzdevums ir turpināt iesākto, nodrošinot Latvijā godīgas, brīvas, mūsdienīgas un drošas vēlēšanas. Par savām prioritātēm priekšsēdētājas amatā izvirzījāt tiešsaistes balsotāju reģistra izveidi un ieviešanu vēlēšanu iecirkņos, mūsdienīgu balsošanas risinājumu attīstīšanu, lai ikviens vēlētājs varētu piedalīties vēlēšanās sev ērtā veidā, atalgojuma paaugstināšanu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, vēlēšanu drošības risinājumu pilnveidošanu, vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku apmācību, vēlētāju informēšanu un izglītošanu. Kā veicas?
-Labā ziņa ir tā, ka komisijas locekļiem ir paaugstinātas likmes. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bijām jau zem minimālā atalgojuma likmes, šķiet, EUR 2,70 komisijas locekļiem. Tagad seši eiro. Tiesa, pirms nodokļu nomaksas. Darba stundu tarifa likmes pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņa komisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem un komisijas locekļiem, kuri nodrošinās 1.oktobrī gaidāmo 14.Saeimas vēlēšanu sagatavošanu un norisi, iesniedzām pagājušā gada pavasarī. Tagad jau ir cita ekonomiskā situācija, kaut gan labi, ka vismaz tik.
Vai CVK plāno apmeklēt reģionus?
-Jā, kādreiz braucām arī uz Balviem. Covid laiks mūs ir iemācījis strādāt attālināti, ko arī veiksmīgi darām. Mācību ziņā jāsaka, ka attālinātās mācības palīdz izstāstīt vairāk vienu un to pašu. CVK ir ļoti maza iestāde, un lielais darba slogs gulstas uz reģionu vēlēšanu komisijām. Mums, kā likumā rakstīts, jākontrolē vienveidīga likumu izpilde.
Atļaušos citēt Balvu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ivara Logina teikto: “Viņa ir forša un gudra meitene. Malacis! Šķiet, radi nāk no Litenes. Ko novēlēt? Lai nebūtu pārsteigumu, lai politiķiem neizpaliek politiskā kultūra.” Kāds ir Jūsu komentārs?
-Patiesi Ivaru pazīstu ļoti sen. Mēs visi sev novēlam izturību, kas ir pats svarīgākais vēlēšanu laikā. Mūsdienu vēlēšanu vide vairs nav prognozējama, kā bija agrāk. Piemēram, sociālajos tīklos tie, kuriem nav nekādas izpratnes par vēlēšanām, var sarakstīt jebko. Agrāk pamatā strādājām ar žurnālistiem – viņiem ir profesionālā ētika, viņi noskaidro faktus. Savukārt internetā pārsūta ziņas greizas un nepareizas. Tepat netālu notiek karš, un, iespējams, kādam ir vēlme speciāli informāciju sagrozīt un izplatīt. Tas nozīmē to, ka mums būs vajadzīga izturība arī pēc vēlēšanām, jo, iespējams, neizpaliks mēģinājumi apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Ivaram taisnība, ka jābūt politiskai kultūrai. Tāpat Ivaram taisnība, ka mans vectētiņš nāk no Litenes.
Par vēlēšanu dienu runājot... Ja cilvēks saslimis, viņš varēs nobalsot?
-Latvijā cilvēki veselības stāvokļu dēļ izsaukumu uz mājām var pieteikt līdz plkst. 12.00. To var izdarīt divos veidos: palūgt, lai kāds radinieks, kaimiņš vai draugs iecirknī aizpilda iesniegumu, ka balsošana nepieciešama mājās; otrs variants – iesniegumu aizpildīt elektroniski, ja jums ir e-paraksts, un nosūtīt pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Ko darīt, ja slikti paliek plkst. 12.10?
-Ja komisija var pagūt aizbraukt pie vēlētāja, tad to viņa arī izdarīs.
Vai nav laiks mainīt vēlēšanu sistēmu?
-Viedokli par vēlēšanu sistēmu aizņēmos no Cimdara kunga un viņam pilnībā piekrītu. Nav jau tādas ideālas vēlēšanu sistēmas. Jā, mēs varam ieguldīt daudz spēka un laika, lai to nomainītu. Varbūt pirmajā reizē būs kaut kādi uzlabojumi, bet pēc tam...
Jūs vairāk atbalstītu vai neatbalstītu?
-Neesmu objektīva, jo zinu, cik tas būtu sarežģīti. Šajā ziņā vairāk esmu konservatīva – man patīk proporcionālā vēlēšanu sistēma. Nedomāju, ka problēma ir sistēmā. Problēma ir izpratnē, ko tā sistēma var dot vēlētājam un valstij, jo arī šajā sistēmā var daudz ko uzlabot. Piemēram, cilvēku vēlmi darboties partijās – ja tās būtu lielas, tad arī sajūta, ka varu kaut ko ietekmēt, palielinātos.
Vai tā nav utopija?
-Var pateikt visu kaut ko. Esošajā vēlēšanu sistēmā varētu būt mazāki vēlēšanu apgabali. Tāpat esošajā sistēmā deputātu kandidāti var izturēties savādāk, piemēram, lietderīgāk izmantojot valsts piešķirto finansējumu, skaidrojot vēlētājiem, kas un kā.
Kam būtu jābūt celmlauzim?
-Zviedrijas vēlēšanu sistēma ir ļoti līdzīga kā Latvijā. Tur vēlētāju aktivitāte vidēji ir 60-70%. Tas ir vēl viens pierādījums, ka vēlēšanu sistēma nav tā, ar ko var izglābt vēlētāju aktivitāti. Mažoritārās vēlēšanu sistēmās, ko, iespējams, vēlētāji nesaprot, deputāti cīnās par katru vēlētāju balsi, bet vēlēšanās uzvar tikai viens. Tad var būt vēl lielāka vilšanās. Protams, ir jauktās vēlēšanu sistēmas, piemēram, Lietuvā. Neesmu pārliecināta, ka kaimiņvalstī vēlētāju aktivitāte ir kardināli augstāka nekā pie mums. Tāpat ir mīts par interneta balsošanu Igaunijā. “Jā, ja mums tāda būtu, tad gan visi vēlētāji piedalītos vēlēšanās,” izskan viedokļi. Igaunijas pieredze liecina, ka patiesi cilvēki pierod pie ērtībām, taču elektorāts, kurš nebalso internetā, to arī nedara. Piemēram, vēlētāju aktivitāte ir 50% – ja kādreiz internetā nobalsoja 1-2%, tad tagad 30%, bet galarezultātā kopējais cipars nemainās.
Summa nemainās, saskaitāmos mainot vietām...
-Mainās tikai proporcijas.
Kāds ir scenārijs, ja vēlēšanu dienā nojuks internets?
-Saeimas vēlēšanu likums paredz divus balsošanas veidus: parasto, ja sistēma strādā, un balsošanu reģistrācijas aploksnēs. Vēlētājs tāpat varēs nobalsot, bet tas būtu lieks rakstu darbs.
Vai vēlēšanu dienā balsošanas kabīnē ļauts ieiet tikai vienam cilvēkam?
-Vecākiem līdzi drīkst iet bērni. Standarta nosacījums, ko paredz likums, – ja fizisku trūkumu dēļ cilvēks nevar pats nobalsot, tad palīgā var nākt uzticības persona. Tiesa, tas nevar būt vēlēšanu komisijas pārstāvis. Šis nosacījums nav jauns.
Ko novēlat vēlēšanu komisijām?
-Arī man pašai tas ir aktuāli, kā jau minēju, izturība. Tāpat nepazaudēt vēlmi atkal pieteikties darbam vēlēšanu komisijā nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024.gadā.

Neesiet viegli nopērkami!

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse medijos paudusi viedokli, ka atsevišķu politisko spēku piedāvājums 14. Saeimas vēlēšanām ir diezgan bēdīgs: “Ja ir partijas, kas uzskata, ka tās var kandidēt vēlēšanās, kur programmās ir viens vārds ierakstīts, kur sarakstā ir 28 vai 31 cilvēks, tas tikai parāda, ka – vai nu partija Saeimas vēlēšanas uzskata par zināmu teātra skatuvi, kur uz brīdi pagreznoties, vai arī cilvēki vienkārši nenovērtē, cik nopietni tas ir.” Jāpiebilst, ka profesore TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja, ka satraucošs faktors ir arī kandidātu izglītības līmenis, tāpēc būtu nepieciešams ieviest zināšanu pārbaudes testu. Taujāta, vai tas ir reāli, politoloģe atgādina, ka Latvijā ir obligāta pamatskolas izglītība: Tad formāli nekas nav pārkāpts, valstiski šāds pārbaudījums varētu pamatīgi satricināt ne tikai partiju pamatus, bet pat visas vēlēšanu sistēmas būtību. Arī Satversme to neparedz, tas ir vairāk par partiju atbildību, cik nopietni tās vērtē savus kandidātus un vai tādu kandidātu izvēli var uzskatīt par nopietnu un godpilnu attieksmi pret savu vēlētāju. Varu teikt, – kandidāti, vismaz šobrīd esiet mierīgi, partijas pārbaudi nepieļaus.”

Kā un vai var ietekmēt vēlēšanu aktivitāti?
-Vēlētāju līdzdalību lielā mērā noteiks tas, cik reāli un pamatoti ir tas, ko piedāvās savā darbībā partijas un kādā formātā uzrunās vēlētāju. Ir iestājies pagurums no saukļiem par mūžīgo paciešanos un ziedošanos, kas nav redzama valsts augstāko amatpersonu darbībā, gan arī savstarpējā politiskā lamāšanās, kas robežas ar rupjību, kas darbojās 13.Saeimas priekšvēlēšanu laikā.
Intervijās Jūs secināt, ka vēlētājiem izvēle būs samērā grūta. “Izlasot visas programmas, cilvēkam var iestāties pagurums, jo tur ir tik daudz sasolīts, sarakstīts un tik daudz nereālu lietu, ka var zust ticība, ka var kaut kas valstī mainīties," norādījāt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma". Kas, Jūsuprāt, jāņem vērā, izdarot izvēli, par ko balsot?
-Vēlētājam ir jācenšas saprast, cik reāli ir materiālie solījumi, jo daudzi ir nākotnes formātā ar domu par četriem, bet konservatīvo gadījumā – pat par desmit gadiem. Neļauties ar latviešu valodu, kas ir ļoti svarīgs jautājums, piesegt ekonomisko neizpratni un nespēju sakārtot izglītības sistēmu. Neticēt partijām, kad tās sola darīt to, ko dara pašvaldībās – brīvpusdienas skolās, celt dzīvojamās mājas un dzīvokļus vai arī sagatavot 5000 IT speciālistu. Šādi solījumi parāda, ka partijas uzskata vēlētāju par viegli apmānāmu un, pat gribētos teikt, viegli nopērkamu. Vajag lasīt programmas, lai redzētu partijas attieksmi un godaprātu. Tikpat svarīgi ir palasīt datus par deputātu materiālo situāciju – kā mainījusies materiālā labklājība deputēšanas laikā vai arī ar kādu parādu bagāžu kandidāts dodas uz vēlēšanām.

Ko darīt, ja ir aizdomas?

Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par slēpto aģitāciju, administratīvo resursu izmantošanu un citiem pārkāpumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina nekavējoties ziņot iestādei. To iespējams darīt vairākos veidos, t.sk. anonīmā veidā bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”, zvanot KNAB uzticības tālrunim 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Mudina nesēdēt mājās

 

Balveniete Anna Leišavniece ar vēlēšanām uz ‘tu’ ir jau 16 gadus. Viņa ir bijusi Kubulu 11.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja, Balvu pilsētas 3.vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja un daudzu jo daudzu novada vēlēšanu komisiju locekle, tostarp 2021.gada pašvaldību vēlēšanās. Viņa joko, ka laiki, kad nobalsoja 99,99% vēlētāju, sen ir pagājuši. “Padomju laikos bija arī zināms un noteikts, kurš būs pirmais balsotājs,” viņa piebilst.

Šķiet, A.Leišavniece varētu stundām ilgi stāstīt par vēlēšanu gaitu, semināriem un daudziem citiem interesantiem faktiem, kā arī sastaptiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, Arni Cimdaru, kurš nu jau noraugās no mākoņa maliņas. Viņa ir apkopojusi un saglabājusi arī vēsturiskus materiālus, arī presē publicētos rakstus. Piemēram, 1999.gada 3.marta laikrakstā “Vaduguns” Arnis Cimdars teic: “Man ļoti garšo zemenes. Bet, kad eju zvejot zivis, ņemu līdzi sliekas... Tas nozīmē, ka, ejot vēlēt deputātus, ikvienam jāzina, par ko viņš vēlēs, ko vēlēšanu iecirknī darīs.” Vēl kāds interesants fakts, par ko raksta “Vaduguns” 2002.gada 7.decembrī: “Divus mēnešus pēc 8. Saeimas vēlēšanām Nastrovas ezera krastā tika sadedzinātas Balvu rajona vēlēšanu zīmes.” Interesanti, ka tolaik žurnālisti secināja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars tikai divreiz ir piedalījies zīmju iznīcināšanas procesā. “Tikai un vienīgi Balvos. Balvu rajona vēlēšanu komisijas mani neaizmirst arī pēc vēlēšanām,” viņš tolaik atzina.
Pirms gandrīz divdesmit gadiem A.Leišavniece intervijā pieļāva, ka padomju laikos balsojuši arī mirušie: “Ikvienas vēlēšanas sākās ar PSRS himnas noklausīšanos. Jau pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas bija zināms, kas balsos pirmais. Parasti tas bija kāds darba pirmrindnieks – kombainieris, slaucēja vai cūkkopējs, kurš pateicās partijai un valdībai par doto iespēju strādāt un celt komunismu. Protams, cēlās runas tekstu pirms tam sagatavoja un apstiprināja partijnieki. Uz vēlēšanām varēja neierasties tikai mirušie un sutočņiki – tie, kuri bija arestēti. Tas gan neizslēdz iespēju, ka arī mirušie nobalsoja. Ik pēc noteikta laika no rajona izpildkomitejas mums zvanīja un jautāja: “Cik iedzīvotāju nobalsoja? Kāds ir darbaļaužu noskaņojums? Ak, 60%. Kāpēc tik maz?” Atbildējām, govis slauc. Pēc stundas, kad atskanēja kārtējais zvans, mēs lepni ziņojām, ka nobalsojuši, piemēram, jau 80% vai 90% vēlētāju, jo govis, tā teikt, jau ir izslauktas. No kurienes uzradās šie skaitļi? Paskatījāmies griestos un nosaucām.”
Viņa atzīst, ka dažas tradīcijas nav peļamas arī mūsdienās. Piemēram, ziedu pasniegšana tiem, kuri pirmo reizi balso, vai arī dažādie pasākumi vēlēšanu dienā – mūzika, kino rādīšana. Pirms 2022.gada vēlēšanām viņa uzsver, ka vēlēšanas brīvā Latvijā patiesi ir demokrātiskas. Jāpiebilst, ka pirms 9. Saeimas vēlēšanām CVK komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Annai pasniedza Atzinības rakstu par profesionālu darbu vēlēšanu komisijā daudzu gadu garumā. Tolaik vasarā viņa nosvinēja 70 gadu jubileju un vēlēja ikvienam Latvijas pilsonim saņemties, padomāt un doties uz vēlēšanu iecirkni nobalsot. “Tas ir iemesls iziet no mājas, satikt cilvēkus, paust savu attieksmi par mūsu ikdienu un lemt par to, kā dzīvosim tālāk,” joprojām uzskata Anna Leišavniece.

Gala vārdu saka vēlētājs

 

Balvu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Ivars Logins nu jau 25 gadus aktīvi līdzdarbojas visās vēlēšanās. Jautāts, kas viņu mudina to darīt, Ivars atzīst, ka uz to nav nemaz tik viegli atbildēt: “Pirmkārt, vēlēšanu process ir interesants. Otrkārt, ir vēlme, lai tas notiktu godīgi, lai nebūtu nekādu mahināciju – lai vēlētājs būtu tas, kurš saka galavārdu, nevis vēlēšanu komisija.” Viņš informē, ka, tāpat kā līdz šim, tam, kam jābūt vēlēšanu iecirknī, viss tiks nodrošināts: “Mūsu novadam vēlēšanu organizēšanai atvēlēti gandrīz 89 000 eiro.”

Vai finansējums ir pietiekams?
-Kopumā summa ir lielāka nekā agrāk. Arī stundu likmes ir paaugstinātas. Daži mēdz teikt, ka tā ir par mazu. Jāatgādina, ka tā nav mēnešalga, bet samaksa par noteiktām darba stundām un dienām.
Kā veicas ar vēlēšanu iecirkņu komisiju nokomplektēšanu?
-Pilsētā ar to nekad nav bijušas problēmas. Tiesa, tādas bija laukos, tomēr visus jautājumus esam veiksmīgi atrisinājuši. Nosacīti jaunāka komisija būs Bērzkalnē un Lazdulejā. Jā, mums nav rezervju.
Būs aizstājēji, ja kāds izies no ierindas?
-Pagājušajās vēlēšanās arī bija šādi gadījumi, tomēr vēlēšanu komisijas operatīvi atrada un uzrunāja cilvēkus, kuri savu darbu arī godam pildīja.
Vai iecirkņu vēlēšanu komisijas ir gatavas darbam?
-Jā, kaut gan vēl ir daudz darāmā. Tad, kad būsim saņēmuši visus vēlēšanu materiālus, novirzīsim tos iecirkņiem, kā arī vēlreiz pārrunāsim aktuālākos jautājumus.
Kas satrauc novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju?
-Satrauc, kāda būs epidemioloģiskā situācija vēlēšanu dienā. Ceru, ka nebūs nekādu striktu ierobežojumu.
Protams, nevar salīdzināt vēlēšanu procesu tagad un pirms 10-20 gadiem. Un tomēr?
-Viennozīmīgi ar IT attīstību ir notikusi modernizācija. Tagad arī vēlēšanu gaitas žurnāls ir elektronisks, un tā informācijas lielākā daļa, kas tur tiek ierakstīta, automātiski aiziet arī uz vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas protokolu. Kādreiz neizpalika aizvainojošas replikas, ka nav svarīgi, kā balso, bet svarīgi, kā saskaita. Tiem, kuriem ir šādas aizdomas, noteikti jāpiesakās vēlēšanās kā novērotājiem. Tāpat jāatgādina, ka šobrīd jau ir daudz iecirkņu, kur elektroniski apstrādā vēlēšanu zīmes. Šeit nevar būt runa, ka var notikt kaut kādas mānīšanās.
Elektroniskā apstrāde vērtējama ar plus vai mīnus zīmi?
-Tas ir labi, jo tā ir drošība, ka komisija kaut ko nepareizi saskaitīs. Otrkārt, materiāli, kas ir ieskenēti, saglabājas. Ja ir kaut kādas pretenzijas, tad vēlēšanu zīmes nav jāskaita no jauna, jo var paņemt ieskenēto materiālu.
Padomju laikos bija zināms, ka nobalsos 99,9% vēlētāju. Kā ir šodien, kā būs 1.oktobrī?
-Nē, mēs nezinām ne to, kas pirmais balsos, ne to, cik liela būs vēlētāju aktivitāte. Turklāt vēlēšanu komisiju pārstāvju alga nav atkarīga no tā, cik aktīvi būs vai nebūs vēlētāji. Komisija savu darbu būs veikusi, ja nobalsos kaut vai 5% balsstiesīgo pilsoņu.
Patiesi vēlētāju aktivitāte nav komisiju atbildības sfēra, tomēr vai cilvēcīgi nešķiet labāk, ka mēs esam aktīvi un atbildīgi par savu valsti?
-Jebkuram normāli domājošam cilvēkam Latvijā būtu jāsaprot, ka nedrīkst neiet uz vēlēšanām. Dalība vēlēšanās arī ir politikas veidošanas process. Vienmēr jāatceras, – ja es neaiziešu uz vēlēšanām, būs kāds, kurš aizies un, iespējams, nelabvēlīgi ietekmēs valsts drošību.
Vai tante Krišjāņos nobalsojot vai nenobalsojot var ietekmēt politiku?
-Jā, plus otra, plus trešā tante, un būs jau tūkstotis balsu. Ja atceramies Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās aktivitāte bija maza, tad ievēlēja deputātus, kuri daudziem joprojām nav pieņemami.
Vai laika apstākļi var ietekmēt aktivitāti?
-Tā nevajadzētu būt. Ceru, ka tā, neatkarīgi no laika apstākļiem, uzlabosies, liekot uzsvaru uz reāli domājošiem cilvēkiem, nevis tādiem, kuri paļaujas uz dezinformāciju. Jāsecina, ka kaut kur pa kaktiem šī tendence parādās. Vēlreiz aicinu domāt un būt aktīviem! Nedod Dievs, ka vēlēšanās uzvar pret Latviju naidīgi noskaņoti politiķi.
Vai ir kādas vēlēšanas, kas īpaši palikušas atmiņā?
-Jā, notikumi Kubulos.
Atklājiet, kas tur notika?
-Domāju, ka tā bija politiskā cīņa. Tobrīd politiķi izteikti lūkojās, kādā krāsā iekrāsojas rajons, piemēram, zaļā, oranžā vai kādā citā. Vairāk tā bija politiskā versija.
Vai 2022.gadā iespējama balsu pirkšana?
-Ja ir pieprasījums, tad ir piedāvājums. To, iespējams, izskaust pilnībā nevar, tomēr viennozīmīgi tas iet mazumā. Vēlētāji ar katru gadu kļūst gudrāki, nav tik viegli ietekmējami. Tomēr nav izslēgts, ka neizpaliks atsevišķi gadījumi.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa “Vadugunij” atzina, ka vēlēšanu dienā neizpaliek telefona zvani par iespējamiem pārkāpumiem. Kā ir mūspusē?
-Tie ar katru gadu sarūk. Ir maldinoši zvani, un parasti, ja zvanītājs ir anonīms, izvērtēju – ir vai nav pamats kaut ko darīt tālāk.
Kā atsijāt viltus zvanu no, iespējams, reālas sūdzības par reālu pārkāpumu?
-Vēlēšanu iecirkņos ir izvietoti atbildīgo iestāžu numuri, kā arī paskaidrojumi, kur zvanīt un kādos gadījumos.
Ar ko šīs vēlēšanas atšķirsies no citām?
-Šīs būs otrās vēlēšanas ar elektronisko vēlētāju reģistru, kad var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Nekas īpaši jauns tas nav – sistēma ir vienkāršāka, tāpat kā balsošanai ārzemēs pa pastu.
Tas, ka pasē nebūs spiedoga, ir labi vai slikti?
-Labi. Pirmkārt, nebūs jātērē nauda spiedogiem. Otrkārt, pases lappuses netiek aizpildītas. Arī kontrole ir vieglāka.
Ir izskanējusi versija, ka Jūs studējāt kopā ar Cimdaru?
-Vienā augstskolā katrs studējām savā fakultātē. Mūsu ceļi mijās tad, kad darbojāmies studentu vienībās.
Savulaik CVK apmeklēja reģionus...
-Būt kopā ir labāk, tomēr jāņem vērā cilvēkresursi. Tas paņem daudz laika, arī līdzekļu. Sākoties pandēmijai, tikšanās notiek neklātienē, kas ir daudz ātrāk un efektīvāk.
Vai ir bijuši gadījumi, kad izskan pārmetumi, ka novada vēlēšanu komisijas vadītājs ietekmē vēlēšanu rezultātus?
-Nē, tādi nav bijuši, turklāt rezultātus mēs nevaram ietekmēt.
Savulaik vēlēšanu aploksnes vienā Balvu iecirknī sacirta ar cirvi. Kā tas notiek mūsdienās?
-Tagad nogriež aploksnei maliņu.
Kāpēc apmeklējat visus vēlēšanu iecirkņus?
-Lai būtu pārliecība, ka tur viss ir kārtībā. Ja kāds apgalvo, ka nav, tad varu oponēt: “Es tur biju.” Atgādināšu, ka vēlēšanu novērotājus nevajag uztvert skeptiski, jo tie ir mūsu palīgi.
Kāda, Jūsuprāt, tomēr būs vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās?
-Grūti pateikt. Gribētos, lai būtu virs 50%. Vietējiem cilvēkiem svarīgākas ir pašvaldību vēlēšanas, otrajā vietā – Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanu komisijas pārstāvjiem novēlu veselību un izturību! Ir bijuši gadījumi, kad balsot atnāk iereibušas personas, kuras bravūrīgi nomet pasi uz galda. Uzskatu, ka vēlēšanu kultūra uzlabojas. Vēlēšanu komisijai nav jāsatraucas, ja veidojas rinda. Viņiem jāizdara savas darbs – jāizsniedz vēlēšanu zīmju komplekts un vēlēšanu aploksne. Vēlēšanu zīmes vēlreiz jāpārskaita gluži kā veikalā, precīzi izdodot naudu. Ir jāpārliecinās, ka izdod visas vēlēšanu zīmes!
Nereti cilvēki pēc vēlēšanām atzīst, ka viņam bijuši divi favorīti un tikai vēlēšanu iecirknī pieņemts galīgais lēmums...
-Arī veikalā ir izvēle, piemēram, 2-3 veidu kurpju pāri. Un pēkšņi mēs pieņemam lēmumu, ka gribam tās un ne citas. Vienas kurpes taču bija jānopērk!

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

*Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

Esi burvis – taisi no nekā! (09.09.2022.)

Ai sovvaļnīkim, vaicojūt juoņuzuolis

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

 

Latvejis doba ir daudzveidīga i pat puorsteidzūša. Pavasara pusē, boguoteigi saplyustūt iudinim, tei puorsamej par sova veida pīktū godalaiku, kod plyudi iudiņa leimeni paceļ par vairuokim metrim, šod tod pat 6-7, puorpludynūt pamateigu apleicīni palīņuos. Taiduos vītuos izaveidoj dabiskuos pļovys, kur cylvāka rūku kluotbyutne tikpat kai nav īspiejama. I navāg ari! Partū ka dabiskys, moz puorveiduotys palīnis ir Eiropys mārūga boguoteiba, kas dūd sātisvītu ratom i aizsorgojomom augu, dzeivnīku i putynu sugom. Tok ari taidys plateibys ir juoapsaimnīkoj, i tod paleigā jem sovvaļnīkus – zyrgus i lellūpus. Kai saimnīkim izadūd sadzeivuot i sazaprast ai breiveibu meilūšajim, voi itūs zyrgus i gūvs brauc viertīs turisti i gostu uzjimšonu dabiskā vidē var izmantuot kai īnuokumu olūtu? Iepasazynom ai Latgolys pusis cylvākim, kuri izavieliejušs dzeivuot dabiskā vidē, sorguot tū i saglobuot iz prīkšdīnom.
Daugovys kreisajā krostā, Augšzemē, atsarūn Dvietis palīne – dabys parks gondreiž 5 tyukstūšu hektaru plateibā –, kas ir vīna nu leluokuom i lobuok saglobuotuom dabiskū upu palīņu teritorejom. Dobys parka zonā var satikt i apsaviert dzeivei sovvaļā pīmāruotus lellūpus i 'Konik Polsky' škirnis sovvalis zyrgus. Par vysu zyna stuosteit Bebrenis pogosta Putnu solā satyktuo informacejis centra vadeituoja Benita Štrausa.

Aicynoj pi sevi breivpruoteigūs
Dvietis palīnis dobys parks izveiduots jau pyrms 18 godim. Tei ir vīta, kai izceļ Benita, ai cīši lelu boguoteibys daudzveideibu na tikai dobys ziņā, a i arheologiski i kulturviesturiski. Dvietis upis īleja stīpās kilometrus divdesmit. Dūmubīdrim roduos ideja i nūdūms dybynuot bīdreibu, kab uzsuoktu dobys parka veiduošanu. Jūs sadzierdieja i atbalsteja. Nu Putnu solā nav nivīna olguota darbinīka, aktivitatis te nūteik piec breivpruoteibys principa, īzasaistūt apleicīnis cylvākim. Jī roksta projektus, izstruodoj ekskurseju maršrutus, organizej Vidis klasi bārnim i muoceibys pīaugušīm, kab iepazeistynuotu jūs ai dobys daudzveideibu i izgleituotu kulturviesturis vaicuojumūs. Prīcojās par vysim entuziastim, kuri brauc iz Putnu solu i voda lekcejis, sajemūt preteimā vareibu padzeivuot skaistā vidē, palikt pa nakti senatneigi īkuortuotuos telpuos i baudeit garšeigu ekologisku iedīni. Benita pīzeist, ka breivpruoteigūs darbinīku komanda ai kotru godu gon īt mozumā, nūteik paaudžu maiņa, deļtuo aicynoj i gaida pīsapuļcejam jaunus breivpruoteigūs, partū ka Dvietis palīne ir interesants dobys objekts, kū vāg izzynuot.

Breiveibu meilūšī
Teritoreja ir unikala vysys Eiropys mārūgā, partū ka taidu dabiski applyustūšu pļovu nav nimoz cik daudzi. Dvietis palīnis darbinīki navyltuoti prīcuojās, kod dabuo zynuot, ka 2006. godā jīm pasaruodā vareiba sajimt duovonu nu Nīderlandis ARK fonda – 18 sovvalis gūvs i 22 zyrgus. Dzeivnīku aizdavums ir apsaimnīkuot palīņu pļovys, kur dabiskuos ganeišonys aplūku plateiba ir 400 hektari. Nav vareibys ībraukt ai tehniku sļapnījuos, puormytrījuos teritorejuos, kab pļautu zuoli i nūvuoktu kryumuojus. Itū darbeni labi dora sovvaļnīki. Nu pavysam bez cylvāka leidzdarbeibys ari te naizteik. Teritoreja ir īžūgojama, lūpi juopīskota, juosaver, kab zīmā voi plyudu laikā dzeivnīkim pītyktu bareibys i iudiņa, cytu reizi juopīloboj aplūki. Kluot vēļ, kab sajimtu atbolsta moksuojumus, zuoluoji juouztur pareizījā leimenī. Sovvaļnīki staigoj i borojās nūteiktajā plateibā vysu godu, zīmā kuorteigi nūgraužūt kryumuojus i naapāstū vosorys periodā.
Pūļu Konik zirdzeni ir selekcionieti, kab uorieji i pec eipašeibom atbylstu izmyrušajam tarpanam – pyrmatniejam zyrgam, kas vēļ pyrma 1000 godim dzeivuoja breivā dobā. Zyrgim ir īdybynuota sova bora struktura, dzeivojūt atsevišķūs haremūs. Sovdabeigys ir ierzeļu ceinis, spākojūtīs par sovu vītu haremā. Dzeivnīki ir gudri, pīkūp dzeivisveidu, kas ļaun isavairiet ari nu tuvradnīceibys. Prūti, sasnīdzūt dzimumbrīdumu, vacuoki jaunuļus nu bora padzan. Taidā veidā nu dažaidim haremim otkan veidojās jaunzyrgu bori, kurymūs nūteik ceinis par ītekmeiguokū ierzeli, izkarojūt tīseibys tiktīs ai jaunuom kievem.
Gūvs dzeivei sovvaļā atgrīztys saleidzynūši naseņ – pyrma 40 godim. Dvietis palīnis pļovuos Hailandis gūvs īsaroda nu Nīderlandis. Tuos ir ni puoruok lela auguma, nu ar bīzu vilnu, kab izturietu zīmys skorbumu i lelim rogim, kas ļaun aizasarguot nu pliesiejim. Benita stuosta, ka apleicīnī dzeivoj vylki i lūši, gor aplūku ir redziets staigojam i luocs. Gūvu borā golvonuo ir gudruokuo gūvs, borvede, kurū klausa puorejī. Nūteik ari buļļu ceinis, deļtuo ka dobā par piecnuociejim var guoduot tik spieceiguokais dzeivnīks. “Dzeivnīki ir uzmaneigi juovāroj, tod var redziet jūs attīceibys i uzvedeibu. Tū, kai atrūn sev zuoli i iudini, kaidā dubļu voi smilšu vannā īsaguļ, kaidys mineralvīlys palaiza i daudz kū cytu,” stuosta Benita.
Benita pastuosta ari par problematiskom lītom, kas da šam ir aktualys. Koč voi dūmstorpeibys ai Puortykys i veterinarū dīnestu. Prūti, Eiropys i ari Latvejis dokumentūs nafigurej taids apzeimuojums kai ‘savvaļā dzīvojošs zirgs’ voi ‘savvaļas liellops’. Dokumentūs ir raksteits ‘mājas zirgs’ voi ‘mājas liellops’. Deļtuo spākā ir likumiska praseiba, ka ari sovvaļnīkim vādzātu nūjimt ašņa analizis voi ausīs salikt krotalejis. Nu paraugit pi jīm daīt i izdareit ituos procedurys! Jī ir breivū vieju zyrgi i naatkareiguos gūvs – dzeivnīki, kuri poši sovā borā īdybynoj kuorteibu, uzvedeibu i īvāroj sovus nūteikumus. “Dīmžāl navaram izpiļdeit īstuožu praseibys, partū regulari maksojam sūdus. Itys process Latvejā valkās jau godus divdesmit. Rokstam viestulis, saucam i vadam dobā īriedņus, kab poši radz itūs dzeivnīkus, stuostam vysim, nu rezultata nav. Itī vaicuojumi ir diveju ministreju puorziņā – Zemkūpeibys i Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys –, kuru īriedni navar atrast kūpeigu volūdu, kab attīceigījuos reguluos izdareitu lobojumus,” skumeigi pīzeist Benita.

Augu i putynu boguoteiba
Dobys draugi i entuziasti pa tū laiku dorbojās i kūp vidi. Dvietis palīnis pļovuos nu kryumuojim ir atteireiti 100 hektari, diveju kilometru garumā atgrīzta Dvietis upe tuos sanījūs leikumūs. Prīcojās i nūviertej augu vaļsts boguoteibu, kas regulari rūnās i vairojās applyustūšajuos mytrījuos palīņu pļovuos. Tys ir interesants skots, kod pavasarī 20 kilometru īlejā īplyust miļzeigs iudiņa daudzums, appludynūt dobys parka 5 tyukstūšus hektaru i vēļ cikpat daudzi uorpus parka. Vītejī tū sauc par pīktū godalaiku – ‘atbūdu’. Daugova īplyust Dvietē, pi solom veidojās lada aizsprūsti, i Dviete suok teciet pretiejā virzīnī. Raizi symts godūs, kai stuosta Benita, iudiņa leimens palīnē var pasaceļt pat par 6-7 metrim. Iudiņs daudzums pavasarūs sanas boguoteigu bareibys vīlu kluostu, kas vairoj augu vaļsts dažuodeibu. Kod plyudi beidzās, mytrījuos pļovuos var īt i prīcuotīs par pučom, kaidys duorzu saimineicys stuoda dūbēs, kab piec tam lyktu vāzēs voi Juoņu laikā pušķuotūs ai kūšim vaiņukim. Prīca par zylū seikzīdu īrisu – Sibirejis skalbi, ai kū pylnys pļovys, aug jumsteņu gladiolys, dažaidys orhidejis. Augu vaļsts daudzveideibu cīši nūviertej zynuotnīki. Pļovuos lygzdoj pļovu putyni, kuri tī atrūn sev daudzi ādamuo, te dzeivoj ari kikuts i grīze. Asūt saskaiteitys sešys iergļu sugys. Pavasarī var redziet ‘gulbju pļavas’, migracejis laikā ari tyukstūšim zūsu, kas te atsapyuš i borojās.
Nu kai ‘atbūdas’ laikā jyutās sovvaļnīki? Voi plyudi lūpim nanūdora puori? Benita Štrausa smaidūt stuosta: “Pi myusim Sēlijā ir ari pakolni. Ir vītys, kur lūpi var uzaturēt, iudinī jīm nav juopeļd.” Nu problema tei, ka golvonuos ganeibys palīk zam iudiņa i lada, tod dzeivnīkim var datryukt bareibys. Deļtuo ik godu juoīpārk vysmoz divejus tyukstūšus sīna ruļļu, kū izboruot zīmā. Benita sprīž, ka gon jau zyrgi i gūvs izdzeivuotu ari bez ituo atbolsta, tik tod vādzātu nūjimt žūgu. Tys sovukuort napatyktu apleicīnis zemnīkim, ka jūs laukūs īkleistu vēļ sovvalis zyrgi voi gūvs.

Vysdabiskuokī zemis kūpieji

 

Ludzys nūvoda "Ošumājās" lauku sātā saimnīkoj Renāte i Artūrs Kaupuži – jauni cylvāki, kuri atsagrīzušs dzymtajā pusē, kab saglobuotu i uzturietu montuotū zemi i tī asūšūs dobys biotopus. Ari jīm tolkā nuok sovvalis dzeivnīki – zyrgi i lellūpi. Jī gonuos 14 hektarūs, i dzeivnīku golvonais aizdavums ir paleidzēt apsaimnīkuot biologiski vierteigūs zuoluojus. Saimniecībā it nūzeimeigs zuoluoju, mežu i ari olūtu biotops. Tei ir teritoreja, kū gryuši apsaimnīkuot, partū ka deļ puoruok leluo mytruma nav vareibys ni pļaut, ni art. Nu saimnīkim nav biejs ari mierķu kū taidu dareit. Vacvacuoku zeme ilgu laiku nav apstruoduota, partū tī ir sazaglobuojušs dabiskuos pļovys, kū jaunī saimnīki plānoj saglobuot i uzturēt.
Pyrma kaida laika saimnīki pyrmū reizi uzjēma turistus, ļaunūt jīm apsaviert sovu gonampulku i pabaruot dzeivnīkus. Tei beja vareiba redzēt i iepazeit ari dažaidus augus, kas aug dabiskījuos pļovuos. Tān iz kaidu laiku gostu uzjimšona gon puortraukta, nu gon jau otkon saimnīki aicynuos dūtīs izzynūšuos pastaiguos pa dabiskuom ganeibom i tiktīs ai sovvalis dzeivnīkim. Dobys izzynuošona ir saistūša vuiceibu stuņde, līkūt pasaviert, kas atsarūn zem kuojom.

Doba atveļdzej i dzīdynoj

 

-Dobys turisms ai kotru godu kliust pīpraseituoks i īinteresej ceļuotuojus. Šūgod Ludzys pusē ekskursanti izteikti grybie izstaiguot dobys takys, iespiejams, ari deļtuo, ka piec pandemejis cylvāki jūprūjom izavaira nu masu pasuokumim i izmantoj vareibu byut dobā ari na tik popularūs i da šam zynomūs golamierķūs. Nūsastyprynoj ari interese par sovvalis dzeivnīkim i dabiskuom saimnīceibom. Ludzys nūvodā sovvaļnīki – zyrgi i lellūpi, kai ari dabiskuos pļovys apskotami dobys saimnīceibā “Ošumājas”, kas atsarūn Mežvidu pogosta Gadžiuņos. Tī saimnīkoj Renāte i Artūrs Kaupuži. Renāte ir ari dobys eksperte, leidz ar tū zynuošonys, kū cyti var īgyut “Ošumājās”, ir nanūviertejamys. Ik godu tematiskus pasuokumus reikoj ari myusu turisma informacejis centrs, kurūs īsaistam lauku saimnīkus, kab nūvoda īdzeivuotuojim i gostim paruodeitu dažaiduos atpyutys i izzinis īspiejis Latgolys pusē. Kai turisma jūmys puorstuove drūši varu saceit, ka mīsim nu taida veida saimnīkim cīši vāg i nūder jūs snīgtuos zynuošonys i pīredze. Kū plošuoka auditoreja redzēs i izzynuos dabiskuos saimnīkuošonys pīmārus i nūzeimi, tū ar leluoku cīņu pret dobu izaturēs tī cylvāki, dzeivojūt i struodojūt sovā kasdīnā. Pagaidam myusu, turisma informacejis centra, lūkā nav nūnuokušs zinis par cylvāku kaitnīcisku attīksmi voi uzvedeibu. Mierķauditoreja šaida veida apskatis objektim leluokūtīs ir saimes ai bārnim.
Cik veiksmeigi saimnīkim izadūd dabiskū plateibu apsaimnīkuošona ai sovvaļnīkim i voi tys nas ari pītiekamus īnuokumus, vyslobuok varietu atbiļdiet poši saimnīki, nu ir skaidrs, ka sebkura dabiski saglobuota ainava Latvejis laukūs ir miļzeiga vierteiba. Tei ir myusu dobys daudzveideiba, tuos ir mīrpylnys izjiutys i atpyuta, kū snādz šaidu vītu apmekliejums.
Ari pati nuoku nu laukim, munim vacuokim vēļ da šam ir nalela saimnīceiba, kurys dorbūs pīsadolam ari mes ai saimi. Par sova veida ritualu uzskotamys pastaigys ai bārnim pa laukim, pļovom i mežim. Dabiskījā vidē dzeivis ritms it kai pasalānynoj, i cylvāks patīsi var izbaudeit šū kūpā byušonu i saplyušonu ai dobu. Tei aptīceņa, kas atrūnama dabiskījuos pļovuos, ir koč kas fantastisks. /Inga Zagorska, Ludzys nūvoda turisma organizatore/

“Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* *Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

 

 

 

Esi burvis – taisi no nekā! (22.06.2022.)

Ja var citi, varam arī mēs!

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Ražo no pašu izaudzētām izejvielām

 

Braucam ciemos pie nominācijas “Gada mājražotājs” laureātes uz Preiļu novada Stabulnieku pagastu. Te atrodas bioloģiskā zemnieku saimniecība “Vilkači”, kas ražo un piedāvā iegādāties dažnedažādus bio produktus, izgudrojot arvien jaunus augļu un dārzeņu pārstrādes veidus, lai būtu interesanti gan pašiem, gan pārsteigums pircējiem. Galvenais ražošanas resurss ir zeme, kam, protams, kalpo pašu saimnieku prāts, enerģija un prasme aizvadīt darbdienas tā, lai vakarā aizietu gulēt ne vien noguruši, bet ar lietderīga, labi padarīta darba apziņu. Kā ģimenei veicas šajā biznesā, kas ir tā galvenais plānotājs un komandieris,- saruna ar “Vilkaču” saimnieci Skaidrīti Grigali.

Jūsu saimniecība reģistrēta pasen – 1992.gadā, bet kā bioloģiskā sertificējusies kopš 2016.gada. Esat izvēlējušies darbietilpīgu, taču visai interesantu nodarbi – ražot bio produktus. Kas rosinājis tam pievērsties?
-Kādreiz mums bija arī lopi, ļoti daudz darba, bet saprotot, ka veselība ir jāsaudzē, pievērsāmies cita veida nodarbei, izvēloties ogu un augļu audzēšanu. Iesākām ar avenēm un upenēm, tad nāca arī cidonijas, smiltsērkšķi, līdz tagad kopā ir aptuveni 15 hektāri augļu un ogu, bet apsaimniekotā zeme pavisam ir 40 hektāri. Kaut kad kopā ar Preiļu novada domi pabijām Berlīnē un, apmeklējot tur zaļo tirdziņu, redzējām, kas notiek citur, ko dara un ražo cilvēki citās valstīs. Arī pašiem radās doma, ka varētu ko līdzīgu izmēģināt mēs te, Latvijā, dzīvojot savā lauku novadā. Un iestādījām ogulājus. Ogulāji ražo, ogas jānovāc, bet tālāk jādomā, ko ar tām darīt, jo svaigā veidā vien visu izaudzēto patērēt nav iespējams. Ātri sapratām, ka svarīga ir pārstrāde, jo tā dod arī lielāku peļņu. Praksē vērojam, ka arī sabiedrība mainās, sevišķi ģimenes ar bērniem tagad izteikti priekšroku dod bioloģiskās pārtikas izvēlei, tādēļ mums atliek tikai ražot un piedāvāt. Pārstrādi savā lauku saimniecībā gan vairāk uztveru kā hobiju, kas rosina aizvien izdomāt kaut ko jaunu un neparastāku.
Jūsu saimniecībā ir dažādi novirzieni: gan augļu un ogu audzēšana, gan dārzeņi, cidonijas, upenes, vēl arī liela siltumnīca ar tomātiem, arī tējas un pat graudi. Kas tam visam tur roku uz pulsa, visu pārredzot un kontrolējot ikdienas darbu?
-Galvenā komandiere un direktore esmu pati, uzņemoties arī pārstrādes jomu, bet jaunākais dēls un dzīvesbiedrs strādā ar tehniku, apstrādājot zemi. Viņi abi ar, pļauj, irdina rindstarpas un dara tamlīdzīgus darbus. Būtībā strādājam trijatā, bet ražas laikā, kad ir ogu lasīšana, palīgā nāk viena sieviete. Ja dari pats un strādā sev, tad ir arī kvalitāte, un viss izdodas. Uzskatu, ka šodien ļoti problemātiski laukos ir atrast darbiniekus, jo viņu praktiski nav. Turklāt tad būtu jārēķinās arī ar papildu izmaksām. Pagaidām izlīdzamies paši. Pati strādāju vēl arī skolā par projektu vadītāju, bet dzīvesbiedram cita darba nav, viņš pilnībā ir nodarbināts tikai mūsu saimniecībā. Protams, vasarā lauku sētā ir ļoti daudz dažādu darbu. Klāt vēl nāk arī būvniecība,- kaut kas jāuzceļ, jāpielabo, jāmaina jumti…
Saimniecības bio produktu piedāvājums ir ļoti plašs – ap 30 nosaukumu. Kā jums tikai nav: sīrupi, garšvielas, zāļu tējas, žāvēti un svaigi augļi un ogas, augļu konfektes, ievārījumi, dārzeņu smalkmaizītes, zefīri, ogu pulveri. Kā to visu var izdomāt un kad ir laiks pagatavot?
-Mana pārstrādes sezona sākas pavasarī ar rabarberiem un priežu čiekuriem, bet vēlāk pievienojas viss pārējais. Esmu izmēģinājusi un tagad labi sanāk arī ogu rullīši, kas pircējiem ļoti patīk. No sākuma ar tiem bija problēmas – lūza, jo tikai ar laiku pierodi pie tehnoloģiskā procesa. Tagad visas iespējamās ogas, ko audzējam, var tādā veidā pārstrādāt. Ogu rullīši ir mans top produkts, ar ko ienācu Latgales tirgū. Palika pāri daudz sasaldētu ogu, un domāju, ko ar tām iesākt? Meklēju idejas, domāju un sāku eksperimentēt. Ogas sablendēju un sāku kaltēt, pēc tam tinu un griezu rullīšos. Šogad man ir tapuši karamelizēti priežu pumpuri. No katra auga, kas izaug, mēģinām paņemt un pagatavot visu iespējamo, lai nekas daudz pāri nepaliek. Gatavoju arī spinātu, ķiploku ziedu pulveri, ķirbju miltus, dažāda veida garšvielu maisījumus. Zeme ir dāsna ražotāja, atliek vien to izmantot.
Kā veicas ar produkcijas realizāciju? Kuri jau pazīst jūsu saimniecību, laikam vairs nav jāpārliecina par sortimenta kvalitāti?
-Esmu iepraktizējusies saražot tik daudz produktu, lai varētu tos pārdot. Covid laikā bija izteikti daudz cilvēku, kuri gribēja lietot veselīgus un vitamīniem bagātus produktus un izteikti pieprasīja cidonijas, smiltsērkšķus, rabarberus, priežu pumpurus. Šīs produkcijas ir daudz, bet līdz decembrim vairums sīrupu un sulu jau ir izpārdoti. Tad nāk Ziemassvētku laiks, cilvēki meklē skaisti noformētas ēdamas dāvaniņas. Mūsu saimniecība ir aktīva izstāžu dalībniece, kur daudzi iepazīst mūsu saimniecības vārdu. Produkcija ir atrodama Rīgā, bioloģiskajos veikalos, kuru saimnieki mūs atrada tieši caur izstādēm. Uzskatu, ka nenovērtējams palīgs ir sociālie tīkli, ko mēs aktīvi izmantojam. Ja prece labi izskatās, tad ir pieprasījums, un to var saņemt caur Omnivu. Vēl jau ir arī dažādi svētki, pasākumi, tirdziņi. Ja vien ir prece, braucam un piedalāmies.

 

Dzīvesveids priekam un ienākumiem
“Vilkači” paslēpušies mežainā apvidū. Te var lasīt priežu pumpurus, vākt ārstniecības augus, saimniece priecājas, ka zeme ir auglīga, atliek to vēl bagātināt ar organisko mēslojumu, un stādījumi iet uz augšu. Viņi ir arī sertificēta stādu audzētava un pārdod upenes, smiltsērkšķus, cidonijas, avenes, zemenes. Līdz ar to saimniecību vairākas reizes gadā apseko un pārbauda Augu aizsardzības dienesta speciālisti. Bioloģiskajiem ražotājiem jāpiecieš, ka ļoti bieži augļkopības saimniecības neiegūst lielas ražas, jo augus bojā kaitēkļi: uzmetas laputis, tinēji. Pietiek vēl citu kaitnieku – stirnas apēd cidoniju un smiltsērkšķu galotnītes. Vakarpusē ir grūti ravēt, jo pamatīgi uzbrūk odi. Upenes iepriekš lasīja ar rokām, bet tagad saimniecība iegādājusies kombainu, kas būtiski atvieglo šīs ražas novākšanu. Skaidrīte piekrīt, ka saimniecībā viņiem vēl ir ļoti daudz roku darba, kas prasa izturību un paņem daudz laika. Piemēram, cidonijas četru hektāru platībā jāvāc tikai ar rokām, braucot pa lauku ar ratiem, uz kuriem uzliktas kastes.
Saimnieces Skaidrītes atziņa: “Darbs mums ir sava veida hobijs, taču vajag arī atpūtu. Rudens pusē bijām atpūtā Tenerifē, centāmies svētdienas veltīt regulāriem izbraucieniem ar garšīgām vakariņām. Mans gandarījums ir klienti, kuri mūs atrod, izvēlas un pērk mūsu ražojumus. Prieks, ka varam atļauties iekārtot saimniecību, uzlabot ēkas un dot ieguldījumu nākotnei.”

Jauni cilvēki ar citādu domāšanu

 

Mūspusē ir diezgan daudz bioloģisko saimniecību, par ko lieliski var pārliecināties Balvu novada organizētajos zaļajos tirdziņos, redzot produkciju, ko piedāvā šie tirgotāji. Man šoreiz negribētos runāt par bioloģiskajām saimniecībām, kas nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, lai gan arī šajā gadījumā bioloģiski saimniekot nenozīmē neko nedarīt ar zemi vai darīt tikai kaut ko.
Priecē tie, kuri, saimniekojot bioloģiski, prot radīti veselīgus produktus un vienlaikus saudzē vidi. Cilvēki pievēršas specifiskām lietām, neparastiem produkcijas veidiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību. Šajā nozarē ienāk jauni cilvēki ar citādu domāšanu.
Viedokli un informāciju varu sniegt par tiem saimniekiem, kuri ir izmantojuši iespējas saņemt finansējumu projektu ietvaros, ko administrē Lauku atbalsta dienests. Ir dažādas atbalsta programmas – ieguldījumi materiālajos aktīvos, mazo lauku saimniecību attīstība, LEADER projekti, ko var izmantot, lai attīstītu savas saimniecības un sasniegtu iecerētos mērķus.
Vairāki saimnieki pievērsušies mazo lauku saimniecību attīstībai. Tālis Korlašs iegādājās upeņu un aveņu stādus un nepieciešamo tehniku ogulāju kopšanai – stādītāju un ravētāju-irdinātāju. Upenes viņi audzē otro gadu, šogad iestādītas arī avenes – 5500 stādi. Šogad palielināta upeņu platība līdz 4,50 ha. Saimniecība plāno izveidot saldētavas telpas.
Laumai Kaļvai galvenais saimnieciskās darbības veids ir gaļas liellopu audzēšana. Apsaimnieko zemi 45 ha kopplatībā. Viņi ražošanā neizmanto augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslojumu, jo saimniecība kopš 2018.gada strādā ar bioloģiskām metodēm, ir reģistrējusies bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Saimnieces pārliecība ir audzēt ekoloģisku produkciju un ražot gaļas konservus. Projekta ietvaros iegādāti: gaļas kuteris, autoklāvs, ražošanas galdi un plaukti, aukstuma kamera un konservu kārbu aizvākotājs. Ilgtermiņa mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu lauku saimniecību, piedāvājot tirgum jaunu produktu un palielināt ražošanas apjomu.
Mārītei Slišānei projekta atbalsts deva iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību dzimtajā Viļakas pusē. Viņa kopš bērnības interesējusies par mājputniem, daudz lasījusi, pašmācības ceļā studējusi putnu turēšanas apstākļus, barošanu un dēšanas īpatnības. Par savu finansējumu iegādājusies pirmās vistas, pašvaldības projektā saņēmusi finansējumu inventāra iegādei. Iegādājusies inkubatoru, lai tirgotu gan cāļus, gan olas. Projekta ietvaros iegādājusies aprīkojumu svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanai. Prieks, ka uzsākts jauns saimnieciskās darbības virziens, attīstot uzņēmējdarbību lauku reģionā un piedāvājot klientiem pēc sentēvu receptēm ceptus mīklas izstrādājumus un kūkas.
Elizabeta Mača saņēmusi atbalstu biškopības nozares attīstībai – iegādājusies biškopības inventāru, jo saimniecības pamatnozare ir biškopība. Saimniecībā audzē balto āboliņu, bastarda āboliņu un facēliju 27 ha platībā. Bišu saimju skaitu palielina katru gadu no savām bitēm un noķertajiem spietiem. Ražo medu, ziedputekšņus, bišu maizi, kā arī sākusi ražot bišu vaska higiēnisko lūpu krāsu. Katru gadu saražotais produktu apjoms palielinās. Saimniecība daļēji ir nodrošināta ar biškopības iekārtām, bet, palielinoties bišu saimju skaitam un attīstot jaunus nozares virzienus, projektu ietvaros iegādājas jaunas un modernas iekārtas kā: kasešu sviedi, pusautomātisko lūpu krāsu uzpildes iekārtu, vaska centrifūgu ar tvaika ģeneratoru.
Sergeja Maksimova zemnieku saimniecība “Vējiņi” ar projekta finansējumu 2011.gadā ierīkojusi ogu dārzu un uzsākusi ogu komerciālo ražošanu. Projekta ietvaros iegādāta aveņu un krūmmelleņu audzēšanai nepieciešamā tehnika.
SIA “Safronovkas ogas” ar projekta atbalstu iegādājusies laistīšanas sistēmas sūkņa staciju un uzsākusi dzērveņu plantācijas paplašināšanu 2,40 ha platībā. Pamatdarbības veids ir upeņu un lielogu dzērveņu audzēšana, pirmo ražu ievāca 2017.gadā. Sabiedrība ir reģistrējusi ogu pārstrādi mājas apstākļos, ražo dzērveņu sulu.
IK “Kārlis Mieriņš” uzsāka saimniekošanu 2016. gadā, iesniedzot pirmo projektu jauno lauksaimnieku atbalstam. Saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, ir bioloģiskā saimniecība un nelielās platībās audzē arī graudaugus. Lai nodrošinātu dzīvniekus ar lopbarību, tiek palielinātas lauksaimniecībā izmantojamās platības, kas tagad ir līdz 176,09 ha, liellopu skaits no 50 palielinājies līdz 96 . Bioloģiskos produktus patērētājiem piegādā pēc iepriekšēja pieteikuma tieši uz dzīvesvietu.
IK “Mieriņš un dēli” nodarbojas ar gaļas šķirnes trušu audzēšanu Viļakas pusē, saņemts finansējums trušu būru un vaislas materiāla iegādei. Papildus truškopībai attīstīta arī vistkopība olu iegūšanai. Viena projektu ietvaros uzbūvēta mazjaudas kautuve, izveidots artēziskais urbums, iegādāti graudu torņi. Otrā projekta ietvaros iegādāts traktors, zemes diski, zemes veltņi un maiņvērsējarkls. Saimniecība turpina attīstīties.
Zemnieku saimniecība “Alefrons” realizējusi projektu par augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu, iegādājoties hidraulisko augļu spiedi, augļu mazgātāju – smalcinātāju, elektrisko sūkni sulas pārliešanai, tērauda tvertnes, elektrisko pasterizatoru un filtrēšanas sistēmu. Saimniecība piedāvā ražu pārstrādāt pasterizētā sulā. Atbalsts saņemts arī caur otru projektu, iegādājoties dozatoru, ievārījuma katlu, augļu mazgātāju, horizontālo kapsulētāju, manuālo etiķešu līmēšanas iekārtu apaļām pudelēm, gravitācijas pudeļu pildītāju, sasmalcinātas masas uztvērējtvertni ar sūkni, manuālo vīna korķu aizkorķētāju. Balvu rajona partnerības teritorijā nav daudz bioloģisko ievārījumu – biezeņu un augļu vīnu ražotāju. Uzņēmuma vīzija ir nodrošināt ar veselīgu un dabīgu produkciju visas vecumu grupas, sākot no zīdaiņiem līdz pat sirmgalvjiem.
Irēna Bukša Viļakas pusē pievērsusies augļu un dārzeņu pārstrādei, caur projektu iegādājoties vajadzīgo aprīkojumu. Viņas piemājas saimniecība bioloģiski sertificēta jau kopš 2004.gada. Ar savu produkciju Irēna piedalās prezentācijās, tā paredzēta arī lielākos iepakojumos tirdzniecībai.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

*Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

Esi burvis – taisi no nekā! (17.06.2022.)

No gārsas cep torti, no ozolzīlēm – kotletes

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

 

KRISTĪNE ŠIŠLOVA no Turku pagasta Līvānu novadā paņēmusi brīvu dienu, lai izravētu dārzu, jo, dzīvojot laukos, neies taču pirkt kartupeļus pilsētā. Sarunā ar “Vaduguni” sieviete ik pa laikam skanīgi iesmejas, jo stāsts par to, ko viņa dara, nudien nav vienmuļš un garlaicīgs. Nedēļas lielāko daļu Kristīne sniedz pirts pakalpojumus šī relaksācijas veida cienītājiem, paspēj arī izmēģināt jaunas kulinārās receptes no dabas veltēm. “Nu patīk man aiziet uz pirti un sadot ar pirtsslotu kādam pa dibenu! Nu patīk! Un tikai naudas dēļ es sen vairs daudz ko nedaru,” viņa teic.

Pirtnieka darbs prasa izturību – karstums, fiziskā slodze, plus vēl pienākumi pirms un pēc pakalpojuma sniegšanas. Kāpēc to izvēlējāties kā pelnīšanas veidu?
-Īsāk runājot, gribat zināt, kā es līdz tādai dzīvei nonācu (Kristīne smejas)? Esmu dzimusi un uzaugusi šeit. Šīs ir mana vectēva mājas. Pēc tam es mazliet paskrēju pa pasauli, bet sapratusi, ka tur teļi medu nedzer, atnācu atpakaļ mājās. Ja kāds pirms 20 gadiem man būtu teicis, ka es darīšu to, ko daru tagad, es to cilvēku būtu pasūtījusi krievu valodā, un labi tālu. Pamatizglītība man ir mājturības instruktors, ko apguvu Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā. Tie ir cilvēki, kuri darina tautastērpus. Paldies Dievam, ka esmu uztaisījusi tautastērpu tikai sev. 90-to gadu vidū mans tautastērpu stāsts beidzās, jo tautiskā pacēluma vilnis noplaka, un es sāku audzēt un pārdot puķes. Vienu brīdi ar to varēja ļoti labi nopelnīt.
Un tad nāca tā muļķīgā situācija, kad atbrauc ciemos draugi,- nu ko laukos darīs, ies uz pirti. Viņi aizbrauc, pastāsta citiem draugiem, un tie arī grib uz pirti. Un kādā no draugu pasākumiem viens man uzdod jautājumu: kāpēc tu neņem par to naudu, ja tu to dari tāpat?! Un tad bija brīdis, kad es nolēmu: es strādāšu pirtī! Ja jūs gribat maksāt naudu, tad es to naudu ņemšu. Jo stādi ir jāizaudzē, jābrauc kaut kur notirgot, un tad esi noskrējies visu dienu. Šeit cilvēki naudu burtiski pieved klāt. Jā, slotas jāsataisa, jānovāc pēc pirts, jāsakopj, bet tu esi mājās un tev ir normāla darba diena.
Draugi, ģimene – cita lieta. Vai var tā ņemt pirtsslotu un zvetēt klientus? No kurienes rodas zināšanas? Vai diplomu kāds neprasa?
-Kad cilvēki sāka nākt, izdomāju, ka vajag kaut ko zināt, vajag mācīties. Lielveikalā ieraudzīju žurnālu “Taka”, kur dziednieks Juris Kraucis bija ielicis rakstu, kur aicināja mācīties pirtniekus. Ziemu nobraukāju, es viņam iemācīju, ko pati protu, un viņš man iedeva to papīru. Nezinu, bet man tās zināšanas nāk pašas no sevis. Es jūtu, ka tam cilvēkam vajag paklapēt ceļgalus, jūtu, un viss. Ne viņi runā, ne es kaut ko stāstu, bet pēc kāda laika pie manis atnāk ziņas, ka esmu izdarījusi to un to un ka viņam vairāk nesāp. Bet es tikai nopēru! Es daru elementāras lietas.
Vai cilvēki uz pirti brauc no tālienes, vai nāk vietējie?
-Tepat no Liepājas braukā (Kristīne atkal smejas). Ko lai saku, ja tuvāk Liepājai nav pirts. Drīz būs visa Liepāja pār manu māju pārbraukusi. Rīdzinieki brauc. Arī Rīga ir liela, kamēr visus nomazgās, darba pietiks. Tas ir normāls latvieša sindroms, -no tā Latvijas gala nesties uz šo galu, un no šī gala – uz to. Jo tur, aiz tā horizonta, noteikti kaut kas ir citādāks, gluži kā dullajam Daukam. Reizēm smiekli nāk! Runājot no mana gala, cilvēks zina, kas notiek Liepājā, Ventspilī, bet nezina, kas notiek kaimiņu pagastā. Brauc, protams, arī vietējie uz pirti, bet vairāk jau no otras Latvijas puses.
Varbūt pašā pirts rituālā ir kas īpašs, atšķirīgs, kas vilina klientus, tādēļ viņi gatavi mērot tālu ceļu?
-Te ir absolūti garlaicīga pirtiņa – melnā, baltā, māla pirts bez visādām smalkām lietām. Ir tā, ka divas – trīs reizes izkarsējies, nopērts, uz dīķi aizstiepts, izpeldināts,- ziemā īsāku laiku, vasarā – garāku, cilvēks jau jūtas noguris. Ja gribas skrubi, tad līdz rīta gaismai. Bet no simts pirts apmeklētājiem to skrubi gribas labi, ja diviem. Man ir tāda, kā es smejos, vīriešu pirts – bez rišiņām – īsi, skaidri, kodolīgi. Tu atnāc uz šejieni, jo tev patīk tā sajūta, kas ir pēc tam. Un cilvēks iet caur šo ‘karsti’, ‘grūti’, jo tad viņš dabū šo spriedzi ārā, un viņam ir skaidrs risinājums, kā dzīvot tālāk. Ādu var sapucēt arī dušā, galvenais ir dabūt ārā to kaudzi problēmu, kas sakrājušās.
Un kā ar pirtsslotām?
-Slotas sienu no tā, kas pie rokas – ziemā strādāju ar bērzu, retu reizi – ar ozolu un liepu. Kāpēc bērzu? Tāpēc, ka bērzs visu dara. Kāpēc man vajag astoņas slotas,- mazā matemātika, ja pietiek divu. Ozols domāts tikai stipriem cilvēkiem, jo ozolam ir tāda īpašība, ka no vāja viņš ņem, bet stipram dod. Te nav runa par fizisko spēku, bet iekšējo. Liepa atkal ir visforšākā bērnu slota, jo lapas tai ir ziepjainas, un, kad tu tos bērneļus per, viņi laimīgi ķiķina.
Ko vēl izmantojat pirts procedūrās?
-Ūdeni! (Kristīne smejas.) Retu reizi sāli un sodu, ja atbrauc cilvēks, kurš, nedēļu nosēdējis uz plosta, un no viņa nāk ārā, tēvs apžēlojies, kas. Soda un sāls palīdz no ķermeņa izvilkt ārā šos krāmus, lai rīt no rīta varētu tipināt uz darbu. Soda ir kristāliska viela, ko var redzēt, kad izkurējies ugunskurs,- pelniem pa virsu ir balta kārtiņa, kas arī ir soda. Ebrejiem ir ticējums, ka soda ir eņģeļu putekļi.
Vai pirtī bieži izmantojat materiālus, kas nāk no dabas? Vai sadzīvē var iztikt bez ķīmijas?
-Pa lielam sadzīvē iztikt bez ķīmijas var. Nu var būt kaut kur ekstra gadījumā to vajag. Veļu es līdz šim mazgāju ar sodu, beru veļasmašīnā kā veļas pulveri. Visi balinātāji, mīkstinātāji ir nolikti, jo tie nav vajadzīgi. Kā pirtī izmazgāt matus, jūs jautājat, ja tie ir pieputējuši un sataukojušies? Sāksim ar to, ka sinepju pulveris izņem jebkuru tauku traipu, pat no treknas pannas. Pulverim nedaudz pieliek rudzu miltus, pielej ūdeni, lai iznāk tāds pabiezs krējums, un tūlīt to arī iezieķē galvā. Maisījums pat viegli puto. Es vēl ņemu sauju māla, tepat no sava dīķa, pielieku sauju pelnu, jo tas ir sārms, un olu, lai dabūtu to vieglo putojumu, lai nebūtu tāda sajūta, ka zieķē pa matiem dubļus. Kad šampūns uztaisīts, tanī pašā dienā tas arī jāizmanto, jo zinām, ka ola savelkas, līdz rītam tā var arī sabojāties. Sausu mālu ar pelniem var sataisīt uz ilgāku laiku kādā burkā, jo tas nebojājas. Tagad vēl parādās tās smalkās lietas ka vegāni, veģetārieši, piemēram, olu nelieto. Tādēļ viņiem ir variants ar rudzu miltiem un sinepju pulveri.
No tāda ‘’šampūna” acīs nekož. Parasti bērnības atmiņas par pirti ir vienas no spilgtākajām, kas saglabājas teju līdz mūža galam. Kā ir jums?
-Mūsu mājas bija nepareizās, jo pirtī gāja visi kopā, visi pliki vienā barā. Kad man bija kādi 12 gadi, biju noskaidrojusi, ka citur tā nenotiek. Kāpēc tā notika mūsu mājās, nezinu. Kad pašai tagad ir meita, es saprotu, ka kopā iešanai pirtī ir liela audzinoša vērtība. Bērnam piecu gadu vecumā rodas vēlme uzdot vecākiem neērtos jautājumus, no kuriem tēvs un māte sāk stostīties un sarkt. Mūsu mājās šī krīze pagāja vienā vakarā un smieklīgi. Bērnelis sēž pirtī vanniņā. Viņš, protams, pamanījis, ka pieaugušie cilvēki atšķiras. Skatās uz mani, skatās uz tēvu, kurš turpat blakus tirinās, un jautā: kas tas tāds?! Viņai vajag nosaukumu, jo cilvēkam ir deguns, ausis, rokas, kājas. Vīrs, aizslēpies aiz stūra, ķiķina, kamēr es domāju, ko atbildēt, bērns atbildi atradis pats, nosaka, – puņķis! – un spēlējas tālāk. Kad bērns apmierinājis ziņkāri, viņam vairs neinteresē seksa saiti un 13 gadu vecumā neiestājas grūtniecība. Turklāt pirtī ir vienīgā vieta, kur bērns var nopērt gan tēvu, gan māti.
Mēdz teikt, ka pirtī un baznīcā visi vienādi!
-Jā, lai ar cik biezu mašīnu vīrietis ir atbraucis, kad viņš ir izģērbies, viņš ir tāds pats kā visi citi. Nekas interesants TUR vairs nav. Ja nu būtu apzeltīts vai šķērsām, tad es pamanītu, viss pārējais ir absolūti neinteresants. Patīk man tiem vīriešiem sadot ar slotu pa dibenu, patīk. Kad tāds nāk ārā no dīķa ar to muļķīgo sejas izteiksmi, tas ir tik smuki.
Ir kāds gadījums līdzšinējā pirtnieces praksē, kas palicis atmiņā kā īpašs?
-Atbrauca jauniešu bariņš, kurā bija arī kāda meitene. Visi izpirtojušies, bet viņa vienīgā nē. Sēž maliņā. Pēc acīm redzu, ka gribas meitenei, ļoti gribas. Kas vainas, ka neiet? Atklājas, ka viņai ir iedzimta sirdskaite. Baidās. Nu riskēsim,- saku. Aizjozu uz pļavu, salasīju visas tās zālītes, no kurām pirtī vieglāk elpot, iebāzu slotā. Viņa nolika uz galda mobilo telefonu, numurus, kam zvanīt, ja kas. Pēc pirts viņa man saka: ja tāda ir nāve, tad es nebaidos mirt. Vai tas nav lielākais kompliments?
Vai eksperimentējat arī kulinārijā, ceļot galdā ēdienu no mežiem un pļavām, ko, iespējams, pārtikā lietoja mūsu senči?
-Jā, domājot par to, ko agrāk ēda mūsu senči, esmu sev jautājusi, - vai tiešām viņi agrāk ēda tikai miežu putru un kāpostu zupu? Gaļas taču nebija tik daudz, lai to ēstu katru dienu. Ja reizi gadā nokāva cūku, tad ar to vajadzēja iztikt vismaz desmit cilvēkiem, jo aptuveni tāda bija vidējā latviešu ģimene vai pat lielāka. No kurienes cilvēkiem radās spēks, lai darītu smagos darbus? Tādēļ par šo tēmu regulāri interesējos, lai uzzinātu, kurš ar ko eksperimentē, pati meklēju atbildes literatūrā. Man trāpījās izlasīt interesantu rakstu par ozolzīlēm. Pēc Otrā pasaules kara Vācijā neizauga labība un vispār bija grūtības ar pārtiku. Lai izdzīvotu un nenomirtu badā, kāda sieviete atklāja, ka no ozolzīlēm var vārīt putras.

 

Kāda ir šī recepte?
-Rudenī zīlēm noplēš miziņu, ko var izdarīt tā, ka izkurina krāsni un zīles saber iekšā karstumā, kur tās pārsprāgt. Kodolus mērcē traukā ar ūdeni, vairākas reizes nolejot brūno šķidrumu, līdz ūdens paliek gaišs. Tā dabū laukā miecvielas, kas dod rūgtumu. Kad rūgtums ir projām, zīles izžāvē, samaļ. Milti ne ar ko neatšķiras no labības miltiem, tos var lietot uzturā pat tie, kam ir alerģijas uz lipekli, glutēna nepanesamība. No zīlēm var vārīt kafiju, sevišķi garšīga tā ir no zīļu apvalciņiem (tos samaļ). No rupjāk samaltām zīlēm var taisīt putraimu putru. No zīlēm var cept pankūkas, kotletes, pievienojot tām gan ceptus sīpolus, gan kabačus, jo zīle ir sausa kā rieksts. Tāpat no zīlēm var uzvārīt ievārījumu, kas labi garšo gan ar speķi, gan sieru.
Šķiet, kaut kas pavisam ekskluzīvs!
-Rīgā pirms dažiem gadiem notika lielā pārtikas produktu izstāde, kur par šo zīļu ievārījumu saņēmu godalgu. Es ik pa laikam izdomāju kaut ko dīvainu! Arī šai izstādei savārīju čili želeju, kabaču un zīļu ievārījumu, samarinēju pieneņu pumpurus. Ievārījumam zīles samaļ rupjos gabaliņos, apmēram trešdaļa no tējkarotes, pievieno cukuru, ūdeni, citronskābi, uzkarsē, tad uz nakti atstāj, lai pastāv podiņā, tad vēl uzvāra, salej burkās. Šādu ievārījumu var vārīt visu gadu, ja tik zīles salasītas. Tas ir saldskābs, maliet rūgtens. Gards.
Nupat ciemojāmies zemnieku saimniecībā “Kurmīši”, kur audzē zāļu tējas augus. Saimnieks norādīja uz gārsu, kas it kā ir nezāle, bet ļoti noderīga tiem, kam problēmas ar locītavām. Vai izmantojat šo augu savās receptēs?
-Gārsu var ēst visos veidos. Gārsā ir ļoti daudz to smalko vielu, kas palīdz izvadīt no organisma uzkrājušos sāļus. Pavasarī gārsas lapiņas, kad tās vēl atgādina vārnu kājas, var lietot salātos. Kad tās paliek stiegrainākas, var sablendēt zaļajos kokteiļos. Tagad gārsām ir gari kāti, un tos var marinēt kā gurķus. Ļoti laba lieta. Sākumā veči trenkā ar pirkstu pa burku, bet pēc tam aiziet uz urrā! Rudenī var sarakt gārsas saknes, sažāvēt, samalt pulverī un lietot pēc vajadzības. No gārsas var cept torti, to sablendējot un pievienojot mīklai, vai veidot pildījumu, pievienojot krējumu, jogurtu, želatīnu.
Kā šos kulinārijas eksperimentus iedzīvināt biznesā? Vai tie noder tikai reklāmas nolūkos?
-Tālākie pirts apmeklētāji mūsmājās paliek pa nakti. Viņi ar kaut ko man jābaro. Protams, varu cept karbonādes, bet es saplūcu pienenes, paturu sālsūdenī, verdošā ūdenī applaucēju, salieku saldētavā, ziemā izņemu no saldētavas, salieku katlā, uzvāru, pielieku garšvielas, un gatavs. Pienenes garšo pēc makaroniem. Iespējams, ciemiņš trīs dienas bakstīs pienenes šķīvī, bet nedēļu pēc tam par mani runās. Viņš būs aizmirsis pēršanu pirtī, bet to, ka viņu baroja ar pienenēm – nē. Bezmaksas reklāma!
Pēc pārtikas izstādes pāris Rīgas restorāni ņēma no manis marinētos pieneņu pumpurus un zīļu ievārījumu. Bet tad atnāca kovids, un viss nomira dabīgā nāvē.
Vēl es savus kulinārijas eksperimentus pārdodu hinduistu ašamam. Tie ir citi, nevis tie, kuri staigā pa Rīgas ielām ar saucieniem: “Hare, Krišna!”
Uz kopējā fona sīkajā biznesā tā dzīvo tikai tie, kuriem ir sapņi, idejas un kuriem ir interesanti tās realizēt. Ko viņi beigās nopelnīs, nav svarīgi, bet viņi būs izdarījuši to, ko gribējuši,- kā manā gadījumā.
Par ko sapņojāt bērnībā? Vai neskaitāmie cilvēki, kas apgrozās jūsmājās, nenogurdina?
-Bērnībā ar skaudību noraudzījos uz kaimiņu māju, kur diendienā iebrauca un izbrauca n-tās automašīnas, jo pie viņiem bija vienīgā vieta, kur kolhozā deva sērkociņus. Cita izskaidrojuma tam nebija, un es teicu: “Arī es tā gribu!” Tagad manas mājas kļuvušas par tādu kā neformālo cilvēku tikšanās centru. Brauc klienti, draugi, kaimiņi. Kādam gribas vienkārši aprunāties, kādam – izsūdzēt savu bēdu. Reizēm kaitina gan vestītes darbs, gan kaimiņi, bet pie cilvēkiem pierod. Teritorija ir liela, var uzņemt 50 cilvēkus. Tāpēc esiet uzmanīgi ar tiem bērnības sapņiem – tie piepildās!

 

Latviskā mantojuma zīmē

 

Bioloģiskā saimniecība “Kurmīši” Krāslavas novadā, kur saimnieko IVARS GEIBA, ir viena no lielākajām ekoloģisko zāļu tēju ražotājām Latgalē, kam piešķirta goda zīme “Latviskais mantojums”. Saimniecība iesaistījusies Latgales kulinārā mantojuma tīklā, Latgales Tūrisma asociācijā, dažādās biedrībās. “Lai realizētu produkciju un attīstītos, jābūt aktīviem, jāiet līdzi laikam un jāmainās,” secina netradicionālā saimniekošanas veida piekritējs.

Interesanti stāsti par ārstniecības augiem
Kad “Vaduguns” ierodas zemnieku saimniecībā “Kurmīši”, Ivars tējas augu plantācijā jau vada ekskursantu grupu. Ceļotājiem pievienojamies, kad viņš stāsta par genciānu – augu, kura sēklas ievācis kādā dārzā Polijā, kur pēc tām nevienam nav bijusi vajadzība. Tādas arī vislabāk dīgst! Lai gan tā nav Eiropas genciāna, bet Amerikas, to izmanto ārstniecībā. Blakus genciānai aug ehinācijas, Amerikas prēriju populārākais ārstniecības augs, kuru lauks saimniecībā ir lielākais Latvijā. Augi atšķiras ar to, ka genciānu lieto pret drudzi, bet ehināciju – imunitātes stiprināšanai. Toties naktssvece māk koķetēt ar bitēm. Dzirdot bišu sanoņu, auga nektārā palielinās cukura daudzums. Taču naktssveci saimniecībā audzē ne tik daudz bišu dēļ, kā sēklu, no kurām spiež eļļu, kas sievietēm der hormonālā līmeņa stabilizēšanai. Vībotne it kā ārā ravējams augs, bet pirtī der pie slotiņām. Sengrieķu dieviete Artemīda ap vidukli nēsāja vībotnes jostiņu, kas palīdz dzemdībās un maģiskos rituālos. Vībotnes radiniece ir vērmele – rūgta, bet, šķiet, tik nekaitīga. “No vērmeles (tās latīniskais nosaukums ir ‘absinthium’) un vēl citām zālītēm senatnē gatavoja dzērienu, ko bija iecienījuši mākslinieki, dzerot to, līdzi nāca ne tikai reibums, bet bonusā arī halucinācijas, fejas atlidoja bariem. Beigās šo dzērienu aizliedza, jo daudzi zaudēja prātu,- Gogs nogrieza sev ausi, kad pietrūka sarkanās krāsas,” atklāj gids. Pa šo laiku, kamēr ekskursanti klausījušies saimnieka stāstījumu, laukā ieradies melns kaķis. Īsti laikā! Jo Ivars iepazīstina ar melisu jeb kaķu mētru, kas izraisa eiforiju, tostarp arī kaķiem. Cilvēkiem tas ir viens no labākajiem, dabīgākajiem antidepresantiem, kas noņem stresu. Melisu labi lietot, kad cilvēks atmetis smēķēšanu. Lai nomierinātos, labāk izdzert tasi tējas, nevis apēst bulciņu, kas vairo lieko svaru. No seniem laikiem kā ārstniecisko augu izmanto pelašķi. Tas der asins apturēšanai, ja iegriež rokā, bet, nedaudz pieliekot pie tējas, pelašķis uzlabo tās garšu. “Mēs pieturamies pie ķīniešu principa, ka tējai jābūt skaistai, aromātiskai, garšīgai, jo veselīga tā būs pati par sevi,” secina tēju meistars ar 28 gadu pieredzi šajā jomā. Bez jau minētajiem ārstniecības augiem, saimniecības tīrumos audzē arī daudzus citus – kumelītes, kliņģerītes, rudzupuķes, piparmētras, lavandas, tostarp arī savvaļā augošos ārstniecības augus raudeni, baldriānu. Saimnieks teic, ka īsto augu skaitu zina tikai tad, kad raksta atskaites iestādēm, bet aptuveni 30 ārstniecības augu veidi noteikti būs.

Salīdzina sevi ar mākoņu stūmējiem
Par ārstniecības tēju augi, dažādas ogas un sēklas pārtop saimniecības ražotnē, kur tos žāvē un fasē, izmanto citas produkcijas, piemēram, dažādu hidrolatu (dezodorantu), ziedīšu, eļļas, lūpu balzamu ražošanai. Ieejot ražotnē, smaržo dievīgi – pēc siena pļavas, puķēm, medus, vaska un vēl kaut kā netverama un gaisīga. Zemnieku saimniecības “Kurmīši” ārstniecības augu lauki atrodas ekoloģiski tīrajā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, kur pati daba parūpējusies, lai viņas dāvātā enerģija, saules siltums un bagātīgās smaržas sajauktos vienā neatkārtojamā un reibinošā kokteilī. Tējas žāvē 40 grādu temperatūrā paštaisītā kaltē. “Galvenais ir nodrošināt labu ventilāciju, lai to mitro gaisu aizsūc projām. Būtībā mēs neesam tēju ražotāji, bet mākoņu stūmēji, jo no simts kilogramiem svaigu augu, tos izkaltējot, paliek 20 kilogrami tējas, 80 kilogrami iztvaiko kā ūdens,” secina I.Geiba.
Ja kādreiz augus kaltēja, pakārtus nojumē, tie žuva divas – trīs nedēļas. Tad, kad tos žāvēja uz sietiem, kur silto gaisu pūta no apakšas, augi žuva divas – trīs dienas. Tagad tie izžūst pa 12 stundām. Galvenais, lai būtu laba ventilācija. Kalti kurina ar granulām, kuru cena augusi trīskārtīgi, tāpat kā elektrības, tādēļ Ivars joko, ka šovasar saražotā produkcija rudenī jau būs ar pievienoto vērtību. Bez ārstnieciskajiem augiem saimniecībā audzē arī krūmogulājus – aronijas, smiltsērkšķus, upenes, vilkābeles, sausseržus, kuru ogas lielākoties realizē gan žāvētā, gan saldētā veidā, gan gatavo dažādus ievārījumus, sulas. Saimniecībā iegādāta saldētava autofurgona veidā. Saimnieks tūristus aicināja lasīt ogas, jo tad tās iespējams iegādāties krietni lētāk.
Kur augi un ziedi, tur arī bites lidinās. Novada kartē Ivars parāda bišu dravas, kas iezīmētas kā pelēki aplīši,- tie teju vai pārklājas. Visiem tuvākajiem Ivara kaimiņiem ir bišu dravas, arī viņam pašam. Grēks būtu nenodarboties ar biškopību, ja bites var vākt nektāru gan saimniecības augu laukos, gan dabas dotā vidē. Bites negrib lidot pāri ūdeņiem, tādēļ lido uz “Kurmīšu” ārstniecības augu laukiem. Jau septiņus gadus zemnieku saimniecība “Kurmīši” nodarbojas ar vaska pārstrādi, ko bitenieki ved teju no visām vietām Latvijā. Ved vecās šūnas, vasku, un saimniecības ražotnē biškopjiem izgatavo jaunas šūnas. Tās izmanto arī savā bišu dravā, no vaska gatavo un realizē sveces.

Mērķis nav kļūt par miljonāriem
Zemnieku saimniecības “Kurmīši” īpašnieks pēc profesijas ir celtnieks, vietējais. Kad sākās pārmaiņu laiki, viņš nopirka zemi. Abi ar sievu, būdami jauni un enerģijas pilni, gribēja dzīvot un strādāt laukos. Ideju netrūka, to netrūkst arī tagad. Sākumā sēja graudaugus, bet tie nepadevās. Tad no Tukuma puses atbrauca cilvēks un palūdza organizēt ārstniecības augu iepirkšanu, jo valsts aptieku tīkls, kas kādreiz iepirka tos pārstrādei, sabruka. “Paskatījāmies, ka vieni atnes labi izžāvētus augus, bet citi – slikti, kad sajauc visu kopā, sanāk slikta produkcija. Arī Rīgas Farmaceitiskā fabrika tobrīd uzsāka kampaņu par ārstniecības augu audzēšanu, lai nodrošinātu ražošanu. Tā mēs sākām audzēt ārstniecības augus, ko darām joprojām. Ja sākumā ārstniecības augus audzējām 0,5 hektāros, tad tagad vairāk nekā 20 hektāros. Diezgan daudz ir dažādu krūmogulāju. Aizvien lielāku popularitāti iegūst Kamčatkas sausserdis, ko audzējam piecu hektāru platībā,” saka Ivars.
Saražoto produkciju tirgo gan nefasētu, gan fasētu. Izdevīgāk, protams, ir pārdot maksimāli pārstrādātu produktu. Tirgus likums nosaka, - jo vairāk pārstrādāts produkts, jo lielāka pievienotā vērtība. Taču tirgū šim produktam ir arī lielāka pretestība, jo tam ir lielāka konkurence. Pusfabrikātu, ko var tālāk pārstrādāt, ir vieglāk pārdot, nekā pārdot jau gatavu produktu. Zemnieks atzīst, ka viņa mērķis nav kļūt par miljonāru, bet gan dzīvot sabalansēti: “Ja katru mēnesi spējam cilvēkiem samaksāt algu, pievienotās vērtības un citus nodokļus, tad jau mēs strādājam ar peļņu. Tas, ka tā peļņa nepaliek makā, bet aiziet, ir cita lieta. Bet vismaz valsts no ārstniecības augu audzēšanas nopelna.”
Jautāts par konkurenci, Ivars atzīst, ka lielākais tirgus ir Rīga, jo Latgalē iedzīvotāji paši izaudzē tējas. Tas, ka saimniecība atrodas tālu no Rīgas, protams, ir liels mīnuss. It īpaši tagad, kad strauji augušas degvielas cenas, izvadāt produkciju uz galvaspilsētas veikaliņiem kļūst teju vai neiespējams. Tādēļ saimniecība attīsta interneta veikalu, kur saražoto produkciju pircēji var iegādāties plašākā sortimentā, nekā veikalu plauktos. Kurjera pakalpojumi saimniecībai sanāk lētāk, nekā pašiem braukt uz veikaliem un tirgiem un zaudēt darba dienu. Saimniecība “Kurmīši” savu produkciju tirgojuši arī zaļajā tirdziņā Balvos un tiek aicināti pie mums joprojām. Ekoloģisko saimniecības produkciju iecienījuši veselīgā dzīvesveida piekritēji – jaunās ģimenes ar bērniem, seniori, kas zina zālīšu spēku un iedarbību, ir pārbaudījuši to laika gaitā. Runājot par tējām, saimniecība pārsvarā realizē tēju maisījumus, arī mono tējas. Nedaudz ir tā, ka katru gadu Latvijā mainās pieprasījums un augu mode. Citreiz šo modi diktē paši to audzētāji, pastāstot vairāk par kādu augu, cilvēki ieinteresējas, un sākas ažiotāža. “Vai darba gaitā nerodas arī pa kādai jaunai idejai?” painteresējos, zinot, ka dzīvesbiedri nesen atgriezušies no ceļojuma ārpus Latvijas. “Protams, lūkojam, kā tas, ko darām mēs, notiek citur, rodas arī jaunas idejas. Bet mūsu princips ir neko nepirkt no malas. Mēs, kā bioloģiskā saimniecība, izmantojam tikai pašu audzēto produkciju, jo tad ir simtprocentīga garantija, ka arī galaprodukts būs kvalitatīvs,” secina saimnieks.

Eksperta redzējums un ieteikumi

Hobijs kā bizness

 

Andris Kucins, Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs

 

Lauku teritoriju iedzīvotājiem veidot savu mazo biznesu ārpus klasiskās lauksaimniecības nav tik vienkārši – jāprot atrast savu tirgus unikālo nišu, prast uzrunāt pircēju. Skatot veiksmīgus piemērus mājražošanā, amatniecībā, tūrismā gan tepat – Latgalē, gan arī citos Latvijas reģionos redzu, ka veiksmes pamatā ir darītāja personība, prasme būt unikālam un pieprasītam.

Pieejams dažāda veida atbalsts
Tomēr daudzos gadījumos nodarbe ar mājražošanu, amatniecību, arī tūrismu ir papildus ienākumu avots, jo nodrošināt stabilu ienākumu apjomu visa gada garumā nav tik vienkārši. Un daudzos gadījumos tas ir liels solis konkurētspējā, piemēram, bioloģiskās aprites saimniecība attīsta mājražošanu, aicina tūristus iepazīt pašu ražošanas procesu, tādējādi abi saimniekošanas veidi viens otru papildina.
Arī amatniecībā redzam, ka ir gana daudz piemēru, kad hobijs ir pārtapis stabili pelnošā biznesā.
Visā šo mazo biznesu attīstības procesā liela nozīme ir atbalstam, ko var saņemt ne tikai no Eiropas savienības dažādām atbalsta programmām. Plašs atbalsts pieejams arī no pašvaldības puses – sākot no iespējas pretendēt uz finansējumu mazo grantu programmās ar līdzfinansējumu līdz 90% no izmaksām, gan arī izmantot iespēju piedalīties pašvaldības, arī mūsu – Latgales plānošanas reģiona īstenošanā esošajos projektos. Šāda veida atbalsts ļauj bez maksas gūt gan zināšanas dažādos apmācību semināros, gan pieredzi, apmeklējot citu Latvijas reģionu un pat citu valstu uzņēmējus projektu ietvaros organizētos pieredzes apmaiņas braucienos.
Latgales plānošanas reģions jau vairāk nekā desmit gadus sagatavo pieteikumus un īsteno pārrobežu sadarbības projektus, kas veicina lauku iedzīvotājus savus hobijus pārvērst biznesā, izkopt savas amatniecības prasmes, pilnveidot pārdošanu un mārketingu. LPR ieviestajos pārrobežu projektos amatniekiem un mājražotājiem tiek dota iespēja gūt pieredzi arī kaimiņu zemēs, piedalīties radošās meistarklasēs, apmācībās, saņemt individuālas konsultācijas. Īstenošanā ir divi Eiropas Savienības finansēti pārrobežu sadarbības projekti, 9.jūnijā Anīkšķu mākslas inkubatorā notika ideju tirgus amatniekiem, kura ietvaros bija iespēja iepazīties ar Lietuvas amatnieku un mākslinieku darbiem, apmeklēt darbnīcas, piedalīties kopīgās radošajās nodarbībās.

Spēja iet laikam līdzi
Covid-19 pandēmijas divi gadi ir atstājuši zināmu ietekmi arī uz mazo biznesu, īpaši ietekmējot tūrisma jomas pakalpojumu sniedzējus, kur ieguvēji bija tieši godprātīgie nodokļu maksātāji, kam tika dota iespēja saņemt dīkstāves paabalstus.
Šis laiks piespieda daudzus mazos ražotājus digitalizēties un apgūt attālinātās tirdzniecības mākslu – ne tikai iemācīties darboties ar pakomātu aparātiem, bet arī iemācīties veidot sociālo tīklu dialogu ar klientiem, pat prast pareizi nofotografēt piedāvāto preci. Un šeit lieti noderēja iespēja ņemt dalību attiecīga satura apmācību semināros.
Liela nozīme ir arī uzņēmēju spējai savā starpā komunicēt, lai konkurēšanu pārvērstu sadarbībā. Šeit kā labs piemērs man nāk prātā Aglona un viesu izmitināšanas pakalpojuma sniedzēju spēja savstarpēji sadarboties, lai viesu lielākas grupas neaizbrauc meklēt lielāku viesu māju, bet tiek izmitināti arī kaimiņu tūrisma namā. Pie tam viesu nami neskopojas ar informāciju par to, kur un kādu lauku labumu var iegādāties tuvumā.
Šādai savstarpējai komunikācijai vēl lielāks pienesums ir tad, ja arī pašvaldība un mēs kā Latgales uzņēmējdarbības centrs arī tiekam iesaistīti sarunās, domu apmaiņā par pasākumiem, rīcībām, kas veicinātu mazo ražotāju, amatnieku, pakalpojumu sniedzēju izaugsmi. Tieši tā mēs rodam idejas jauniem projektiem, kur gala labuma guvēji ir tieši reģiona mazie uzņēmēji.
Manā skatījumā, mazais bizness laukos, kas saistīts ar tūrisma pakalpojuma piedāvājumu, mājražošanu vai amatniecību, ir vairāk kā bizness. Pirmām kārtām, tā ir iespēja saglabāt kaut ko unikālu, Latgalei raksturīgu. Otrām kārtām, to varētu saukt par teritorijas mārketingu ar daudz plašāku ietekmi uz reģiona attīstību – cilvēki saskata šeit pievilcīgu dzīves vidi un pārceļas uz dzīvi laukos no Rīgas, atgriežas pēc ilgiem pavadītiem gadiem ārzemēs. Citu valstu uzņēmēji šeit saskata labu vietu investīcijām un attīsta eksportspējīgus uzņēmumus, radot vietējiem iedzīvotājiem darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* *Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

 

 

 

 

vadi

Veiksmes prognoze


.