1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer
Lapa atjaunota:
18-09-2020
Vārdadienas šodien: Muntis, Verners

Baltinavas spēka un garšas receptes

 

4.novembrī Baltinavas vidusskolas Paaudžu centrā notika Rēzeknes Augstskolas folkloras ekspedīcijas DVD filmas “Baļtinovys receptis” prezentācijas pasākums, kurā piedalījās ekspedīcijas dalībnieki un vietējie iedzīvotāji. Filma tapusi pērn studentu folkloras ekspedīcijas laikā Baltinavā, pateicoties veiksmīgai studentu un vietējo iedzīvotāju komunikācijai.

Uzrunājot gan vecākus, gan jaunākus novada iedzīvotājus, filmas veidotāji parāda ne vien Baltinavas tradicionālās ēdienu un dzērienu receptes, bet atklāj arī baltinaviešu spēka receptes atzīstot, ka Baltinava patīkami pārsteidza ar saviem jauniešiem, kuri lepojas ar dzimto vietu un valodu, ar saviem zemniekiem, dziedātājām un muzikantiem, ar audējām, kuru stellēs atdzimst senie novada tērpi, ar palādīšim (vietējo amatierteātri), kas apliecina, cik mazākais Latvijas novads patiesībā ir liels. Lai arī viss teju desmit stundu garumā safilmētais materiāls filmā nesatilpa, skatītājiem filma patika. Tā saviļņoja, raisot bērnības atmiņas un mudinot uz pārdomām, lika gardi pasmieties, kad palādīši Imants Slišāns un Jāzeps Jermacāns stāstīja anekdotes.


Atgādinās par Baltinavu. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns pateicās filmas veidotājiem, tostarp arī operatoram Mārim Justam, dāvinot viņiem biedrības “Sukrums” darinātos suvenīrus, ēdienu gatavošanas piederumus no koka ar uzrakstiem “Labu apetīti!”, “Paēdis cilvēks, laimīgs cilvēks!” un tamlīdzīgi.


Dāvina filmas diskus. Rēzeknes Augstskolas pasniedzēja un viena no folkloras ekspedīcijas vadītājām Angelina Juško-Štekele baltinaviešiem dāvināja filmas diskus. Viņa pastāstīja pasākuma dalībniekiem, ka Rēzeknes Augstskolas studenti un mācību spēki ir piedalījušies 12 ekspedīcijās Latgalē, bet filmas uzņemtas piecas: “Ciblas mīklas”, “Aulejas anekdotes”, “Andrupenes raksti”, “Kaunatas vietu stāsti” un “Baltinavas receptes”. “Paldies visiem, kas atrada laiku mūs uzņemt un ar mums runāt,” viņa teica.


Filmas pieteikums. Videofilmas “Baļtinovys receptis” saturu veido četras filmas daļas, ka neuzkrītoši pāriet no vienas otrā: “Baļtinovys spāka receptis”, “Baļtinovys garšys receptis aba tradicionāli latgalīšu iedīni”, “Gūdu golds” un “Kai ar dzierīnim?”. Stundas garumā Baltinavas iedzīvotāji dalās atziņās, kāds ir baltinavietis, kādi ir baltinaviešu tradicionālie senču ikdienas un godu ēdieni, dzērieni. Filmā izskan arī citāti no priestera Jezupa Maculēviča grāmatas “Powujciejszona un wyssajdi sposobi diel zemnīku latwiszu”, kas izdota 19.gadsimta vidū un ko varētu dēvēt par pirmo latgaliešiem domāto sava veida enciklopēdiju, izskaidrojot saimniecības, astroloģijas un medicīnas, gastronomijas lietas. Jau tad priesteris paudis atziņu: “Lai jauki un iekš veselības dzīvot, vispirms vajag daudz laba ēdiena un dzēriena.”


Uzrunā domes priekšsēdētāja. Pasākuma dalībniekus uzrunāja  novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa. Viņa ne tikai pateicās ekspedīcijas dalībniekiem un filmas veidotājiem par Baltinavas popularizēšanu, bet arī atzina, ka paveikts ļoti svētīgs darbs, kas saistīts ar senču garīgā un materiālā mantojuma saglabāšanu un nodošanu jaunajai paaudzei.

Palutina ar pašcepto maizi. Palādīte Vija Jermacāne no Briežuciema filmā stāsta un rāda, kā gatavot biezpienu un siet sieru, cept maizi pēc senču receptēm. Tagad saimnieces sieru lielākoties sien Jāņos, bet maizīti cep reti kurā mājā. Briežuciema “Kronīšos” to dara joprojām. Vija ciemiņiem no Rēzeknes, tostarp arī ekspedīcijas vadītājai un Rēzeknes Augstskolas pasniedzējai Ilgai Šuplinskai, dāvināja pašceptās maizes kukulīšus.


Redzama filmā.  Pasākumā piedalījās arī Irēna Kaša, kura videofilmā dalījās atmiņās par savas bērnības ēdieniem. “Mēs bijām liela ģimene, tādēļ gaļas aptrūkās jau pavasara pusē. Iztikām ar biezpienu, kartupeļiem, lociņiem, bet mans mīļākais bērnības ēdiens bija rīvētu kartupeļu kļockas. Tās varēja ēst, ēst un ēst…,” atcerējās Irēna.


Pasākuma turpinājums. Pēc filmas noskatīšanās un Baltinavas receptēm tapušo ēdienu un dzērienu nobaudīšanas pasākuma dalībnieki laidās jautrās dejās. Sācies trijos pēcpusdienā, pasākums beidzās tikai ap deviņiem vakarā. Kā atzina skolas direktors,- neviens pasākums nav turpinājies tik ilgi.

Svin skolas 55 gadu jubileju

 


Tilžas internātpamatskolas klasēs pulcējās bijušie audzēkņi, mēģinot  atpazīt gadiem  nesatiktos klasesbiedrus.   Savas izlaiduma klases meklēja skolotāji, un atmiņu ugunskurs sildīja visus, kuri no tuvākām un tālākām vietām bija atbraukuši uz skolu, ko  īsāku vai garāku laiku sauca par savējo.


Ar cieņu un mīlestību. Augusta un Mārītes Voiku ģimenei Tilžas internātpamatskola ir bijusī darbavieta. Mārīte šeit par latviešu valodas skolotāju un klases audzinātāju strādāja 11 gadus, bet Augusts par sporta skolotāju un arī klases audzinātāju - 14 gadus. Kopā ar viņiem skolas kolektīvu sveikt bija ieradusies arī Biruta Celmiņa, kura šeit gan mācījusies, gan strādājusi par medmāsu.


Lepojas ar saviem audzēkņiem. Desmit gadus latviešu valodu Tilžas internātpamatskolā pasniedza pensionētā skolotāja Veneranda Andžāne (otrā no kreisās). Viņa bija arī audzinātāja 33 skolēniem, no kuriem daži bija ieradušies uz skolas jubileju. Silviju Jermacāni (no kreisās) viņa sauc par labāko skolnieci, bet Ēvaldu Kamzolu un Leonardu Gustu - par uzņēmējiem savās nozarēs.


Ierodas ar ģimenēm. Normunds Ozoliņš (vidū)  ar ģimeni uz Tilžu atbrauca no Jūrmalas, bet Imants Kopāns ar ģimeni - no Stāmerienas. No viņu izlaiduma gada skolas jubilejā bija ieradušies pieci absolventi.


Pasniedz Atzinības rakstus. Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne pasniedza Atzinības rakstus Lucijai Voicišai (no kreisās), Annai Vācietei, Veronikai Zelčai un vēl vairākiem skolas darbiniekiem un pedagogiem.


Satiekas skolasbiedri un klasesbiedri. Biruta Aleksāne (no kreisās) šobrīd audzina divas meitas, Jēkabs Asaris Rīgā strādā ātrajā palīdzībā, bet Biruta Ločmele Medņevas  pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa” - par auklīti. Viņi atzina, ka skola ir mainījusies - kļuvusi gaišāka un skaistāka.


Draudzīgs žests. Aigars Kiseļovs (no kreisās) strādā Madonā, bet klasesbiedri Sergejs Biguns un Raivis Krieviņš dzīvo un strādā Lizumā. Viņi par atkalsatikšanos bija īpaši priecīgi, un sarunas raisījās par skolas gadu atmiņām.


Skolasbiedri. Alberts Kašs (stāv kājās) ir SIA “Limbažu koks” direktors, viņš skolu absolvējis pirms 38 gadiem. A.Kašs klasesbiedrus vēl nebija saticis, taču atpazina skolasbiedrus Irēnu Ziediņu, Aivaru Pugaču un Ligitu Pugaču.


Sveic kaimiņi. Tilžas vidusskolas kolektīvs savus kaimiņus sveica ar Lindas Vītolas (priekšplānā) dziesmu “Sapnis par svētku gaišumu”, kurai vārdus sarakstījusi Dženija.  


Gandrīz apmaldījās. Pirmā izlaiduma absolvents Jānis Liberts (no kreisās) un Vladislavs Ločmelis sevi jau sauc par pensionāriem, taču skolas gadu atmiņas joprojām dzīvas. Vīri atzina, ka savā skolā tik sen nav būts, ka braucot gandrīz apmaldījušies.

Piestāj dzīves nozīmīgākajās pieturās

 


Tāpat kā katru rudeni, arī aizvadītajā piektdienā Balvu Valsts ģimnāzijas kolektīvs pulcējās, lai atskatītos un izvērtētu paveikto, teiktu paldies labākajiem skolas absolventiem, viņu skolotājiem un vecākiem. “Sudraba pūces” pasniegšanas ceremonijā šoreiz sumināja 2014.gada absolventus ar izcilākajiem sasniegumiem centralizētajos valsts pārbaudījumos - Juri Kašu, Lauru Gercāni, Robertu Mūrnieci, Lauru Šustovu un Māri Zaharovu, viņu vecākus un klases audzinātāju Anitu Kamenderi. “Sudraba pūci” par visaugstāko vērtējumu centralizētajos eksāmenos (83,25%) saņēma Juris Kašs. Paldies vārdus pedagogiem par nesavtīgo ieguldījumu, vecākiem - par sirds gudrību, rūpēm un atbalstu, jauniešiem - par mērķtiecību un neatlaidību ceļā uz zināšanām teica BVĢ direktore Inese Paidere un Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes izglītības speciāliste Terēza Čudarkina.   

Novēl panākumus. Uzrunājot klātesošos, Balvu Valsts ģimnāzijas direktore Inese Paidere izteica gandarījumu, ka skolas kolektīvs atkal ir piestājis “Sudraba pūces” pieturā. “Pieturas dzīvē ir ļoti dažādas. Ir arī tādas, kurās var sastapt eņģeļus. Cienījamie, nu jau bijušie ģimnāzijas absolventi, savās dzīves pieturās sastaptos eņģeļus noteikti nosauksiet par vecākiem, par ģimeni un skolotājiem. Viena no svarīgākajām dzīves pieturām ir tā, kurā izvēlējāties nākotnes profesiju, kurai par pamatu kalpos ģimnāzijā iegūtās zināšanas. Lai šis jūsu - vecāku un skolotāju - kopdarbs arī turpmāk dzīvē ļauj pārvērst katru defektu par efektu, izvēlēties pareizos vārdus, ļauj novērtēt dzimtās vietas un ģimenes nozīmi!” vēlēja direktore.  

Apbalvotie. Laura Gercāne, kura šobrīd gatavojas kļūt par farmaceiti, neslēpa, ka ir patīkami, ja darbs, ko esi ieguldījis, tiek novērtēts. “Pārņem silta sajūta, atgriežoties bijušajā skolā un redzot, ka arī tagad skolēni labi mācās un aktīvi piedalās sabiedriskajās aktivitātēs, kā to savulaik darīju es,” teica jauniete. Laura atzina, ka studēt ir daudz grūtāk, bet arī interesantāk, nekā mācīties skolā. Kopš jaunā mācību gada sākuma šī ir tikai otrā reize, kad viņai izdevies apciemot vecākus, arī šoreiz līdzi ņemot mācību grāmatas. “Man brīvdienu nav,” apgalvoja Laura.  

Saņem “Sudraba pūci”. “Sudraba pūci” par labākajiem rezultātiem eksāmenos saņēma 2014.gada ģimnāzijas absolvents Juris Kašs, kurš šobrīd studē datorzinības.

Pēc apbalvošanas. Lai gan uz “Sudraba pūces” pasniegšanas ceremoniju varēja ierasties tikai divi no apbalvotajiem – Juris Kašs un Laura Gercāne, pasākums izvērtās par jauku ceļojumu svarīgākajās dzīves pieturās. Lai iepriecinātu absolventus, viņu vecākus, skolotājus un visus klātesošos, pasākumu ar priekšnesumiem kuplināja ģimnāzijas koris, vokālais ansamblis, dramatiskais kolektīvs, dziedātāji Agita Melberga, Dace Balode un Dagmāra Laicāne, kā arī studijas “Di – Dancers” un Balvu Sporta skolas dejotāji.


Vecāki lepojas. Lauras mamma Ilze Gercāne (pirmā no kreisās) neslēpa, ka apbalvošanas ceremonija viņai sagādāja patīkamas emocijas, izraisot lepnumu par meitu. Viņa Lauru raksturoja kā neatlaidīgu un uzcītīgu cilvēku, kurš vienmēr sasniedz nospraustos mērķus. “Viņa ir arī labestīga, smaidīga un dzīvespriecīga,” meitas labās īpašības uzskaitīja mamma.


Sveiciens no dejotājiem. Ar skaistu deju apbalvotos un klātesošos priecēja Balvu Sporta skolas dejotāji Jūlija Kokoreviča un Matīss Pošivs.


Saka paldies. Visu apbalvoto skolēnu klases audzinātāja Anita Kamendere veltīja pateicības vārdus un ziedus  skolēnu vecākiem.


Jaunības pietura. Jaunība - tas ir laiks, kad pasaule liekas plaša, kad draugi ir patiesa vērtība un uzticība šķiet dzīves zelta atslēdziņa. Tas ir arī pirmo zaļumbaļļu laiks. Iejusties jaunības pasaulē palīdzēja deju studijas “Di – Dancers” dejotāji.



Bērnības pietura. Viena no dzīvesceļa pieturām bija “Bērnība” ar tās Pokemoniem un Digimoniem, Bleibleidiem, fiškām un citiem atribūtiem.

Svētki kļūst košāki un jautrāki

Grāmatu fragmenti. Klausītājus zālē uzrunāja izteiksmīgi nolasītie rakstnieku grāmatu fragmenti. Par puķēm, izjūtām, kādu atgadījumu… Grāmatas pārlapoja ģimnāzijas direktores vietniece Lelde Leja, skolotāja Aija Dvinska, arī Paula, Agnese, Zane (foto) un vēl citi audzēkņi. Meitenes teica, ka gatavošanās šim pasākumam viņām bijis patīkams un interesants darbiņš, jo viņas ir lielas lasītājas.


Guna un Jānis Rukšāni. Tie, kuri atnāca uz tikšanos ar pazīstamajiem dārzkopjiem Gunu un Jāni Rukšāniem, izjuta gadalaiku elpu un izdzīvoja dārza burvību. Ne velti Gunas Rukšānes jaunākais darbs tā arī saucas “Dārza  maģija”. Taču viņai, kura studējusi Latvijas Valsts universitātē juristos, bijusi režisore, pazīstama kultūras darbiniece Cēsīs, dārzs sākotnēji nepavisam nebija sirdslieta. Tikai 1995.gadā, kad Guna apprecējās ar izcilo selekcionāru Jāni Rukšānu, viņa ieraudzīja, ka dārzs vienmēr ir miera, harmonijas un prieka oāze pretstatā ikdienas kņadai. Par ziediem, to krāsām un šo dabas burvību Guna runāja ar neizstāstāmu mīļumu, jo viņas atziņa ir, ka dārzs  nekad nepieviļ, tas nepieprasa nedalītu uzmanību, tas pacietīgi gaida savu veidotāju, kopēju un apbrīnotāju.


Kas var būt skaistāks par ziediem! Guna Rukšāne atzina, ka viņai ne mazāk svarīgs par grāmatas saturu ir arī tās ārējais izskats, noformējums un bilde uz vāka. Pirms drukāšanas viņa redz skaidru vīziju, kādai jābūt  grāmatai. “Dārza maģija” ir liela, koša un viegli lasāma. Fotogrāfijas un teksts tur ir attiecībā puse uz pusi. Ir daiļdarba ievirzes teksts un netrūkst arī praktisku padomu. Gunai padomā  jau nākamais plāns, par ko viņa rakstīs. Tas būs saistībā ar Latvijas cilvēku daiļdārziem, un viņa cer ciemoties interesantās un ļoti skaistās sētās.


Ciemiņi ieradušies. Iepazīstinot ar rakstnieku grupu, direktore pirmo zāles priekšā izsauca Arno Jundzi (foto). Pirms tam visi bija noklausījušies jautro “Joka pēc alfabēts” dziesmiņu ģimnāzijas kora izpildījumā, kurā “Apaļš ābols bumbierim cep čības…”.


Dāvina atlaižu kuponus. Lai nemaldītos lielās Balvu Valsts ģimnāzijas labirintos un zinātu, kad un kurp doties, katram grāmatu autoram piestiprināja savu krustmāti – cilvēku, kurš kopā  ar rakstnieku pavadīja visu dienu. Zaiga Lāpāne (foto) bija kopā ar Āriju Iklāvu. Grāmatu draugiem bija iespēja saņemt atlaižu kuponus grāmatu iegādei “Zvaigzne ABC” grāmatnīcā.


Uzmanīgi klausās. Galvenie autoru sarunbiedri bija skolu jaunatne. Vienā no klasēm notika tikšanās ar Arno Jundzi. Viņa vārdu labi pazīst televīzijas skatītāji no raidījuma “Simts gramu kultūras”. Viņš ir žurnālists un literatūrzinātnieks. Savas jaunākās grāmatas “Putekļi smilšu pulkstenī” tapšanai Jundze veltījis 10 gadus. Pats saka, ka tie nav jautri stāstiņi. Tie ir pietiekami dziļi stāsti, kas uzrakstīti vieglā formā, lai būtu vieglāk lasīt. Uzrunādams ģimnāzijas audzēkņus, Arno Jundze aicināja nopietni apsvērt turpmākās izglītošanās nozīmi, meklējot atbildi uz jautājumu: vai Latvijas augstskolas patiešām ir labākās, kur studēt? Viņa ieteikums – pastudēt ārzemēs un gūt citāda veida pieredzi, kur arī nav jāmaksā vairāk kā Latvijas skolās. Viņaprāt, mēs šodien Latvijā dzīvojam “apjukušā sabiedrībā” bez skaidrības, kas notiks tālāk. Par sliktu, viņš uzsvēra, nāk arī tas, ka latvieši ir pārāk kautrīgi un bailīgi.


Idejas autore un uzturētāja. Grāmatu svētki nenotiktu bez  Balvu Centrālās bibliotēkas direktores Rutas Cibules gādības. Šoreiz viņas vēlējums bija,- lai izdodas sadzirdēt vienam otru, tiekoties lasītājiem ar grāmatu autoriem. Ruta izteica arī prieku, ka svētku galvenās organizatoriskās rūpes šoreiz uzņēmusies Balvu Valsts ģimnāzija.


Raksta memuārus. Ārija Iklāva Balvos pēdējoreiz bijusi pirms pieciem gadiem, tādēļ tagad ciemojās ar lielu prieku. Viņa atzin, ka paticis vērot pārvērtības pilsētvidē un ielās. Pēc izglītības būdama pedagoģe, viņa uzmanīgi apskatījusi arī ģimnāziju secinādama, ka skolā strādā talantīgi skolotāji. Iklāvas kundzes stāstījums pamatīgi  izsmīdināja skolas audzēkņus. Viņa atcerējās daudz smieklīgu piedzīvojumu no sava garā darba mūža dzimtsarakstu birojā. Ā.Iklāva atklāja, cik jocīgos un nepārdomātos vārdos vecāki dažkārt nosauc bērnus, kā arī pastāstīja par gadījumiem, kad laulību reģistrācijas laikā sieva pateica vārdu ‘nē’. Viņas aktīvie darba gadi beigušies tikai pirms trim gadiem - 79 gadu vecumā. Lasītāji var iepazīties ar viņas atmiņu grāmatu “Ir visādi gājis”.

Pasniedz Gada balvas izglītībā

 

Šogad Balvu novadā lēma, ka tradicionālo balvu “Gada skolotājs” nomainīs ar nominācijām “Gada balva izglītībā”, kurai pēc nolikuma varēja pieteikt gan pedagogus, gan izglītības iestādes.

Šogad neparastāk. Pasākuma scenāriju rakstīja un vakaru vadīja Maija Laicāne, “Gada balvas izglītībā” pasniedza Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis un citi deputāti. Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne pastāstīja, ka jau 5.februārī domes sēdē apstiprināts nolikums, kas paredzēja, ka uzvarētāji visās nominācijās  saņems balvu 70 eiro vērtībā, par ko viņa pateicās novada vadībai un deputātiem.


Skolai atdoti 43 darba gadi. Briežuciema pamatskolas skolotāja Anita Platniece “Gada balvu izglītībā” saņēma nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”. Anitas audzēkņi guvuši panākumus ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas olimpiādēs. Pagājušajā gadā viņas skolniece piedalījās divās valsts olimpiādēs, gūstot augstus sasniegumus. Desmit skolēni sagatavoti Starpnovadu olimpiādēm, kur izcīnītas 2 pirmās, 1 otrā un 2 trešās vietas. Skolotāja prot novērtēt katra skolēna spējas un atrast individuālu pieeju to attīstīšanai.


Balvu “Par inovācijām izglītības procesā” iegūst Anna Krēmane. Viņas kopējais darba stāžs ir 35 gadi, un skolotāju valstī pazīst gan ar piedalīšanos mācību līdzekļu izstrādē, gan publikācijām presē. Anna ir arī 5.pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpes pedagogs.


Nominācija “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”.  Šeit uz galveno balvu pretendēja Bērzpils vidusskolas skolotāja Ārija Logina, Balvu pamatskolas skolotāja Lilita Leišavniece, Briežuciema pamatskolas skolotāja Anita Platniece, Tilžas internātpamatskolas skolotāja Iveta Zelča, Stacijas pamatskolas skolotāja Anna Jaudzema, Balvu Sporta skolas treneris Arnis Voika un Balvu Mūzikas skolas pedagoģe Linda Vītola.


Nominācija “Par inovācijām izglītības procesā”. Šai balvai bija pieteikti seši pretendenti: Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāja Irēna Šaicāne, Tilžas vidusskolas skolotāja Evija Kaša, Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās skolas skolotāja Anna Krēmane, Balvu pamatskolas skolotāja Nadežda Bogdanova, Tilžas internātpamatskolas skolotāja Vita Prancāne un Kubulu pirmsskolas izglītības iestādes “Ieviņa” skolotāja Ija Falizanova.


Tikai viens nominants. Nominācijā “Par veiksmīgāko pedagoga debiju”  balvu saņēma Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja Līga Andersone. Viņa  veiksmīgi debitējusi gan kā programmas “Iespējamā misija” 5.iesaukuma absolvente, gan kā klases audzinātāja, gan kā mācību procesa organizētāja, aktīvi ieviešot modernās tehnoloģijas.


Nominācija “Par pilsonisko līdzdalību novada un valsts izglītības un kultūrvides veidošanā”.  No izvirzītajām trīs izglītības iestādēm - Balvu pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” un “Sienāzītis”, kā arī Balvu Mākslas skolas, “Gada balvu izglītībā” saņēma pirmsskolas izglītības iestāde  “Sienāzītis”, kuru vada Iveta Barinska.

 

Izvērtē izglītības iestādes. Nominācijā ”Par inovācijām izglītības iestādes darbībā” bija pieteiktas Balvu Valsts ģimnāzija, Tilžas internātpamatskola un Kubulu pirmsskolas izglītības iestāde “Ieviņa”. Balvu saņēma Balvu Valsts ģimnāzija, kuras direktore ir Inese Paidere.


“Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību”. Šajā nominācijā uz Gada balvu pretendēja Bērzpils vidusskolas direktore Ilona Stepāne, Balvu Mūzikas skolas direktors Egons Salmanis un Tilžas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vita Belindževa.  Balvu pasniedza Egonam Salmanim, jo viņa vadībā mūzikas skolas pūtēju orķestris pagājušajā gadā skatē ieguva visaugstāko vērtējumu valstī. Direktors apliecinājis sevi kā aktīvu un radošu vadītāju, kas savu darbu veic ar lielu atbildību un entuziasmu.


Novērtē skolai un skolēniem veltīto darba mūžu. Balvu novada Pateicības rakstu par ilggadēju darbu Stacijas pamatskolā saņēma bijusī matemātikas un fizikas skolotāja Ināra Pugeja.

Reportāžas

  • Cīnās par medaļām divpadsmitajā starptautiskajā turnīrā svarcelšanā

    (Reportāža)

    Brīvdienās Balvu Profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas sporta zālē “Vjačeslava Kirjanova piemiņas kausa 2020” starptautiskajā turnīrā svarcelšanā cīnījās vairāk nekā pussimts sportistu. Balvu Sporta skolas treneris un sacensību galvenais...

  • Lauku labumu tirdziņā virmo optimisms

    (Reportāža)

    Aizvadītajā sestdienā Balvu pilsētas parkā valdīja neierasta atmosfēra, ņemot vērā pēdējos notikumus pasaulē. Gan aptaujātie tirgotāji, gan pircēji bija vienisprāt, ka Covid-19 mūs neuzvarēs. “Mums pietrūkst arī publisku pasākumu,” atzina...

  • Baltinavā uzņem dokumentālo filmu

    (Reportāža)

      Iejutušies laikā un dzīvē pirms simts gadiem, ko izdzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,- tā par sevi varēja teikt ikviens, kurš piedalījās dokumentālās filmas tapšanā. No šodienas - uz pagātni. Iebraucot Baltinavā, “Vaduguns” satika trīs mazas...

  • Viļakā ierodas revizore

    (Reportāža)

      Pagājušās nedēļas nogale Viļakas kultūras nama darbiniekiem, pašdarbniekiem un ciemiņiem izrādījās ļoti nervoza un saspringta. Kā nu ne, ja revīziju veica Žurka Kornēlija, kura divu dienu laikā iemanījās apošņāt un nogaršot visus tur piedāvātos...

  • “Tu esi super!”

    (Reportāža)

      Aizvadītajā sestdienā Briežuciemā valdīja jestra gaisotne, kurā satikās pagājušo gadu konkursu “Misis briežciemiete”, “Misters briežciemietis”, “Super vecmāmiņa” un “Super vectētiņš” dalībnieki. Briežuciema kultūras pasākuma organizatore Zita...

  • “... un tad atnāk dziesma”

    (Reportāža)

      Sestdien ar 20 gadu jubilejas koncertu “... un tad atnāk dziesma” svētkus nosvinēja Krišjāņu tautas nama sieviešu vokālais ansamblis “Elija”. Savu nosaukumu “Elija” ieguva no tā laika dziedošo dalībnieču vārdu pirmajiem burtiem. Visas dziedātājas...

  • Iededz sveci, lai kliedētu tumsu

    (Reportāža)

      Viļakas novada ļaudis ziemas ieskaņu koncertu pavadīja kultūras namā, kur pasākumā caurvijās sveču tēma. Ne velti, kā pasākuma vadītāji uzsvēra, sveces liesma pavada cilvēku visos svarīgākajos un svinīgākajos mirkļos – sniedz gaismu un siltumu...

  • Sporta veids, kurā nesteidz sasteigt

    (Reportāža)

        1.-2.novembrī Viļakas pamatskolas 2.kategorijas šautuvē pulcējās sportisti, lai startētu tradicionālajās Broņislava Bondara piemiņas balvas izcīņas sacensībās ložu šaušanā. Ar rezultātu gandarīts. Sacensības tiesāja 3.kategorijas tiesnesis Ēvalds...

  • Priecājas par Mārtiņrožu laiku

    (Reportāža)

      Sestdien Kubulu kultūras namā pulcējās tautas muzikanti un Eiropas deju kopas, lai dancotu, dziedātu un kopā jestri atpūstos koncertballē “Mārtiņrožu laiks”. Maija Laicāne, atklājot koncertu, uzsvēra, ka šodien runās pavisam maz: “Galvenais ir...

  • Lai kalpo Dievam par godu

    (Reportāža)

      Svētdien Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīcā valdīja svētku noskaņa – prāvests un katoļu draudze pateicās visiem, kuri palīdzēja baznīcas torņa atjaunošanā un vētras postījumu sakopšanā ap baznīcu. Draudzes prāvests Oļģerts Misjūns,...

vadi

Veiksmes prognoze


.