„Vaduguns” šaha turnīru uzvarētāji

                   Pieaugušie                                  Jaunieši

1998. gads Jānis Dille (Gulbene)

1999. gads Jānis Dille (Gulbene)             Vilnis Vrubļevskis (Vīksna)

2000. gads Jānis Dille (Gulbene),            Māris Mačs (Balvi)

               Aivars Rancāns (Tilža)

2001. gads Ivars Greivulis (Alūksne)       Kaspars Circenis (Balvi)

2002. gads Jānis Dille (Gulbene)            Gunārs Voits (Kuprava)

2003. gads Aldis Spriņģis (Balvi)            Gunārs Voits (Kuprava)

2004. gads Juris Ločmelis (Balvi)            Kaspars Circenis (Balvi)

2005. gads Jānis Dille (Gulbene)             Artis Logins (Viļaka)

2006. gads Valdis Kravalis (Balvi)          Kaspars Circenis (Balvi)

2007. gads Edgars Lelis (Kārsava)         Andris Urbanovičs (Kārsava)

2008. gads Viktors Ščetņikovs (Balvi)    Matīss Circenis (Balvi)

2009.gads Oļģerts Indričāns (Kārsava)   Edgars Lelis (Kārsava) 

2009. gads. Kārsaviešu uzvaras Balvos

Pirms “Vaduguns-59” turnīra. Balvu sporta centra vadītājs Ainis Šaicāns apsveica balvenieti Kasparu Circeni, kurš izcīnījis “Balvu Šaha kungs” titulu. “Balvu Šaha dāma” otro gadu pēc kārtas ir tilžēniete Maldra Strupka.

2008. gads. Ne skrien, ne lec, bet ir sportisti. 

Daudzi, iespējams, pasmaidīs, dzirdot apgalvojumu, ka šahs ir sporta veids. Par to gan nešaubās šīs spēles cienītāji, kas gatavi stundām ilgi diskutēt un pārliecināt, ka šaha spēle nav ne par mata tiesu nesportiskāka kā futbols, basketbols vai cits sporta veids. “Ja ir sacensības gars, ja līst auksti sviedri, vai tas nav sports?” jautā šī gada ikgadējā “Vaduguns” šaha turnīra uzvarētājs Viktors Ščetņikovs. Viņam piekrīt Balvu sporta centra vadītājs Ainis Šaicāns: “Es nezinu, vai šahisti sacensībās zaudē svaru, tomēr nešaubos, ka nogurums pēc divkaujām ir ne mazāks, kā pēc skriešanas vai lekšanas. Pēc sacencībām mājup šahisti aiziet kā pusdulli.” Jāpiebilst, ka šaha spēle ir ne tikai enerģijas vampīrs, bet arī bīstamākais sporta veids pasaulē...

Va, vellos, zaudēja sievietei
Bīstams?! Ej nu ej?! - kāds izbrīnīti iesauksies, un viņam būs taisnība, jo, spēlējot prāta spēles, diez vai var satraumēt kāju, roku vai citu dzīvībai svarīgu orgānu. Daži šahisti tā vis nedomā. Melnbalto kauliņu pazinēji zinās stāstīt, ka melnbaltās armijas rindās ir bandinieki, torņi, zirgi un laidņi. Visbīstamākie ir laidņi, kuru galvas ir asas kā rapieri, turklāt viens no otra tie atrodas pāris centimetru attālumā. Pietiek tikai šahistam aizsnausties, galvai noslīdēt uz šaha figūru pusi, un nelaime ir neizbēgama – var izdurt acis! Protams, tas ir anekdotei līdzīgs stāsts, kaut gan jāiebilst, ka šādu jociņu, nereti arī patiesu, šahistiem nav mazums. Īpaša tēma ir šahs un sievietes. Aizvadītājās brīvdienās, kad Balvu pilsētas ģimnāzijā labākie rajona sportisti cīnījās par šaha troni, kāds mūsu rajona censonis piekāpās dāmai. No viņa satrauktā monologa varēja secināt, ka pienācis turpat vai pasaules gals. “Va, vellos, zaudēju sievietei,” beidzot izdvesa spēlētājs. Patiesībā viņam nevajadzēja tā satraukties, jo šīs divkaujas uzvarētāja – tilžēniete Maldra Strupka – todien iemanījās sakaut arī vairākkārtēju “Vaduguns” šaha turnīru uzvarētāju Jāni Dilli no Gulbenes.
Bez Maldras šī gada turnīrā spēlēja vēl divas jaunkundzes no Tilžas - Dzintra Slišāne un Laura Škapare. Jaunietes, jautātas, kāpēc, viņuprāt, stiprā dzimuma pārstāvjiem zaudējums pret dāmām šķiet divtik sāpīgāks nekā pret vīriešiem, nosmēja, ka jebkurā spēlē jāprot zaudēt. “Mājās šahu un dambeti spēlēju ar vectēvu, vecmammu un krusttēvu. Viņi lieliski samierinās ar zaudējumu. Tiesa, pārsvarā uzvar vectēvs Alberts,” Dzintra atklāja.

Ģimenē jāvalda līdzsvaram
Balvu sporta centra vadītājs Ainis Šaicāns atzīst, ka tikai vienu reizi dzīvē ir spēlējis šahu ar sievu Irēnu: “Jau partijas sākumā bija skaidrs, ka man draud lielas ziepes. Nē, vairāk spēlēt nevēlos. Neliegšos, ir taču neērti, ka sieva gudrāka par vīru. Labāk daru to darbu, kas man padodas. Man labāk piestāv futbols, bet ģimenē jāvalda līdzsvaram.” Diplomātam cienīgu risinājumu Ainis arī radis, kad šahu nākas spēlēt ar septiņgadīgo mazdēlu Mareku vai trīsgadīgo Evelīnu. Viņš smej, ka šajās divkaujās jāspēlē ļoti, ļoti uzmanīgi, un maksimālais rezultāts, ko viņš var atļauties, ir neizšķirts. Nopietni runājot, A.Šaicāns šaha spēli definē kā prāta spēli. “Tas neapšaubāmi ir sporta veids, jo spēlē valda sacensības gars. Var jau zoboties - kur tad sviedri, kā futbolistiem vai vieglatlētiem? Nopietnā šaha partijā arī šahisti svīst,” viņš prāto. Līdzīgās domās ir Aiņa sieva Irēna. Viņa pieļauj, ka pēc grāmatas par Balviem uzrakstīšanas atgriezīsies šahistu saimē. Savulaik Irēna pie melnbaltā galdiņa pavadījusi pat 6 stundas no vietas. “Labam šahistam jāspēj saskatīt 2,3,4 un vairāk gājieni uz priekšu. Tas, nenoliedzami, attīsta loģisko domāšanu,” viņa ir pārliecināta.

Vienlaikus māksla un sports     
Balvu pagasta iedzīvotājs Leontijs Vizulis uzsver, ka šaha spēle laupa daudz vairāk spēka un enerģijas, nekā strādāšana ar lāpstu vai cirvi. Viņš nešaubās, ka šahs ir vairāk nekā tikai sporta veids. “Ātrspēlē jāspēj vienlaikus domāt un spaidīt pulksteni. Savukārt kombināciju izstrāde jau līdzinās mākslai,” viņš spriež. Leontijs uzskata, ka šaha galdiņš ir lieliska alternatīva pudelei. Tāpat viņš domā, ka kompjūteri, kas tagad iekaro jauniešu prātus, nevar aizstāt tās emocijas, kas valda šaha turnīros. Viņam piekrīt vairākkārtējs ikgadējo “Vaduguns” šaha turnīru čempions Jānis Dille. Viņš atklāja, ka ir bijušas partijas, pēc kurām nācies kreklu izgriezt kā pēc peldes. Sestdien Balvos pēc pirmajām piecām uzvarām viņš smaidīja un sprieda, ka atbraucis pabīdīt kauliņus. Svētdien meistarkandidāta smaidu aizēnoja jau pirmā spēle ar balvenieti Valēriju Višņakovu.  Pieredzējušais šahists un vienīgais turnīra spēlētājs ar tik augstu kvalifikāciju pats piedāvāja neizšķirtu. Lai arī V.Višņakovam bija lieliskas izredzes uzvarēt, viņš pieņēma gulbenieša piedāvājumu. Tik dāsni nebija Maldra Strupka un Viktors Ščetņikovs. Viņi meistarkandidātam ne vien lika pasvīst, bet arī kapitulēt.

Pieaugušo grupā uzvaras laurus plūca Viktors Ščetņikovs (Balvi), aiz sevis atstājot Kasparu Circeni (Balvi), Jāni Dilli (Gulbene), Juri Ločmeli (Balvi), Valēriju Višņakovu (Balvi) un Maldru Strupku (Tilža).
Jauniešu grupā olimpiskajā sešiniekā ierindojās Matīss Circenis (Balvi), Jānis Lielbārdis (Balvi), Jānis Pujats (Tilža), Agris Strupka (Balvi), Laura Škapare (Tilža) un Gatis Kuģenieks (Tilža). 

    
Šaha  turnīra “Vaduguns-58” uzvarētājs. Balvenietis Viktors Ščetņikovs līdz šim “Vaduguns” turnīros bija izcīnījis visas godalgotās vietas, izņemot pirmo. “Man patiess prieks, ka Balvu rajona pieredzējušākais šahists beidzot saņēma to, ko sen bija pelnījis – augstākā kaluma medaļu,” priecājās “Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs.

    2006. gadā pirmo reizi ikgadējā „Vaduguns” šaha turnīrā šahistiem bija iespēja pacīnīties simultānspēlē ar šaha meistaru Valentīnu Kirilovu no Rīgas. Meistars uzvarēja trīspadsmit, zaudēja trijās un neizšķirti nospēlēja četrās spēlēs.

Četrus puspunktus, spēlējot neizšķirti, šaha meistaram V. Kirilovam laupīja Alberts Logins, Viktors Ščetņikovs, Helmuts Voits un Laila Lielbārde. Savukārt uzvaras izcīnīja Valdis Kravalis, Jānis Dille un Aldis Spriņģis. 2003. gada „Vaduguns” šaha turnīra uzvarētājs A. Spriņģis pēc uzvaras atzina, ka spēle bijusi ļoti sarežģīta, jo meistars, neskatoties uz to, ka vienlaikus spēlē ar 20 šahistiem, atšifrēja visus gājienus. „Tikai spēles galotnē ar nelielu viltību panācu uzvaru. Šo spēli es nekad neaizmirsīšu,” Aldis teica. Šaha aprindās par Valentīnu Kirilovu klīst leģendas, jo viņš bijis ne tikai pasaules čempiona šahā Mihaila Tāla draugs, bet arī viņa ilggadējs sekundants – treneris. V. Kirilovs noliedza versiju, ka Mihails Tāls pirms spēles būtu kaut kā speciāli psiholoģiski sagatavots. „Mišas tēvs patiesi bija lielisks ārsts, taču sirds jautājumos,” viņš paskaidroja. Šaha meistars V. Kirilovs ir arī žurnālists un autors septiņām grāmatām par šahu, par pasaules čempionu M. Tālu un viņa uzvarām.