Rakstos

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (20.01.2023.)

Pietrūka pātagas vai burkāna?

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Latgale ir īpašs reģions Latvijā

Jau pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, kad ievēlējām 14.Saeimas deputātus. Neskatoties uz to, politiķi un politologi turpina analizēt iespējamās pieļautās kļūdas, kā arī kaļ nākotnes plānus. Savukārt vēlētājus interesē, vai priekšvēlēšanu solījumi neizgaisīs gaisā un kārtējo reizi nenāksies atcerēties savulaik bijušā premjerministra Einara Repšes spārnoto teicienu: “Nu kā var nesolīt?” Pētnieki apgalvo, ka Latvija izceļas ar to, ka mūsu valstī ir ļoti daudz neapmierināto pilsoņu, kuri politiķiem neuzticas un nav arī aktīvi. Tiesa, 14.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo aktivitāte bija lielāka, nekā ierasts. Ilggadējā biedrības “Ritineitis” līdere un nu jau Balvu pilsētas pārvaldes vadītāja Maruta Castrova, spriežot par pērn aizvadītajām vēlēšanām, secina, ka Latgale ir īpašs reģions Latvijā.

Kāpēc, Jūsuprāt, Latvijā kopumā aktivitāte bija lielāka nekā Latgalē?
– Latgale ir īpašs reģions Latvijā, šeit vēlētāji vienmēr ir vēlējušies sagaidīt skaidrus plānus, nevis solījumus. Šīs vēlēšanas notika laikā, kad jo skaudrāk apzinājāmies, cik svarīgi ir sargāt mūsu Latvijas robežu, drošību un brīvību. Jāsaprot, ka Latvijas drošība sākas Latgalē. Vēlētāju aktivitāte Latvijā, īpaši Vidzemē, manuprāt, bija lielāka, jo tur vēlētāji redzēja ieguldītos darba un solījumu rezultātus. Un tas daudzviet atkarīgs no vadības katrā novadā, pilsētā un pagastā. Daudzi no Latgalē deklarētajiem iedzīvotājiem nedzīvo Latgalē, un patriotisma līmenis nebija tik liels, turklāt 3% nav tik daudz, lai par to celtu traci. Paskatoties uz citu Eiropas demokrātisku valstu rezultātiem, šie ir vēl ļoti labi.
Nav aiz kalniem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Nākamgad pavasarī no Latvijas, kas ir viens vēlēšanu apgabals, būs jāievēl astoņi deputāti. Cik un vai aktuālas ir EP vēlēšanas Latvijas balsstiesīgajiem vēlētājiem?
– Ir saprotama iedzīvotāju attieksme, ka šo astoņu deputātu tieša ietekme ir krietni mazāka nekā Saeimas deputāta un pašvaldības deputāta ietekme uz viņu dzīves kvalitāti un ikdienu. Ir jābūt gatavam strādāt ar projektu, kas palīdz mainīt Eiropu un līdz ar to arī mūsu dzīves telpu. Jauniešiem svarīgi balsot, jo viņi dzīvos pasaulē, ko ievirzīs šodienas situācija. Viņi ir vairāk iemācījušies, ko nozīmē rūpēties par planētu un kādas var būt sekas, ja nemainīsim mūsu dzīvesveidu. Viņus uztrauc, kā atrast darbu, kā nodrošināt mājokli, mentālā veselība. Mums, vecākiem un vecvecākiem, ir citas problēmas un citas prioritātes, tāpēc jauniem cilvēkiem vienmēr jāizmanto savas balsis.
Trīs mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām partiju reitingi liecina, ka sācis sarukt vēlēšanu uzvarētājas partijas “Jaunā Vienotība” reitings. Savukārt tas pieaudzis opozīcijā esošajām partijām – “Stabilitātei!” un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Kāpēc?
– Ja man būtu pravieša dāvanas un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas…” (Pāvela 1.vēstule korintiešiem). Arī šajās partijās ir godprātīgi, profesionāli un uz nākotni vērsti deputāti.
Kā vērtējat jaunās valdības sastāvu?
– Jaunās valdības sastāvs šobrīd izskatās vairāk profesionāls nekā iepriekšējais. Arī par 13.Ssaeimas darbu viennozīmīgi varu teikt, ka ir izdarīti lieli un svarīgi darbi gan Latvijā, gan Latgalē, gan Balvu novadā. Arī šobrīd pie esošās situācijas un mūsu novada vadītāja neizsīkstošās enerģijas un izaicinājumiem ceru arī uz Balvu novada un pilsētas augšupeju. Galvenais, ka ir mērķi, izaicinājumi sagatavot un ieviest Latgales reģionālo programmu. Ja runājam par “Jaunās Vienotības” deputātiem, tad tur ir profesionāli, pieredzējuši un godprātīgi cilvēki savās jomās. “Jaunā Vienotība” Latgalē turpina sadarbību ar Latgales partiju. Partijas ir apņēmības pilnas saskaņot un virzīt nozīmīgos nacionālā un reģionālā līmeņa jautājumus un savstarpēji atbalstīt partiju programmās izvirzītos mērķus un prioritātes. Ja runājam par mūsu novadu un laukiem, tad pēc iespējas vairāk jāveicina un jāmudina jaunieši atgriezties, un tad jau svarīga ir dzīves telpa, labs ceļš, kultūras daudzveidība, izglītības kvalitāte.
90.gadu vidū (1993.gadā) izcēlās jau Joahims Zīgerists, kurš politiķiem ierādīja līdz tam mūspusē ne pārāk izplatītu politiskās reklāmas formu, pirms 5. Saeimas vēlēšanām pērkot milzīgu izmēru reklāmas lielākajos laikrakstos, bet pirms 6. Saeimas vēlēšanām par hrestomātisku kļuva veids, kā vēlēšanu dienā Zīgerists pievilināja vēlētājus, dalot visiem banānus. Vai cilvēkus var uzpirkt ar banāniem, burkāniem?
– Šādi domāt ir banāli. Tas, ka cilvēki uzķeras uz šādiem pakalpojumiem, ir saprotami, daudzus var uzpirkt ne tikai ar banāniem, arī ar alkoholu, cigaretēm, naudu… Daudziem taču ir pilnīgi vienalga, par ko un kāpēc balsot, un šādi cilvēki ir bez mērķa, nākotnes redzējuma un attīstības. Viņiem viss vienalga – šodien labi un gan jau kāds parūpēsies arī par rītdienu. Katrā laikā ir kāda deficīta prece, arī banānam bija tāds laiks. Politiski esam diezgan neizglītoti, šķiet, vairāk pievēršam uzmanību varai, naudai, sabiedrības nostājai. Protams, visi nevaram būt politiķi, taču varam būt veiksmīgi sabiedrības kalpi, godprātīgi uzklausot iedzīvotājus un darot savu darbu. Tā ir mūsu valsts pārvaldes un pašvaldības būtība. Šogad svinēsim Balvu pilsētas 95.jubileju, ar ko vienoti soli pa solim dosimies pretī pilsētas simtgadei. Zinu, ka pilsētā ir daudz darāmā, sākot no ielu apgaismojuma, līdz pat iebraucamā celiņa nodrošināšanai. Jāpabeidz visi iesāktie darbi, jāatjauno ietvju un ceļa segumi, jāuzlabo dzīvojamais fonds, jāsekmē jaunu uzņēmumu darbības uzsākšana, radot drošu un sakārtotu vidi. Jāveido komanda, jāuzklausa iedzīvotāji.
Vai Latvijā būtu jāmaina vēlēšanu sistēma un jānosaka obligāta piedalīšanās vēlēšanās?
– Spēcīgas pilsētas un reģiona izaugsmi veicina ekonomiskās izaugsmes process – arvien lielāka ekonomisko aktivitāšu koncentrācija pilsētā un to radītie pozitīvie ieguvumi – ir reģiona attīstības virzītājspēks. Tā, piemēram, uzlabojoties cilvēku mobilitātei un transporta infrastruktūrai, paplašinās pilsētā iedzīvotāju skaits, tādējādi tiek sekmēta plašākas teritorijas izaugsme, kā arī veidota optimālāka un efektīvāka pilsētas un novada attīstība. Attīstot kādu policentrisku pilsētu attīstības sistēmu, tai skaitā arī Latvijas, būtu jāmeklē papildinošās saites starp dažāda līmeņa pilsētām un to attīstības vajadzībām. Veiksmīgai pilsētu sistēmas attīstībai būtu jāintegrē trīs dažādu līmeņu vajadzības – Eiropas valstu ne-telpiskie instrumenti ir: administratīvā reforma, budžeta vienādošana starp ‘bagātajiem’ un ‘nabagajiem’, ES finansējums. Un, ja iedzīvotājs nesaskata izaugsmi, tad tam neredz jēgu. Daudz jāstrādā ar jaunatni, jāievieš politiskās audzināšanas stundas. Tāpat mūsu tehnoloģiju laikā nevarēt nobalsot attālināti, kas rada izbrīnu. Ja mēs šobrīd varam attālināti strādāt, piemēram, esot Spānijā, Itālijā vai kur citur, kāpēc vēl arvien nevaram nobalsot? Vairākas 14. Saeimā ievēlētās partijas piedāvā mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijā, kaut gan ideālu vēlēšanu sistēmu nav – katrai ir priekšrocības un trūkumi. Piekrītu daudzu ekspertu domām, ka vēlēšanu sistēma ir jāmaina, lai īstenotu samērīgu reģionālo pārstāvniecību Saeimā, veicinātu tādu partiju veidošanos, kurās nebūtu iespējama korupcija. Svarīga ir vēlētāju uzticēšanās godīgas, efektīvas un stabilas valdības veidošanā. Tiek uzskatīts, ka nav vajadzīga Satversmes maiņa, bet tikai izmaiņas vēlēšanu likumā. Jāatceras, ka dzīvojam demokrātiskā valstī un mums ir katram sava dzīves pieredze un uzskati, taču kopā jāuzņemas atbildība par mūsu Latvijas, Latgales un Balvu nākotni!

Jāmaina vēlēšanu sistēma

Andris Kazinovskis, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, 13.Saeimas deputāts, par nopelniem pašvaldības darbā, pilsoniskas sabiedrības veidošanā un pašaizliedzīgo ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmes veicināšanā tika apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru: – Izraugoties premjera kandidātu, Valsts prezidents Egils Levits aicināja jauno valdību strādāt tā, lai panāktu Igauniju un Lietuvu. Pagaidām nekas neliecina, ka jaunizveidotā valdība tiešām būs spējīga to izdarīt. Vairāki mūsu valstī pazīstami cilvēki izteica savus priekšlikumus. Uzņēmējs, miljonārs Pēteris Šmidre domā, ka valsts straujāku attīstību un ienākumus garantēs valsts īpašumu, akciju sabiedrību privatizācija. Par valsts mežu, dzelzceļa, Latvenergo privatizēšanu ir sākuši runāt arvien biežāk. Bet tad rodas jautājums, – kāds segums būs valsts parādam šobrīd ap 17 miljardiem eiro, ja valsts īpašumi nonāks privātajās rokās? Vai tiešām jaunās valdības darbības moto būs aizņemties un privatizēt? Vai premjers Kariņš nav mācījies no iepriekšējās valdības pieļautajām kļūdām? Vai joprojām tiks paaugstināti nodokļi un netiks atbalstīta uzņēmējdarbība? Valstī trūkst skolotāju, mediķu, policijas darbinieku, viņu atalgojums ir niecīgs. Ja ir vakantas 1700 darbavietas policijā, vai nebūtu saprātīgi izbrīvēto atalgojumu izmantot algu paaugstināšanai strādājošiem policistiem, jo kopumā darbs tiek padarīts. Arī pašvaldībām paredzētais finansējums ir samazināts un nepietiekams, lai gan bieži vien uz pašvaldību pleciem gulstas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu lielākā daļa. Piemēram, grūti iedomāties, kā valsts policija nodrošinātu kārtību Balvos, ja nebūtu Balvu pašvaldības policijas. Turklāt paredzams, ka Balvos tuvākajā laikā nebūs pat policijas iecirkņa. Tajā pašā laikā ir būtiski pieaugusi dzīves dārdzība Latvijā. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis pēdējā pusgadā palielinājies par vairāk nekā 20%, piemēram, 2022.gada septembrī inflācija bija 22,2% salīdzinot ar 2021.gada septembri, kas ir lielākā Eiropas Savienībā šobrīd. Lielākais patēriņa cenu līmeņa pieaugums bija pārtikai un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Uz šādu notikumu fona iedzīvotāji ar nepacietību gaida jaunās valdības aktīvu rīcību. Bet vai šī rīcība būs saprātīga, jo jaunie ministri jau ir paspējuši izteikt priekšlikumus, kas paredz vēl vairāk apgrūtināt dzīvi. Jaunais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars neizslēdz iespēju iedzīvotāju sodīšanai klimata sakarā un Nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu nesiltinātām daudzdzīvokļu mājām. Savukārt Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrs Māris Spindžuks iesaka ieviest bezbērnu nodokli, līdzīgi, kā tas bija padomju laikos. Tas liecina par politiskās sistēmas stagnāciju Latvijā.
Ir jāmaina proporcionālā vēlēšanu sistēma Saeimas deputātu ievēlēšanai. Šobrīd tiek ievēlēti deputāti no partiju sarakstiem. Rezultātā ir partiju vadītāji un līderi, kuri nosaka partijas nostāju katrā jautājumā, un pārējie deputāti. LR Saeimas sēdēs tiek skatīti likumprojekti, kuri iepriekš tiek apspriesti LR Saeimas sadarbības padomes sēdēs. Sadarbības sēdēs piedalās viens vai daži pārstāvji no katras partijas, kuras veido koalīciju jeb pārstāv valdību. Šajās sēdēs būtībā tiek izlemts, kā virzīsies LR Saeimā ikviens likumprojekts. Citiem vārdiem sakot, notiek tirgošanās par ikvienu partijām svarīgu likumprojektu. Piemēram, vienai partijai ir svarīgi trīs no dienaskārtībā izskatāmajiem jautājumiem, citai – nākamie divi un citai – vēl kādi citi likumprojekti. Lai katrai partijai tiktu atbalstīti un nobalsoti LR Saeimas sēdē tai interesējošie likumprojekti, partijas panāk kompromisu, parasti atbalsot visus šīm partijām svarīgus jautājumus jeb “tu atbalsti mani – es tevi”. Protams, opozīcijas iesniegtos priekšlikumus neatbalsta. Faktiski visu likumu virzīšanas un pieņemšanas toni nosaka neliela čupiņa politiķu, pa vienam līdz trijiem politiķiem no katras partijas, kuras pārstāv valdošo koalīciju. Tālāk likumprojekta virzīšana izskatīšanai LR Saeimas komisijās un nobalsošanai Saeimas sēdēs ir tikai tehnisks jautājums. Pirms LR Saeimas sēdes katras valdošās koalīcijas frakcijas deputātiem tiek pateikts, kā jābalso par to vai citu likumprojektu. Ja kāds deputāts iebilst vai atsakās balsot, kā norādīts komisijās, viņš riskē zaudēt gan amatus, gan privilēģijas, arī finansiālās. Deputātiem bieži vien balsojumi ir pretrunā ar viņa pārliecību, sirdsapziņu vai reliģiskiem uzskatiem. Tāpēc daudzi deputāti izstājas no partijas un Saeimas frakcijas un kļūst par neatkarīgajiem deputātiem vai iestājas citas partijas Saeimas frakcijā. Arī mana deputāta pieredze LR Saeimas darbā ir bijusi gan partijas frakcijas sastāvā, gan kā neatkarīgam deputātam. Jāatzīst, man vairāk panākumu bija, kad biju neatkarīgais deputāts. Manis virzītie un vēlāk LR Saeimā pieņemtie likumprojekti gan par papildinājumiem Medību likumā, gan par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu saistībā ar Stompaku kauju tika atbalstīti apmaiņā pret to, ka es LR Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstīju likumprojektu par Ekonomiskās tiesas izveidošanu, mana balss bija izšķiroša.
Līdzīgā veidā varētu darboties neatkarīgie deputāti, kuri tiktu ievēlēti konkrētos vienmandātu vēlēšanu apgabalos, ja Latvijā tiktu mainīta vēlēšanu sistēma uz jaukto. Noteikti ieguvēji būtu iedzīvotāji reģionos, laukos. Balsojot par konkrētu cilvēku vienmandātu apgabalā, nevis par partijas sarakstu, vēlētājiem rastos daudz lielāka interese balsot par savējo.

No publicētā medijos

Saeimas vēlēšanās prognozē zemu vēlētāju aktivitāti
“Tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, kurās vēlētāju aktivitāte, visticamāk, varētu būt zema, iespējams, pat vēl zemāka nekā pirms četriem gadiem, kad vēlējām iepriekšējo parlamenta sastāvu,” uzskata politologs Filips Rajevskis. Samērā grūti vēlētājiem būšot arī izšķirties, par kuru politisko spēku balsot, jo šī četrgades cikla laikā notikusi daudzskaitlīga tautas kalpu staigāšana no vienas partijas un Saeimas frakcijas pie citas, uz Latvijas politiskās skatuves parādījušies jauni spēlētāji, kā arī partiju kandidātu sarakstos iekļauti gana daudz jaunu censoņu, kuri politikā iepriekš nav gājuši. /TV Kurzeme/
Eksperti analizē 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu prognozes
Aicināti novērtēt vēlētāju aktivitāti, kas sākotnēji tika prognozēta vēl zemāka nekā pirms četriem gadiem, bet galu galā pārsteidza daudzus, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra norāda, ka 59% vēlētāju ir apsveicams rezultāts. “Paldies medijiem un partijām, kuras atvēlēja lielas summas vēlēšanu kampaņām. Un paldies vēlētājiem, kuri apzinājās, ka ir politiski svarīgi nesamazināt dalību vēlēšanās un līdz ar to apšaubīt Saeimas spēju pārstāvēt visu Latvijas politisko nāciju. Tādēļ ļoti apsveicams rezultāts.” Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle pauž, ka vēlētāju aktivitāte viennozīmīgi ir laba, kas vēlēšanu rezultātu padara objektīvi leģitīmu – mēs varam teikt, ka tā ir vairākuma vēlētāju griba. “Tas ir ļoti labi kopējā kontekstā. Un acīmredzot ģeopolitiskā situācija jeb karš un apdraudējuma sajūta ir viens no iemesliem, kas licis cilvēkiem mobilizēties un saprast, ka, ja citreiz varam atļauties būt pasīvāki, tad šoreiz ir jāsaņemas, un prieks, ka tas ir izdevies.”
Runājot par tiem, kas tomēr vēlēšanās nepiedalījās, Metla-Rozentāle paskaidro, ka, ņemot vērā krievisko partiju provizoriskos reitingus, to līdzšinējie vēlētāji varētu būt tie, kas balsot nedevās. Tāpat nebalsotāju vidū varētu būt tie, kas iepriekšējā reizē noticēja “Laimes lācim”, bet tika pievilti un ticību zaudēja.“Ja skatāmies uz krievisko partiju, it īpaši “Saskaņas”, reitingiem, tad redzam, ka tas ir ļoti zems. Te pat ir jautājums par būšanu vai nebūšanu parlamentā. Jā, varam teikt, ka šeit ir vairāk krievisko politisko partiju, bet, pat saliekot kopā visus reitingus, mēs neiegūstam kopā to, kas bijis pirms tam. Līdz ar to varam secināt, ka šis vēlētājs visdrīzāk ir izvēlējies palikt mājās.Varbūt arī tas vēlētājs, kurš gribēja ticēt “Laimes lācim” pagājušajā reizē, bet šoreiz vairs nebija tik viegli apstrādājams, uzreiz tam “Laimes lācim” nenoticēja, bet nekam citam īsti arī nē. Gandrīz visi pārējie ir kaut kur jau pie varas bijuši, līdz ar to uzticības moments viņam [vēlētājam – red.] nebija,” stāsta Metla-Rozentāle.
Ne tikai kopējā vēlētāju aktivitāte, bet arī aktivitāte reģionos dažviet pārsitusi iepriekšējos rekordus – Latgalē tā būtiski augusi. Skudra norāda, ka aktivitātes pieaugums šajā reģionā skaidrojams situatīvi: ar pierobežas stāvokli, robežas nostiprināšanas darbiem un valdošo trauksmi. Bet no otras puses tas arī rāda – politisko partiju aktivitātes Latgalē šogad bijušas lielākas. “Es gribētu ticēt, ka tas liecina, ka mums arī Latgale iekļaujas kopīgā, nacionālā, publiskā telpā un seko līdzi, kas tajā notiek, tāpēc tas ir atstājis savu efektu uz vēlētājiem.” Runājot par pārsteigumiem vēlētāju aptauju datos, Metla-Rozentāle vispirms izceļ neizdošanās: “Ja pievēršamies partijām, kurām kaut kas ir nogājis greizi, tad redzam to pašu “Saskaņu”. Šobrīd noteikti ir daļa sabiedrības, kas saka, – ir slikti. Kāda daļa priecājas, ka rezultāts ir tāds. Tāpat, lai arī partiju līderiem negribas atzīt, varam teikt, ka arī “Attīstībai/Par!” pēc provizoriskajiem datiem nav pārāk labi klājies. Un, ja [Arta] Pabrika kungs vēl debatēs pirms vēlēšanām bija ja ne pilnībā pārliecināts par savu premjera posteni, tad vismaz tuvu tam, tad šobrīd var teikt, ka gaidas nav piepildījušās un vēlētājs ir izvēlējies mazāk agresīvu politisko spēku un piedāvājumu. Un, protams, “Konservatīvā” partija, ņemot vērā tās pārstāvniecību iepriekšējā parlamentā, tagad nav zināms, vai tā vispār iekļūs parlamentā, tad arī tas ir liels zaudējums.” /tv3.lv/

Cīnīsies par tiem, kuri apmulsa no skaļiem priekšvēlēšanu solījumiem

“Nedomāju, ka cilvēkus vajadzētu piespiest piedalīties vēlēšanās. Politiķu uzdevumu saskatu citur – spējā pārliecināt cilvēkus piedalīties politikā,” teic bijušais Saeimas deputāts, partijas “Saskaņa” biedrs Ivans Ribakovs. Viņš ir pārliecināts, ka tikai aktīva līdzdalība politiskajā dzīvē palīdzēs mainīt situāciju valstī.

Ja runājam par 14. Saeimas vēlēšanām, kas pēc rezultātu paziņošanas pārsteidza Jūs?
– Protams, tas, ka “Saskaņa” nepārvarēja piecu procentu barjeru un neiekļuva Saeimā. Tā man bija milzīga vilšanās. Un es joprojām par to pārdzīvoju. Bet esmu pārliecināts – nav kauns zaudēt, ja esi strādājis pēc labākās sirdsapziņas, ja esi iestājies par valsts interesēm, ja esi meklējis līdzsvaru sabiedrības interesēs, nevis kūdījis uz politiskām avantūrām. Mums, “Saskaņai”, nav jākaunas par savu nostāju, bet mēs centīsimies to labāk izskaidrot.
Kā vērtējat vēlēšanu rezultātus no mazākumtautību cilvēku skatpunkta?
– Šajā vēlēšanu kampaņā mēs aicinājām cilvēkus nepadoties, nesalūst grūtību un pašreizējo izaicinājumu priekšā, bet iestāties par tautas interesēm un cīnīties. Un tieši tā arī rīkosies “Saskaņa” – mēs turpināsim strādāt! To vēlētāju vārdā, kas arī šajos apstākļos mums uzticas, un cīnīsimies arī par tiem, kuri apmulsa no skaļiem, bet tukšiem priekšvēlēšanu solījumiem.
Vai “Saskaņas” vēlēšanu rezultāts nebija šokējošs, jo arī latviešu vēlētājs, šķiet, neko tādu negaidīja?
– Tas, ka “Saskaņa” neiekļuva Saeimā, bija šoks visiem.
Kā jūs domājat, vai vēlēšanās balsojumu rezultātos joprojām nav jūtama cilvēku it kā neredzamā šķelšanās pa tautībām?
– Diemžēl jā. Un tā ir viena no Latvijas problēmām, ka mums nav izdevies izveidot politisku nāciju. Mēs partiju “Saskaņa” veidojām kā dialoga zonu latviešu un citām tautām piederīgo kopīgajam darbam, mēs to uztveram kā savu misiju. Tāpēc mums ir īpaši sāpīgi atzīt, ka līdzšinējie sabiedrības saliedēšanas procesi ir bijuši formāli. Tāds kā piesegs, lai iekļautos demokrātisko valstu standartos, – formāli, bet ne pēc būtības.
Vēlēšanu kontekstā daudz tiek runāts un spriests arī par iedzīvotāju aktivitāti. Pretēji prognozētajam, šoreiz tā pat pieauga. Kādi tam varētu būt iemesli?
– Domāju, ka daudzi saprot, ka tikai aktīva līdzdalība politiskajā dzīvē palīdzēs mainīt situāciju valstī.
Vai nākamajās vēlēšanās varam sagaidīt vēl lielāku atsaucību? Un kādēļ?
– Domāju, vēlētāju aktivitāte turpinās pieaugt. Vēlreiz uzsveru – es ceru, ka arvien vairāk pilsoņu sāks saprast, ka tikai aktīva personiska līdzdalība politikā ir garantija valsts uzplaukumam.
Kādēļ tauta arvien mazāk uzticas valdībai un pasīvi izmanto iespēju atdot savu balsi par politiskajiem spēkiem?
– Diemžēl valdība neattaisno uz to liktās cerības. Milzīgi apkures rēķini, augošas cenas, rindas ārstniecības iestādēs, nožēlojami mazas pensijas un pabalsti – tā ir reālā dzīve, kurā dzīvo valsts iedzīvotāji. Un, godīgi sakot, nerodas iespaids, ka visi mūsu ministri ar premjeru vadībā apzinātos šo problēmu nopietnību. Te arī rodas neuzticēšanās izpildvarai.
Kā vērtējat valdības ilgo veidošanas procesu un iznākumu?
– Valdības veidotāji pārāk ilgi bija iestiguši situācijā, kurā uz riņķi tiek runāts par darītājiem, bet maz – par uzdevumiem, kas jāpaveic. Par to, kādēļ valdības tiek veidotas, – par neatliekamiem darbiem, par turpmāko virzību. Iznākums pašlaik ne sevišķi priecē.
Daudzās intervijās politologi izteikuši bažas, ka šī valdība varētu arī nenostrādāt pilnu sasaukumu. Kādas ir Jūsu prognozes, redzot šī brīža politisko virtuvi?
– Domāju, tas ir ļoti reāls scenārijs. Turklāt budžeta pieņemšana vēl ir tikai priekšā.
Jau ilgāku laiku sabiedrībā tiek spriests par vēlēšanu sistēmas maiņu, nosakot obligātu piedalīšanos tajās. Līdzīga pieredze jau ir dažās Eiropas valstīs, bet vai šis būtu modelis, uz kuru jātiecas arī Latvijai?
– Nedomāju, ka cilvēkus vajadzētu piespiest piedalīties vēlēšanās. Politiķu uzdevumu saskatu citur – spējā pārliecināt cilvēkus piedalīties politikā. Un ne tikai balsojot vēlēšanās, bet arī iestājoties politiskajās partijās un tādējādi attīstot un pilnveidojot politisko sistēmu.

Neuzticība varai aizvien ir spēkā

“Runājot par vēlēšanām un vēlētāju aktivitāti, diemžēl jāsecina, ka Latvijā neuzticība valsts varai aizvien ir spēkā. Tajā pašā laikā ikvienam pilsonim jāapzinās, ka arī viņa bezdarbībai ir sekas. Tā dod iespēju rīkoties citiem un kādreiz pieņemt arī tādus lēmumus, kas nav sabiedrības interesēs,” ir pārliecināta viena no Ziemeļlatgales sieviešu biedrības “Ieva” dibinātājām Rudīte Krūmiņa.

Pēdējo gadu statistika par līdzdalību vēlēšanās rādīja stabilu, lejupejošu līkni, kas deva pamatu bažīties par iedzīvotāju aktivitāti 14.Saeimas vēlēšanās. Daudzi prognozēja, ka tā kritīsies vēl, taču rezultātā tomēr pat paaugstinājās par 4,83%. Kas tam varētu būt par iemeslu?
– Krievijas agresīvā politika, notikumi Ukrainā, enerģētikas krīze, kā arī citos notikumos sašķeltā sabiedrība darīja savu. Uz visu šo notikumu fona cilvēki aktīvāk balsoja vēlēšanās.
Kāpēc kopumā vēlētāju aktivitāte ar katru gadu samazinās?
– Neko jaunu nepateikšu – sabiedrības bažas un neuzticība varai aizvien ir spēkā. Cilvēku viedokļi ir dažādi: gan jau kāds nobalsos; kā būs, tā dzīvošu, jo visus laikus esmu izdzīvojis; nekas jau nemainīsies; nezinu, par ko īsti balsot; un tā tālāk. Jāņem vērā arī tas, ka daļa vēlētāju dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Viņi vienkārši nepiedalās vēlēšanās, jo kļūst sveši savai valstij, nejūt piederību un vajadzību izteikt viedokli, kur nu vēl meklēt ārvalstīs iecirkni vai pasta nodaļu. Tā kā demokrātijas vērtība ir arī brīvības vērtība, nevienu pilsoni nevar piespiest sekot norisēm valstī un tajās piedalīties. Tajā pašā laikā ikvienam pilsonim jāapzinās, ka arī viņa bezdarbībai ir sekas. Tā dod iespēju rīkoties citiem un kādreiz pieņemt arī tādus lēmumus, kas nav sabiedrības interesēs.
Zīmīgi, ka šī intervija sakritusi ar 1991.g. barikāžu atceres dienu pasākumiem. Pārlasot grāmatu “Bija tāds laiks” par Balvu rajona cilvēku varonību, sargājot Latvijas neatkarību, atradu ļoti zīmīgus vārdus, ko teicis Leontijs Vizulis (pseidonīms Bruno Vilks): “Mēs joprojām kā valsts pilsoņi esam bailīgi, savrupi, nesabiedriski. Raugāmies ar aizdomām, nespējam prognozēt varas nesēju patiesos nodomus. Mums svarīga viņu nevainojamā āriene, galantums, iznesīgums, veikli, loģiski, pārliecinoši un gludi pateiktie vārdi (pirms vēlēšanām). Tā ir attieksme pret valsti un ierēdņiem visos līmeņos. Taisnību meklē katrs, un tā ir it kā katram sava. Bet šajos meklējumos būtu jāatrod vienojoša mēraukla – pāri indivīdam vai partijai stāvoša. Mēs to nespējam, un nespēj arī partijas, augstas amatpersonas.”
Kas ir tie būtiskākie iemesli, kādēļ vēlētāji piedalās vai nepiedalās vēlēšanās?
– Jau atbildot uz iepriekšējo jautājumu, daļēji atbildēju uz šo. Es uz to vēlētos paraudzīties mazliet no citas puses. Uzdosim sev jautājumu, – kādas attiecības vara veido ar vēlētājiem? Kāda ir mūsu pilsoniskā līdzdalība? Ir cilvēki, kuri ar savu viedokli pilsoniskajā dzīvē faktiski nepiedalās – šo grupu veido cilvēki, kuriem nav īsti sava viedokļa par notiekošo sabiedrībā un nav gribas to veidot, jo viņi nevēlas iedziļināties procesos, kuros vīlušies. Tā kā politiķiem ir vajadzīgs viņu atbalsts, tie cenšas šos cilvēkus piesaistīt ar dažādiem solījumiem, lai radītu ilūziju, ka viņu problēmas kādam rūp. Un šis ir vēlētājs, kurš nobalsojot pārsteidz mūs ar vēlēšanu rezultātu iznākumu. Minēšu piemēru. No Latgales apgabala 14.Saeimā ievēl politiķi, kurš iepriekš, aiziedams no aktīvās politikas, Latvijas valsti un tās iedzīvotājus, sarkastiski pazemojot, nosauc par Latviju kā muļķu zemi.
Ir cilvēki pārliecinātie un aizvainotie, kuriem, iespējams, ir savs viedoklis, bet viņi nezina, kā panākt, lai tas tiktu ņemts vērā. Šos cilvēkus politiķi cenšas pārliecināt, ka tieši viņi atrisinās to problēmas, lai piesaistītu savā pusē. Un šie cilvēki uzticas un paļaujas uz politiķu solījumiem. Radikālais krievvalodīgais vēlētājs, noniecinot mazākumtautību kultūras vērtības, stabili iesoļo 14.Saeimā.
Ir cilvēki, kuri aktīvi seko līdzi notiekošajam, diskutē par to, izsaka politiķiem ieteikumus. Ar viņiem grūti manipulēt, jo šie cilvēki seko politiķu paveiktajam un, protams, piedalās visās velēšanās, jo vēlas dzīvot demokrātiskā un drošā valstī.
Kāda ir Jūsu motivācija iet uz vēlēšanām un atdot savu balsi?
– Viss ir vienkārši. Esmu latviete – vēlos dzīvot demokrātiskā un drošā valstī.
Kā izdarījāt savu izvēli – kas nospēlēja galveno lomu?
– Izdarot savu izvēli, vadījos pēc politiskā spēka padarītajiem darbiem, nākotnes redzējuma un prioritātēm, skatījos, kāda ir politisko līderu atbildības uzņemšanās.
Kā vērtējat vēlēšanu iznākumu un valdības veidošanas procesu?
– Redzot vēlēšanu rezultātus, biju pārsteigta, bet, analizējot procesus priekšvēlēšanu laikā, tas bija likumsakarīgs iznākums. Savukārt par valdības veidošanas procesu varu teikt, – noslēpumaini ilgs un vēlētājam neskaidrs.
Ja runājam par vēlēšanām, kas sagādāja vislielāko pārsteigumu?
– Radikālais krievvalodīgais vēlētājs ir radījis bažas un pārdomas.
Kas jādara, lai cilvēkus, īpaši jauniešus, motivētu būt sabiedriski aktīviem un piedalīties valsts veidošanas procesā?
– Ģimenēs jāaudzina patriotisms. Demokrātijā patriotisms nav pienākums, tomēr cilvēkus aicina apzināties, ka arī demokrātija un tās vērtības ir jāaizsargā.
Kādēļ tas ir tik svarīgi?
– Tas ir mūsu valsts un latviešu nācijas pastāvēšanas jautājums.
Vai maz ir iespējams to izdarīt?
– Jā. Visa cilvēces attīstība parādījusi, ka cilvēki vienmēr centušies izveidot tādu valsti, kurā varētu justies droši un dzīvot labklājībā. Mēs vēlamies dzīvot valstī, kurā pastāv demokrātiskas vērtības – brīvība, vienlīdzība, tiesiskums un drošība.

 * “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

Esi burvis – taisi no nekā! (06.01.2023.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

No Latgales purva uz Emirātiem

Ieklausīsimies cilvēku viedokļos, kuri pēta un radoši izmanto Latvijas dabas resursus. Rolandu Streļču Balvu novadā pazīst kā brīvdienu mājas “Vecozoli” saimnieku Susāju pagastā, kur viņš vada biedrību “Adventure Club Žīguri”, bet Rīgā kopā ar Jāni Miķelsonu – reklāmas ražošanas uzņēmumu “Yes, we can”. Viņa uzņēmums kopā ar sadarbības partneriem uzvarēja konkursā – izgatavoja Latvijas paviljonu no kūdras un uzstādīja Dubaijā, Arābu Emirātos, kur aizvadītajā gadā norisinājās EXPO izstāde. Latvijas paviljons izpelnījās daudzu valstu izstādes apmeklētāju ievērību.
Savukārt tepat Latgalē, Ludzā, ražo unikālu kosmētiku uz Latvijas dūņu bāzes, izmantojot organiskās dūņas – sapropeli un zilos mālus. Runājot par sapropeļa ieguvi, gan pētnieki, gan uzņēmēji atzīmē, ka tā izņemšana attīra un padziļina ezerus.

Izpētīt un izmantot pieejamos dabas resursus

Ludzā, uzņēmumā “Lat Cosmetics”, ražo unikālu kosmētiku uz dūņu bāzes. Kā veiksmīgāk izmantot pieejamos dabas resursus, kā tos pārstrādāt, kā pielietot ražošanā? To jautājām tehnisko zinātņu doktoram, uzņēmuma SIA “Lat Cosmetics” dibinātājam Jevgeņijam Lukašenokam.

Viens no aizmirstajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem – sapropelis – Ludzas uzņēmumā “Lat Cosmetics” pārtop kosmētikā. Viņu ražotā produkcija pazīstama ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās. Pirms vairākiem gadiem J.Lukašenoks pievērsās sapropeļa ieguvei ezeros, un tas kļuva par vienu no unikālām izejvielām kosmētisko līdzekļu ražošanā. “Šeit dzīvoju jau kā ceturtās paaudzes pārstāvis, manas saknes ir šeit, Ludzā. Būšu atklāts – dūņas kā ārstniecisks līdzeklis visam organismam, arī ādai, ir ļoti veselīgas, pat nepieciešamas. Man ir 76 gadi, savulaik bija veselības problēmas. Mans mērķis bija pierādīt dūņu lietderību labas veselības uzturēšanai, arī ārstēšanai. Ar pārliecību varu teikt, ka aktīvi strādāju un dzīvoju, pateicoties dūņu terapijai. Kad man pārmet, ka šajā biznesā esmu ieguldījis daudz naudas un enerģijas, atbildu, ka nenožēloju neko, jo tieši dūņas ļāvušas saglabāt labu veselību un uzturēt aktīvu garu, darbojoties arī citā biznesa nišā. Atvērām jaunu līniju bezglutēna produktu ražošanai, uzņēmumā “Ludzas maiznīca” darbs ir vairāk nekā simts cilvēkiem,” stāsta Jevgeņijs. Viņš daudz laika patērējis, lai savulaik izveidotu firmu “Baldones dūņas”, kas vēlāk mainīja īpašniekus. Uznēmējs uzskata, ka dūņu aplikācijas sniedz labu rezultātu, jo ar minerālvielām un organiskajām vielām bagātinātās ārstnieciskās dūņas iedarbojas ne tikai uz ādas augšējo slāni, bet arī uz zemādas slāņiem, uz visām organisma šūnām, uzlabojot nieru, aizkuņģa dziedzera darbību, attīra zarnu traktu, stimulē asinsriti un limfas atteci pa visu ķermeni, ne tikai aplikācijas uzklāšanas vietās. “Veikts tik daudz izpētes par dūņu iedarbību, to pētījuši zinātnieki Stradiņa universitātē, arī citi profesionāļi, sarakstītas daudzas zinātniskas publikācijas ne tikai latviešu valodā,” saka Jevgeņijs, piebilstot, ka dūņu sastāvs dažādos ezeros atšķiras. Pirms kāda laika viņš testējis gan Nāves jūras, gan Ķemeru dūņas, un zināma atšķirība to sastāvos ir, bet, kopumā ņemot, visas dūņas ir dziedinošas. Tomēr mūsu ezeru sapropeļa dūņas šeit dzīvojošajiem cilvēkiem ir pieņemamākas. “Agrāk teica, – uzliec dūņu kompreses, paliks labāk. Ārstēties uz Baldones sanatoriju brauca cilvēki no visām malām. Nu daudz kas ir pazaudēts, varbūt kaut ko uztur tikai Jaunķemeros. Es agrāk uzturēju labas attiecības ar Baltkrievijas sanatorijām, jo pirmos humusa* produktus ražoja tur. Rīgas Tehniskās universitātes profesors, inženierzinātņu doktors Semjons Cifanskis ir 360 zinātnisko darbu autors. 2010. gadā tika dibināts Latvijas Humīnu institūts. Tādā veidā lika pamatus, lai Latvijā varētu attīstīties jauna kūdras pārstrādes rūpniecības nozare – rūpnieciskā humīnu vielu ieguve, pielietojot modernas tehnoloģijas. Vairs tādu fanātu nav,” teic Jevgeņijs. Kosmētiku Ludzā turpina ražot, bet vairs tikai inerces pēc, jo, viņaprāt, viens nav karotājs. “Mazliet dūņas un produktus piegādājam Daugavpils veselības centram, Liepājas reģionālajai slimnīcai, sūtām uz Spāniju. Dūņas iegūstu Zeiļu ezerā ar paša izgudrotām tehnoloģijām, kurām līdzvērtīgu pasaulē nav. Sapropeli ezerā varam iegūt līdz pat 12 metru dziļumam gan vasarā, gan ziemā, ja ir stiprs ledus. Tas var saturēt organiskus piemaisījumus, tāpēc sapropeli pārstrādājam. Taču līdz lietojamam produktam pudelītēs vai tūbiņās jānoiet savs ceļš, un to mēs labi pārzinām. Viena no svarīgākajām iekārtām ir lodīšu dzirnaviņas, kas ļauj dūņas attīrīt no visiem piemaisījumiem līdz bieza krējuma konsistencei,” atklāj uzņēmējs. Viņš uzskata, ka šī dabīgā kosmētika, lai arī tās ražošana šobrīd nerada zaudējumus, bet nedod arī lielus ieguvumus, dzīvos ilgi, jo pats ir tās radītājs un fanāts.

No kūdras – paviljons Dubaijā un kamīna apdare Latgales mājās

Brīvdienu māju “Vecozoli” saimnieks no Susāju pagasta Rolands Streļčs sarunas laikā strādā attālināti no Portugāles. Viņš ir biedrības “Adventure Club Žīguri” vadītājs, bet kopā ar Jāni Miķelsonu Rīgā vada reklāmas ražošanas uzņēmumu “Yes, we can”. Starptautiskajā izstādē “EXPO 2020 Dubai” Apvienotajos Arābu Emirātos, kas darbojās līdz aizvadītā gada 31.martam, viņa uzņēmums kopā ar sadarbības partneriem uzvarēja konkursā – izgatavoja Latvijas paviljonu no kūdras, ko uzstādīja šajā izstādē.

“Pirmā pieredze darbā ar kūdru mums bija uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” inovāciju stenda izgatavošana,” stāstījumu iesāk Rolands. Laikmetīgās mākslas objekts, kas veidots no kūdras, izpelnījās atzinību vadošajā mobilo tehnoloģiju izstādē “Mobile World Congress” Barselonā. Tas piesaistīja lielu apmeklētāju uzmanību, un, kā atzina izstādes organizatori, latviešu inovāciju stends nepārprotami bija viena no iespaidīgākajām ekspozīcijām izstādē. Kūdra kā materiāls stenda izveidei nebija izvēlēta nejauši – pirmkārt, tā simbolizē to, cik auglīga, organiska un īpaša ir Latvijas ekosistēma, otrkārt, tā ļauj krasi atšķirties uz citu izstādes dalībnieku fona, kuru dizaina risinājumos dominē mākslīgie materiāli. “Ar ideju nāca dizaina mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis. Mums tā bija pirmā pieredze 130 m2 lielā stenda gatavošanā. Atceros, ka stends izpelnījās atzinību, iekļūstot godalgotā vietā. Pēc izstādes būvi, ja būtu interesenti, varēja demontēt, izbērt pļavā un iestādīt zāli,” stāsta Rolands.
Arī Latvijas paviljona tapšanai, kuru trīs jūras konteineros aizveda uz Dubaiju, bija savā priekšvēsture. “Ar arhitektu Didzi Jaunzemu braucām kopā mašīnā no Ventspils un runājām par idejām, kāds varētu izskatīties šis paviljons, jo konkurss jau bija izsludināts. Varbūt no kūdras? Labi, – viņš teica –, domāsim. Pie šīs idejas Didzis daudz radoši strādāja, mūsu uzņēmums viņu atbalstīja tehniski – realizējām arhitekta ideju,” saka Rolands. Viņš piebilst, ka Latvijas paviljona izveidē ieguldīts milzīgs darbs. Tehniski, kā to ražot, bija skaidrs, jo uzņēmumam jau bija pieredze Barselonā, bet dažādu neskaidru jautājumu joprojām bija daudz. Kā paviljonu ražot atbilstošu visiem būvnormatīviem, kā būs ar ugunsdrošību, jo kūdrai kā celtniecības materiālam nav nekādu sertifikātu? “Arī Dubaijā mums vajadzēja pierādīt, ka materiāls ir ugunsdrošs, atbilstošs citām prasībām. Ja plastikāta un citiem mākslīgiem materiāliem sertifikāti izstrādāti jau sen, kūdrai to nebija. Visu sakārtojām! Izmantojām apmēram 240 kubikmetrus kūdras, – nopirkām no kūdras izstrādātājiem purvā, tad kaltējām, zāģējām, apstrādājām, līmējām kā lielus kubus. Darbā izmantojām frēzēšanas robotu. Objektus no kūdras plātnēm un klučiem gatavojām uz vietas Latvijā, tas aizņēma apmēram divus mēnešus, ieskaitot testēšanu un uzstādīšanu. Riskēt nedrīkstējām. Mums ir stipra un profesionāla komanda, apmēram 50 cilvēki,” saka Rolands, piebilstot, ka darbs bijis tiešām ļoti atbildīgs. Viņš uzsver, ka uzņēmuma trumpis ir inovāciju tehnoloģijas, ar kuru palīdzību pasaulei pastāstīt par Latviju. Ar trīs jūras konteineriem paviljonu nosūtīja uz Dubaiju, kur uzstādīšana ilga divdesmit darba dienas, montāžā piedalījās arī Rolands. “Visu paveicām laikā. Labi, ka bija ļoti stingra un savlaicīga darbu plānošana, jo gadījās arī misēklis, – kuģis ar kūdras konteineriem iestrēga Suecas kanālā, kur uz sēkļa bija uzskrējis lielais kuģis un ilgi kavēja satiksmi citam jūras transportam. Taču viss beidzās veiksmīgi, jo riski bija izvērtēti jau iepriekš. Par interaktīvo daļu – datoriem, ekrāniem un citām tehnoloģijām – atbildēja viedo tehnoloģiju uzņēmums “Solavi”, bet mūsu pārziņā bija stenda tehniskā daļa – mēbeles, dekoratīvie elementi, ražošana un uzstādīšana,” atklāj uzņēmējs. Viņš piebilst, ka pēc izstādes beigām kūdra atceļoja uz Latviju – tas valsts īpašums, ekoloģisks produkts, kuru var pārstrādāt un izmantot atkārtoti, pašlaik glabājas noliktavā. Tomēr ir plāns daļu no stenda atkal salikt un eksponēt. Arī “Latvijas Mobilais telefons” daļu no atvestās kūdras izmantoja, izgatavojot jaunu objektu un novietojot to foajē telpās. Kūdras materiāls ir ilgtspējīgs.

Atzinīgi novērtē peloīdterapijas iespējas

Elīna Malkiela, kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” valdes priekšsēdētāja, neiroloģe:

– Kūrorta rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri” lepojas ar to, ka arī šodien spēj piedāvāt saviem pacientiem gan mūsdienīgas rehabilitācijas tehnoloģijas, gan dūņu un minerālūdens procedūras, kas pieder pie vēsturiskām kūrorta ārstēšanas tradīcijām. Nevar noliegt – dūņu procedūras jeb peloīdterapija jau vēsturiski kļuvusi par “Jaunķemeru” vizītkarti. Tomēr vēl aizvien pacienti bieži jautā – kas īsti ir dūņas, kur tās iegūst, kā tās sagatavo procedūrām? Tad skaidrojam, ka dūņas ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās ūdens baseina nogulas, bet Ķemeru dūņas ir unikālas ar to, ka tās ir bagātinātas ar sērūdeņradi. Mūsu rehabilitācijas centra vajadzībām kūdras dūņas iegūstam Slokas purvā. To sastāvā ir ūdens, organiskās vielas, minerālvielas, tām piemīt laba siltumkapacitāte un maza siltumvadītspēja. Kad dūņas tiek sagatavotas un uzsildītas līdz 42 grādiem, tās šo temperatūru spēj saglabāt visu procedūras laiku. Lai gan dūņu aplikācijas ir populārākā peloīdterapijas procedūra, pacientiem piedāvājam arī dūņu peldi pēc Ķemeru kūrortā ieviestām tradīcijām, kad 200 litru tilpuma vannā ielej aptuveni 40 kilogramu dūņu, piepilda vannu ar siltu sērūdeņraža minerālūdeni tā, lai peldes temperatūra būtu 38 – 39°C, un dūņu vanna gatava!
Par dūņu dziednieciskajām īpašībām varētu runāt bezgalīgi daudz. Tās spēj paātrināt dzīšanas procesus, veicina bojāto audu reģenerāciju, dūņām piemīt sāpju un alerģisku reakciju mazinošs efekts, tās labi palīdz psoriāzes gadījumā, noder perifērās nervu sistēmas saslimšanu ārstēšanai – uzlabo asinsriti, veicina bioloģiski aktīvu vielu ietekmi uz receptoriem iekšējos audos un orgānos, stimulē endokrīnās sistēmas darbību, bet visefektīvākā dūņu iedarbība ir muguras problēmu, locītavu artrožu gadījumā. Vienmēr pacientiem uzsveram, ka dūņu ārstnieciskie efekti turpinās 2 līdz 24 stundas arī pēc procedūras beigām, bet noturīgākus uzlabojumus var sasniegt pēc pilna dūņu aplikāciju kursa.
Diemžēl ne visi drīkst baudīt peloīdterapiju. Tā kā procedūrās tiek izmantotas siltas dūņas, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām to neiesaka, jo karstās dūņas stimulē svīšanu, asinis sabiezē un pastāv trombožu risks, pieaug slodze sirds asinsvadu sistēmai. Lai sasniegtu ārstniecisko efektu, jāievēro noteikta metodika: jāuzklāj noteikta biezuma dūņu slānis, jāievēro noteikta temperatūra un procedūras ilgums. Nekādā gadījumā dūņu procedūras nedrīkst ieteikt tiem, kuriem ap sāpošo locītavu ir izteikta vēnu varikoze, ja ir vispārēja ateroskleroze, nekontrolēts asinsspiediens, audzēji, nieru un vairogdziedzera patoloģijas, akūtas sāpes, iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Taču rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri” ikviena pakalpojuma saņemšana sākas ar konsultāciju pie ārsta, kurš tad arī nosaka, vai šim cilvēkam dūņu terapija palīdzēs uzlabot veselību, vai tomēr dūņas ieteikt nedrīkst, lai arī kā pacients to vēlētos.
Nenoliedzami, dūņas var dēvēt par derīgajiem izrakteņiem, un tieši tā pret tām attiecamies – kā pret mūsu zeltu – saudzīgi, racionāli, neveidojot liekus dabas resursu zudumus. Procedūrās izlietotās dūņas vienmēr tiek savāktas un nogādātas uz speciālu dūņu reģenerācijas lauku. Pēc aptuveni trim gadiem dūņas atkal ir atguvušas savas terapeitiskās īpašības, un tās var izmantot atkārtoti. Esam vienīgie Baltijas valstīs, kuri šo dūņu reģenerācijas praksi piekopj.
Prieks, ka pacienti atzinīgi novērtē peloīdterapijas sniegtās iespējas arī mūsdienās un atgriežas pie mums atkārtoti, lai baudītu gan dūņu procedūras, gan saņemtu mūsdienīgus rehabilitācijas pakalpojumus. Šodien dūņu terapija, iespējams, skan nedaudz eksotiski, tomēr šī metode ar savu ilggadējo pieredzi ir apliecinājusi savu vietu rehabilitācijas tehnoloģiju plašajā klāstā.

No zemes dzīlēm – melnais zelts ar vēsturi

Kristīne Parasiga-Parasiņa un Mairita Čuda, SIA “Ķemeru dūņas” dibinātājas un vadītājas:

– Katrai vietai ir kas raksturīgs, ar ko lepoties, un Latvija nav izņēmums. Dzīvojam Jūrmalā, rekreācijas un kūrorta pilsētā, kur kādreiz Ķemeru dūņas bija īpaši slavenas un izmantoja ļoti plaši. Mums ir paveicies – nevienā citā pasaules kūrortā vienviet nav atrodamas dūņas, minerālie ūdeņi, jūras tuvums un klimats, kas ir labvēlīgs kūrortam un cilvēka veselībai. No 1838. līdz 1995. gadam Ķemeros darbojās elitārs kūrorts, kur dziedniecībā izmantoja Ķemeru apkārtnes sērūdeņus un ārstnieciskās dūņas.
SIA “Ķemeru dūņas” ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas apvienoja Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdens ērti lietojamos modernajos kosmētikas līdzekļos. Tā radās “Kemmern” zīmola kosmētika.
Uzņēmuma komandā ir ķīmiķe, tāpēc, pielietojot iegūto izglītību un zināšanas, eksperimentējām ar produktu izstrādi paši. Ne viss vienmēr izdevās, kā plānot, – dažu produktu izstrādei sastāvu mainījām vairākas reizes, padarot produktu veselīgāku un uzlabojot antimikrobiālās īpašības. Katru produktu testējām akreditētā laboratorijā. Viens tests, kas ļauj novērtēt, vai produkts nebojājas pārāk ātri un vai produktā neveidojas nevēlamās baktērijas, ilgst 28 dienas. Tāpēc vidēji viena produkta ceļš no idejas līdz pircējam aizņem 4 – 6 mēnešus.
Produktu klāstā ir melnie produkti – ķermeņa maska, skrubis, ziepes, tie satur visvairāk tīrās dūņas, un baltie produkti – krēmi, losjoni, zefīri, lūpu balzami – to sastāva pamatā ir sērūdeņraža minerālūdens un Ķemeru dūņu ekstrakts. Dūņu ekstrakta ieguve arī ir īpašs process, tas tiek iegūts ar ultraskaņas metodi. Lai iegūtu vienu litru dūņu ekstraktu, tiek izmantoti aptuveni 200 g dūņu – tas ir metodei piemērots un pietiekams daudzums, lai ekstrahētu visas aktīvās vielas, vitamīnus un aminoskābes no dūņām.
Ja ķermeņa maskai un skrubim ir salīdzinoši vienkāršs sastāvs, tad citiem produktiem tas ir ļoti komplicēts. Tā, piemēram, losjonu un krēmu sastāvā ir ūdens fāze (izmantojam sērūdeņraža minerālūdeni), eļļas fāze (izmantojam dažādas vērtīgas eļļas un sviestus), aktīvās vielas (vitamīni, barojošas vielas, tostarp arī dūņu ekstrakts) un konservants – “Kemmern” gadījumā tas ir ekosertificēts, ļauj saglabāt produktu svaigu ilgāk.
Esam viens no retajiem uzņēmumiem, kas ražo kosmētiku paši! Ražošana notiek Slokā, strādājam četru cilvēku komandā. Protams, ja runa ir par ražošanu, tad nekas nevar būt vienkārši, tāpēc arī mēs izmantojām vairākas specifiskas iekārtas, tostarp sildīšanas un dzesēšanas, homogenizatoru (ļauj iegūt viendabīgas suspensijas), filleri (ar to palīdzību var ātri, ērti un precīzi iepildīt produktu traukos, un citas iekārtas). “Kemmern” produktus atzina par labu suvenīru, jo tā ir dāvana ar saturu no zemes dzīlēm – lokālpatriotiska, neparasta, ar praktisku pielietojumu. “Kemmern” produkti ir pieejami mūsu e-veikalā, pie sadarbības partneriem un izplatītājiem.
Zīmola tapšanā un ražošanā ieguldīts gan personīgais finansējums, gan izmantots līdzfinansējums no LIAA – esam Jūrmalas biznesa inkubatorā, arī pateicoties LIAA Vaučeru programmai. Sadarbībā ar Latvijas universitāti īstenota ekstraktu zinātniskā izpēte “Ķemeru dūņu ekstrakta un augu šūnu ekstraktu bioloģiskās aktivitātes novērtējums”, kura laikā noskaidrots, ka Ķemeru dūņu un augu šūnu ekstraktu kombinācijas testos uzrādītā bioloģiskā aktivitāte liecina par piemērotību izmantošanai pretnovecošanās un vides nelabvēlīgās ietekmes mazinošas kosmētikas produktos. Dūņas ir Latvijas melnais zelts ar vēsturi, tāpēc “Kemmern” cenšas aktualizēt dūņu izmantošanu un apņemas ražot modernos un ērti lietojamus produktus ikviena labsajūtai.

 * “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (16.12.2022.)

Pie apaļā galda

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Lai nākotnes sabiedrība Latvijā būtu politiski aktīva, skolēni jau šodien jāiedrošina līdzdarboties politiskajās un sabiedriskajās norisēs. Jauniešos jārada pārliecība, ka viņos ieklausās un viņu viedokli ņem vērā. Jaunieši jāiedrošina ne tikai izteikties un iesniegt priekšlikumus, bet arī iesaistīties ideju realizēšanā. Lai noskaidrotu, kāds ceļš jaunatnei ejams, lai viņos ieklausītos politiķi, kā arī to, kas viņiem ir būtisks un svarīgs, Balvu novada Bērnu un jauniešu centrs (BNBJC) rīkoja apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās novada skolu audzēkņu un domes deputātu pārstāvji. Par jaunajai paaudzei aktuālām tēmām sprieda Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas skolnieces BEĀTE KAŅEPE un LĪNA LEIŠAVNIECE, Bērzpils pamatskolas audzēkne LĪVA RACIBORSKA un Balvu Valsts ģimnāzijas skolniece ALĪNA ŽOGOTA, kā arī Balvu novada domes deputātes SANDRA KINDZULE un AIJA MEŽALE. Jauniešus iztaujāja un sarunā piedalījās arī BNBJC speciāliste jaunatnes politikas jautājumos GUNITA MINCĀNE.

Vai zināt, pie kā vērsties, lai atrisinātu kādu sev interesējošu jautājumu vai problēmu?
BEĀTE: – Ja tas ir skolas mērogā, tad vispirms vērsīšos pie klases audzinātājas. Ja skolotāja nevar līdzēt, došos runāt ar skolas vadību – direktora vietniekiem. Ja tas nav viņu kompetencē, iešu uz domi. Žīguros labi pazīstu kultūras nama vadītāju, jo reizēm palīdzu viņai pasākumu vadīšanā. Ja jaunieši vēlētos sarīkot kādu pasākumu, droši vien vērstos pie viņas, tad abas kopā uzrunātu pagasta pārvaldnieku. Ja šī problēma būtu plašāka mēroga, tad vērstos pie jauniešu centra darbiniecēm, piemēram, Gunitas Mincānes, un kopā ar viņu domātu, ko darīt tālāk.
LĪNA: – Skolā tā noteikti būtu skolēnu pašpārvalde, jo tur cenšamies palīdzēt ar ideju realizēšanu. Plašāka mēroga problēmas risināšanai vērstos pagasta pārvaldē, bet tālāk – novada domē.
LĪVA: – Bērzpilī tas notiktu līdzīgi. Sākumā vērstos pie skolas vadības, kā arī skolēnu pašpārvaldē. Bieži vien visu izdodas atrisināt ar pašpārvaldes palīdzību. Ja vajag, būdama pašpārvaldes prezidente, vēršos pagasta pārvaldē. Mēs pagastā visi viens otru pazīstam, mums ir labas attiecības, tādēļ pastāv iespēja visu sarunāt.
ALĪNA: – Būdama radoša personība, visdrīzāk gribētu realizēt kaut ko radošu, tāpēc sākumā vērstos jauniešu centrā. Man ir ļoti labas attiecības ar centra darbiniecēm.
GUNITA: – Pēdējā laikā neesam vērsušās pie novada domes deputātiem ar jauniešu idejām. Tās visbiežāk realizējam, izmantojot savus, biedrības resursus, rakstot projektus. Lepojamies ar vienu no mūsu audzēknēm Sindiju, kura pati uzrakstījusi projektu Latvijas jaunatnes padomes izsludinātajam projektu konkursam. Viņai tā būs lieliska pieredze. Pēdējā reize, kad vācām jauniešu parakstus, bija par BMX trases ierīkošanu Balvos. Toreiz jaunieši bija tik aizsvilušies ar šo ideju, ka parakstus savācām un visu nokārtojām divās dienās. Bija tik forši, kad viss notika. Tas bija kā tāds neliels brīnums.
SANDRA: – Jauniešiem viss izdodas, ja viņi to ļoti, ļoti grib. Tieši tāpēc mums nepieciešams zināt viņu vēlmes. Tie, kuri atbild par naudas sadalīšanu, varbūt iedomājas, ka jauniešiem vajag to, ko patiesībā ne jaunieši, ne visa sabiedrība negrib. Tāpēc ir jādara zināmas savas vēlmes. Tāpat jāņem vērā, ka bērni izaug un aiziet savā dzīvē, un reizēm ideja, kas viņiem bija svarīga, vairs nav tik būtiska tiem, kuri nāk viņu vietā.
Ar ko Jūs sāktu savas idejas realizēšanu?
BEĀTE: – Pirmkārt, tā būtu jauniešu aptauja, piemēram, ar anketu palīdzību. Ir daudz dažādu metožu. Otrkārt, parasti augstākstāvošie ideju atbalsta, ja mēs paši esam gatavi to realizēt. Tādēļ vispirms ir jāsavāc domubiedru grupa. Varu minēt piemēru no savas pieredzes. Mums Žīguros bija veca, jau apdrupusi autoosta, kas nokrāsota oranžā krāsā. Gribējām to pārkrāsot, lai tā kļūtu pievilcīgāka. Savācām idejas piekritēju pulciņu, gājām uz pagastmāju, un tur mums iedeva naudu krāsas iegādei, bet ar nosacījumu, ka darbu izdarīsim paši. Tāpēc piesaistījām vizuālās mākslas skolotājus, arī no Viļakas, savācām cilvēkus un skaisti izkrāsojām autoostu. Tagad tur ir gan saulriets, gan vietējā hokeja kluba emblēma. Tā iedzīvotāji, kuri bija ieinteresēti, realizēja savu ideju.
LĪNA: – Pilnīgi piekrītu Beātei.
LĪVA: – Jā. Sākumā jāsapulcē idejas piekritēji, lai pierādītu, ka jaunieši tiešām to grib un viņiem to vajag.
ALĪNA: – Sākumā tas ir ļoti jāgrib pašam. Pēc tam, protams, jāvāc domubiedru pulciņš, kas to darīs kopā ar tevi, un pēc tam vai nu jāvāc paraksti, vai jāraksta projekts. Jāiekustina darbība. Arī šādas tikšanās ar politiķiem jauniešu centrā ir laba metode.
AIJA: – Pavasarī, piedaloties pasākumā “Kafija ar politiķiem” lēmām, ka jaunieši izveidos padomi, kas nāks uz komiteju sēdēm domē un izvirzīs izskatīšanai savus jautājumus. Mēs tos noteikti izskatītu un pakāpeniski virzītu risināšanai, piesaistot arī izglītības pārvaldi. Tie varētu būt saistīti ar līdzfinansējuma piesaisti projektiem. Varbūt tie būtu saistīti ar kaut kādiem juridiskiem jautājumiem vai tādiem, kas attiecas uz saistošajiem noteikumiem. Gaidīsim jauniešu domi mūsu sēdēs un noteikti jūsos ieklausīsimies.
SANDRA: – Nenāk prātā neviens gadījums, kad no pašvaldības puses būtu atteikts kāds līdzfinansējums projektam lielākām vai mazākām biedrībām. Ja ne citādāk, tad idejas ir iespējams realizēt caur projektiem.
Kādas iniciatīvas Jūs kā domes deputātes vēlētos sagaidīt no jauniešiem?
AIJA: – Esat izstrādājuši diezgan jaudīgu jauniešu stratēģijas dokumentu. Šobrīd strādājam pie novada budžeta, darbs droši vien turpināsies arī gada pirmajos mēnešos. Varbūt jauniešiem ir kādas svarīgas idejas, kas būtu jāņem vērā?
SANDRA: – Vairākkārt esmu teikusi un vēlreiz gribu atgādināt, ka novadā dzīvo ne tikai skolas vecuma jaunieši, un ideju ģenerēšanā un lēmumu pieņemšanā ir ļoti svarīgi iesaistīt arī viņus. Mums ir svarīgi, lai jaunieši, izmācījušies augstskolās, nāk atpakaļ un dibina šeit ģimenes. Nereti esmu dzirdējusi, ka viņiem zūd piederības sajūta pēc aiziešanas no skolas. Noteikti ir daudz jāstrādā, lai viņi atgrieztos.
Kādi kritēriji būtu jāievēro, veidojot novada jauniešu domi?
BEĀTE: – Noteikti gribētu darboties jauniešu domē, pārstāvot savas skolas intereses. Uzskatu, ka sākumā domē vajadzētu iesaistīt pa pārstāvim no katras skolas, kuri nodotu informāciju savas skolas audzēkņiem. Ja jaunietis stāsta jaunietim, tas ir citādāk nekā tad, ja to dara pieaugušais. Jaunieši ātrāk atrastu kopīgu valodu un aizdomātos, ka savas idejas tiešām ir iespējams realizēt.
LĪNA: – Piekrītu, ka jauniešu domē jābūt pārstāvētām visām novada skolām, lai informācija nokļūtu līdz katras skolas audzēkņiem. Pati ļoti labprāt iesaistītos jauniešu domes darbā, jo ļoti patīk izteikties un realizēt idejas. Būtu labi, ja šīs domes sēdes katru reizi notiktu citā pagastā.
LĪVA: – Esmu aktīva, tāpēc ar prieku piedalītos domes darbā. Divas reizes nedēļā braucu uz Balviem, uz deju mēģinājumiem, tādēļ varētu apmeklēt jauniešu domes sēdes. Piekrītu, ka tajā jābūt pārstāvētiem skolēniem no visām skolām, jo jaunieši runā citā valodā, viņi informāciju pasniegtu citādāk, ieinteresējot vienaudžus. Būtu tikai godīgi, ja domes sēdes katru reizi notiktu citā pagastā.
ALĪNA: – Man ir stingrs viedoklis par jebkuru tēmu un to labprāt paužu, tādēļ gribētu iesaistīties jauniešu domes darbā. Būdama skolas pašpārvaldes dalībniece, jau tagad zinu skolēnus, kuri spētu un gribētu darboties šajā domē.
SANDRA: – Gribu piebilst, ka likumā par pašvaldībām notikušas būtiskas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Viena no izmaiņām būs iespēja pagastos veidot iedzīvotāju padomes. Būtiski, ka uz iedzīvotāju padomes locekļa statusu var pretendēt fiziskas personas, sākot no 16 gadu vecuma. Tā būs iespēja jauniešiem būt aktīviem, piedaloties šo padomju vēlēšanās. Ja no vecāka gadagājuma cilvēkiem nereti dzirdu tikai pesimismu, tad jauniešus aicinu aktīvi iesaistīties, jo jūs tam noteikti redzat lielāku pievienoto vērtību nekā pārējie, kuri nereti nenovērtē pašnoteikšanās iespēju.
AIJA: – Mūsu novadā ir astoņas skolas. Piekrītu, ka jauniešu domē ir jābūt pārstāvjiem no tām visām. Pēc tam izkristalizēsies līderi, kas būs vadībā, virzīs un kopā ar jauniešu darba speciālistiem aktivizēs pārējos. Var jau iesākt ar lielu entuziasmu, bet ir jāstrādā ilgtermiņā. Tas nebūs viegli.
Ja Tu būtu domes deputāte, ko gribētu uzlabot savā tuvākajā apkārtnē?
BEĀTE: – Diezgan sarežģīts jautājums. Domāju, tas būtu saistīts ar manu bijušo Žīguru pamatskolu, kas tagad ir Viduču pamatskolas pakļautībā. Ieejot skolā, redzam apdrupušas sienas. Tā man joprojām ir sirdij tuva skola, tādēļ sāp sirds. Gribētu Žīguru pamatskolā izremontēt vismaz iekštelpas.
LĪNA: – Noteikti vēlētos izveidot vairākas vietas Balvos un Naudaskalnā, kur pusaudžiem pavadīt brīvo laiku. Jā, ir jauniešu centri, bet liela daļa jauniešu neiet uz šiem centriem, bet vēlas pavadīt laiku ārā. Taču viņiem īsti nav kur aiziet, tādēļ nereti viņi dara lietas, ko nevajadzētu darīt, un Lāča dārzs tam ir labs piemērs. Tāpēc viņiem ļoti vajag vietu, kur pavadīt laiku, lai nedarītu to, ko nevajag darīt.
LĪVA: – Arī es noteikti pievērstos savas Bērzpils skolas telpu uzlabošanai, iegādātos jaunus solus un krēslus datorklasei. Lai gan man tur atlicis mācīties pāris gadus, gribētos šo skolu padarīt mājīgāku nākamajiem skolēniem.
ALĪNA: – Viennozīmīgi kaut kur Balvos gribētu izveidot vietu, kur jaunieši varētu pavadīt laiku. Internetā esmu redzējusi, ka citur ierīkotas tādas kā lapenītes ar caurspīdīgām sienām, ar iekšā izvietotiem krēsliem. Var skatīties, kas notiek ārā. Tā varētu būt laba vieta, kur jauniešiem atpūsties.
SANDRA: – Piekrītu, ka pavasaros un vasaru vakaros, kad jauniešu centrs jau slēgts, jaunatnei īsti nav, kur apmesties. Tādu vietu varētu ierīkot skvērā vai ezermalā. Igaunijā un Lietuvā esmu redzējusi šādas vietas, kur uzstādīti interesanti, moderni soli. Ja daudz domājam par bērniem domātu rotaļu laukumu ierīkošanu, tad jauniešu brīvā laika pavadīšanas vietas vispār netiek apspriestas.
LĪVA: – Kad mums pirms pāris gadiem Bērzpilī uzbūvēja lapeni, jaunieši uzreiz tur sāka pulcēties. Paši pēc savas iniciatīvas to labiekārtojām. Jauniešiem vajag, kur pasēdēt.
Ko Jūs zināt par pašvaldību? Cik novada domē ir deputātu, ko viņi dara? Kādas pašvaldības iestādes varat nosaukt?
BEĀTE: – Zinu, ka Balvu novada domē strādā 15 deputāti. Domes priekšsēdētājs ir Sergejs Maksimovs, viņa vietniece ir Sandra Kapteine. Pati esmu saskārusies ar deputātēm Mariju Duļbinsku un Aiju Mežali. Saprotu, ko dara deputāti. Viņi izvirza priekšlikumus dažādos saimnieciskos jautājumos un lemj par citu izvirzītiem priekšlikumiem. No pašvaldības iestādēm zinu pagasta pārvaldi, Balvos ir dome. Skolas arī ir pašvaldības iestādes.
LĪNA: – Zinu, ka ir 15 deputāti un Sergejs Maksimovs ir domes priekšsēdētājs. Pati tā īsti neesmu sadarbojusies ar pašvaldības iestādēm. Zinu tikai to, ko stāsta mamma, jo viņa biežāk ar to visu saskaras. No pašvaldības iestādēm zinu domi, Balvu pagasta pārvaldi, sociālo dienestu, jauniešu centru.
LĪVA: – Par deputātiem meitenes jau pateica. Zinu Sergeju Maksimovu. Esmu kontaktējusies arī ar Aiju Mežali un Sandru Kindzuli, esmu viņas satikusi arī Bērzpilī. Ar citiem deputātiem bijusi mazāka saskarsme, jo dzīvoju pagastā. No pašvaldības iestādēm Bērzpilī zinu pagasta pārvaldi, skolu un saieta namu.
ALĪNA: – Neko jaunu nepateikšu. Pašai saskarsmes ar deputātiem nav bijis. Pēc sejām viņus zinu, bet vārdus nepateikšu. Taču mana ģimenē viņus zina, arī mājās nereti runājam par politiku.
AIJA: – Mēs jauniešus varētu uzaicināt uz kādu komitejas sēdi, lai atnāk paklausīties, kas tur notiek. Visi jautājumi, par ko lemjam komitejās, tālāk tiek virzīti uz domes sēdēm. Jauniešu domes sistēma ir tāda pati, tādēļ viņi noteikti varētu atnākt paskatīties, kā mēs strādājam, pārņemt mūsu pieredzi. Sarunāsim, ka atnāksiet jau uz kādu komitejas sēdi decembrī. Pavērojiet, kā politiķi strādā, arī izmantojot “Facebook” .
SANDRA: – Domes sēžu ierakstus varat noklausīties arī internetā. Komiteju sēdes notiek katra mēneša trešajā ceturtdienā, bet domes sēdes – pēdējā ceturtdienā. Aicinu atnākt.
Ko Jūs uzskatāt par personīgo ieguldījumu savas skolas, pagasta vai pilsētas izaugsmē?
BEĀTE: – Esmu skolas prezidente, un mans ieguldījums ir tas, ka popularizēju savas mācību iestādes vārdu citās skolās, ārpus novada un aiz Latvijas robežām. Organizēju un piedalos skolas pasākumos, darbojos jauniešu centrā, stāstu par savu mācību iestādi un cenšos visādā veidā atbalstīt savu skolu. Mācoties gan Žīguros, gan Viļakā, vienmēr esmu piedalījusies arī dažādās apkārtnes sakopšanas talkās.
LĪNA: – Tāpat kā Beāte, es piedalos skolas pašpārvaldē, palīdzu organizēt un vadīt pasākumus. Kopā ar mammu vācām iedzīvotāju parakstus iniciatīvai, lai mūsu pagastā ierīkotu ielu apgaismojumu, bet tagad vācam parakstus, lai Balvu pagasta Naudaskalnā uzstāda gulošos policistus, jo te dzīvo daudz mazu bērnu. Esmu piedalījusies arī sakopšanas talkās Naudaskalnā.
LĪVA: – Jau trešo gadu darbojos pašpārvaldē. Esmu skolēnu pašpārvaldes prezidente un žurnālistikas pulciņa redaktore. Popularizēju skolas un pagasta vārdu, piedaloties sacensībās, kā arī pārstāvot savu skolu citās mācību iestādēs un jauniešu centros. Darbojos arī Jaunsardzē. Parasti piedalos skolas un pagasta apkārtnes sakopšanas talkās. Pagājušajā gadā kopā ar jaunsargu vienību sakopām kapu apkārtni.
ALĪNA: – Esmu aktīva pašpārvaldes dalībniece, piedalos gandrīz visu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā. Tāpat labprāt iesaistos jauniešu centra pasākumu rīkošanā. Nesen piedalījos projektā Kaunatā, kur pēc mūsu viesošanās Balvus noteikti atcerēsies, jo izcēlāmies – abas Balvu skolu komandas uzvarēja spēlēs. Ja ir laiks, labprāt iesaistos arī sakopšanas talkās.
SANDRA: – Tas, ka esmu iesaistījusies vietējā politiskajā dzīvē, arī ir darbs sabiedrības labā. Savulaik biju Balvu Valsts ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētāja, darbojos ģimnāzijas atbalsta biedrībā, kur realizējām dažādus projektus. Tāpat kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem esam nodibinājušas sieviešu biedrību. Piedalāmies labdarības akcijās, rakstām projektus. Jau skolas laikā biju ļoti aktīva, darbojos dažādos pulciņos, skolēnu padomē. Tāpēc domāju, ka arī jūs nākotnē būsiet sabiedriski aktīvi cilvēki, kuri darbosies ne tikai skolas, bet arī plašākas sabiedrības labā.

Kāds ceļš jauniešiem ejams, lai viņos ieklausītos politiķi?

BNBJC speciāliste jaunatnes politikas jautājumos GUNITA MINCĀNE: – Jauniešu ceļš uz kaut kādu sabiedrisko līdzdalību un iesaistīšanos jebkādās aktivitātēs sākas jau ģimenēs, īpaši tādās, kurās vecākiem nav vienaldzīga vietējās kopienas dzīve, kuri ir sabiedriski aktīvi. Protams, skolā tā ir skolēnu pašpārvalde, kas parāda, ka skolēnam ir ļauts runāt, ka visi grib dzirdēt viņa viedokli. Tāpat mēs bērnu un jauniešu centrā rīkojam dažādas līdzdalības aktivitātes, piemēram, pasākumus “Kafija ar politiķiem”, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem utt. Tā arī ir iespēja sanākt kopā, mācīties no citu pieredzes un kādā brīdī apjaust, ka Tu drīksti un ka Tev vajag pajautāt to, kas interesē. Atslēgu uz skaidrību atradīsi, tikai mēģinot noskaidrot to, kas tevi interesē. Šobrīd esam apņēmušies iedzīvināt ideju par Balvu novada jauniešu domi, izplānot tās struktūru, atrast labākos risinājumus, kā šī organizācija varētu darboties un kādas problēmas tā varētu risināt. Tā būtu iespēja jauniešiem paust savu viedokli. Jauniešu dome būtu viņu pārstāvniecība, tiekoties ar novada pašvaldības deputātiem, iespējams, pat rakstot priekšlikumus komisijām ar ierosinājumiem par konkrētu viņu ideju īstenošanu, sasāpējušu problēmu risināšanu. Iespēju realizēt idejas ir milzīgi daudz, un tās ir ļoti daudzveidīgas. Kaut vai apgūt līdzekļus, izmantojot jauniešu biedrību projektos. Tikai jābūt drošam. Ir jāsaprot, ka Tev ir iespējas izteikties, to drīksti un vajag darīt, jo domes deputāts ir tavs sabiedrotais. Viņam ir pieredze un vairāk iespēju. Deputāts situāciju no malas redz labāk. Un, ja pajautāsi deputātam, viņš var sniegt ieteikumu vai padomu, bet varbūt piedāvāt jau gatavu risinājumu. Deputāti tomēr ir cilvēki ar zināmu sabiedrisko un politisko pieredzi. Tā būs mijiedarbība caur sarunu, bet saruna var atrisināt jebkuras problēmas. Galvenais ir saprast, ka jaunietis drīkst un viņam ir jājautā. To varētu formulēt arī kā jauniešu domes galveno uzdevumu.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”.

Punktiņš, punktiņš, komatiņš (09.12.2022.)

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 13 ielikumos īsteno projektu “Punktiņš, punktiņš, komatiņš”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos šī gada centrālo notikumu politikā – Saeimas vēlēšanas, veicinot valstiskuma apziņas nostiprināšanu Satversmes simtgadē, patriotismu un sabiedrības saliedētību, medijpratību un kritisko domāšanu, veicot analīzi un uzklausot ekspertu viedokļus, ko var darīt labāk, profesionālāk: ikvienam cilvēciņam Satversmes 101.pants nav zvaigznēs rakstīts.

Bidstrupa pēdās

Sadarbojoties ar Balvu Valsts ģimnāziju, jau septembra sākumā organizējām politisko zīmējumu konkursu. Karikatūras ir arī viena no vizuālās mākslas programmas tēmām mācību iestādēs. Veicām jauno talantu aptauju, lūdzot viņus atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kā un kāpēc viņi redz politiku un politiķus. Vizuālās mākslas skolotāja Indra Keiša uzticēja Ziemeļlatgales laikraksta “Vaduguns” žurnālistiem un ekspertei, karikatūristei Gaļinai Gruziņai apskatīt un izvērtēt skolēnu darbus.  Kopīgo veikumu varat redzēt un lasīt šajās lappusēs.

Tas man ir kas jauns!

Evelīna Bule, 11.b klase, Ziemeļlatgales laikraksta  “Vaduguns” 2023.gada kalendāra vāka karikatūras autore: – Atklāju, ka patīk zīmēt karikatūras, jo tas man ir kaut kas jauns. Iedvesmojos, skatoties uz dažādiem attēliem un karikatūrām internetā. Manuprāt, grūtākais zīmēšanas procesā ir izdomāt, ko zīmēt, un tieši tas aizņem daudz laika. Man patīk gan krāsainas, gan melnbaltas karikatūras, bet zīmēt labāk izvēlos melnbaltas. Esmu dzirdējusi par dažiem kariktūristiem, bet visvairāk mani ieinteresēja Ernesta Kļaviņa karikatūras. Es savā karikatūrā runāju par tēmu, kas skar daudzus cilvēkus dažādās vecuma grupās. Daudzi no viņiem nesaņem vajadzīgo atbalstu vai baidās lūgt palīdzību. Mana zīmējuma centrā ir klauns, kuru  visi redz vienmēr priecīgu, neuztver nopietni, bet neviens nevar iedomāties, ko jūt cilvēks aiz uzliktās maskas.

Ar smaidu atspoguļo svarīgus procesus sadzīvē un politikā

Sonora Puķīte no 8.a klases atzīst, ka viņai patīk zīmēt karikatūras, jo tajās nav jāievēro precīzas zīmēšanas proporcijas, arī tas, ka tapšanas process ir ātrs. Citreiz idejas rodas galvā, bet reizēm jāmeklē internetā vai citos pieejamos resursos. “Vizuāli man patīk gan melnbaltas, gan krāsainas karikatūras, taču zīmēt labāk padodas melnbaltas, jo tas, manuprāt, ir vienkāršāk. Biežāk karikarūras es pamanu laikrakstos un vienmēr, kad tās redzu avīzēs, rūpīgi apskatu. No latviešu karikatūristiem vispazīstamākie ir Gatis Šļūka un Gunārs Bērziņš. No ārzemju zinu Onorē Domjē. Taču visforšākais tomēr ir un paliek Gunārs Bērziņš,” uzskata Sonora.
Diāna Daniela Voika no 11.b klases agrāk zīmēt karikatūras nekad nebija mēģinājusi, jo neaizdomājās par šādām sociālām tēmām, par tādu žanru. Tomēr viņa uzskata, ka pirmajai reizei sanāca uzzīmēt diezgan labi, tāpēc radās vēlme pamēģināt vēlreiz. “Manuprāt, visgrūtāk ir izdomāt ideju, jo tas ir pats galvenais. Grūtības sagādā, ja uzdod tēmu, kas nesaista un par kuru ir maz zināšanu, tāpēc palīdzību meklēju programmā “Pinterest”. Pati dodu priekšroku melnbaltai karikatūrai, bet ideja un izpildījums nav atkarīgs no krāsojuma. Internetā biežāk redzu satīriskus komiksus, nevis karikatūras. Vienīgo karikatūristu, pateicoties mācību stundām, es zinu Gati Šļūku,” pastāsta Diāna Daniela.
Savukārt Toms Silinieks no 8.b klases saka, ka patīk zīmēt karikatūras tikai tad, ja tajās var iekļaut melno humoru. Ja nē, tās viņu neaizrauj. Protams, ja nepieciešams, zīmēs. Viņš domā, – lai karikatūra būtu interesanta un tajā pašā laikā skaisti noformēta, ir vajadzīgs laiks – vispirms, lai izdomātu, ko un kā zīmēt, tāpēc, viņaprāt, tas nav viegli.
Arī Laura Kopāne no 11.a klases agrāk karikatūras nebija zīmējusi, tāpēc tas viņai ir kaut kas pavisam jauns. “Pateicoties vizuālās mākslas stundām, sāku par tām interesēties un pievērst uzmanību. Manuprāt, mūsdienās karikatūras ir labs veids, kā attēlot aktuālas problēmas ar humoru. Nesagādā grūtības to zīmēšana, ja dots konkrēts uzdevums, tomēr izaicinājumu rada cilvēku attēlošana. Patīk gan melnbaltas, gan krāsainas karikatūras, jo zīmējuma krāsa palīdz izpaust emocijas un radīt vēlamo noskaņu. Zinu vairākus karikatūristus, bet man ļoti patīk mūsu vietējā karikatūriste Gaļina Gruziņa. Viņas darbus var redzēt laikrakstā “Vaduguns”,” pārliecinoši saka Laura.
Zīmēt karikatūras patīk arī Evelīnai Aleksejevai no 11.c klases, tikai žēl, ka to darīt sanāk reti, jo ne vienmēr izdodas izdomāt idejas. “Manuprāt, karikatūras ir lielisks veids, kā paust savu viedokli par kādu tēmu, izmantojot humoru. Iedvesmai izmantoju citus māksliniekus un mūziku, kuru klausos zīmējot. Manuprāt, labākās idejas ir tās, kas rodas spontāni. Vislabāk patīk krāsainas karikatūras, jo ar krāsu palīdzību ir vieglāk paust noskaņojumu un padarīt karikatūru pamanāmāku. Sociālajos tīklos (“Instagram”, “TikTok”) ļoti bieži gadās sastapties ar dažādām karikatūrām gan latviešu, gan angļu valodā. Preses izdevumus ikdienā īpaši nelasu, bet, ja kādreiz nolemju ko apskatīt, pirmās ir karikatūras. Latviešu karikatūristu Gati Šļūku pazīst, pateicoties viņa karikatūrām “Latvijas Avīzē”. Bērnībā mājās bieži pirkām šo avīzi, un līdz pat šai dienai man tā saistās ar Gata Šļūkas karikatūrām,” atklāj Evelīna.
Guntra Gibala no 8.a klases stāsta, ka viņai jau kopš bērnības ir patikusi māksla. “Ar karikatūrām iepazinos, kad mācījos mākslas skolā, un jau tad tās sāka interesēt, tāpēc šī interese turpinās. Vasarā bija mans mākslas skolas izlaidums, bet gala noslēguma darbam izvēlējos keramikas novirzienu, tāpēc biju iepriecināta, ka skolā atkal vajadzēja zīmēt karikatūras. Agrāk mēdzu tīši meklēt iedvesmu, lai rakstītu, gleznotu vai citādi izpaustos, bet tagad vairs neredzu tam vajadzību, jo, ja ir ideja, to vajag pilnveidot. Protams, reizēm to iedvesmu vajag! Tās gūstu no dabas, ceļojumiem, grāmatu lasīšanas un dziesmu klausīšanās. Gadās, ka varu visu skici izstrādāt līdz sīkākajai detaļai, izdomāt un uzzīmēt apmēram desmit minūšu laikā. Bet reizēm, lai uzsāktu zīmēt vienu ideju, paiet vairāki mēneši. Esmu cilvēks, kas visu redz krāsainu – gan savus darbus, gan apkārtni un savu personību. Bet tagad mani sāk vilināt melnbaltais stils, jo reizēm pietiek tikai ar divām krāsām, lai visu padarītu perfektu. Ik pa brīdim sekoju līdzi aktualitātēm mākslas pasaulē, tāpēc brīžiem arī īpaši meklēju populārākās karikatūras un to autorus. Tas ir tik vilinoši! Mācību stundās vairāk uzzināju par karikatūristiem Gati Šļūku, Gunāru Bērziņu. Viņi ir tīkamākie, pateicoties savam autentiskumam. Piemēram, G.Bērziņu vienmēr var atpazīt pēc melnā kaķa viņa karikatūrās. Par viņa darbiem mēdzu teikt, ka tās ir ar nelielu retro pieskaņu, jo tādas karikatūras gadās redzēt aizvien retāk. Savukārt G.Šļūkas karikatūras man patīk, jo tās ieraugot vienmēr būsi labā noskaņojumā. Labs ir viņa darbos attēlotais humors, kā arī savs mākslinieka rokraksts. Jebkuram jaunajam māksliniekam ir jāturpina pilnveidoties, jāatklāj savs stils. Nekad nevajag padoties, – ja padosies kritiķu spiedienam, zaudētājs būsi tu pats, jo katra cilvēka lielākais šķērslis uz viņa izaugsmi ir viņš pats. Tāpēc turpiniet meklēt, pilnveidoties un izpausties!” visiem novēl Guntra Gibala.

Interesi rada mācību stunda “Humors mākslā”

Indra Keiša, vizuālās mākslas skolotāja: – Ieviešot jauno “Skola 2030” programmu, dažas vizuālās mākslas stundu tēmas ir nedaudz mainītas – ir jaunas, agrāk nemācītas. Viena no tām ir “Humors mākslā”. Iepazīstinot skolēnus ar šo mākslas veidu, secināju, ka daudzi nemaz nezina, kas ir karikatūra. Jauniešus interesējošajās interneta vietnēs tās sastopamas ļoti reti. Tādēļ, apskatot joku zīmējumus, komiksus, plakātus, skolēni secināja, ka šī tēma ir pat ļoti interesanta. Viņi iepazinās gan ar latviešu karikatūristiem, gan pasaules slavenībām. Humors ir spēja dzīvē saskatīt, izteikt un mākslā attēlot dzīves pretrunas to smieklīgākajās izpausmēs, komiskas īpašības un parādības. Kad skolēni centās uzzīmēt savas karikatūras par dažādām sociālām problēmām, viņi secināja, ka vienkāršiem paņēmieniem attēlot dzīves nebūšanas ir ļoti sarežģīti.
Es pati apbrīnoju pasaulslaveno karikatūristu Herlufu Bidstrupu – viņa smieklīgie zīmējumi, kas tapa pagājušā gadsimta vidū, ir aktuāli arī mūsdienās. Un, protams, mūsu Gatis Šļūka – izcils, jauns cilvēks ar tik asu dzīves uztveri un izpratni. Lepojos, ka viņa karikatūras guvušas atzinību pasaulē. Paldies saku arī mūsu novadniecei Gaļinai Gruziņai – gribētu redzēt laikrakstā “Vaduguns” viņas karikatūras biežāk.

Galvenais ir ideja!

Gaļina Gruziņa, karikatūriste, izdevusi grāmatu “Kiņķēziņi”, karikatūras publicētas vairākos izdevumos: – Ar interesi aplūkoju skolēnu zīmētās karikatūras. Paldies jauniešiem par ieinteresētību un sava viedokļa paušanu par dažādajiem sabiedrībā notiekošajiem procesiem gan ikdienā, gan politikā.
Karikatūra ir mākslas žanrs, kas prasa sekot līdzi norisēm sabiedrībā, analizēt tās, arī spēja pētīt cilvēku uzvedību dažādās situācijās – gan sadzīvē ar tuviniekiem un draugiem, gan darbā ar kolēģiem, gan dažādās ar valsts politiku saistītās jomās.
Kas nepieciešams, lai varētu uzzīmēt karikatūru? Kā jau katrā darbā, tā ir vēlēšanās to sākt un izdarīt!
Vai jāmāk labi zīmēt? Protams, jāmāk! Vai ļoti labi jāmāk? Karikatūrā, manuprāt, galvenā ir doma, ideja. Zīmējums var būt vienkāršāks, robustāks, bez smalkām detaļām. Var salīdzināt mūsu karikatūristus Imantu Melgaili ar lakoniskiem zīmējumiem un Edgaru Ozoliņu, Agri Liepiņu ar smalki izstrādātām detaļām. Cilvēks gan jāmāk zīmēt, jo tas tomēr ir galvenais personāžs karikatūrā. Kā jebkurā vizuālās mākslas darbā, arī karikatūrā jāpārzina kompozīcijas pamati.
Vai jāorientējas sabiedriski politiskajos procesos, politikā, lai varētu zīmēt karikatūras? Protams! Vismaz jāpārzina galvenie, svarīgākie notikumi mums apkārt, valstī, pasaulē. Politika jau nav tikai kaut kas tur augšā, stikla kalnā. Politika ir gan mūsu darbs, gan bērnu izglītība, gan sabiedriskās organizācijas, gan mākslinieciskā pašdarbība, gan mūsu algas, pensijas, pabalsti. Tas viss ir politika.
Vai karikatūru uzzīmēt ir viegli? Vai visi var zīmēt karikatūras? Es negleznoju, bet karikatūru uzzīmēt varu. Kāda māksliniece glezno izcilus ziedus, bet par karikatūru saka, ka neprot. Katram savs.
Skatoties skolēnu karikatūras, pievērsu uzmanību gan izvēlētajām tēmām un to atspoguļojumam, gan vizuālajam izpildījumam. Priecē, ka jaunieši interesējas par notikumiem sabiedrībā – vietējiem notikumiem, vēlēšanām un ar tām saistītām norisēm, situāciju valstī, pasaulē. Karikatūra ir interesanta ar to, ka darbā apvienojas vizuālais un filozofiskais. Viena frāze vai teikums var būt par iedvesmu pat vairākām karikatūrām. Skolēni to ļoti dažādi attēloja, rādot politiķu solījumus.
Uzrakstīju pārdomas par katra skolēna darbu un savu redzējumu, ko varētu attēlot nedaudz citādi, piemēram, pamainot kompozīciju.
Paldies jauniešiem par ieguldīto darbu!

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Punktiņš, punktiņš, komatiņš” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”

Esi burvis – taisi no nekā! (2.12.2022.)

“Alutiņi, vecais brāli…”

Laikraksta “Vaduguns” kolektīvs 15 ielikumos īsteno projektu “Esi burvis – taisi no nekā!”, kurā sabiedriski nozīmīgu publikāciju sērijā atspoguļos sociālekonomiski svarīgas un ļoti nozīmīgas tēmas no uzņēmēju skatpunkta. Kā likt lietā izdomu un biznesa attīstībai izmantot pieejamos dabas resursus – sauli, vēju, zemi? Cik veiksmīgi tas izdodas? Kādi bijuši pēdējā laika lielākie izaicinājumi, ieguvumi un mācības? Dosim iespēju dažādu jomu speciālistiem analizēt procesus, paust viedokļus, kā arī uzklausīsim ekspertu vīzijas un secinājumus.

Ka paskaita izklaidejūša rakstura literaturu par styprynuotīm dzierīnim, kotrā ziņā atrasit atziņu, ka ols ir dyžonuokais ciļvēcis sasnāgums, a vēļ varonuoks par tū ir… Latgolā dareits mīsteņš! Tam var pīkrist voi cīši pretuotīs, a vīns fakts palīk namaineigs – ols ir na tik izplateituokais alkoholiskais dzierīņs pasaulī, a i trešais popularuokais aiz iudiņa i čaja. Vysagruokuos līceibys par ola vuoreišonu dateitys nu 3500. da 2900.godam vēļ pyrma myusu erys i nuok nu Mezopotāmejis šumeru kuļturys. Tikom par mīsteņa dareišonu myusdīnu Latvejis teritorejā fragmentarys zinis var atrast dažaidūs 13.- 16.godsymta raksteitajūs olūtūs. Taipat zynoms, ka 1386.godā Reigā nūdybynuoja ola i veina nesieju bruoleibu, kas pastuovieja da 19.godsymta ūtrajai pusei. I kai gon var napīminiet muojis ola vuoriešonu Latgolā, kas, nu paaudzis paaudzē nūdūdūt seņču godu dasmytim kruotū pīredzis pyuru, ir vīna nu vacuokuom tradicejom itymā regionā i plotai aprunuota latvīšu folklorā. Par reizi gon juoatguodynoj, ka puormiereiga ola lītuošona ir kaiteiga veseleibai, a tys nabyut nadora mozuoku šuo dzierīņa bogotū viesturi, i lai putoj tys mīsteņš!

Ols ai Latgolys dyumu garšu

Myusdīnuos rati kurs zyna, kaids beja agruokū Latvejis lauku saiminīku vuoreitais ols. Tymā beja apkūpuots vyss, kū myusim dūd zeme, muokūni, saule, viejš. Tymā beja jyutami vysi zemnīka prīka gori, kas dorbā saleikušū mugoru gūdūs dareja taisnu, kuojis – vingrys, a ryupem nūmuoktū pruotu – vīglu i lusteigu. Taišni taidys tradicejom baguotuos santāvu receptis augstā gūdā tur ari Bierzpiļs pogosta lauku muojis “Kolnasāta” saiminīks DAINIS RAKSTIŅŠ ai saimi, kurs jau godim ilgi piec myusu senču metodim vuorej eistu Latgolys olu.

Nu pošu mīžim i malnajā piertenī kaļteits
Dainis myusu santāvu tradīcejis uztur dzeivys kūpā ai pošim vystyvuokajīm – dālu Jāni i dzeivisbīdri Ilonu Gruševu, kurei ai latgalīšim rakstureigū vīsmīleibu pasaryupej gon par gostu uzjimšonu, gon ari apdora daudzus cytus muojis sūļus, kab “Kolnasātā” ikvīns justūs gaideits. Dainis jau kūpš agrys bierneibys pīmiņ, kai muojis olu vuorieja juo vacuomuote i tāvs. Parosti poštaiseitais mīsteņš žbanūs tyka salīts i calts goldā divejis reizis godā, tymā skaitā vosorys pylnbrīda svātkūs Juoņūs. Jemūt vārā, ka ols beja eistyn gords i ari vuoreišonys process – interesants, Dainis laika gaitā nūsprīde, ka vysi šuos tradicejom bogotuos nūdarbis nūslāpumi juoatkluoj ari jam pošam. “Dali zynuošonu par muojuos vuoreitu olu sajiemu montojumā nu tāva. Prūtams, ai godim vuoreišonys procesu pylnveiduoju i īvīsu zynomus jaunynuojumus, ari vodūtīs nu sovys personeiguos pīredzis. Voi ir atškireiba storp munu i sovulaik tāva vuoreitū olu? Tys gon ir gryuts vaicuojums! Drūši viņ nalelys atškireibys varietu atrast, nu dūmuotīs jau tys garšuotu cīši leidzeigi,” sprīž Dainis.
Nu kaids tod ir “Kolnasātas” ola vuoreišonys process? Dainis i Ilona meilu pruotu tū pastuosta i ari pīzeist, ka nikaidu nūslāpumu nav, nu ai smaidu sejā atguodynoj vacu jū vacu gudreibu. Prūti, sova vuoreituo mīsteņa recepti var izstuosteit nu gruomotys pyrmuos lopys da pādejai, nu taidys pošys garšys olu neisadūs sataisiet nivīnam cytam, kai tikai pošam saiminīkam! Tys ir leidzeigi taipat kai ai saimineicys taiseitu iedīni. It kai nu vīnom i tuom pošom sastuovdaļom, nu kotleti taipat kotrai saimineicai garšoj nadaudz cytaiži. Sovukuort, runojūt par ola darynuošonys procesu, eipaši juoizceļ tys, ka “Kolnasātā” vysys vādzeiguos ola izejvīlys ir pošu audzātys i dabiskys. Prūti, pošaudzietūs mīžus, īsolu žuovej malnajā pierteņā, apiņus kai dabeigū ola konservantu izmantoj tikai Latvejā audzātus, ols teik vuoreits kūka traukūs. Tys ir skaisti, piec myusu santāvu lobuokuom tradicejom i ai eistenu Latgolys romantiku! “Myusu vuoreitajam olam, atškireibā nu daudzim cytim, rakstureiga dyumu garša. Šaids ols ir cīši izplateits taišni Latgolys regionā, – dyumu garšu daboj, īsolu kaļtejūt caur malnuos pierts dyumim. Saprūtams, ir ari cyti dyumali, nu divejus vīnaidus drūši viņ nāatrast. Juosoka, tei ir dīzgon specifiska garša. Mož kaidam šaids ols napavysam naīt pi sirds, nu daudzim tys nu tīsys garšoj, kuru dzerūt, atmiņā ataust ari bierneibys atminis par tū, kai olu vuorieja jūs vacvacuoki,” stuosta “Kolnasātas” saiminīki.

Santāvu prasmis juonūdūd nu paaudzis paaudzē
Daiņa i juo saimis vuoreitais mīsteņš na tikai aizceļoj iz tuvuokom i tuoļuokom vītom Latgolā, šū godu laikā īgiustūt dīzgon plošu atpazeistameibu i ikvīnu prīcejūt ai ola garšu, a “Kolnasātas” saiminīki ikvīnu interesentu aicynoj apcīmuot ari sovys lauku muojis. Tī var īpazeit Latgolys ola dareišonys procesu, nūgaršuot i nūpierk poštaiseitū mīsteni, kai ari izbaudeit cytus vīsmīleigū latgaļu lobumus. Kluot vēļ Dainis i juo saime ir ari sabīdriski aktivi, ai pošu darynuotū muojis olu veicynoj na tikai Bolvu nūvoda i Latgolys atpazeistameibu, nu i pīsadola ari vaļsts i pat storptautiska mārūga pasuokumūs. Pīmāram, sovulaik Dainis pīsadaleja “Latgales dienās” Sanktpieterburgā, 2018.godā 11.novembra krostmolā, Reigā, par gūdu Latvejis simtgadis svineibom brauce iz lelpasuokumu “Lauki ienāk pilsētā”, kai ari popularizeja Bolvu nūvoda muojražuotuojus i tuo viesturiskū kulinarū montuojumu Keipsolys reikuotajā storptautiskajā izstuodē “Riga Food 2018”. Sovukuort 2019.goda vosorā nūvodu garšys svātkūs Kruoslovā dabuoja apmeklietuoju atzineibu par lobuokū garšu i īgiva tīseibys pīsadaleit finala pasuokumā “Nogaršo Latviju Rīgā” Hanzys peronā. Pazasokūt gordījam poštaiseitajam olam, “Kolnasātas” saiminīki sajiemuši ari dažaidus apbalvojumus.
Savukuort praseits, cik svareigi jam ir saglobuot santāvu tradīcejis, Dainis atkluoj, ka beja breids, kod muojražuošona Latvejā pīdzeivuoja krīzi i nabeja eipaši populara. Tūlaik ari jī beja tyvu tam, kab ola dareišonu puortrauktu. Par laimi vysim “Kolnasātas” ola mīļuotuojim, tys nanūtyka, par kū tān Dainis ai saimi ir cīši prīceigi – ari vysa veida muojražuošoana, godim ejūt, Latvejā otkon uzplaukuse. “Latvīši ir cīši seiksta i struodeiga tauta, partū, dūmoju, vysu laiku byus entuziasti, kurī censīs saglobuot myusu santāvu tradicejis. Tys ir cīši svareigi, i runa nav tikai par muojis ola vuoreišonu, nu i sīra voi, pīmāram, maizis, voi jebkuo cyta sagataveišonu. Tys ir skaisti, i šei prasme i pīredze myusim juonūdūd nu paaudzis paaudzē,” puorlīcynuoti “Kolnasātas” saiminīki.

Ola dareitova likteņupis krostūs

Sūpluok Latvejis likteņupis Daugovys krostim jau vairuok nakai godsymtu, kūpš 1860.goda, atdareita Daugovpiļs ola dareitova, kuruos bogotuo viesture cīši saisteita na tikai ai piļsātys, nu ari vysys Latgolys paguotnis nūtykumim. Tān ola ražuotne SIA “Latgales Alus D” var lapuotīs ai unikalom eistuo dzeivuo Latvejis ola tradicejom i puormontuotuom vyslobuokuom Eiropys ola eipašeibom, i kūpš 2012.goda ari dabuojuse jaunu elpu – izcelta moderna ražuošonys telpa, kas apreikuota ai jaunuokuom īkuortom nu rītumvalstu progresivuokīm ola ražuotuojim.

Ryupneicys pamatliciejs – legendarais Gurvičs
Visagruokī miniejumi par ola dareišonu Daugovpilī rūnami 1765.godā, kod raksteits par piļsātys īdzeivuotuojim, kurī puorteik nu zemkūpeibys i dzierīņu puordūšonys. Ai dīzgon lelu tycameibu var apgolvuot, ka šūs dzierīņu vydā beja ari ols. Tikom 19.godsymta pyrmajā pusē Daugovpiļs piļsātys teritorejā, Daugovys upis krostā, gildis tierguotuojs Ševels Gurvičs atviera jaunys ražuotnis – moltuvi i kūkzuogietovu ai ieveļmašynom, kuruos darbynuoja tvaika mašynys. Tūlaik tei beja lela grezneiba i progress. Taišni tīpat 1860.godā Š.Gurvičs atviera ari sovu ola dareitovu, kurā suokūtnieji struoduoja ostoini cylvāki i vuorieja 12 tyukstūšus spaņu ola godā. Vāluok ola ražuotnī beja nūdarbynuoti jau 13 cylvāki, nu zaltainuo i uorkuorteigi pīpraseituo dzierīņa apjūms pasalelynuo jau da 23 tyukstūšim spaņu ola 12 mienešūs. Piļsātā kliva vys vēļ vairuok krūgu, kurymūs baudeja Gurviča olu, a putojūšū dzierīni ūzūla bucuos pīguoduoja gon iz Reigu, gon ari Polocku i Vitebsku. Jau 19.godsymta beiguos Š.Gurviča ola dareitova sasnīdze tūlaik napīredzietu vierīni. 463 Krīvejis Eiropys dalis i Pūlejis caristis ola dareitovu vydā Š.Gurviča ražūtne beja vīna nu desmit leluokuom. Struodnīku skaits sasnīdze 50 cylvākus, kuri vuorieja jau 150 tyukstūšus spaņu ola godā! Tīsa, na vyss guoja gludi. Ola dareitova cīte pūstūšā guņsgrākā, nu vysleluokais kaitiejums tyka nūdareits revolucejis godūs, kai ari Pyrmuo i Ūtruo pasaulis kara laikā, kod ola ražuošona sazamazynuoja četrys reizis. Tei tīpat tyka ari vairuokys reizis izcalta nu jauna, leidz pīnuoce ari saleidzynūši napaseņ 1990.godu krizis godi. Sovukuort piec regularys produkcejis samozynuošonys 2008.godā ola ražuošonu puortrauce vyspuor.

Nūviertej modernūs ražuošonys apstuokļus
Tūmār godi nastuov iz vītys, i ari Daugovpiļs ola dareitovai tī nasušs pamateigys puormainis. 2012.godā iz tuos pošys zemis, iz kuruos legendarais Š.Gurvičs suoka vuoreit olu, tyka izcalta jauna ola ražuošonys telpa 1200 m2 plateibā ai modernom īkuortom. Sovukuort 2014.godā, izmontojūt jaunuokū čehu apreikojumu i pīaicynūt šuos valsts tehnologus, tyka sataiseita ari myusdīneiga i vysom praseibom atbilstūša ola īsola ražūtne. SIA “VLABA” vaļdis lūceklis VLADIMIRS i JŪLIJA BAĻUKEVIČI, kuri ola ražuošonys mierkim īrej Daugovpiļs ola dareitovys telpys, gon nasliep, ka daļā sabīdreibys volda maļdeigi stereotipi, ka “Latgales Alus” nav eipaši kvalitativs. Patīseibā tys ni tyvu nav patīseibai, par kū, gastejūt ola dareitovā, puorsalīcynoj ari laikroksta “Vaduguns” žurnalists. “Ikvīns, kurš gastej Daugovpiļs ola dareitovā, vysod augstu nūviertej ražuošonys jaudu leimeni i tū, kaidūs modernūs apstuokļūs ols itūšaļt teik vuoreits. Dūmuotīs šaids maļdeigs prīkšstots saisteits ai kaidu nu ražuotnis padūmu laika periodim. Kai soka, tuo laika ražuotnis seņ vairs nav, a koč kaida viļšonuos palykuse. Maņ gon par tū gryuši sprīst. Tei jau ir viesture, i tān ola dareitovys golvonais darbeibys princips ir napuortraukta tīkšonuos piec vys vēļ augstuokys i augstuokys kvalitatis,” izceļ Vladimirs.
Par tū līcynoj ari fakts, ka Daugovpiļs ola dareitova pīsadalejuse dažaidūs konkursūs, kotrai nu ola škirnem sajemūt na tikai vairuokus apbolvojumus i medalis, a naatkareigi eksperti šuo ola kvalitati nūviertiejuši ari ai augstom atzeimem. Kas zeimojās iz ražuošonys procesu, Vladimirs stuosta, – ka ražuotni nūdarbynuotu ai absoluti pylnu jaudu, itūšaļt tei varietu saražuot leidz pat 100 tonnom litru produkcejis mienesī. Prūtams, “Latgales Alus” teik puordūts pudelēs veikalūs (tymā skaitā, pīmāram, Lītuvā), a puorsvorā uzsvors teik lykts iz izlejamū gon gaišū, gon ari tymsū olu dažaiduos kafejneicuos, bārūs i tamleidzeiguos atpyutys vītuos.

Bogoti jaunom idejom
Lyugti nūvierteit ola tradicejis Latvejā, Vladimirs i Jūlija izceļ, ka tuos tik teišom ir īspaideigys i, kas pats svareiguokais, turpynoj palikt lobuoks i strauji atsateisteit. “Latvejā ir ola dareitovys, eipaši leluos, kuruos plošā kluostā pīduovoj taišni myusu valstei tradicionalu olu. Sovukuort vysmoz daļa mozūs ola ražūtņu lelā mārā pīduovoj Latvejis tiergam natradicionalu olu. Pīmāram, taidus ola škirnis kai Indejis gaišais eils jeb IPA, kas vairuok sastūpams Lelbritanejā voi cytuos valstīs. Juosoka, šaida ola ražuošona ir saleidzynūši vīgluoka nakai Latvejis tradicionaluo ola vuoreišona, kas, lai uzturātu pošu augstuokū kvalitati, prosa modernuokys īkuortys. Nu Latvejis tradicionaluo ola ražuotuojim eipaši varu izceļt ola dareitovu “Tērvete”, kas ir cīši konkurietspiejeigs uzjāmums. Ari muns tāvs studeju godūs ik pa laikam nūgaršuoja taišni “Tērvetes alu”,” ai smaidu sejā pīmiņ Vladimirs.
Tyvojūtīs Daugovpiļs ola dareitovys apmekliejuma nūslāgumam, vīsmīleigī Vladimirs i Jūlija ikvīnam “Latgales Alus” cīneituojam ari nadaudz paviere prīkškoru iz ola dareitovys nuokūtnis planim. Prūti, jī puorlīcynuoti, ka sevkurs inovativs i iz atteisteibu tendiets uzjāmums ilgtermiņā navar veiksmeigi struoduot, ka sovā darbeibā nikuo namaina. Deļ tuo plānuots izveiduot jaunu produkcejis lineji i ola sortimentus ai cytu zeimūlu, a nu leidzšinejuo ražuotuoja – Daugovpiļs ola dareitovys. “Prūtams, vysus nūslāpumus itūšaļt atkluot navaram, nu idejis ir aktivā procesā. Sekojit jaunumim!” izceļ Vladimirs i Jūlija.

Golvonuo problema – energoresursu izmoksu kuopums

Par tū, kai myusu vaļsts īdzeivuotuojus vadynoj vēļ vairuok pīsavierst santāvu dzeivisziņai, kai ari par šuo breiža aktualitašom i izaicynojumim ola nūzarē Latvejā, saruna ai “Latvijas Alus darītāju savienības” (LADS) vaļdis prīkšsādātuoju PĒTERI LINIŅU.

Ai kū nūsadorboj LADS i kaidi ir tuos mierki?
– LADS apvīnoj lelu daļu Latvejis ola dareitovu, tuos pyrmsuokumi meklejami Ciesīs, kur 1993.goda 21.oktobrī sanuoce kopā 12 uzjāmumu puorstuovi, kab nodybynuotu organizaceju ai mierki apvīnuot Latvejis ola dareitovys. Itūs 29 pastuoviešonys godu laikā LADS veicynuojuse ola nūzaris popularizaceju i atteisteibu valstī, taidā veidā styprynūt godu dasmitim vacys ola ražuošonys tradicejis Latvejā. Sovys pastuoviešonys laikā LADS ir aktivi dorbuojusies dažaidu ai ola nūzari saisteitu likumprojektu izstruodē, kai ari pauduse vīdūkli par ola nūzarei byutyskim vaicuojumim. Organizacejis darbeibys pamatvierzīni ir ola darietuoju ekonomiskūs interešu aizstuoveiba, daleiba likumdūšonys pylnveiduošonā, storptautiska sadarbeibys veiduošona ai leidzeigom organizacejām, kai ari ola nūzaris popularizaceja i atteisteiba valstī.
Kai viertejat ola ražuošonys tradicejis Latvejā? Cik tuos ir vacys i spieceigys?
– Ola nūzarei ir byutyska lūma Latvejis tautsaimnīceibā, tuos pyrmsuokumi meklejami 16.godsymtā i vēļ agruok. Ola nūzarē teik nūdarbynuoti vairuok nakai treis tyukstūši cylvāku, snīdzūt lelu īguļdejumu regionu atteisteibā i byutyskus ījāmumus vaļsts budžetā.
Kas byutu juodora, kab ola nūzari Latvejā atteisteitu vēļ vaira?
– Kvalitatis i garšys ziņā maņ nikaidu šaubu nav – itymā jūmā asam cīši konkurietspiejeigi, tradicejis myusim ir vacys, specialisti – lobi i ražuošona – augstā leimenī. Svareigi, kab Latvejā produktu varietu izdeveigi puordūt i ari ražuošonys process izmoksu ziņā byutu konkurietspiejeigs. Nūzaris i ražuošonys konkurietspieju veidoj daudzi saskaitamī. Pīmāram, īpakojums, izejvīlys, energoresursi, dorbaspāks. Gon uzjāmumu, gon vaļsts leimenī juoprūt šūs lelumus sabalansiet, kab rezultatā cenys ziņā varam byut konkurietspiejeigi Baltejis, Eiropys i pasaulis mārūgā. Vādzeiga ari sapruoteiga alkoholiskū dzierīņu apritis politika. Mes, ražuotuoji, vysod asam saprotušs i ari publiski sacejušs, ka alkohola lītuošonai juobyut samiereigai, nu bīži sasaduram ai populistiskim i nesamiereigim prīkšlykumim nu vaļsts pusis attīceibā iz alkohola kaiteigumu. Itymūs krīzis apstuokļūs nikaida papyldu nūdūkļu ceļšona nav pīļaunama. Latvejis tiergs ir nalels, i leluo ola nūzaris daleibnīku skaita dēļ tys palīk vys vēļ šauruoks. Vīnlaikus eksports napīaug proporcionali tierga pīsuotynojumam. Ir juoroda finanšu atbolsta instrumenti ola nūzaris eksporta veicynuošonai. Ola dareitovys jau nūsadorboj ai eksporta atteisteibu, a tys nav pīteikami, kab ietekmietu kūpejū realizacejis apmāru. Jūprūjom ir cīši daudz juostruodoj. Taisneiba, nav vīnkuorši atrast eksporta partneri i nūsyuteit produkcejis kravu. Cik asu runuojs ai ražuotuojim, tys prosa vysmoz vīna, diveju godu dorbu konkretajā valstī iz vītys. Ir vādzeiga tierga izpiete, mārketinga aktivitatis i daudz kas cyts, kab sovu produktu varietu pīduovuot konkretuos valsts tiergā. Pi tam, tymā laikā konkretais produkts nūnuok lelveikalu plauktūs, pīmāram, Anglejā, tuo cena īvārojami pīaug. Vysim ražuošonys izdevumim, kas ir vītejā tiergā, papyldus nuok kluot muitys nūdūkli, mārketinga i reklamiešonys izdavumi konkretajā valstī. Sovutīs nuokamuo problema ir, ka juovar nūdrūšynuot ražuošonys jaudys, kab apmīrynuotu pīprasejumu. Tys ir risks, partū ka Latvejā ola dareitovys zīmā struodoj ai napylnom jaudom, a vosorā jaudys napīteik. Ir jāatrūn vidusceļš.
Kaidys ir golvonuos problemys i izaicynojumi, ai kuruom itūšaļt sazaskar ola nūzare Latvejā?
– Itūšaļt golvonuo problema ražuošonā ir straujais energoresursu izmoksu kuopums. Leidz ai tū pasalelinoj ari vysys puorejuos ražuošonys izmoksys. Ola ražuošona ir dorba i energoītylpeigs process, deļ tuo myusu nūzare itū krīzi sajiut eipaši suopeigi. Pīmāram, naseņ runuoju ai kaidu Latvejis ražuotuoju, kurījam vīnā mienesī ryupneicys riekins par gāzi beja 2500 eiro, a nuokamajā – jau 12 500 eiro. Pi itaida vīnys pozicejis izmoksu pīauguma saglobuot ražuošonu ir lels izaicynojums. Ari cenu ceļšona nav rysynojums, partū ka īdzeivuotuoju pierktspieja inflacejis apstuokļūs īvārojami sazamozynoj. Krīzis puorvariešona navar tikt atstuota tikai uzjiemieju ziņā. Uzjiemiejim juobyut vīnā komandā ai vaļsti, partū ka tikai tai mes puorvariesim itūs izaicynojumus i, mož, nu krīzis izīsim vēļ stypruoki. Nu uzjāmumu dzeivuotspiejis ir atkareiga vaļsts ekonomika, a nu vaļsts ekonomikys – sabīdreibys lobkluojeiba.
Ministru kabineta apstyprynuotajā likumprojektā par atbolstu energoītylpeigim apstruodis ryupnīceibys uzjāmumim Krīvejis militaruos agresejis pret Ukrainu radeitū seku mozynuošonai nu atbolsta sajiemieju lūka beja izslāgti vysi Latvejis ola ražuotuoji, tymā skaitā mozuos ola dareitovys. Voi taidā veidā naleluos ola ražuotnis ir pakļautys iznīceibai?
– Pret šaidu lāmumu osi ībyldam, partū ka tys beja diskriminejūšs myusim kai tradicionalai ražuošonys nūzarei, kas snīdz byutisku īguļdejumu Latvejis tautsaimnīceibys atteisteibā itī Ministru kabineta nūteikumi ir lobuoti i ola ražuošona īkļauta atbolstamū nūzaru sarokstā.
LADS muojislopā raksteits nūvielejums vysod palikt uzticeigam Latvejā ražuotam olam. Voi myusu olam juosazaskar ai spieceigu konkurenci nu tuo ols, kū ražoj uorzemēs i puordūd Latvejis tiergā?
– Saskaņā ai Vaļsts ījāmumu dīnesta datim, šuo goda pyrmajūs ostoiņūs mienešūs Latvejā īvasti 6 939 966 dekalitri ola, kas ir par 7,7% vairuok nakai attīceigajā periodā paguojušūgod. Importietuo ola apjūms pīaug. Nu lobuo ziņa ir tei, ka ik godu pīaug Latvejā registrātū ola dareitovu skaits. Itūšaļt Latvejā registrātys 68 ola dareitovys, kas ir pīteikami lels skaits Latvejis tiergam. Latvejis ražuotuojim ir dīzgon gryuši konkuriet ai importa produkceju cenys ziņā. Nu Latvejis patārātuoji ir cīši patriotiski i dūd prīkšrūku Latvejis zeimūlim. Tys ari dūd stimulu Latvejis ražuotuojim čakli struoduot i radeit jaunys ola škirnis.
Dūmoju, byusit mīrā, ka lela daļa Latvejā ražuotuo ola eistyn labi garšoj i tys ir kvalitativs. Jyusupruot, kas ir veiksmis atslāga?
– Pyrmkuort, ola ražuošonys meistaru profesionalitate i sova orūda mīlesteiba. Latvejis ola meistaru namiteiguo vielme sekuot leidza pasaulis ola dareišonys tendencem i ryupis par kvalitati ola ražuošonā. Ūtrkuort, ola dareišonys vacuos tradicejis Latvejā, kas teik nūdūtys jaunīm meistarim, taidā veidā napazaudejūt Latvejis ola eipašū raksturu. Ticit maņ, ola ražuošonā ir cīši daudz smolku nianšu, kas nūvad leidz lobam rezultatam i dūd dzierīņam tuo eipašū garšu. Vysbeidzūt ari patārātuoju lojalitate Latvejā ražuotajam olam, partū ka taišni patierietuoju uzticeiba dūd ražuotuojim stimulu namiteigi augt i pylnveiduot Latvejā ražuotū olu.
Kai, Jyusupruot, Latvejis īdzeivuotuojus vēļ vairuok aicynuotu pīsavierst santāvu dzeivisziņai, tymā skaitā ola dareišonai?
– Tū navar muoksleigi radeit – pīsavieršonuos santāvu dzeivisziņai atnuok pati, partū ka tei bejuse myusūs daudzu godsymtu garumā. Tū pīruoda ola ražuošonys i baudiešonys kulturys popularitate. Ari tys, ka likumūs nav īraksteits, ka ols ir Latvejis tradicionaluo nūzare, a vysi tū taipat saprūt. Taipat ir ari ai tradicejom i pīdereibu valstei. Muojuos, sovā zemē, ir vyslobuok. Tū mes izjiutam i puormontojam nu vacuokim.
Navaru napavaicuot, voi ari Jyusim garšoj ols?
– Vīnnūzeimeigi! Nasabeistūs saceit, ka ols ir muns meiluokais dzierīņs. Itūšaļt gon vairuok dūdu prīkšrūku bezalkoholiskajam olam. Ari Latvejā ražuotuo bezalkoholiskuo ola sortiments pādejūs godūs ir byutyski pīaudzs. Nu pīļaunu, ka piec zynoma laika atsagrīšu ari pi klasiskuo ola baudiešonys.

* “Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”

* Par publikāciju “Esi burvis – taisi no nekā!” saturu atbild SIA “Balvu Vaduguns”