Pateicības dienā atpūšas pašdarbnieki

1.novembrī Balvu Kultūras un atpūtas centrā notika Pateicības vakars Balvu novada tautas mākslas kolektīvu un pašdarbības pulciņu dalībniekiem.

Bija ieradušies pašdarbnieki no gandrīz visiem pagastiem, izņemot Bērzkalnes, Briežuciema un Bērzpils. Kultūras dzīves organizatori un pašdarbnieki nereti svētkos strādā, tāpēc pašiem atpūsties ne vienmēr izdodas. Pateicības vakars bija tā reize, kad aizmirst ikdienu un papriecāties pašiem. Vakara atklāšanā Ilga Oplucāne mudināja neskopoties ar aplausiem, jo savas laimes baterijas jāuzlādē pašiem. Pie galdiņiem sēdošajiem vajadzēja izdomāt vakara moto, un tas radīja īstu jautrības vilni. Tā kora "Ezerkrasts" uzskatīja, ka, "lai vai kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri...", bet "Lustes" dejotāji nolēma: "Nedarīsim šodien, ko padarīt var rīt!" Vakara gaitā bija dažādas atrakcijas, dziesmas, tosti un dejas. Pasākumā ar jautrām un lustīgām dziesmām muzicēja grupa "Ginc un es".

Priecē mazie dejotāji. Kā pirmie Pateicības dienā uzstājās Balvu Kultūras un atpūtas centra bērnu tautu deju kolektīvs "Balvu Vilciņš", kuru vada Zane Meiere. "Ja dejo bērni, mēs zinām, ka būs jauniešu deju kolektīvs, būs vidējās paaudzes un senioru dejotāji," uzsvēra Ilga Oplucāne.

Ierodas ciemiņi no Austrumiem. Tā vakara vadītāja pieteica Viļakas sieviešu vokālo ansambli "Cansone", kuru vada Ilona Bukša. Ineta Lindenberga Balvu novada pašdarbniekiem vēlēja "salikt pagātni pa plauktiņiem, sakārtot domas, nomazgāt spārnus, apzāģēt spīta radziņus, satikt sirdsapziņu, ieskatīties patiesībai acīs..." un citas labas lietas un sajūtas.

Atrod un iztaujā Lazdulejas pagasta pārvaldnieku. No Gulbenes Tautas teātra uz Balviem bija atbraukušas divas bufetčicas. Aņitočka (aktrise Anita Birzniece) Lazdulejas pāvaldniekam Andrim Višņakovam uzdeva daudz jautājumu, un atbildes viņš neliedza. Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna lieliski tēloja otrās bufetčicas Editočkas lomu. Valdot vispārējai jautrībai, abas aktrises iesaistīja klātesošos jautrās atrakcijās un dejās.

Vadītāji, rindā stāties! Gan pulciņu, gan citi vadītāji stājās garā rindā, lai pārējie redzētu, kurš tad ir galvenais. Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne neslēpa, ka visus vieno mīlestība uz dziesmu, teātra spēli un deju, bet, lai būtu laimīgāki, jāsmaida. Jāsmaida gan darbu darot, gan kafiju dzerot, gan mājup ejot.

Sveic jubilārus. Vakara gaitā atklājās, ka šajā dienā trīs cilvēkiem ir īpaši svētki - viņu dzimšanas dienas. Tās svinēja balvenietes Lelde Niedra un Ingrīda Circene, bet Vīksnas lauku kapelas muzikantam Normundam Skujam palika tieši piecdesmit.

Dejotprieks. Grupas "Ginc un es" dziesmas bija tik jautras, ka pašdarbniekiem nekas neatlika, kā dejot līdzi gan veco labo, gan modernāko deju ritmiem.

Sadodas rokās. Tas, ka Krišjāņu un Tilžas pagastu pašdarbnieki pie galdiņiem sēdēja viens otram aiz muguras, netraucēja sadoties rokās Ilmāram Zvaigznonim un Guntaram Ākulim.

Deja vieno. Jautrais dancis ar apskāvieniem, ar pāru mainīšanos, tikšanos un atvadīšanos ļāva sadraudzēties pilsētas un pagastu pašdarbniekiem.

Satinas kamolītī. Gulbenietēm Balvu publiku izdevās tā satuvināt, ka dejotāju aplis kļuva mazāks un mazāks - ikviens bija apskāvis ne vien savu deju partneri, bet pat divus.

Volejbolisti sezonu mājās sāk ar uzvaru

Svētdien Balvu pamatskolas sporta zālē volejbola klubs "Balvi" aizvadīja pirmo šīs sezonas mājas spēli Nacionālās līgas čempionātā volejbolā. Spēle izrādījās nervus kutinoša un piesātināta ar intrigām katrā setā,- uzvarēs mūsējie vai limbažnieki?
Pirmo setu ar minimālu punktu pārsvaru 26:24 uzvarēja balvenieši. Savukārt otrajā setā pretinieki atspēlējās ar 21:25. Jāpiebilst, ka līdzīgi turpinājās gan trešais, gan ceturtais sets – viena uzvara mums, viena - pretiniekiem (25:21un 14:25). Lai arī pēdējais sets sākās neveiksmīgi, zaudējot divus punktus, volejbola kluba "Balvi" sportisti ne vien atspēlējās, bet spēli kopumā noslēdza ar lielisku uzvaru – 3:2 (15:12) balveniešu labā!

Karsējmeitenes. Spēles pārtraukumos, kuru piecos setos bija daudz, skatītājus priecēja karsējmeitenes. Jāpiebilst, ļoti profesionālas. Atskanot tiesnešu svilpei, meitenes aši atbrīvoja spēles laukumu, paspējot arī veltīt smaidus mūsu sportistiem.

Perspektīva komanda. Volejbola kluba "Balvi" prezidents Andris Kazinovskis jauno balveniešu komandu vērtē kā perspektīvu: "Faktiski ir notikusi paaudžu maiņa, jo pamatsastāvā spēlē daudz jauniešu, kuri pēdējos gados savās vecuma grupās ieguvuši dažādas godalgas. Piemēram, var atzīmēt lielisko rezultātu Ventspilī, kur jaunieši izcīnīja 3.vietu. Pieļauju, ka pirmajā sezonā neveiksies tik labi, kā gribētos, tomēr kaut kur līgas viducī būsim. Nākamajos gados, kad iegūsim vēl lielāku meistarību, varam cerēt uz augstiem rezultātiem."

Jaunais balveniešu treneris. Imants Kairišs priecājas, ka beidzot ieguldītais darbs ir attaisnojies. Viņš nešaubās, ka komanda ir fiziski labi sagatavota: "Atliek vien pilnveidot tehniskos elementus – uzņemšanu, bloku un aizsardzību." Jautāts par komandai izvirzītajiem mērķiem, treneris atklāja, ka galvenais uzdevums ir saglabāt vietu Nacionālajā līgā.

Volejbola klubs "Balvi". Pirmajā rindā no kreisās: Imants Kairišs, Emīls Elksnītis, Austris Bukovskis un Elvis Logins. Otrajā rindā no kreisās: Andris Kazinovskis, Andrejs Vasilevičs, Arvīds Sams, Arvis Zelčs, Roberts Veins, Kaspars Spirks un Jānis Strapcāns. Šo sestdien mūsējie spēlēs Mārupē.

Spēle ieilga. Pirmā Nacionālās līgas spēle ilga piecus setus, kas nebūt neapbēdināja skatītājus. "Ir, ko redzēt!" priecājās līdzjūtēji.

Urrā, balvenieši var! Balvu Valsts ģimnāzijas 12.klases audzēknis Artēmijs Semjonovs nešaubās, ka līdzjutējiem jābūt vēl aktīvākiem: "Šoreiz pietrūka bungu un taures."

Tur īkšķus par savējiem! Balvu novada domes deputāta Aigara Pušpura sejā atspoguļojās visas mūsu sportistu veiksmes un neveiksmes.

Ar mainīgiem rezultātiem. Katrā setā uzvarēja cita komanda, kas spēli padarīja vēl interesantāku.

Kaislīgs līdzjutējs. Balvenietis Vladimirs Kuprins atzīst, ka apmeklē visas volejbolistu spēles. "Pagaidām komandas spēlē līdzvērtīgi. Mūsējiem pietrūkst saspēles," sprieda sirmgalvis.

Kopā ar tēti. Pagājušajā nedēļā Adrians nosvinēja savu pirmo dzimšanas dienu. Viņa tētis Arnis Voika atklāja, ka jaunā komanda izskatās labi. Viņš trenerim Imantam Kairišam vēlēja lielu gribasspēku un izturību.

Dziesmu pūru loka divdesmit piecus gadus

Šoruden skanīgāk skan divu kolektīvu balsis - 25 gadu jubileju atzīmēja Balvu novada Til-žas etnogrāfiskais ansamblis un Viļakas novada folkloras kopa "Atzele". Viņu dziesmas ir skanējušas gan savos novados, gan arī visā Latvijā. Pa šiem gadiem izdziedāts simtiem skaistu dziesmu, un svētku dienā tās dzirdēja arī paši tuvākie - savas pilsētas, sava pagasta cilvēki un viņu draugi.

Folkloras kopa "Atzele". Aizvadītajā svētdienā jaukā un sirsnīgā atmosfērā Viļakas kultūras namā 25 gadus nosvinēja Viļakas novada folkloras kopa "Atzele". Kā stāsta vadītāja Anna Annuškāne, sākotnēji bijis vairāk dalībnieku, bet pašlaik folkloras kopā ir piecpadsmit dziedātāju, arī divi kungi - Leons Jermacāns un Staņislavs Dupužs, kurš spēlē bungas. Kolektīvā no pašiem pirmsākumiem dzied Valentīna Bratuškina un Ilona Bukša. Cītaru spēlē Anita Logina, bet mācās arī Evita Zaremba. Kopa nosaukta vēsturiskajā "Atzeles" vārdā, jo 12.-13. gadsimtā tā saucās Viļakas novads. Kolektīvam vārdu deva kopas krusttēvs Dzintars Putniņš. "Katrs dalībnieks ir pelnījis uzslavas, un svētkos saņēmām daudz paldies vārdu, par ko ir gandarījums," saka A.Annuškāne. Dziesmu viņu pūrā ir daudz, un tās skan cauri gadiem. Arī svētku dienā kolektīva dalībnieki izdziedāja "Teic, māmeņa, tu dzīsmeņas", "Aiz azara malni meži", "Pōri, pōri leita tiuce" un daudzas citas.

Sveic "Saime". Tilžas etnogrāfiskais ansamblis ir piedalījies daudz un dažādos pasākumos, uz kuriem nācies mērot tālākus vai tuvākus ceļus, un bieži vien tas darīts kopā ar kaimiņu pagasta dziedošo folkloras kopu "Saime". Dāvanā, protams, dziesmas vadītājas Solvetas Loginas akordeona pavadījumā.

Tiek pie nosaukuma un karoga. Balvu Kultūras un atpūtas centra direktore Anita Strapcāne atveda skaisti izšūtu karogu, ko rotā kolektīva jaunais nosaukums - Tilžas etnogrāfiskais ansamblis "Sagša".

Kopā ar draugiem. Tilžas etnogrāfisko ansambli dibināja un pirmā vadītāja bija skolotāja Linda Vītola, bet šobrīd to vada Daiga Jēkabsone. Tilžēniešu repertuārā skanējušas gadskārtu ieražu dziesmas, sadzīves tematiskās tautasdziesmas. Svētku dienā kolektīvā bija 17 dāmas un divi kungi. "Dzīves laikā viņi ir sasnieguši ļoti daudz. Smagi strādājot, lolojuši un mīlējuši savas ģimenes, bet tik un tā viņi ir atraduši laiku, lai pulcētos kopā un vienotos dziesmai," teica vakara vadītāja Inese Kalniņa.

Sveic vadītāju. Vismīļākie apsveikumi etnogrāfiskā kolektīva vadītājai Daigai Jēkabsonei bija no savējiem. Apbrīnojama ir Daigas prasme vadīt kolektīvu, lai tajā valdītu dziedātprieks, savstarpēja uzticēšanās un sapratne. Etnogrāfiskā ansambļa vadītāja ir pazīstama arī kā laba maizes cepēja un siera sējēja.

Neviltots prieks. Visjaukākā dāvana svētkos ir torte, bet, ja to vēl rotā degošas svecītes skaitļa 25 formā, prieks ir dubults.

Nes sveicienu no "Beņislavas". Dziedāšanas prasmes un skaistas tradīcijas ir arī Beņislavas etnogrāfiskajam ansamblim, kurš savu 25 gadu jubileju nosvinēja pagājušajā gadā. "Beņislavas" vadītāja Regīna Čudarāne lepojas, ka arī meita Daiga Jēkabsone kopj dziedāšanas tradīcijas Tilžas kolektīvā.

Goda krēslā - katrs dziedātājs. Arī Olga Zelča, kura ne tikai dzied, bet arī daudz pētījusi folkloras mantojumu, tāpēc ir laba padomdevēja daudzos jautājumos.

Tilžas nacionālā amatierteātra "Spogulis" dāvana. Iestudētais melnbaltais uzvedums radīja vispārēju jautrību.

Bez Ļuces neiztikt. Krapaču Ļuce šoreiz ieradās jaunā ampluā. Izrādās, viņa sākusi mācīties japāņu valodu! Neviens gan neatklāja, vai saprot Ļuces runāto, bet aktieru izgājiens visos radīja smieklu jūru.

Tirgus ar seksīgu piesitienu

Rudens gadatirgus Viļakā bija izstiepies Abrenes ielas posmā. Tirgotāji savu preci bija izvietojuši ielas abās pusēs. Tā stāvēja kaudzītēs uz preču galdiem, arī vieglo automašīnu pārsegiem, uz zemes vai, līdzīgi kā izžauj veļu, sakarināta uz auklas, kas novilkta starp kokiem. Tirgus dienā dzirdējām arī neapmierinātību. Caurbraucēji šoferi izteica neizpratni un pat dusmas, jo tirgotāji un gājēji viņiem traucēja brīvi pārvietoties.

Mārtiņrožu laiks. Rūta Āboliņa uz Viļakas tirgu brauc divreiz gadā. Viņai te patīk, jo izveidojies savs paziņu loks. Pārdošanai ved ziemcietes, skujeņus, košumkrūmus. Tagad ir mārtiņrožu laiks, tādēļ uz ielas izstādīja klājienu ar mārtiņrožu podiem. Par tirgošanos Rūta teica: "Šoruden Viļakā viss notiek lēnāk." Viņa neskopojās ar padomu, kā mārtiņrozes vislabāk pārziemināt. Oktobra beigās dārzā ar lāpstu izrok bedrīti, ieliek tajā stādu un piemin ar kāju. Svarīgi klāt atstāt kātus ar ziediem. Šo nesmukumu nogriezīsiet pavasarī, bet ne tagad.

Lai kājas nesalst! Tirgū varēja iegādāties biezas jo biezas lielizmēra zeķes. Pārdevēji apgalvoja, ka tās ir īpaši labas, jo adījumam klāt pielikta suņu vilna.

Būs jāpērk! Ņina par zābaku pirkumu ir priecīga. Viņa ar patiku tos uzmērīja, pārliecinājās, ka der, un žigli nopirka.

Mājražojumi. Inese Matisāne no Šķilbēnu pagasta Upītes piedāvāja mājražojumus – žāvētu cūkas gaļu. Mājražošanā viņiem ir pusgada darba pieredze. Inese atzīst, ka tirdzniecībā veiksme ir neprognozējama - nevar zināt, kā kuro reizi veiksies. Citreiz produkcija paliek pāri, citreiz pietrūkst. Galvenais esot atrast savu klientu loku.

Preču izvietojums. Savu preču izstādīšanai tirgū noder gandrīz jebkas. Tās var sarindot ne tikai uz galdiem, bet arī uz mašīnas pārsega.

Tik mazs tirgus! Tādu uzskatu pulksten desmitos no rīta pauda pensionāre Annele Dupuža. Viņasprāt, tirgū nav ne lāga pārdevēju, ne arī pircēju, jo, kā pati teica: "Ļaudis tagad ir aizbraukuši tālu prom, un arī Viļaka palikusi tukša." Pensionāre bija nopirkusi sarkano aveni un mārtiņrozi. Šos stādus viņa grasījās nest uz kapsētu par godu dēla piemiņai. "Lai aug! Man vienai grūta dzīve," skumji noteica pensionāre.

Pārdod suņukus. Saimnieks Harijs no Briežuciema atklāja, ka pārdošanai no sešiem palikuši divi šādi medību šķirnes kucēni. Par 15 latiem pircējs varēja sist saujā, un manta rokā! Harijs pats ir mednieks, tādēļ zina, ko nozīmē labs četrkājainais palīgs šādā nodarbē.

Der vai neder? Tuvojoties ziemai, ļaudis meklē siltas jakas un cepures.

Piesaista uzmanību. Ja nelīst, pārdodamās mantas var sakarināt arī šādi.

Izskatās seksīgi. Šie spilgtie dvieļi varētu noderēt arī kā pārsteiguma dāvana tuvam cilvēkam.

“Upītes Uobeļduorzs” izskan divpadsmito reizi

Kā ik rudeni, septembra trešajā sestdienā visi ceļi veda uz Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upīti. Meilys aiļu i dzīsmu festivāls "Upītes Uobeļduorzs" tautas namā notika jau 12.gadu, pulcējot latgaliskā vārda cienītājus no tuvām un tālām vietām.

Lai arī zinātniski pētījumi nav veikti, festivāla organizatori šo notikumu dēvē par vecāko latgaliešu festivālu pasaulē. Šogad uz Upīti ceļu mēroja grupas no visas Latgales: "Napruots", "Sala", "Krampis", "Bez PVN", "Kapļi", "Pādejuo steiga", "Dabasu Durovys" un citas. Ar lasījumiem uzstājās ailenīki - Mārīte Slišāne, Ireta Čekse, Karonhisake, Raibīs Suņs, Dagnija Bramane, Valentīns Lukaševičs, Zaiga Lāce un Ligija Purinaša.
Šogad interesants jaunums bija internacionālā pieskaņa, jo grupā "Kapļi" ģitāru spēlēja francūzis, bet pasākumu apskaņoja puisis no Anglijas - Džeims, kurš nesaprata ne latviešu, ne latgaliešu valodu. Arī lielo atbalstītāju nebija, taču bija savējie un, kā saka tautas nama vadītājs Andris Slišāns, vislabākie. Bija dzirdama folklora, dzeja, dziesmas, pat smagais roks - pasākuma muzikālā amplitūda bija jo plaša.

Dzied Upītes pamatskolas skolēni. Dziesmas ar festivāla aizsācēja Antona Slišāna vārdiem izpildīja Upītes pamatskolas skolēni, ģitāras pavadījumu spēlēja skolotāja Tatjana Supe. Irēna Romka bija parūpējusies par zāles un skatuves noformējumu, un abas ar Ligitu Spridzāni rotājumiem izmantoja vasarā pašu audzētos ziedus.

Iepriecina "Dabasu Durovys". Solists Arnis Slobožaņins ir arī dziesmu autors. "Dabasu Durovys" ir Latvijas rokgrupa, kas izveidota Daugavpilī 2006.gada sākumā un Upītē piedalās gandrīz katrā festivālā.

No grupas "Medņevas juniori". Mārtiņš Briediņš uz garmoškas spēlē droši un pārliecinoši.

Uzstājas grupa "Bez PVN". Skatītāji bandžo spēlētājā Kristapā Rasimā (otrais no kreisās) atpazina Jezupu no seriāla "UgunsGrēks". Viņam līdzās brālis Guntis Rasims spēlē ģitāru.

Dzejai vajag vairāk jūtu. Tilžēniete Ireta Čekse šoreiz lasīja savas atziņas piebilstot, ka studējot sapratusi,- dzejas rakstīšanai vajag vairāk sajūtu. Viņas atziņas bija par tēmu, kā atšķirt un pazīt latgalieti.

Tērpjas zilā. Džeina Gavare no Preiļiem uzstājās kā viena no pirmajām dziedātājām un izpildīja piecas dziesmas, kurām vārdus un mūziku bija sarakstījusi pati. Viņas tērps bija zilajā cerību krāsā.

"Krampis" no Līvāniem. Grupa izpilda smago roku un tās solists ir Dainis Paegle. Interesanti, ka šīs grupas uzstāšanos līdz pat vēlai nakts stundai gaidīja pat gados vecāki ļaudis.

Kopkoris - skatītāji. Uz populārāko grupu uzstāšanos sanāca pilna zāle ar skatītājiem, kuri uz festivālu nāk arvien vairāk - gan pavisam mazi bērni, gan viņu vectēvi un vecmāmiņas. Kad spēlēja grupa "Bez PVN", Kristaps Rasims aicināja visus dziedāt līdzi, apsolot būt par diriģentu.

Drošāk - duetā. Karonhisake jeb īstajā vārdā Evika Muižniece savu dzeju uzaicināja palasīt arī Ēriku Zepu piebilstot, ka duetā uz skatuves atrasties drošāk.

Apvienotā kapela. Vadītājas Ilonas Bukšas izveidotā Viļakas un Baltinavas novadu apvienotā bērnu kapela apmeklētājus iepriecināja ar muzikālajiem priekšnesumiem.