Kā pa jokam, joka pēc (09.01.2026.)
2025.gadā svinam pirmās iespiestās latviešu grāmatas piecsimtgadi. “Vaduguns” uzsāk rakstu sēriju par grāmatu nozīmi laika griežos, kā mudināt lasīt un uzlabot lasītprasmi, lasītkāri, turklāt nodrošinot pēctecību, tādējādi stiprinot gan latviešu, gan latgaliešu garu un spītu. Sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā meklēsim atbildes, vai grāmatu un bibliotēku vēsture ir spogulis, kurā ieraugāmi nācijas intelektuālie meklējumi, sasniegumi un zaudējumi, attieksme pret savējiem un citādajiem. Tāpat uzsvērsim, ka tauta un tās valoda nevar pastāvēt bez savas grāmatniecības.
Inovācijas pierobežas bibliotēkās ir dzīves realitāte, jo bibliotekāri darbojas radoši un atbildīgi, ar vēlmi palīdzēt un iepriecināt bibliotēkas apmeklētājus. Lūkojam, kādas jaunas inovācijas piedāvā Latgalē, raugoties uz to, ka grāmatu sargi ar dažādām aktivitātēm atgādina par vietējo gaismas piļu nozīmi.
Būvēs liftu un rekonstruēs bibliotēkas ēku
“Pie mums, šķiet, biežāk nekā citviet jūtama interese par reģiona vēsturi, identitāti un kultūras mantojumu. Pierobeža pastiprina bibliotēkas lomu kā drošas, uzticamas informācijas avotam un sabiedrības saliedēšanas vietai,” pārliecināta Ludzas novada bibliotēkas direktore ELITA ZIRNE.
Ar ko Ludzas novada bibliotēka ir īpaša?
– Domāju, ka katra bibliotēka gan Ludzas novadā, gan Latvijā ir īpaša iestāde, jo tā ikvienam interesentam ir pieejama bez maksas, tā kalpo kā kultūras, izglītības un kopienas saieta centrs. Bibliotēkās ir plašs grāmatu un periodikas krājums, ko var izmantot studēšanai, pētniecības darbam vai vienkārši kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai. Bibliotēkas arī veicina latviešu valodas, kultūras un vērtību saglabāšanu. Reģionos un pierobežā bibliotēkas ir viens no galvenajiem sabiedriskās dzīves un informācijas centriem. Tās ir elastīgākās iestādes, kas spēj ātri pielāgoties laikam, apstākļiem un savas kopienas vajadzībām. Visās bibliotēkās ir aptuveni vienādi pakalpojumi, ar vienādu degsmi bibliotēkas palīdz saviem iedzīvotājiem būt zinošākiem, lasošākiem utt., bet katra bibliotēka atšķiras ar savas vietas, sava stūrīša izzināšanas krājumu – ar novadpētniecību. Ludzas novada bibliotēkai ir savākts un apkopots plašs novadpētniecības krājums, to var pētīt, atnākot uz bibliotēku vai ieejot tās mājaslapā un pieslēdzoties elektroniskajai novadpētniecības datu bāzei, kultūrvēstures datu bāzei.
2024.gada nogalē svinējām Ludzas novada bibliotēkas 140.dzimšanas dienu, kas bija īpašs, pacilājošs pasākums, jo bija iespēja redzēt, cik bibliotēka vajadzīga, nozīmīga vietējai kopienai, ko visi izjutām. Svinības pulcināja bibliotēkas esošos un bijušos darbiniekus, draugus, kolēģus no Ludzas novada un citām Latvijas pilsētām. Ludzas novada pašvaldība bibliotēkas kolektīvam pasniedza Atzinības rakstu par nozīmīgo ieguldījumu vietējās sabiedrības izglītošanā, kultūras dzīves veicināšanā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā. Pasākuma dalībnieki varēja iepazīt bibliotēkas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. Prezentācijās un atmiņu stāstos atdzīvojās bibliotēkas attīstības ceļš, izceļot tās nozīmi vietējās kopienas dzīvē. Jubilejas reize bija ne tikai atskats pagātnē, bet arī motivācija turpināt darbu, pielāgojoties mūsdienu izaicinājumiem un digitalizācijas laikmetam. Svinību laikā godināja visus Ludzas novada bibliotekārus – gan tos, kuri šobrīd aktīvi strādā, gan tos, kuri savu mūžu veltījuši bibliotēku attīstībai. Pasākumā uzsvēra viņu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, kultūras mantojuma saglabāšanā un lasīšanas veicināšanā. Jubilejas pasākumā ar cieņu un pateicību pieminēja bibliotēkas vadītājus un bibliotekārus, kuri vairs nav starp mums, bet viņu darbs, degsme un mīlestība pret grāmatām atstājusi paliekošas pēdas Ludzas novada bibliotēkas vēsturē.
Pirms gada nomainījām bibliotēkas logo, – tā zaļganzilā krāsa tika rūpīgi izvēlēta, lai radītu saikni ar dabas un ūdens elementiem, kas ir nozīmīgi Ludzas novadam. Logo centrā ir lielie burti, veidoti no stilizētām grāmatām, kas simbolizē bibliotēkas pamatvērtību – grāmatu, izglītības, informācijas un zināšanu nozīmīgumu un nodošanu citām paaudzēm. Ludzas bibliotēkas logotips veidots tā, lai stiprinātu bibliotēkas tēlu, kas vieno cilvēkus un veicina izglītību. Šī identitāte simbolizē zināšanas un nepārtrauktu izaugsmi, kas ir būtiskas Ludzas novada bibliotēkas vērtības. Logo dizaina autore ir talantīgā bijusī kolēģe Gunita Kapilinska.
Savā darbā kaut kā izjūtat, ka atrodaties pierobežā?
– Jā, atrašanās pierobežā ikdienas darbā ir jūtama, bet mēs laikam esam pieraduši – darām savus darbus, dzīvojam, mīlam, sapņojam, kā ikviens citur dzīvojošais. Ludzā un Ludzas novadā ir daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs – kopš seniem laikiem te ir draudzīgi sadzīvojuši latgaļi, latvieši, lietuvieši, igauņi, baltkrievi, krievi, ebreji utt. Bibliotēku apmeklē iedzīvotāji ar dažādu kultūras un valodu pieredzi, un tas ietekmē gan piedāvāto literatūru, gan pasākumu tematiku.
Cik cilvēku dienā apmeklē bibliotēku, kādas ir viņu vēlmes?
– Tas ir ļoti atkarīgs no sezonas. Pavasarī, kad sākas dārzu darbi, protams, bibliotēku apmeklē mazāks interesentu skaits, bet esam novērojuši – jo sliktāki laika apstākļi, jo vairāk apmeklētāju. Vidēji dienā bibliotēku apmeklē 150–211 interesenti. Vēlmes ir ļoti dažādas: nāk pēc grāmatām un laikrakstiem, daudzi joprojām izmanto internetu, datorus, nāk pēc palīdzības viedtālruņu apguvē, nāk drukāt, skenēt, brošēt, laminēt. Bibliotēkai ir savs grāmatu vākojamais aparāts, tāpēc arī šāds pakalpojums ir pieejams, un iedzīvotāji to izmanto. Ir interesentu loks, kas labprāt piedalās bibliotēkas piedāvātajās tematiskajās nodarbībās, un tie nav tikai skolēni, bet arī pieaugušie. Priecē, ka iedzīvotāji bibliotēku uztver kā kopienas pulcēšanās vietu.
Kāda ir apmeklētāju interese par digitālajiem pakalpojumiem? Vai viņi skata un izsaka domas par virtuālajām izstādēm, ko ik mēnesi piedāvājat?
– Digitālie pakalpojumi ieņem lielu vietu bibliotēkas ikdienā. Bibliotekāriem nākas saskarties ar daudz un dažādiem problēmjautājumiem, kurus arī risina. Lai būtu vienkāršāk un saprotamāk gan lietotājiem, gan bibliotekāriem, cik tad ir tādu, kuri vēlas apgūt digitālās prasmes, izstrādājām tematisko nodarbību kopu. Interesenti var pieteikties uz dažādām apmācībām, piemēram, “Digitālās prasmes ikdienai”, “Kā rīkoties ar telefonu – no zvaniem līdz aplikācijām”, “Efektīva e-resursu izmantošana”, “Canva prasmes: dizains visiem”, “E-grāmatu bibliotēka”, “Grāmata tavā kabatā”, “Mākslīgā intelekta rīki” u.c. Virtuālās izstādes ir populārs pakalpojums bibliotēkas mājaslapā. Manuprāt, tā ir laba iespēja lietotājiem kompaktā veidā iepazīties ar interesējošu tematu vai personu.
Kuras bibliotēkas aktivitātes kļuvušas par tradīciju?
– Mūsu bibliotēkā ir vairāki pasākumi, kurus varētu saukt par tradicionāliem. Ik gadu pavasara sākumā organizējam tikšanos ar “Noslēpumaino grāmatu” – šīs satikšanās vienmēr ir aizraujošas un noslēpumā tītas, jo jāizvēlas grāmata, kuru nemaz nevar apskatīt, pašķirstīt, palasīt anotāciju. Rokās iegulst liela aploksne ar ciparu un vēlējumu veiksmīgai lasīšanai un procesa baudīšanai. Vēl viens ļoti populārs un vietējās kopienas cilvēku popularizējošs ir pasākums “Dzīvā grāmata”. Uz to aicinām Ludzā un apkaimē populārus cilvēkus uz sarunu par dzīvi, mīlestību un grāmatu.
Vai joprojām darbojas lasītāju klubiņš un notiek tikšanās ar grāmatu autoriem?
– Katru mēnesi, izņemot vasaras mēnešus, bibliotēkā pulcējas lasītāju kluba “Lidojums” dalībnieki. Grāmatu apskati, sarunas, domas par lasīto virmo telpā vienmēr un nepārtraukti. Tikšanās ar autoriem notiek, ir bijušas tikšanās tiešsaistes platformās, grāmatu autori ir braukuši pie mums uz bibliotēku. Bieži par autoriem uzzinām kādā pasākumā, baudot bibliotekāru sarūpētās prezentācijas, viktorīnas un citas aktivitātes.
Ar kādām inovācijām bibliotēkā lepojaties? Kādas jaunas metodes izmantojat pakalpojumu sniegšanā?
– Aizvadītajā gadā radās ideja, iespēja un varēšana piedāvāt interesentiem aizraujošu lomu spēli “Dungeons un Dragons”. Tās mērķis ir piesaistīt bibliotēkai jaunatni un veicināt interesi par lasīšanu, attīstīt valodas prasmes, izmantojot aktivitātes, kas balstītas uz literārajiem tekstiem un valodas spēlēm. Nodarbību saturu pielāgojam dažādām vecumu grupām un lasītprasmes līmeņiem, īpašu uzsvaru liekot uz aktīvu līdzdalību, radošumu un pozitīvas attieksmes veidošanu pret lasīšanu un valodām. Sadarbībā ar Jūgendstila muzeju Rīgā un “Claude Rīga” grāmatu autoru un gidu projektā “Jūgendstila pastkartes” tika organizēta rakstīšanas aktivitāte bibliotēkā. Interesentiem bija iespēja rakstīt stāstus, iedvesmojoties no redzētajām pastkartēm.
Inovāciju aktivitātēm svarīga dažādu resursu pieejamība. Vai esat nodrošināti ar modernu tehnisko bāzi un radošiem darbiniekiem?
– Ir zināms, ka bibliotēka beidzot tiks pie lifta, kuru gaidīja gan darbinieki, gan apmeklētāji. Šis gads būs saspringts un darbīgs, jo plānos ir ne tikai lifta izbūve, bet arī bibliotēkas otrā un trešā stāva rekonstrukcija. Plānojam arī STEAM programmu ieviešanu bibliotēku darbā. Projekts paredz veicināt lielāku sociālo integrāciju cilvēkiem ar invaliditāti un senioriem. Izmantojot modernas tehnoloģijas un STEAM pieeju, sadarbībā ar projekta partneriem no Rokišķiem un Šauļiem tiks izstrādātas 20 specializētas programmas un organizētas 65 nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī 30 sensorās lasīšanas sesijas. Taps uzlabota vides pieejamība, tostarp Ludzas novada bibliotēkā tiks uzstādīts lifts, kas ļaus cilvēkiem ar kustību traucējumiem ērtāk piekļūt telpām. Vairāk nekā 100 izglītojošu un izklaidējošu aktivitāšu piedāvāsim senioriem, lai stiprinātu kopienas saiknes.
Kā izdodas piesaistīt jaunus grāmatu lasītājus? Kā popularizējat grāmatas?
– Katra mēneša pirmajā datumā Ludzas novada bibliotēkā ir jauno grāmatu diena. Ar jauno grāmatu sarakstiem var iepazīties bibliotēkas mājaslapā un “Facebook” lapā. Jauni lasītāji vienkārši rodas. Brīžiem šķiet, ka tie migrē – pieklust lasīšanā ilggadējie un uzrodas nebijušie, tad atkal otrādi. Joks, protams, bet neatlaidīgi tiek strādāts pie tā, lai bibliotēka būtu redzama, dzirdama, sajūtama. Organizējam tikšanās ar grāmatu autoriem.
Kā sadarbojaties ar citu novadu bibliotēkām, vai dodaties pieredzes apmaiņas braucienos?
– Mēs esam viena no Latvijas 30 reģiona galvenajām bibliotēkām, sadarbība notiek visos aspektos. Ik gadu dodamies pieredzes apmaiņas braucienos paši un sagaidām ciemiņus no Latvijas, kā vieni no pēdējiem mūs apmeklēja Saldus un Augšdaugavas kolēģi. Esam ciemojušies gandrīz visās Latvijas bibliotēkās, bet kā vienas no pēdējām bija Rīgas, Ikšķiles, Talsu un Kuldīgas bibliotēkas. Ļoti cieša sadarbība un draudzība ir izveidojusies ar Rokišķu bibliotēku.
Elita Zirne. Taujāta, kur bibliotekāri gūst iedvesmu radošam darbam, Ludzas novada bibliotēkas direktore teic: “Darbā, kolēģos, bibliotēkas apmeklētājos, sadarbības partneros un vienkārši no tā, ka esam noderīgi, vajadzīgi un cienīti!”
Lasīšanas prieks, iedvesma un kopības sajūta
“Baltinavā bibliotēka ir vieta, kur satiekas dažādu paaudžu iedzīvotāji, notiek kultūras un izglītojoši pasākumi, veidojas piederības sajūta savai kopienai,” uzsver Baltinavas bibliotēkas vadītāja SARMĪTE BUKŠA. Viņas radošo ideju realizēšana darbā, iespējams, ir lielākā inovācija, ko spēj īstenot lauku pagasta bibliotēkas.
Bibliotēka, kā skaidro Sarmīte, sniedz pieeju grāmatām un periodikai, digitālajiem resursiem, internetam un datoriem, bezmaksas piekļuvi abonētajām datu bāzēm. Piemēram, “3td E-grāmatu bibliotēka” ir pakalpojums un iespēja, kas reģistrētajiem pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem piedāvā bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā. “Prieks, ka šo pakalpojumu izmanto arī Baltinavas vidusskolas skolēni. Iedzīvotāji saņem palīdzību e-pakalpojumu izmantošanā, ikdienas digitālo prasmju apguvē. Pierobežā tas ir īpaši svarīgi, jo ne visiem ir digitālās prasmes vai internets mājās. Lepojamies ar mūsu Baltinavas vidusskolu, ar kuru bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība, kopā stiprinot bērnu un jauniešu interesi par lasīšanu un grāmatām,” atzīst S.Bukša. Baltinavas bibliotēka iesaistās dažādos lasītmotivējošos konkursos un programmās – “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025”, “Grāmatons”, “Lasīšanas stafete”. Bibliotēkas vadītāja organizē arī citas lasīšanas veicināšanas aktivitātes dažāda vecuma skolēniem, piemēram, tikšanos ar autoriem un vietējiem radošiem cilvēkiem, piedāvā izstādes un tematiskus pasākumus.
Visaktīvākie apmeklētāji – bērni
Pierobežas bibliotēkas vadītājai ir patiess prieks ciemoties Baltinavas vidusskolā, uzrunāt skolēnus un motivēt piedalīties lasīšanas veicināšanas programmās. Sadarbībā ar skolotāju kolektīvu izdodas iedvesmot skolēnus atklāt grāmatu pasaules brīnumus, radīt interesi par lasīšanu un pierādīt, ka lasīšana nav pienākums vien, bet piedzīvojums. Visaktīvākie bibliotēkas apmeklētāji kopā ar skolotājām – arī grāmatu lasītāji, kā atklāj Sarmīte, ir pirmsskolas vecuma bērni: “Bērnu smaids ir vispatiesākais sveiciens satikšanās mirklī. Viņu acīs spīd gaisma, kas padara pasauli gaišāku – tāpat kā grāmatas. Bērni māca, cik liela vērtība ir vienkāršam un sirsnīgam brīdim.” Taujāta, kā vērtē jaunākās literatūras piedāvājumu, viņa atzīst, ka jaunākās grāmatas bieži ir rakstītas viegli uztveramā un bērniem saprotamā valodā, ar interesantiem dialogiem, ritmu un humora elementiem. Ilustrācijas papildina stāstu, padarot to vizuāli pievilcīgu. Daļa grāmatu piedāvā interaktīvas vai daudzmediju iespējas – audiogrāmatas, QR kodus, spēles, kas veicina lasīšanas motivāciju un padara stāstus dzīvākus.
Izstāžu un meistardarbnīcu dažādība
Baltinavas bibliotēkā ik mēnesi skatāma kāda izstāde, notiek radoša darbnīca vai cits pasākums. Atskatoties uz aizvadīto gadu, Sarmīte stāsta: “Priecājos par ikvienu apmeklētāju, kurš ir ne tikai čakls lasītājs, bet arī nāk ar vēlmi uzzināt un iemācīties ko jaunu, darīt, radīt, pagatavot sev vai kādam citam oriģinālu dāvanu, kas priecē acis un silda sirdi. Gada ritumā ir notikušas radošās darbnīcas, tostarp Ingrīdas Oļipovas vadītā “Sojas vaska sveču liešanas meistardarbnīca”. Meistardarbnīcas ir lielisks veids, kā iemācīties kaut ko jaunu, satikt līdzīgi domājošus cilvēkus un izbaudīt radošu procesu. Te iegūstam jaunas zināšanas, dzirdam praktiskus piemērus un pildām dažādus uzdevumus. Darbnīcas bieži ietver arī jautājumus un atbildes, sadarbību un uzzināšanu. Gatavojoties šādam pasākumam, bibliotēkā meklēju informāciju, lai piedāvātu to apmeklētājiem.” Aizvadītajā gadā bibliotēkā regulāri bija skatāmas arī dažādas rokdarbu izstādes, kur apmeklētājiem bija iespēja aplūkot, piemēram, oriģinālus, izsmalcinātus, rūpīgi veidotus darbus no koka, ko piedāvāja Balvu Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra klienti; Jolantas Kašas greznās pērļotās rotaslietas; Ariadnas oriģinālās no atlasa lentītēm darinātās rožu kompozīcijas; Ivetas Brolišas ar mīlestību darinātās rotaļlietas; Daces Juhmanes interesantos radošos darbus; bišu un sojas vaska aromātiskās sveces, ko lēja Ilona Keiša, Ingrīda Bleidele, Revita Platača un Ingrīda Oļipova. Bija apskatāma Ivetas Gabrānes vadītā Baltinavas vidusskolas aušanas pulciņa dalībnieku radošo darbu izstāde “Ieaustais stāsts”, notika arī pasākums, kas pulcēja kopā gan pašus austo darbu autorus un viņu atbalstītājus, gan ciemiņus un izstādes apmeklētājus. Ļoti apmeklēta bija dūraiņu izstāde “Mazkursīšu cimdi” un tikšanās ar īpašnieci Ilzi Lazdāni, kur varēja rast atbildes uz jautājumiem par cimdu tapšanu un ieklausīties Ilzes stāstījumā. Gada izskaņā bibliotēkā norisinājās īpašs notikums – izstādes “Veltas Mītkes dzejas ilustrācijas” atklāšana, kur Balvu Mākslas skolas skolēni prezentēja savus darbus. Tā kā katram cilvēkam ir savs hobijs – aizraušanās, kas sagādā patiesu prieku un gandarījumu, tad bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja baudīt vairākas ar hobijiem saistītas izstādes: Kristiāna Freimaņa mašīnu kolekciju, Emeritas Brenčevas dekupētās pudeles, pildspalvas, teātra programmas un slavenu personību autogrāfus, kā arī Ziemassvētku un Jaungada apsveikuma kartīšu kolekciju, baltinaviešu adītos cimdus un senās lūgšanu grāmatas.
Darbā iedvesmo apmeklētāji
Baltinavas bibliotēkai, kā stāsta vadītāja, aizvadītajā gadā tapa sava “Saulgriežu grāmata”, kurā visa gada ritējumā saulgriežos gan baltinaviešiem, gan svētku ciemiņiem bija iespēja ar savu darbiņu veidot vienu lappusi kopējā grāmatā. Bibliotēkā izauga “Lasītāju koks” – sakņots mīlestībā pret grāmatām, kas ar katru jaunu lasītāju kuplo un plaukst. Tā zaros kā lapas iemājo lasītāju vārdi, veidojot dzīvu stāstu par kopā lasīto un piedzīvoto. Lasītāju kokā katrs lasītājs kļūst par lapu, kas papildina koka vainagu un apliecina, ka grāmatas aug kopā ar cilvēkiem.
Runājot par sadarbības partneriem, Sarmīte atzīst, ka bibliotēka sadarbojas ar muzeju, kultūras namu un pagastu, apmeklējot un piedaloties kopīgos pasākumos, tā veidojot saliedētu un aktīvu kopienu. Šajā gadā bibliotēka turpinās būt kā tilts starp cilvēkiem un grāmatām, radošām idejām un jaunām zināšanām, aicinot ikvienu piedzīvot lasīšanas prieku, iedvesmu un kopības sajūtu. Apmeklētājus un lasītājus gaidīs gandrīz tie paši periodikas izdevumi un jaunākās dažādu autoru grāmatas. “Prieku un iedvesmu ikdienas darbam bibliotēkā man dod tikšanās ar lasītājiem, radošas darbnīcas, izzinošas izstādes, pasākumi un iespēja būt daļai no kopienas dzīves. Ikdienas darbā iedvesmo apmeklētāji, jaunas grāmatas, radošas idejas un iespēja veidot vietu, kur zinātkāre aug kopā ar cilvēkiem. Laimes pakavs jaunajā gadā jāizkaļ pašam, lai vienmēr var būt zirgā! Lai mūs sargā no debesīm, mīl un saprot uz zemes! Lai katra izlasītā grāmata atver jaunu logu uz pasauli un sevi!” lasītājiem novēl bibliotēkas vadītāja.
Sarmīte Bukša. Bibliotēka, kā uzskata Baltinavas bibliotēkas vadītāja, savieno dažādas paaudzes, ļaujot tām satikties, dalīties zināšanās un pieredzē, tā palīdz veidot draudzīgu un saliedētu kopienu, kur katrs jūtas piederīgs un gaidīts.
Pie “Lasītāju koka”. Baltinavas bibliotēkā tapis “Lasītāju koks”, kas piesaista skatu un rada prieku ne tikai bērniem, bet arī senioriem acīs iemirdzas kāda prieka dzirkstelīte, kad ierauga savu vārdu lasītāju pulkā, jo jūtas ievēroti un motivēti.
Lasītāju kopa. Krāslavas novada Andrupenes pagasta bibliotēkā lasītāju kopa “Domubiedri”, kā stāsta bibliotēkas vadītāja Beneventa Račinska, savu darbību uzsāka 2016.gadā: “Jau 10 gadus 16 aktīvi seniori sanāk kopā, lai iepazītos ar jaunāko literatūru, rīkotu diskusijas par izlasītajām grāmatām. Pie siltas tējas tases raisās sarunas par aktuālām tēmām vietējā kopienā, pārrunas par gadskārtu svētkiem un vietējām tradīcijām, pieredzes stāsti un sirsnīgas sarunas.”
Izmanto labiekārtotas telpas. Viļakas bibliotēkā veikta telpu vizuālā labiekārtošana, piemēram, lasītava pielāgota, lai lasītāji justos ērti un gaidīti, tā teikt, kā mājās. Gaitenī uz 2.stāvu izveidotas sienu dekorācijas ar pasaku un grāmatu varoņiem. Bērniem un jauniešiem pieejamas dažādas spēles – novuss, ‘klasītes’, erudīcijas galda spēles, puzles u.c.
Ludzas novada bibliotēkā. Fotogrāfija tapusi vienā no radošajām aktivitātēm, kad interesenti rakstīja stāstus, iedvesmojoties no redzētajām pastkartēm.
"Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem"
* "Par publikāciju "Kā pajokam, joka pēc" saturu atbild SIA "Balvu Vaduguns"
Esi burvis – taisi no nekā! (22.06.2022.)
Ja var citi, varam arī mēs!
Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.
Ražo no pašu izaudzētām izejvielām
Braucam ciemos pie nominācijas “Gada mājražotājs” laureātes uz Preiļu novada Stabulnieku pagastu. Te atrodas bioloģiskā zemnieku saimniecība “Vilkači”, kas ražo un piedāvā iegādāties dažnedažādus bio produktus, izgudrojot arvien jaunus augļu un dārzeņu pārstrādes veidus, lai būtu interesanti gan pašiem, gan pārsteigums pircējiem. Galvenais ražošanas resurss ir zeme, kam, protams, kalpo pašu saimnieku prāts, enerģija un prasme aizvadīt darbdienas tā, lai vakarā aizietu gulēt ne vien noguruši, bet ar lietderīga, labi padarīta darba apziņu. Kā ģimenei veicas šajā biznesā, kas ir tā galvenais plānotājs un komandieris,- saruna ar “Vilkaču” saimnieci Skaidrīti Grigali.
Jūsu saimniecība reģistrēta pasen – 1992.gadā, bet kā bioloģiskā sertificējusies kopš 2016.gada. Esat izvēlējušies darbietilpīgu, taču visai interesantu nodarbi – ražot bio produktus. Kas rosinājis tam pievērsties?
-Kādreiz mums bija arī lopi, ļoti daudz darba, bet saprotot, ka veselība ir jāsaudzē, pievērsāmies cita veida nodarbei, izvēloties ogu un augļu audzēšanu. Iesākām ar avenēm un upenēm, tad nāca arī cidonijas, smiltsērkšķi, līdz tagad kopā ir aptuveni 15 hektāri augļu un ogu, bet apsaimniekotā zeme pavisam ir 40 hektāri. Kaut kad kopā ar Preiļu novada domi pabijām Berlīnē un, apmeklējot tur zaļo tirdziņu, redzējām, kas notiek citur, ko dara un ražo cilvēki citās valstīs. Arī pašiem radās doma, ka varētu ko līdzīgu izmēģināt mēs te, Latvijā, dzīvojot savā lauku novadā. Un iestādījām ogulājus. Ogulāji ražo, ogas jānovāc, bet tālāk jādomā, ko ar tām darīt, jo svaigā veidā vien visu izaudzēto patērēt nav iespējams. Ātri sapratām, ka svarīga ir pārstrāde, jo tā dod arī lielāku peļņu. Praksē vērojam, ka arī sabiedrība mainās, sevišķi ģimenes ar bērniem tagad izteikti priekšroku dod bioloģiskās pārtikas izvēlei, tādēļ mums atliek tikai ražot un piedāvāt. Pārstrādi savā lauku saimniecībā gan vairāk uztveru kā hobiju, kas rosina aizvien izdomāt kaut ko jaunu un neparastāku.
Jūsu saimniecībā ir dažādi novirzieni: gan augļu un ogu audzēšana, gan dārzeņi, cidonijas, upenes, vēl arī liela siltumnīca ar tomātiem, arī tējas un pat graudi. Kas tam visam tur roku uz pulsa, visu pārredzot un kontrolējot ikdienas darbu?
-Galvenā komandiere un direktore esmu pati, uzņemoties arī pārstrādes jomu, bet jaunākais dēls un dzīvesbiedrs strādā ar tehniku, apstrādājot zemi. Viņi abi ar, pļauj, irdina rindstarpas un dara tamlīdzīgus darbus. Būtībā strādājam trijatā, bet ražas laikā, kad ir ogu lasīšana, palīgā nāk viena sieviete. Ja dari pats un strādā sev, tad ir arī kvalitāte, un viss izdodas. Uzskatu, ka šodien ļoti problemātiski laukos ir atrast darbiniekus, jo viņu praktiski nav. Turklāt tad būtu jārēķinās arī ar papildu izmaksām. Pagaidām izlīdzamies paši. Pati strādāju vēl arī skolā par projektu vadītāju, bet dzīvesbiedram cita darba nav, viņš pilnībā ir nodarbināts tikai mūsu saimniecībā. Protams, vasarā lauku sētā ir ļoti daudz dažādu darbu. Klāt vēl nāk arī būvniecība,- kaut kas jāuzceļ, jāpielabo, jāmaina jumti…
Saimniecības bio produktu piedāvājums ir ļoti plašs – ap 30 nosaukumu. Kā jums tikai nav: sīrupi, garšvielas, zāļu tējas, žāvēti un svaigi augļi un ogas, augļu konfektes, ievārījumi, dārzeņu smalkmaizītes, zefīri, ogu pulveri. Kā to visu var izdomāt un kad ir laiks pagatavot?
-Mana pārstrādes sezona sākas pavasarī ar rabarberiem un priežu čiekuriem, bet vēlāk pievienojas viss pārējais. Esmu izmēģinājusi un tagad labi sanāk arī ogu rullīši, kas pircējiem ļoti patīk. No sākuma ar tiem bija problēmas – lūza, jo tikai ar laiku pierodi pie tehnoloģiskā procesa. Tagad visas iespējamās ogas, ko audzējam, var tādā veidā pārstrādāt. Ogu rullīši ir mans top produkts, ar ko ienācu Latgales tirgū. Palika pāri daudz sasaldētu ogu, un domāju, ko ar tām iesākt? Meklēju idejas, domāju un sāku eksperimentēt. Ogas sablendēju un sāku kaltēt, pēc tam tinu un griezu rullīšos. Šogad man ir tapuši karamelizēti priežu pumpuri. No katra auga, kas izaug, mēģinām paņemt un pagatavot visu iespējamo, lai nekas daudz pāri nepaliek. Gatavoju arī spinātu, ķiploku ziedu pulveri, ķirbju miltus, dažāda veida garšvielu maisījumus. Zeme ir dāsna ražotāja, atliek vien to izmantot.
Kā veicas ar produkcijas realizāciju? Kuri jau pazīst jūsu saimniecību, laikam vairs nav jāpārliecina par sortimenta kvalitāti?
-Esmu iepraktizējusies saražot tik daudz produktu, lai varētu tos pārdot. Covid laikā bija izteikti daudz cilvēku, kuri gribēja lietot veselīgus un vitamīniem bagātus produktus un izteikti pieprasīja cidonijas, smiltsērkšķus, rabarberus, priežu pumpurus. Šīs produkcijas ir daudz, bet līdz decembrim vairums sīrupu un sulu jau ir izpārdoti. Tad nāk Ziemassvētku laiks, cilvēki meklē skaisti noformētas ēdamas dāvaniņas. Mūsu saimniecība ir aktīva izstāžu dalībniece, kur daudzi iepazīst mūsu saimniecības vārdu. Produkcija ir atrodama Rīgā, bioloģiskajos veikalos, kuru saimnieki mūs atrada tieši caur izstādēm. Uzskatu, ka nenovērtējams palīgs ir sociālie tīkli, ko mēs aktīvi izmantojam. Ja prece labi izskatās, tad ir pieprasījums, un to var saņemt caur Omnivu. Vēl jau ir arī dažādi svētki, pasākumi, tirdziņi. Ja vien ir prece, braucam un piedalāmies.
Dzīvesveids priekam un ienākumiem
“Vilkači” paslēpušies mežainā apvidū. Te var lasīt priežu pumpurus, vākt ārstniecības augus, saimniece priecājas, ka zeme ir auglīga, atliek to vēl bagātināt ar organisko mēslojumu, un stādījumi iet uz augšu. Viņi ir arī sertificēta stādu audzētava un pārdod upenes, smiltsērkšķus, cidonijas, avenes, zemenes. Līdz ar to saimniecību vairākas reizes gadā apseko un pārbauda Augu aizsardzības dienesta speciālisti. Bioloģiskajiem ražotājiem jāpiecieš, ka ļoti bieži augļkopības saimniecības neiegūst lielas ražas, jo augus bojā kaitēkļi: uzmetas laputis, tinēji. Pietiek vēl citu kaitnieku – stirnas apēd cidoniju un smiltsērkšķu galotnītes. Vakarpusē ir grūti ravēt, jo pamatīgi uzbrūk odi. Upenes iepriekš lasīja ar rokām, bet tagad saimniecība iegādājusies kombainu, kas būtiski atvieglo šīs ražas novākšanu. Skaidrīte piekrīt, ka saimniecībā viņiem vēl ir ļoti daudz roku darba, kas prasa izturību un paņem daudz laika. Piemēram, cidonijas četru hektāru platībā jāvāc tikai ar rokām, braucot pa lauku ar ratiem, uz kuriem uzliktas kastes.
Saimnieces Skaidrītes atziņa: “Darbs mums ir sava veida hobijs, taču vajag arī atpūtu. Rudens pusē bijām atpūtā Tenerifē, centāmies svētdienas veltīt regulāriem izbraucieniem ar garšīgām vakariņām. Mans gandarījums ir klienti, kuri mūs atrod, izvēlas un pērk mūsu ražojumus. Prieks, ka varam atļauties iekārtot saimniecību, uzlabot ēkas un dot ieguldījumu nākotnei.”
Jauni cilvēki ar citādu domāšanu
Mūspusē ir diezgan daudz bioloģisko saimniecību, par ko lieliski var pārliecināties Balvu novada organizētajos zaļajos tirdziņos, redzot produkciju, ko piedāvā šie tirgotāji. Man šoreiz negribētos runāt par bioloģiskajām saimniecībām, kas nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, lai gan arī šajā gadījumā bioloģiski saimniekot nenozīmē neko nedarīt ar zemi vai darīt tikai kaut ko.
Priecē tie, kuri, saimniekojot bioloģiski, prot radīti veselīgus produktus un vienlaikus saudzē vidi. Cilvēki pievēršas specifiskām lietām, neparastiem produkcijas veidiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību. Šajā nozarē ienāk jauni cilvēki ar citādu domāšanu.
Viedokli un informāciju varu sniegt par tiem saimniekiem, kuri ir izmantojuši iespējas saņemt finansējumu projektu ietvaros, ko administrē Lauku atbalsta dienests. Ir dažādas atbalsta programmas – ieguldījumi materiālajos aktīvos, mazo lauku saimniecību attīstība, LEADER projekti, ko var izmantot, lai attīstītu savas saimniecības un sasniegtu iecerētos mērķus.
Vairāki saimnieki pievērsušies mazo lauku saimniecību attīstībai. Tālis Korlašs iegādājās upeņu un aveņu stādus un nepieciešamo tehniku ogulāju kopšanai – stādītāju un ravētāju-irdinātāju. Upenes viņi audzē otro gadu, šogad iestādītas arī avenes – 5500 stādi. Šogad palielināta upeņu platība līdz 4,50 ha. Saimniecība plāno izveidot saldētavas telpas.
Laumai Kaļvai galvenais saimnieciskās darbības veids ir gaļas liellopu audzēšana. Apsaimnieko zemi 45 ha kopplatībā. Viņi ražošanā neizmanto augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslojumu, jo saimniecība kopš 2018.gada strādā ar bioloģiskām metodēm, ir reģistrējusies bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Saimnieces pārliecība ir audzēt ekoloģisku produkciju un ražot gaļas konservus. Projekta ietvaros iegādāti: gaļas kuteris, autoklāvs, ražošanas galdi un plaukti, aukstuma kamera un konservu kārbu aizvākotājs. Ilgtermiņa mērķis ir kļūt par konkurētspējīgu lauku saimniecību, piedāvājot tirgum jaunu produktu un palielināt ražošanas apjomu.
Mārītei Slišānei projekta atbalsts deva iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību dzimtajā Viļakas pusē. Viņa kopš bērnības interesējusies par mājputniem, daudz lasījusi, pašmācības ceļā studējusi putnu turēšanas apstākļus, barošanu un dēšanas īpatnības. Par savu finansējumu iegādājusies pirmās vistas, pašvaldības projektā saņēmusi finansējumu inventāra iegādei. Iegādājusies inkubatoru, lai tirgotu gan cāļus, gan olas. Projekta ietvaros iegādājusies aprīkojumu svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanai. Prieks, ka uzsākts jauns saimnieciskās darbības virziens, attīstot uzņēmējdarbību lauku reģionā un piedāvājot klientiem pēc sentēvu receptēm ceptus mīklas izstrādājumus un kūkas.
Elizabeta Mača saņēmusi atbalstu biškopības nozares attīstībai – iegādājusies biškopības inventāru, jo saimniecības pamatnozare ir biškopība. Saimniecībā audzē balto āboliņu, bastarda āboliņu un facēliju 27 ha platībā. Bišu saimju skaitu palielina katru gadu no savām bitēm un noķertajiem spietiem. Ražo medu, ziedputekšņus, bišu maizi, kā arī sākusi ražot bišu vaska higiēnisko lūpu krāsu. Katru gadu saražotais produktu apjoms palielinās. Saimniecība daļēji ir nodrošināta ar biškopības iekārtām, bet, palielinoties bišu saimju skaitam un attīstot jaunus nozares virzienus, projektu ietvaros iegādājas jaunas un modernas iekārtas kā: kasešu sviedi, pusautomātisko lūpu krāsu uzpildes iekārtu, vaska centrifūgu ar tvaika ģeneratoru.
Sergeja Maksimova zemnieku saimniecība “Vējiņi” ar projekta finansējumu 2011.gadā ierīkojusi ogu dārzu un uzsākusi ogu komerciālo ražošanu. Projekta ietvaros iegādāta aveņu un krūmmelleņu audzēšanai nepieciešamā tehnika.
SIA “Safronovkas ogas” ar projekta atbalstu iegādājusies laistīšanas sistēmas sūkņa staciju un uzsākusi dzērveņu plantācijas paplašināšanu 2,40 ha platībā. Pamatdarbības veids ir upeņu un lielogu dzērveņu audzēšana, pirmo ražu ievāca 2017.gadā. Sabiedrība ir reģistrējusi ogu pārstrādi mājas apstākļos, ražo dzērveņu sulu.
IK “Kārlis Mieriņš” uzsāka saimniekošanu 2016. gadā, iesniedzot pirmo projektu jauno lauksaimnieku atbalstam. Saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, ir bioloģiskā saimniecība un nelielās platībās audzē arī graudaugus. Lai nodrošinātu dzīvniekus ar lopbarību, tiek palielinātas lauksaimniecībā izmantojamās platības, kas tagad ir līdz 176,09 ha, liellopu skaits no 50 palielinājies līdz 96 . Bioloģiskos produktus patērētājiem piegādā pēc iepriekšēja pieteikuma tieši uz dzīvesvietu.
IK “Mieriņš un dēli” nodarbojas ar gaļas šķirnes trušu audzēšanu Viļakas pusē, saņemts finansējums trušu būru un vaislas materiāla iegādei. Papildus truškopībai attīstīta arī vistkopība olu iegūšanai. Viena projektu ietvaros uzbūvēta mazjaudas kautuve, izveidots artēziskais urbums, iegādāti graudu torņi. Otrā projekta ietvaros iegādāts traktors, zemes diski, zemes veltņi un maiņvērsējarkls. Saimniecība turpina attīstīties.
Zemnieku saimniecība “Alefrons” realizējusi projektu par augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu, iegādājoties hidraulisko augļu spiedi, augļu mazgātāju – smalcinātāju, elektrisko sūkni sulas pārliešanai, tērauda tvertnes, elektrisko pasterizatoru un filtrēšanas sistēmu. Saimniecība piedāvā ražu pārstrādāt pasterizētā sulā. Atbalsts saņemts arī caur otru projektu, iegādājoties dozatoru, ievārījuma katlu, augļu mazgātāju, horizontālo kapsulētāju, manuālo etiķešu līmēšanas iekārtu apaļām pudelēm, gravitācijas pudeļu pildītāju, sasmalcinātas masas uztvērējtvertni ar sūkni, manuālo vīna korķu aizkorķētāju. Balvu rajona partnerības teritorijā nav daudz bioloģisko ievārījumu – biezeņu un augļu vīnu ražotāju. Uzņēmuma vīzija ir nodrošināt ar veselīgu un dabīgu produkciju visas vecumu grupas, sākot no zīdaiņiem līdz pat sirmgalvjiem.
Irēna Bukša Viļakas pusē pievērsusies augļu un dārzeņu pārstrādei, caur projektu iegādājoties vajadzīgo aprīkojumu. Viņas piemājas saimniecība bioloģiski sertificēta jau kopš 2004.gada. Ar savu produkciju Irēna piedalās prezentācijās, tā paredzēta arī lielākos iepakojumos tirdzniecībai.
* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”
*Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.
Vairāk rakstu...
Veiksmes prognoze
.